kā mēs te visi tīklojamies un uzkrājam sociālo kapitālu (c) unpy

Interesanti. Par zinātniskumu nespriedīšu, jo no tām socioloģiskajām lietām ne vella nezinu, taču lasu un meklēju atpazīstamus vārdus. :)

"pamain attieksm (c) kāds no plašā interneta ārēm" - ja atmiņa neviļ, tad autorsi r vai nu str, vai jūzeris kurbulis (vēlāk kendo) tālajos parks.lv laikos. Lasu tālāk. :)

Šitik laimīgs varētu izskatīties kamrāds hotai, atradis kur savos purvos labi iekonservētu kasti ar veciem un tikai viņam vien vajadzīgiem dzelžiem. ;)

Skrullēju savā nodabā http://klab.lv/stats/latest.bml ar domu, ka moš kas interesants pagadīsies. Ieraugu teksta kluci, kas veido savdabīgu burtiņu musturu un nodomāju: "Kāds interesants bots - kāda jēga tā randomā samest saturiski nesaistītus vārdus vienā kaudzē? Diez, kādam mērķim tas kodēts?" Tad pamanu, ka tas taču nav nekāds bots, bet gan punkts. Pasmaidīju par sevi. :)

Tā kā nekam nopietnākam nav ne laika, ne enerģijas, pagājušajā gadā izveidoju manuprāt interesantu projektu - anna_alendorfa, jeb institūtistes dienasgrāmata, - lai pavērotu, kā ļaudis atrod cibā, ko lasīt. Un vai atrod. Un vai interesē. Tā ir reālas, Krievijas sudraba laikmetā dzīvojošas tīņu meitenes dienasgrāmata, kas atrasta pirms pāris gadiem viņas radinieku mājas arhīvā. Lai ievērotu eksperimenta tīrību, nevienam neteicu, ļaujot potenciālajam lasītājam pašam atrast, ja meklē. Annas piedraugotāju/lasītāju veidošanās līkne veidojās visai interesanta, pakāpiennveidīga, arī skaita izmaiņas par daudz ko liecina un šķiet, ka ja kāds students savam kursa darbam ko tādu uzmeiktou, viņš varētu pat kādu apdomājamu rezultātu izsecināt.

Palasu tos cibiņus, kurus nu lasu, dažbrīd uzrakstu komentāru, tad apdomājos un neiepukstu to - spiežu back. Šitā ik dienu kādi pārdesmit komentāri izkūp. Nedomāju, ka sabiedrība ko zaudējusi.

Sasodīts. brookings man patika. Nevaru noformulēt, kas, bet kaut kas viņa tekstos - attieksmē pret dzīvi, - bija simpātijas raisošs. Žēl, ka izdzēsies.

Weblapas likvidācijas procesā, pārcēlu šurp daļu senu rakstu darbu, tb ja kādam interese, tas var skatīties tegos "dzērojumi" un "tulkojumi":
- http://klab.lv/users/indulgence/tag/tulkojumi
- http://klab.lv/users/indulgence/tag/dzērojumi

Fonā pa TV koris dzied Lilioma dziesmu. Apbrīnoju spēju tik jestru dzērājgabalu, ko jāauro ar aliņu polkas solī, izdziedāt tik gaudulīgi lēni, it kā kārtējais genseks būtu penālī iespēlējis. To var tikai ar ļoooti dziļām kordziedāšanas tradīcijām.
Tak ne par to gribēju paīdēt, bet par tiem smalkajiem galvaspilsētas kundziņiem, tipa perkons, kas pieraduši savās manhetenās rikšot kā vāveres ritenī un nesaprot, ka Teikā dzīve rit kā Pastendē, Līgatnē vai Jēkabpilī - kā straume Amazones deltā, tb nekā. Ja šāds steidzīgais pilsētnieks zvana vietējam un noskaidro, ka tas lēnām čunčina māju virzienā iekš busa kur uz VEFa tilta, tad tas nozīmē, ka ātrākais pēc pusstundas jams parādīsies ošu gatves galā. Vai tad tie steidzīgie lielpilsētas švauksti spēj tik ilgi uz vietas nosēdēt? Nespēj - aizjož kā terpentīnu pakaļā dabūjuši. Un ko tagad nedzērājs lauķis lai dara, sēžot pie vietējās bodes alus šķirņu izlases, ko smalko ciemiņu cienāšanai pēc laulenes rīkojuma iegādājies ciema bodē (jāparāda takš, ka mums te ne tikai vanags, bet arī visādi františeku brīnumi iraid)? Sirds sāp. ;[

Nekad, atkārtošu, nekad nelaidiet pār sava nama slieksni eermaniitis! Tas nekas, ka tāds smaidīgs un uomulīgs kā Karlsons - bīsties danaju, kaut tie dāvanas nes!, skandēja seno hellēņu viedie aksakali, - tas ir īsts Trojas zirgs sandalēs! Vo ierodas tāds komunikablitātes iemiesojums tavā namā, pat tēju neprasa, bet jau pēc mirkļa tu attopies, ka šis ar visu savu masāžas krēslu iekārtojies tava harēma centrā, aber meitiešiem ne galva sāp, ne rītdienas tiesai jāgatavojas - rauj drēbi sev nost ka nu tikai! bet tas jau nav pats ļaunākais (mēs te esam liberāldemokrāti, nevis kādi atpakaļrāpulīgi ambāleliņu patriarhālisti), ļaunākais ir pavisam kas cits. Ielaist savā mājā šo subjektu nozīmē to pašu, kā aizbraukt pie sievasmātes ciemos ar pāris draugiem, kuri kudi veiklāk par tevi māk zāli pļaut, dobes uzrakt un malku skaldīt... Tb nākamajā rītā pēc eermaniitis apmeklējuma tu stāvi izvēles priekšā: vai nu doties uz pusgadu masieru kursos, jebšu grābt haltūras, lai pelnītu naudu un to atdotu šim elementam, kuru nu tava laulene uzskata par labāko masieri šaipus Himalajiem. Aizdomas, ka lētāk būtu viņu adoptēt. ;[

Gribēju mazliet parezonēt par tēmu, ka ik rītu, dodoties ar atvasi pāri Lielvārdes ielai iekšā Dzērbenes ielā, ejam garām uz trijkāja uzstellētai uzpariktei: jaunajam ūberkrutajam policijas radaram, kas fiksē auto ātrumu uz Lielvārdes ielas virzienā no Brīvības ielas uz Mežciema pusi. Uzparikti, kas, šķiet, varētu maksāt vairāk par kinderolu, sargā bulku vāģī sēdoši divi vīreļi, kas par cieto algu augu dienu tur sēž un meditē. Gribēju nīgri padirsties, ka mazliet tāds padārgs pasākums sanāk - ne lēta uzparikte plus 2 spēkpilnu veču algas, dienesta auto + degviela (auto jādarbina, lai nesaltu) - tak aprāvos. Kaut kā riskanti tagad par ko cepties. Ne es īsti zinu, cik tā uzparikte maksā, ne vīreļu algas no CP budžeta (moš šie ir brīvprātīgie, kas ziedo sevi uz tēvzemes altāra?), ne man 3 liecinieku apstiprināts pats fakts, tb labākajā gadījumā manu tukšpļāpāšanu apraus ar "nedirs!", bet ļaunākajā (man) par šo muldēšanu būs NKVD aģentūras ziņojums uz Stūra māju kā par valsts finanšu sistēmas (CP iekasētās soda naudas takš ir graudiņš valsts finanšu lādītē?) šūpošanu. Tāpēc labāk paklusēšu. Jo nav jau nekā cita, par ko šajā mirklī ieklabināt (neiešu jau te pukstēt, ka esmu ticis pie jaunas un siltas ziemas cepurītes, un arī laulātajai jauna zaķādas ausainīte - kaut kā pārāk triviali un persōniski).

- Tēt, tēt, no darba nākot, nopirksi man kādu kārumiņu? Tad man būs labs garastāvoklis.
- Labi, rausīt, labs garastāvoklis, tas ir no svara.
- Nē, tēt, labs garastāvoklis ir no kārumiem!