Veltīts visiem dzīves izpistajiem, kuri cītīgi meklē to, ko nekad nav pazaudējuši... Garīguma narkomāniem, labajiem zēniem un meitenēm, kas mīl cīkstēties ar pilnveidošanos, ekstrasensiem, jogiem un meditatoriem, pārcilvēkiem, guru un neguru, gaismas, tīrības un skaidrības pielūdzējiem, garīgi attīstītajiem, nedaattīstītajiem un šķērsām aiztīstītajiem, kā arī visām citām nelaimīgajām būtnēm...
Ram Dzi uztverams jebkurā neizpratnes līmenī. Viņš izlabos jūsu ar jēgpilno dzīvi.

Priekšvārdi
Pirmo reizi es sastapu Ram Dzi kaut kad 90. gadu sākumā. Viņš pilnīgi nejauši ienāca manā dzīvē ar saviem teicieniņiem, un savaldzināja manu prātu.
Viņš izskatījās pavisam ikdienišķi, ja neņem vērā īpašu mirdzumu acīs un vieglu, mazliet noslēpumainu smaidu. Pasmaidīja un teica, ka it kā dzīvojot paša būvētā mājā, kaut kur, taču neesot noskaņojuma runāt par personīgo dzīvi. Tāpat viņam neesot ne mazākās vēlēšanās būt par guru. Burtiski tas skanēja tā: ´Nevēlos, lai grāmatas salasījušies meklētāji drūzmētos manā viesistabā?. Kad pajautāju, kāpēc viņš savu manuskriptu nolēmis parādīt tieši man (ko nu liegšos - cerēju uz komplimentu), Ram Dzi attrauca, ka tā viņam likusies laba doma. Un es varot darīt ar viņa sentencēm ko vien vēlos, ja tikai tiek saglabāta viņa anonimitāte. -emot vērā, ka man nav ne jausmas, kas viņš ir, no kurienes nācis un kurp dosies, tas nebija grūts nosacījums.
Pēc mūsu pirmās tikšanās es laiku pa laikam saņēmu sūtījumus ar aforismiem. Tos vienmēr atnesa kurjers, vienmēr tie sūtīti no dažādām vietām. Man patika. Ceru, ka arī jums.

Veins Laikermens
Losandželosa, 1990.gada jūlijs.

( daudz_burtiņu )

(Priekšvārds T.D.Sudzuki grāmatai Introduction to zen-buddhism)

Pēdējos gados budisma pētniecība ir gājusi gan plašumā, gan dziļumā, un visai ievērojama loma te ir Daisecu Teitaro Sudzuki darbiem par dzen budismu. Tas ir gana svarīgi, ja ņemam vērā, ka dzen ir visvērtīgākais auglis kokā, kurš sakņojas Pali kanona (pirmais pierakstītais budisma svēto tekstu krājums, I gs. p.m.e.) tekstos, konkrēti, Kasjapam sniegtajā "pamācībā ar ziedu". (Skat. Shuej Ohasama: zen. Der lebendige Buddhismus in Japan, 1925.) Grūti vārdos paust mūsu pateicību autoram, kurš, pirmkārt, padarījis dzen budismu pieejamāku rietumnieka apziņai, otrkārt, par to, kādā veidā viņš to panācis. Austrumu reliģiskie priekšstati tik krasi atšķiras no Rietumos valdošajiem, ka pat terminu tulkošana, neatkarīgi no to nozīmes, saistīta ar ievērojamām grūtībām. Atgādināšu kaut vai par ķīniešu dao, kuru līdz pat šim brīdim nav "pieradinājusi" neviena no Eiropas valodām. Raksturīgi, ka oriģinālajos budisma tekstos sastopami tādi jēdzieni un uzskati, kas vidusmēra rietumniekam vienkārši nav saprotami vai saprotami tikai daļēji. Es nemāku teikt, kāda garīga (vai ģeogrāfiska?) augsne vai sagatavotība nepieciešama, lai no budisma idejas izvilktu kādu pietiekami skaidri formulētu domu. Tā kā, neraugoties uz visām mūsu zināšanām par dzen būtību un saturu, sastopamies ar izteikti viengabalaina un pilnīgi unikāla pasaules skatījuma noslēpumu. Šo īpašo skatījumu sauc par satori, ko aptuveni varētu tulkot kā "apskaidrība". Sudzuki apgalvo, ka "satori ir dzena raison d?etre (eksistences jēga - tulk.). Bez tā dzens nav dzens." Principā Rietumu cilvēks spēj saprast, kā apskaidrību saprot mistiķis, vai ko šis jēdziens nozīmē reliģijas valodā. Taču satori ir visai specifisks apskaidrības veids ar visai konkrētu tās sasniegšanas ceļu, kuru eiropietis tā pilnībā nav spējīgs novērtēt. Mēģinot to kompensēt, Sudzuki savā grāmatā apraksta virkni satori piemērus, konkrēti, arī Hakudzo (724-814) piedzīvoto satori:
Pastaigas laikā Hjakudzo (ķīn. Pai Čangs) un viņa skolotājs Basjo (ķīn. Ma-dzu) ieraudzījuši lidojošu pīļu kāsi debesīs.
- Kas tad tas? - pārsteigts teica Basjo.
- Meža pīles, skolotāj.
- Kurp viņas lido?
- Jau aizlidoja, skolotāj.
Te piepeši Basjo saķēris savu skolnieku aiz deguna un sācis nikni raustīt: "Kur gan tās varēja aizlidot, nejēga?!" Un šajā brīdī Hjakudzo piedzīvojis satori.

( daudz_burtiņu )