Interesanti, cik ļoti relatīvi īsā laika posmā mainās valoda un domāšana. Ienāku SC un iemetu aci http://klab.lv/stats/latest.bml ar domu, ka varbūt kas interesants ārpus mana burbuļa. Saprotu, ka nekā nesaprotu. It kā cilvēki ko raksta, daudz burtu un emociju, bet es vienkārši nesaprotu, ko tas rakstītājs vēlējies pateikt. Man tas šķiet randoms un nesakarīgs vārdu savirknējums. Šī apziņa piezemē un ļauj pieņemt to, ka piederu pie aizejošajiem.

Pa ilgiem laikiem ielogojoties Cibā un uzmetot skatu kopējai listei - http://klab.lv/stats/latest.bml -, pārņem nepārvarams spāņu kauns...

Neko dižu nevaru spriest, jo gluži kā 99,9% komentētāju internetos, neko konkrētu par Bruknu nezinu. Taču ir gana plašs paziņu loks, kas to priesteri pazīst personīgi. Ja atmetam īstenticīgo tantuku nekritisko sajūsmu, tad pār paliek iespaids, ka cilvēks ir ar klasisku "skolotāja sindromu", proti, ir tikai viena taisnība, kuru vislabāk zina tikai viņš pats. Man tas nešķiet simpātiski, taču vismaz apzinos (atšķirībā no lielas daļas virtuālo linčotāju), ka simpātijas/antipātijas ir tikai manā galvā, nevis objektīvs faktors. Arī es neesmu nekāds pieclatnieks, un gan jau veselai strīpai ļaužu no sirds riebjos.
Taču par visu pārējo šī gāganu kara anturāžu padomājot, lokālajā HLM (Hooligans Live Matter) kampaņā uzmanīgu dara mediju attieksme. Vēl pirms pāris mēnešiem Mediņu apbrīnoja, intervēja, un lika uz žurnālu vākiem. Viņa visai prastās (bieži vien pat vulgārās, tāpēc tautai tuvās) tēzes citēja visās malās. Tad piepeši vienā dienā attieksme visos medijos izmainījās uz pilnīgi pretējo: Mediņš ir kļuvis par mazgadīgo paverdzinātāju, rupekli un daktera Mengeles reinkarnāciju. Tie paši žurnālisti, kas paši pirms brīža ir aprakstījuši Mediņa paveikto un apdziedājuši viņa prastos izteikumus, nu momentā metuši kažoku uz otru pusi un aicina linčot.
( ... )

Šķiet, ka dakteris aplūkojis spilgtākos komentāru autorus internetā…

"Debilitātes gadījumos slimniekam vislielākās grūtības ir radoši domāt, bet citādi (īpaši vieglos gadījumos) viņš var apmierinoši iekļauties sabiedrībā un atrast sev piemērotus sarunu biedrus.” 258.lpp.

“Histēriskās psihopātijas slimniekiem nav raksturīga dziļa domāšana un loģiski spriedumi... Lai pievērstu sev uzmanību, viņi labprāt ieņem vairākumam pretēju pozīciju (diskusijās par kultūru, politiku utt.).” 228.lpp.

“Histēriskie psihopāti visiem līdzekļiem cenšas pievērst sev uzmanību... Daži slimnieki cenšas radīt iespaidu, ka ir ļoti gudri un izglītoti... lepojas ar saviem sasniegumiem un diplomiem. ... Visgrūtāk histēriskie psihopāti pacieš vienaldzību pret sevi, tādēļ, ja viņiem neizdodas radīt par sevi pozitīvu iespaidu, slimnieks kļūst klaji rupjš un agresīvs, rada konfliktus un strīdus, lai tikai tomēr tiktu ievērots.” 227.lpp.

“Psihopātija ir visas personības disharmonija. Pataloģiju kopumā veido neatbilstība starp atsevišķām psihiskās dzīves sastāvdaļām – viegla uzbudinātība, rupjība, kas apvienojas ar nespēju iekļauties normālā sabiedrībā. Slimnieki nav plānprātīgi, ir bieži pat apveltīti ar labām spriešanas spējām... Nespēj pieļaut, ka citam varētu būt taisnība... Sava rakstura dēļ cieš vai nu paši, vai liek ciest citiem.” 223.lpp.

“Dusmīgās mānijas gadījumā šizofrēnijas (..) slimnieks viegli sadusmojas, ātri konfliktē, rupji aizskar citus, visur iejaucas, uzbāžas ar savu viedokli un klātbūtni.” 124.lpp.

“Plānprātības simptomi: Zūd humora izjūta, atsaucība, ētikas izpratne, sašaurinās intereses, slimniekam nemotivēta patika vai nepatika pret apkārtējiem, uzsvērta tieksme uz seksuāla satura sarunām, banālām anekdotēm, rupjībām leksikā... zūd spēja sevi objektīvi novērtēt.” 90.lpp.

“Interpetatīvie murgi: Slimnieks savas domas pamato, radot aizvien jaunus un jaunus secinājumus. Slimnieks pataloģiskajā stāvoklī piekrīt tikai tiem faktiem un pierādījumiem, kas viņa radīto murgu sistēmu apstiprina. Tos faktus un pamatojumus, kuri ar viņa murgiem ir pretrunā, vinš nepieņem.” 38.lpp.

“Pataloģiskā domāšana raksturīga šizofrēnijas slimniekiem. (..) raksturīga pataloģiska loģika, kurā gan daļēji ir izmantota veselu cilvēku loģika, bet rezultātā rodas aplams, nepareizs secinājums.” 36.lpp

“Rezonēšana ir šizofrēnijas slimnieku tukša, neauglīga spriedelēšana par banālām tēmām, par kurām vispār nebūtu vērts runāt.” 35.lpp.

“Saraustīta domāšana visbiežāk sastopama šizofrēnijas gadījumos – sākumā teikuma atseviško daļu gramatiski pareizais veidojums var radīt iespaidu, ka slimnieks runā sakarīgi, bet jau pēc pāris teikumiem klausītājs apjūk, jo vairs nekā nevar saprast. Šādi slimnieki sākumā var maldīgi atstāt pat gudru cilvēku iespaidu.” 33.lpp.

“Perservācijas gadījumā (..) slimnieks iestrēgst pirmajā izvirzītajā jautājumā, nespējot izsekot līdzi nākošajiem jautājumiem, kā rezultātā visu laiku nevietā atbild vienu un to pašu vārdu vai vārdu salikumu, runā par vienu un to pašu tēmu, kaut sarunu biedrs sen jau uzdevis citu jautājumu.” 33.lpp.

“Senestopātijas gadījumā slimnieks, stāstot un paužot savu viedokli, nespēj atrast adekvātus apzīmējumus latviski un cenšas lietot valodā neesošus apzīmējumus – jaunvārdus (neoloģismus)." 25.lpp.

Pa ilgiem laikiem ielūkoju cibā, ko ļaudis raksta kopēji redzamajā listē. Radās tikai viens medicīniska rakstura jautājums: vai jūzeris khosmos ir zum alter ego?

Nesaprotu, kur etimologa pētījums par sarkano un melno skudru sadzīvošanu uz salas Amazones upes deltā kļūst politisks.

Visus šos gadus dzīvoju ar pārliecību, ka punkts ir skripts. Ir tak dzirdēts tas joks, ka ja cik tur miljardu mērkaķu pieliek pie klaviatūrām, tad agri vai vēlu kāds no tiem uz dullo uzklabinās relativitātes teoriju vai ko tamlīdzīgu. Nu lūk, man šķita, ka punkts ir skripts(?), ko kāds uzkodējis un palaidis autonomā režīmā, cerot, ka agri vai vēlu vārdi sāks virknēties valodas ziņā kādā loģiskā secībā. Un patiesi, pēdējā laikā šī bota ģenerētais zīmju skaits ir kvantitatīvi samazinājies, un pa laikam parādās pat salasāma doma. Kad pīpojot dalījos atklāsmē ar laulāto, viņa apgalvoja, ka punkts tomēr bioloģiski esot cilvēks. Var jau būt. Kaut kā tomēr neticu. Gribas tomēr ticēt kam jaunam zinātnes, tb cilvēces intelekta attīstībā.

Lieliski!!!!!!: http://klab.lv/users/hilda/124450.html

Ha. Kamēr es aizņemts ar dzīvošanu, tikmēr izrādās, esmu palaidis garām nepamanītus kārtējos cibiņu reportus par labudabu un gāganu karus par feminismu un homeopātiju. Pirmais man vienaldzīgs – nezinu, par kādu naudu (ko maksā man, nevis es kādam) piekristu triekties uz nekurieni, lai slapjumā un dubļos, iespiests kā siļķe mucā starp pāris tūkstošiem slapju un sasvīdušu, piedzērušu tīņu (piedodiet, man tīņi ir līdz 30) klausītos kaut kādus sētas bandžo grabinātājus. Brrrr. Arī feminisms garām, jo uz mani neattiecas, aber par otro kā rūdīts veterinārpsihologs gan būtu varējis izteikties. Taču nu nekā. Tak pofig. Šodien tiku lūk pie šādas te mantas:



130 cm augstu un vēl zaļu bērza bluķēnu pāršķēlu ar pirmo cirtienu kā riekstu! Nēsājos ar šito visu dienu, gulēt ejot, ņemšu blakus! Nu sāku saprast savu atvasi, kas bd izlaiduma kleitā par varītēm gribēja arī gulēt pa nakti. :)

Ieķiķināju par kārtējo cepienu jeb gāganu kariņu – jautri. :) No vienas puses aplam ražīgs tipiņš ar izteiktu tendenci ignorēt loģiku, konsekvenci un faktus pārliecības/ticības vārdā, no otras puses pustraks trollis, kurš izklaidējas, uz norādot uz to, kā pirmajā harmoniski sadzīvo nesavienojamas lietas (šai gadījumā, šķiet, putinistu retorika un vērtības ar putinnīšanu). Jautri.

Taču principā te līdzīgi kā ar "bēgļu" cepienu pirms laika (kaut kā pieklusis – laikam bēgļu miljonu invāzijas iespaidā tradicionālo vērtību sargātāji pārāk aizņemti ar savas pazaudētās identitātes meklēšanu), kurā ne īpaši iedziļinājos, bet pozicionējos, vairāk balstoties uz elementāru novērojumu: ja vienu viedokli atbalsta ļaudis, kurus uzskatu par intelektuāli spēcīgiem un interesantiem, bet otru... gan jau, ka "cīši lobi cilvāki", tad visnotaļ pašsaprotami pirmā pozīcija šķiet daudz simpātiskāka un pieņemamāka.