Sātana advokāta piezīmes
pesimisms, skepse un infantilitāte
pēdējais 
6.-Jul-2015 07:24 am - atgriežoties no muižas pilsētā
Sirdi priecē tas, ka mans pagalma bruģa saliņas apzaļumošanas projekts sācis dzīt asnus:

30.-Jun-2015 11:31 am - ikdiena
Šodien 30. jūnijs un sajūta, ka laikam vasara pienākusi būs. Pagaidām pavēsa, taču ir tās pāris nedēļas, kuras šajā reģionā var staigāt T-kreklā. Ar brāļiem saorganizējām mātei dārza mājiņu. Vienīgais kreņķis, ka tā kā mājiņa tiks uzstellēta zaļajās Piebalgas ārēs: tikko māte tur neuzturēsies kādu nedēļu, to noteikti apzags (mr. [info]kautskis slavētajos dievzemītes laukos zog visu, kas nav piesiets, un arī to, kas ir piesiets - tāds tas latvju tikumiņš ir, tāpēc vajag tulkot mācību no svešām mēlēm un skolās mācīt). Pašam uznācis dārzkopja aicinājums - cenšos apzaļumot pagalmu ar prastu zālīti, - un splīns, raugoties uz blogosfēru. Tb nav nekā ko jums teikt, nekā, ko pierakstīt.
20.-Jun-2015 07:14 pm
Jāatzīst, ka mani neinteresē ļaužu seksualitāte kā tāda (nav ne jausmas, kāda ir manu draugu un paziņu orientācija šajā ziņā, tāpat kā nezinu, vai viņi vārītas olas čaumalu ielauž no resnā, vai tievā gala). Līdzīgi kā neinteresējos pingvīnu glābšanu Ugunszemē, kaut saprotu, ka vispār tas kādiem citiem ir svarīgi. Taču šajā gadījumā piedalījos gājienā gan cita iemesla dēļ: lai parādītu "tikumības sargiem" (sveiciens biedrenei Sondorei no Cēzara Kalniņa), ka neesmu kopā ar viņiem, tb šie nevar uzštāties "visas" tautas/sabiedrības vārdā. Vienkārši kopš padomiskās bērnības riebj jebkādi izdomāti ierobežojumi, ko vieni uzspiež citiem.



Te es tā kautrīgi paužu attieksmi pret notiekošo, atrodoties zem tā karodziņa, lai māmiņa nepamana Panorāmā. Attēlā redzamos cibiņus neapspriedīšu, tāpat te visi visus pazīst. Rezumējot: varēju arī neiet, jo pamatā satiku visus savas mājvietas kaimiņus, kurus varēju sastapt arī ar mazāku piepūli, vienkārši izejot pagalmā zem plūmjpīlādža uzpīpēt.
12.-Jun-2015 10:19 pm - sic transit gloria mundi
Njā, kamēr klab.lv mazajā un draudzīgajā kopienā tā vietā, lai domātu par 5. pensiju līmeni, pujenes atkal ecējas par to, kura ar kuru, es te par būtisko domāju: man problēma kudi nopietnāka. Vo beidzot pa ilgiem laikiem platais vakars - kinders izsūtījumā laukos, - un abi ar laulāto secinām, ka vienkārši nav ar ko sadzert kur pilsētā. Visi draugi/paziņas ir vai nu apmiruši, vai emigrējuši, vai apprecējušies (tb tiem platie vakari arīdzan nevis randomā, bet pēc grafika reizi pāris mēnešos). Čuš. Vieniem klīst starp Nīderlandes futbola faniem neģeld, tad nu dzeram mājās. Aber mājās dzert varam arī ikdienā. Tb vai tad šis ir Platais vakars? Tfū.
30.-Maijs-2015 08:45 am - rimts sestdienas rīts
Mūsu pagalma kolektīvais sīču bērnudārznieku un skolēnu izlaiduma baļļuks palicis vakardienā.

26.-Maijs-2015 11:47 am - par vācbaltiešiem
Nointervējos šodienas NRA. Protams, zīmju skaita ierobežojums pamatīgi nogriezis kontekstu, tā kā šis tas no izteikumiem pirmajā mirklī var šķist aiz matiem pievilkts, taču kopumā nav kauns.
14.-Maijs-2015 08:40 am - O tempora o mores!
Laulātā pa laikam visai ciniski apšauba manus ģeniālos spriedumus par sabierību, politiku utt. Nupat konstatēju, ka lai beidzot viņa novērtētu sava laulātā ģenialitāti, jāiesaka sākt skatīties TV3 gara bērnu "Dzīves krustcelēs" - uzskatāmi parādītas izmaiņas ļaužu uzvedībā un spriestspējā, kopš atcelta piespiedu psihiatriskā ārstēšana.
11.-Jul-2014 12:06 pm - jaunumi iz mazā neģēļa (ne)darbiem

blēdīgā daba jau purna izteiksmē nojaušama

Visi mani draudziņi jau zina, ka manas pēdējās 2 diennaktis pagājušas stresā. Pudeļbirstis, kurš apzinīgo mūžu pavadījis istabā, nu izdomājis bij, ka ir ne tikai pēc pases, bet arī pēc dabas tīģeris, un aizgājis innspicēt apkaimi, kas šim absolūti nepazīstama. Tā nu tā vietā, lai ar bairīti vai saldējumu vakaros ievērtētu CSI jaunākās sērijas, es pamatā rikšoju pa apkaimi, izmisīgi ūjinot kā kaķu tantiņa. Pāris reizes mūsu ceļi gan krustojās, taču jāatzīst, ka pudeļbirstis ir tikpat veikls kā [info]vikings. Bet ja sīkais mūdzis pazudīs, tad laulene un meita mani noskalpēs, jo katram skaidrs, ka sievišķiem kašņāki ir daudz tuvāki sirdej, nekā vīrišķi. Vakarnakt ap kādiem 2:00 neizturēju un nolēmu fizisku meklēšanu apvienot ar Zvērkāvī lasīto, tb ar sausās barības maisu aizgāju uz pēdējo vietu, kur maitasgabals manīts, un pakaisīju tur tās granulas cerībā, ka šo specifisko smaku ūsainis sajutīs. Un tad kā Ansītis un Grietiņa, bārstīju celiņu līdz pat sava nama durvīm. Šorīt izvelkos ar rīta cigu un, kā tas nākas, slāj sīkais maita pāri pagalmam pie manis ar tādu sejas izteiksmi purnelī: "Mīlā, es te ar draugiem mazliet pasēdēju pie alus kausa, nevainīgi uzspēlējām biljardu, sērkociņus aizmirsu nopirkt - kas būs brokastīs?" Protams, vēru vaļā savas skaujas, nesu uz home sweet home, un, mīļi purpinot par to, ko domāju šai sakarā, ielēju padzerties filtrētu avotūdentiņu, iebēru porciju svaigāko granulu, atrāvu vaļā svētku gadījumiem taupītos konserviņus, tb uzvedos kā īsta laulātā draudzene, kas sagaidījusi mājās savu "otro pusīti". Tagad šis guļ mājās pārēdies, un nekādu sirdsapziņas pārmetumu, kamēr man nervi čupā. Nu nekas - atlikušais mūžs tiks pavadīts īsā saitītē, jo redzams, ka sivēnam brīvība iepatikusies. Punkts. Hau.

Šovakar jānomierina nervu ar pāris kausiņiem staropramena, tas gan.
10.-Jul-2014 07:20 am - sirdssāpes ar/par kaķi
Palaidu vakar pudeļbirsti brīvā vaļā pa pagalmu klejot. Parasti viņš man 5m šņorē piesiets pie ābeles, taču jau pie teritorijas pieradis, pāris reizes jau ticis palaists bez šņores, un nekur projām negāja. Veterināre apgalvoja, ka kaķiem tāpat kā vīriešiem: kamēr šos interesē nauda, vara un sievietes, tikmēr viņi klejo apkārt, aber kad zaudē savas vīrišķās funkcijas, tad turas pie mājām. Te nu viņa idealizēja (nepārprotami kaķu parazīti viņu pilnībā pārņēmuši, un jebkuru šī dzīvnieka tupumu viņa skaidroja ar cilvēkam neizprotamo kaķu inteliģenci). Vobšem aizgāja kaut kur inspicēt apkaimi. Manis pēc šis varētu iet kaut uz Siāmu, taču bērniņš pārdzīvos, tā kā mēģināju saganīt rokā. Pēc tam, kad ap plkst. 1:00 naktī uz Aizkraukles ielas atrastais pudeļbirstis nevis nāca mājās, bet veikli paņēma pēdu - nenoķersi, - atmetu medībām ar roku un nikns aizgāju gulēt. Miegs bija labs. Tagad cerība, ka tas idiots ies pie kādiem ļaudīm diņģēt paiku, šie apskatīsies saimnieku koordinātes, kas viņam kapsulā pie kakla siksnas, un par mazu un godīgu samaksu atgādās atpakaļ. Ja nē, būs jāizgudro ticamu stāstu, ka Tipsis uguns rados uzrauts debesīs, lai bērniņš, kurš šobrīd laukos, neraudātu. Ar tiem kaķiem tāpat kā ar sievietēm: ja tu, labu gribot, dod vairāk brīvības, tad savstarpējās cieņas un sapratnes vietā saņem tikai kreņķus un uztraukumus. Ja atgriezīsies, tad atlikušo mūžu pavadīs, piesiets šņorē. :/
7.-Jul-2014 07:06 am - iz ikdienas gaitām
Tā nu sanācis, ka pēdējā laikā maz te rakstu. Un vispār ik pa brīdim slinka domele nahrenizēties un aizmirst to internetu, atceroties tikai tad, kad jāsameklē grāmatu sietuves darba vai autobusa atiešanas laiki. Taču nevar, jo aplam jau nu ērta vieta satagot zem actiņas piezīmes, kuras būs atrast vieglāk, nekā ja saliek izdrukātas atvilknē. Vobšem pēdējā laikā esmu aplam jau nu apmierināts ar savu ekoloģisko nišu un tās aizpildījumu kā tādu (Providence, tas nebija signāls, ka nepieciešamas krasas pārmainas!) - viss ir šokolādē. Attiecīgi nav nekādas vēlmes ko ierakstīt. Tak centīšos laboties, gan pārejot uz īsformātu.

Beidzot vasara, pie tam iekritusi brīvdienās, kas patīkami (protams, žēl polārās mitrenes, taču tām mierinājums, ka siltums būs īslaicīgs un priekšā gaidāmi savi 10 mēneši slapjdraņķa, kad saule redzama tikai tūrisma operatoru bukletos). Nekas cits tāds kardināli svarīgs nav noticis. Aizvakar ar puiku izņēmāmies pa jūrju, atjaunojot pusaizmirstās iemaņas buru vilkšanā. Vakar izbraukāju Kurzemi kopā ar trimdas Baltisches Ritterschaft pārstāvjiem, kas bija sastampāti divos neoplānos. Bija patiesi jauks tūrisma brauciens.
Kas interesanti, liela daļa no vecajiem vācbaltiešiem vēl joprojām diezgan sakarīgi runā latviešu valodā, kaut pagājuši gadu desmiti un šie labākajā gadījumā bijuši mazi bērneļi tai tālajā 1939. gadā, kad latvieši viņus padzina no dzimtenes (dažs labs no viņiem Mārtiņam Rītiņam ieliek vienos vārtos). Ar vieglu nostalģiju biju rēķinājies, taču nebija tik traki, ka viss a-buss kopkorī dziedātu "labrīt Rīga, vai tu mani redzi, tu māte - es tavs pazudušais dēls" u.tml. Komunicēt šādā īstermiņā bija gana aizraujoši. Mazliet uzjautrināja viņu visai asais un neuzspēlētais "mūsu Latvijas" patriotisms: ja saruna nevilšus kaut mazliet politiku un Krieviju, tad vecie perdeļi saslējās kā kara zirgi, dzirdot kara taures, un trīcošās rokas aš neapzināti stiepās pēc plintes, lai, skanot brašai landesvēra dziesmai, zem krietnā Manteifeļa karoga mestos atsvabināt Rīgu no austrumu draudiem. T.i. sāka gānīt sovjetus un moskovitus tā, ka pat man, kuram, kā jau krietnam latvietim, krievu lamāšana ir pasaules uzskata pamatā, dažbrīd šķita par šerpu. Tā teikt, krietnāki katoļi par pašu pāvestu un lielāki dievzemītes patrioti par Raivi Dzintaru. Tas raisīja smaidu.
Vienīgais, kā pietrūkst, ir vēl vienas brīvdienas, kurā neko nedarīt, tb sakopt māju (kuru jau nedēļ kā apdzīvojam trīs salmu vecpuiši: kaķis, mans 16gadīgais puika un es), lai laulene, atgriežoties no saviem dienvidu hiltoniem šmiltoniem, mūs par cūciskumu sadzīvē nenosistu ar pannu (tās suitietes ir nešpetnas).

Arī tev, cibiņ, jauku dienu un ražīgu darba nedēļu. :)
This page was loaded Jul 6. 2015, 7:57 am GMT.