Šonakt 80 gadu vecumā miris Viņa Svētības IX bogdo-gēgena džebdzundamba-hutuhtas, mongoļu tautu garīgā aizgādņa un skolotāja, Mongolijas budistu centra vadītāja ķermenis.

( IX_bogdo-gēgens )

http://www.youtube.com/watch?v=sjyqGnWGftE&feature=player_embedded#!

SIVĒNA DIENA

Viņi bija dabūjuši virvi un vilka Pūces krēsus, gleznas un citas mantas ārā no vecās mājas, lai viss būtu gatavs pāriešanai uz jauno māju. Kenga Pūces istabā sēja mantas virves galā un jautāja no lejas Pūcei:
- Vai šī vecā trauklupata tev ir vēl vajadzīga? Un ko darīt ar paklāju? Tur tikai caurumi vien ir...
Un Pūce sašutus atkliedza: - Protams, vajadzīga! Tā nav nekāda trauklupata, bet mans kaklauts. Un paklājs arī vēl pavisam labs, ja tikai prot salikt mēbeles, kā pieklājas.
Rū visu laiku lēca lejā un atkal, uzsēdies mantām, brauca pa virvi augšā, un Kenga par to ļoti uztraucās, jo nevarēja viņu pieskatīt. Kenga sapīka un sāka ķildoties ar Pūci, teikdama, ka tā nav nekāda māja, bet īsts pelējuma un netīrības Midzenis, kam sen bija laiks apgāzties. Lai tikai viens paskatās uz šīm drausmīgajām suņu sēnēm, kas aug kaktā! Pūce, mazlet izbrīnījusies, paskatījās lejā, jo viņa neko nezināja par kaut kādām suņu sēnēm tad viņa nicīgi iesmējās un paskaidroja, ka tas ir sūklis, un, ja dažas personas nepazīst mazgājamo sūkli, tad patiešām - kas par laikiem pienākuši!
- Labi, jau labi, - noņurdēja Kenga, bet Rū iespiedzās pa vidu:
- Es gribu redzēt Pūces sūkli! Re, kur ir! Vai, Pūce! Tas nav sūklis, tas ir jūklis! Tu zini, Pūce, kā no sūkļa iznāk jūklis? Tas iznāk, kad...
Bet Kenga strauji viņu pārtrauca:
- Rū, bērniņ! - Jo tā taču nedrīkstēja runāt ar personu, kas prot rakstīt OTRDIENA.

( daudz_burtiņu )

ATKLĀTA SIRDS

Nu vējš atkal pūta viņiem pretim, un Sivēna ausis, pret vēju cīnoties, plivinājās kā divi karodziņi, un likās, bija pagājusi vesela mūžība, kamēr viņi nonāca Septiņjūdžu Meža aizvējā un varēja atliekt muguras taisni. Tomēr klausīties, kā vētra plosās koku galotnēs, bija diezgan nepatīkami.
- Iedomājies, Pūk, ja nu koks, zem kura mēs stāvam, ņem un uzgāžas mums virsū?
- Labāk iedomājies, ka neuzgāzīsies vis, - rūpīgi apdomājis Sivēna jautājumu, atbildēja Pūks.
Sivēns nomierinājās, un pēc brīža viņi priecīg klauvēja un zvanīja pie Pūces durvīm.

( daudz_burtiņu )

PASAULE, KĀDA TĀ IR

Šī gada 10-ajā septembrī es ejot pa Via Salaria nonācu miera ostā, Utopijas republikā, kas atrodas astoņdesmit gadus uz austrumiem no Farasabinas. Ievērojis šejienes iedzīvotāju mundro garastāvokli, es tos iztaujāju, vaicādams pēc tik laimīgas dzīves iemesla, un viņi man stāstīja, ka tas viss pateicoties labiem likumiem un skolā gūtajai apmācībai...
Lai iemācītu jau mazus bērnus dzīvē pamanīt sīkumus, viņi spēlē sava veida spēli, kur vairākus sīkus priekšmetus, piemēram, trīs kviešu graudus, mazu monētu, zilu pogu... paslēpj dūrē. Plaukstu uz mirkli paver, tad sakļauj un bērnam jāizstāsta, kādus priekšmetus viņš redzējis. Jo vecāks bērns, jo spēle top sarežģītāka, līdz beidzot viņi visi uzzina, kā tiek izgatavotas to cepures un zābaki. Tāpat man pavēstīja, ka apgūstot spēju piešķirt vārdiem precīzu nozīmi, šie ļaudis guvuši panākumus arī darījumu terminu definēšanā, kā rezultātā šai zemē vairs nav nekādu nelikumību, saistītu ar akciju tirgošanu un finansēm, jo nevienu nevar apkrāpt.

( daudz_burtiņu )

DZĪVE, KĀDA TĀ IZSKATĀS

Pa to laiku pamodās Sivēns. Tikko pavēris acis, viņš sacīja: - O! - Tad apņēmīgi noteica: - Jā! - Un vēl apņēmīgā pabeidza: - Tieši tā! - Bet viņš nejutās ne apņēmīgs, ne drošs, jo patiesībā Sivēnu mocīja viens vienīgs vārds un tas bija - MILZU LEMPIS. - Pēc kā Milzu Lempis varētu izskatīties? Vai viņš ir plēsīgs? Vai viņš nāk, kad viņam pasvilpj? Un, ja nāk, tad kā nāk? Vai viņš ir kārs uz sivēniem? Un, ja ir, vai uz visiem bez izņēmuma? Ja pieņemtu, ka viņš plēš un ēd sivēnus, vai viņš plēstu tādu sivēnu, kura vectētiņš vijis vārdā AIZLIEGTS VILJAMS?

Šajā nodaļā pāriesim no I-ā un Tīģera ilūzijām pie Sivēna ilūzijām, bet pēc tam aplūkosim ilūzijas kā tādas. Daosam īsta nelaime ir pieķerties un sekot ilūzijām, piemēram, kaut vai tai, ka cilvēks un daba ir šķirti. Praktiski visas problēmas mūsu dzīvē, vienalga, vai tās ir ekonomiskas, ekoloģiskas, vai jebkuras citas, tās visas nāk no nespējas apjēgt To Kas Ir. Mūsu negatīvajām emocijām pamatā ir ilūzijas: bailes no tā, Kas Var Notikt (bet vēl nebūt nav noticis), skumjas par to, kas Varētu Notikt (bet nekur nav teikts ka tas patiesi notiks) utt. Sivēni, kuri dzīvo bailēs Kas Būs Vēlāk, Ja Nu Kas Notiks Ne Tā, Ja Nu Es Izdarīšu Kādu Dumību u.tml., nespēj priecāties un izdzīvot katru dzīves mirkli. Vēlāk viņi atskatās un saprot, ka atkal kādu laika posmu nodzīvojuši ne īsti tā, kā būtu varējuši, un šī atziņa viņus sāpina vēl vairāk. Tomēr, tieši sava jūtīguma, savas visai izteiktās gremdēšanās atmiņās un uzmanīgā - septiņas reizes nomērīt - rakstura dēļ Sivēni (daudz izteiktāk, nekā I-ā un Tīģeri, Pūces un Trusīši) spēj pieņemt izaicinājumu un risināt patiesi sarežģītas problēmas, tikko kā ir zudušas tiem traucējošās ilūzijas. Sāksim ar trim piemēriem par Situācijas Uztveri, ar fabulām, kuras uzskatāmi demonstrē, cik ļoti Viss Atkarīgs no mūsu Skatījuma.

( daudz_burtiņu )

I-Ā SINDROMS

- Kas par lietu, Sivēn? - es uzjautāju.
- Es nupat gāju pār pļaviņu, nu to, kur tās smukās puķītes,- viņš atbildēja, - un dziedāju dziesmiņu. Bet tad parādījās I-ā.
- Nu un?
- Viņš man teica: "Uzmanies, mazais Sivēntiņ - ja nu kāds sajauks tevi ar rozā kaķpēdiņu un ieliks vāzē uz kamīna. Ko tad iesāksi?", un aizgāja.
- Ak, nepievērs taču viņam uzmanību. Viņam vienkārši patīk, ja kāds jūtas mazāks, nožēlojamāks un vājāks par pašu. Acīmredzot tad sajūtas lielāks, gudrāks, solīdāks un tā tālāk.
- Nu man nav iebildumu, ja viņš pats jūtas nožēlojams, taču kāpēc viņš vēlas, lai arī citi tā justos?
Gandrīz katrā no mums ir kaut kas, kas liek sajusties Nožēlojamiem. Tas rada mūsu iztēlē problēmas, kuru nemaz nav. Tas ne tikai liek izdomāt un sajust neesošas problēmas, bet arī esošās liek uztvert nepamatoti asi, pazemina pašcieņu un neļauj cienīt citus. Neļauj izjust lepnumu par labi padarītu darbu, par krietnumu un kārtīgumu. Pārvērš sarunas Strīdos, domu apmaiņu pārvērš Sava Viedokļa Uzspiešanā, gaidas - Bailēs, iespējas - Briesmās un Nepārvaramos Šķēršļos, izaugsmi - Klupšanas Akmenī. Tas izpaužas īgnā garastāvoklī un nemitīgi īgnā sejas izteiksmē, paātrina novecošanas procesu. Ar savu negatīvo enerģiju tas piesārņo mūsu apziņu un izplatās apkārt kā infekcijas slimība, saindējot arī apkārtējos.

( daudz_burtiņu )

Ļoti grūti ir būt drosmīgam, - savelkot šņukuriņu, teica Sivēns, - ja tu esi tikai Ļoti Mazs Dzīvnieciņš. Trusītis, kurš tajā brīdī atkal kaut ko lietišķu rakstīja, palūkojās uz Sivēnu un piebilda: - Tieši tāpēc, ka tu esi ļoti maziņš zvēriņš, tu būsi ļoti Noderīgs mūsu gaidāmajā piedzīvojumā.

SATURS

- Ko? Vēl viena?
- Iespraukšanās
- Kaut kas - kas, atkal par to, kas tas ir?
- Ļoti mazs dzīvnieciņš
- I-ā sindroms
- Tīģerisms
- Dzīve, kāda tā izskatās
- Pasaule, kāda tā ir
- Atklāta sirds
- Sivēna diena
- Atvadas
- Ne-beigas. Par autoru

KO? VĒL VIENA?

( daudz_burtiņu )