Šulcs te garām gāja [entries|archive|friends|userinfo]
vistu_zaglis

[ website | šulcs.lv ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| VZL ]

[Feb. 17th, 2019|07:43 pm]
[mood |OK, it kā]
[music |Theodor Bastard / Uhozhu (Remastered)]

Ja es būtu Plakanās Zemes teorijas atbalstītājs, es vakar būtu pārliecināts, ka starptautiskā Cibas festivāla orgkomiteja ir nonākusi kaut kur ļoti, ļoti bīstami tuvu pašai malai, un tās sētas un apšaubāmā paskata ēkas tur atrodas tāpēc, lai neko nenojaušoši garāmgājēji kļūdas pēc nenopišas vispār no planētas nost. Nezinu, kas tie bija par Holešovices nostūriem, kuros liktenis un dažādas pašu izvēles noveda, bet ir sajūta, ka tiem kvartāliem īstenībā nav ne ieejas ne izejas, un mēs tur esam nokļuvuši kaut kāda gļuka rezultātā, to apstiprina arī fakts, ka neviena cita tur nebija.

Bet tas bija pret beigām, kopumā vakar tikai nostaigāti 20+ km, uzēsts Cross Club, iemalkots pie Jiržika ar Jiržiku, un tā pavisam noteikti bija līdz šim gada visvairāk izdevusies diena, ka es jums saku. Vienīgi nesaprotu, kas tiem garāmgājējiem ir, ka viņi aizdomīgi lūr uz cilvēkiem t-kreklos, nu bļaķ, beidziet ģērbties pēc kalendāra, termometrā paskatieties, ārā izejiet! Normāls dreskods februāra vidum!

Vakarpusē vēl izrādījās, ka maijā Prāgās DakhaBrakha performēšot, un tur pavisam oma uzlabojās, uhti, lieliska diena, ļoti lieliska diena. Varēja tikai šodien mazāk saguruma būt no tā visa.
linkiet garām

[Feb. 15th, 2019|03:11 pm]
[mood |Gut]
[music |Anna Calvi / Strange Weather - Live feat. David Byrne]

Izgāju pie vjetnamiešiem pēc pirmās nepieciešamības brokastīm, lepni pagāju garām un devos pa tiešo uz supermārketu Billa, jo cilvēki, āāāā, tur ārā, tur ārā, tur... Tur ir silti, tur spīd prožektors, tur nepūš, tur nav ne miņas no baltajiem mēsliem, tur ir totāls pavasaris! Es negribu lietot vārdu 'pārziemojuši', tā būtu tīša uzprasīšanās, bet arī vienkārši atelpa no apkārt valdošās "kā krievu filmās" tipa huiņas tiek ārkārtīgi novērtēta, uzpīpēt uz balkona t-kreklā ir sen aizmirsts luxury.

Also, supermārkets Billa, kā izrādās, ir precīzi neticami brīnišķīgās Monument versijas attālumā, pie fināla taktīm spied pauzi un ej pa durvīm iekšā, kā par visu padomāts, vai ne?

Par ko runājot, Spoķiks, ko domājies, ir atkal ieviesis Uzlabojumus mūsu ērtībām un tikai un vienīgi mūsu interesēs – Do It Again EP, piemēram, vairs nav atrodams ne pie Royksopp, ne pie Robyn, ej, lietotāj, meklēt Royksopp & Robyn, bļaķ, tā daudz ērtāk!

Anyway. Kaut kāds nemotivēti labs noskaņojums. Jāpastrādā, vai?
link2 garāmgājēji|iet garām

[Feb. 11th, 2019|02:25 pm]
[mood |Visi ahujeļi?]
[music |Juno Reactor / Our World]

Noskatījos k/f "Klases salidojums".

Nejautājiet kāpēc, vienkārši ticiet uz vārda, ka man bija pietiekami legit iemesli tā darīt.

Kas tas bija? Jūs nopietni? Wut? Kur jāiesniedz pieprasījums atgriezt man divas stundas manas dzīves? Also, ja es gribētu aprakstīt šo pieredzi, man laikam nāktos izdomāt kaut kādus jaunus vārdus, jo no esošajiem es nezinu nevienu, kas kaut nedaudz nodotu to izjūtu gammu.

Āāāāāāāā!

Es atvainojos, izlauzās.
link23 garāmgājēji|iet garām

[Feb. 7th, 2019|02:34 pm]
[mood |Labi, tagad gan pastrādāt]
[music |Placebo / Special K - Timo Maas remix]

Uh, viens darbiņš labs, kas padarīts, pie nākamā ķerties vēl neesmu morāli gatavs, tāpēc pastāstīšu, par kādu ahtungu var izvērsties vienkāršs, pats vienkāršākais 10 eiro vērts pasūtījums lepnās dienvidu kaimiņzemes drukas kantorī (turpmāk tekstā DK).

Lūk, tā kā nebija skaidrs, kurā tieši dienā sanāks doties uz lepnās kaimiņzemes galvaspilsētu, lai apsveiktu otrdienas jubilejā dažu labu lepnās kaimiņzemes galvaspilsētas iedzīvotāju – radās ārkārtīgi vienkārša un, kā tajā brīdī vēl likās, fail-safe ideja, kā tikt pie jubilejai piederošas dāvanas – aizrakstu randomam kaimiņzemes DK jautājumu, vai ir iespējams nodrukāt šito te līdz pirmdienai, un tā, ka produktu nesūta pa pastu, bet es pirmdienas pēcpusdienā savācu personīgi? Nu a ko, cik tā darba, vai ne?

Jajebu.

Pirmdienas pēcpusdiena: *pienāk*
VZ: *kļūst nervozs*
DK: Atvainojiet, mums te bija tehniska problēma, nesanāca
VZ: *noskumst*
DK: A šito, jums uz rītdienu neder?, mēs varam uz rītdienu
VZ: *apdomā, ka var braukt atpakaļ uz Prāgām arī vēlākā pēcpusdienā un kaut kā saglābt situāciju* Emmm, nūuuu, ja jau viss tāpat zaudēts – OK, taisiet uz rītdienu.
Otrdiena: *pienāk*
VZ: *noskumst*
VZ: OK, screw this *iekāpj vilcienā uz Prāgām*
DK: (Plkst. 19:00) O! Re! Nodrukājām! Varat nākt pakaļ!
VZ: Ahujeļi? Es jau sen vairs neesmu pilsētā, bija taču kaut kāds iemesls, kāpēc man vajadzēja konkrētā laikā!
DK: *noskumst*
VZ: (Pēc īsām pārdomām) Eu, klau, labi, nav pasaules gals. Darām šitā. Saņēmējs tagad nedēļu nebūs uz vietas, bet ja jau reiz tas produkts ir nodrukāts - aizsūtiet vienkārši pa pastu
Trešdiena: *pienāk*
DK: OK, dodiet adresi, nogādāsim ar kurjerpastu
VZ: Ahujeļi? Vēlreiz: tur tajā adresē neviena nav! Nav un nedēļu nebūs! Pasts. Sūtīt. Sūtīt pa pastu. Paciņa. Parasts pasts. Sūtīt. Tava mana saprast? Also, kā es jums šito varētu no attāluma samaksāt? Uztaisīt faux pasūtījumu saitā un ar karti, vai paypal kaut kā, vai kādi varianti?
DK: Āāāāāā, ok, sapratām, jā, labi, aizsūtīsim pa pastu produktu un rēķinu, to apmaksāsiet ar pārskaitījumu.
VZ: AHUJEĻI!? Tā ir dāvana, bļaķ, kādu rēķinu?, saņēmējam vēl pašam par to maksāt liksim?
DK: Āāāāāāā, ok, sapratām, jā, labi, dodiet adresi, uz kuru produktu sūtīt, un adresi uz kuru rēķinu.
VZ: *atviegloti nopūšas* Tā, pierakstiet. Produktu, nevis rēķinu, bet produktu – uz šejieni: [adrese]. Rēķinu, nevis produktu, bet rēķinu – uz šejieni: [adrese]
DK: (Priecīgi) O, ok!
DK: (Priecīgi) *iedod 15% atlaidi*
VZ: *paliek nervozējot ar ko tas viss beigsies*
link12 garāmgājēji|iet garām

[Feb. 1st, 2019|01:59 pm]
[mood |Miegains]
[music |Architects / Royal Beggars]

Bez īpašām cerībām un ekspektācijām pie vakardienas tika apmeklēts VIA Architects koncis. Uhti, cilvēki, uhti, tas bija pasākums konkrēti pa pieaugušam, ar lāzeriem, uguņiem un visu pārējo, kas pienākas, lai tu stāvētu acīm kā apakštasēm un domātu, ka wow, šo gan mēs negaidījām no kaut kādas blices, kuru pieminot praktiski visi respondenti vienkārši neziņā parausta plecus. Nu jā, būtu prasījies, lai solists labākos momentus skaņdarbos izpildītu pats, nevis paļautos uz zāles palīdzību, jā, būtu prasījies mazliet sakarīgāks publikas vidējais vecums, bet kopumā mākslinieki hujārīja ar pilnu atdevi, izrādījās, par spīti savu kreatīvu depresņakam, ārkārtīgi jautri un pieticīgi ļaudis, tiešām cilvēki, ar kuriem varētu sadzert pivci un pavadīt lielisku vakaru, saprotiet pareizi, es nekādā veidā neesmu nekādas īpaši smagās mūzikas cienītājs, bet šitie jaunieši ir tik lieliski, uhti, cik lieliski.

Bet vakara highlight bija pavisam citā, vei, konkrētie koncertu organizatori pieturas pie formāta, ka uzrīkos tādu nelielu festivālu un vienā vakarā ļaus spēlēt kādām trīs blicēm, nu lūk, pirmie uzstājmākslinieki nevienu neinteresēja, kaut kādi generic metaļōri, pfff, orgkomiteja ierodas pasākumā īsi pirms Architects plānotā sākuma, pie ieejas tukšs, kluss, vējš dzenā vecas avīzes, stāv 5 garlaikoti security čuvaki, kuri pārbauda, vai orgkomiteja nav netīšām aizmirsusi kabatās savus trotila saišķus, uzdod samērā loģisko jautājumu par biļetēm, es parādu, ka man reku svītru kods telefonā. Čuvaks izveic svītru koda vizuālu analīzi, bet nemēģina pārbaudīt digitāli, vienkārši saka, lai ejam iekšā. Nu un tur īss pārdomu brīdis un seko ziņa EtF, kura laimīgā kārtā dzīvo gana netālu, mol – negribi uz konci?, es tev varu tūlīt pat aizsūtīt pilnīgi legit biļeti! Un re, 10 minūtes un orgkomiteja jau krata pačkas savā extended sastāvā, prieks pasaulē ir vairots dubultīgi, ļoti, ļoti izdevies vakars, es jums teikšu, dodiet vēl!

link2 garāmgājēji|iet garām

[Jan. 14th, 2019|11:55 am]
[mood |Pretrunīgs]
[music |Halou / Tubefed]

Čo, [info]rediiss, tad šito te, ja? Ikgadējais ta-dā? Urā!

(Kā arī "say hi from me", ko paklausīgi daru)
link5 garāmgājēji|iet garām

[Jan. 7th, 2019|01:02 pm]
[Tags|]
[mood |Apšaubāms]
[music |Juno Reactor / God Is God]

Sākumā šeit jāatsvaidzina atmiņā trešais punkts, tas ir svarīgi.

Kā jau pie svētdienas pieņemts, sēžam barčikā, fonā Alise Mērtona jau miljono reizi sūdzas par to, ka viņai neesot sakņaugu.

VZ: Nu ko tā zaja var ņemties, cik sarežģīti ir aiziet uz bodi un beidzot nu jau kaut kādus pagādāt, tā vietā, lai bez apstājas īdētu!
Kx: Nez, varbūt jāaizsūta viņai kaut kas, rāceņi tur...
VZ: Kālis, viņai noteikti patiktu kālis!
Kx: Pāris kartfeļus. Bietes.
VZ: Lieliska ideja! Iedomājies, Alise taisa vaļā paku, tur rāceņi, viņa visa nopriecājas:
– O!, rāceņi, beidzot man ir rāceņi!, skaties, kālis!, urā!, un kartfeļiiiiiii!, wait, who the fuck are you? 
– I'm Betty! I like your style! wink wink
Kx: ...
Kx: ...
Kx: We've ruined that word forever, haven't we

link2 garāmgājēji|iet garām

[Jan. 6th, 2019|05:07 pm]
[music |Juno Reactor / Badimo]

Nu labi, ka jau panesies burtus rakstīt, izstāstīšu jums par vakardienas krievu.

Tur kā bija, aizgājām ar vienu kamrādku, jūs viņu nezināt, uz brīnišķīgo Orindžbāru, malkojam pilznerus no apledojušiem kausiņiem, kaut ko gvelžam par dzīvi un datorspēlēm, vakars izdevies, vārd'sakot. Nu un kārtējo reizi izejam uzpīpēt, a tur netālu no barčika stāv tāds samērā pjanijs pie-pensijas vecuma krievs un divas līdzīga vecuma zajas. No kurām viena krieviski saprot, bet otra acīmredzami nē. Par ko krievs ir samērā noskumis un saka "OK, aill traj spīk ingļiš. Onlī mai ingļiš verī bed". Apsmaidamies ar kamrādku, krievs tikmēr pasaka vēl kaut kādus pāris vārdus lauzītā angļu valodā, bet tālākais monologs plūstoši aiziet krieviski. Pabeidzis jautājoši paskatās uz šo valodu nesaprotošo zaju, zaja ir visa tāda travolta.gif un nav kļuvusi ne par matu gudrāka. Krievs nopūšas, ierauga mani un prasa – a вы говорите по русски? Pirmais reflekss bija nogrozīt galvu un teikt, ka nē, bet tad pēdējā mirklī smadzene atrada kaut kādu pretrunu šajā responsā un es paspēju apsteigt pats sevi un pateikt "Sorry?" Krievs atkal jau noskumst, bet tad attopas un pajautā "Du jū spik ingļiš? Kan ju pļiz help mi transleit?" Viņa smadzene šajā rekvestā pilnīgi nekādu pretrunu neatrod, par spīti manai neizpratnes pilnajai sejas izteiksmei. Un tad viņš sāk savu sakāmo par to, ka viņš vēlas abas šīs zajas uzaicināt uz dzērieniem uz barčiku, detaļās izstāsta, kādus tieši dzērienus viņš viņām vēlas iegādāties, utt. Tīrā krievu valodā. Pabeidz savu monologu. Jautājoši skatās uz mani. Es brīdi klusējot skatos pretī. Un saku "you do realise you were speaking Russian this whole time, right?" Krievs klusējot skatās. Skatās. Skatās. Noskumst.

Pret to brīdi cigarete beigusies, ejam iekšā siltumā pie putojošajiem dzērieniem, kādu brīdi pabičojamies par to, kā cilvēki pieņem, ka visa plaša pasaule runās viņu valodā, zaja it kā ar atzinību uzteic, ka krievs vismaz mēģināja runāt angliski, kur man nācās aizrādīt, ka mēģinājums sastāvēja no informēšanas, ka turpmākais teksts sekos angliski, bet tas bija invalid header, teksts sekoja krieviski tik un tā, nu un lēnām deviējam uz citām tēmām, kārtējais kausiņš pamazām beidzas, izejam laukā uzpīpēt.

Blakus barčikam joprojām stāv krievs ar abām zajām. Čuvaks emocionāli un ar aizrautību stāsta, kā Krievijā ir Balanss, Čehijā ir Balanss, Vācijā ir Balanss. Bet Amerikā nolāpītajā, piemēram, nu vai Japānā – tur Balansa nav. Viena zaja saprotoši māj ar galvu. Otra stāv visa tāda travolta.gif un nav kļuvusi ne par matu gudrāka.
link8 garāmgājēji|iet garām

[Jan. 6th, 2019|01:25 pm]
[music |Juno Reactor / Voyager 304]

Par sapņiem, ja? Nē, nē, nebīstieties, šis nebūs kaut kāds vienkārši sapņa atstāsts, es gribu palamāties par kaut kādu jaunu tendenci, kas ieviesusies manā sapņošanas patternā.

Vei, gan jau, ka katram ir gadījies tā, ka liekas, ka pamosties, bet pēc tam izrādās, ka vienkārši nosapņoji, ka pamodies, vai ne?, es atceros tādas epizodes jau no senseniem laikiem. Tak kaut kad pagājušajā gadā šī lieta ne tikai kļuva regulāra, bet aizgāja kaut kādā absurdā līmenī, man vislaik ir gribējies šito pierakstīt, bet nekādi nesanāca.

Nē nu iedomājies – šitas ekstrēms kaut kad rudenī bija – tu guli, sapņo kaut kādu ierastu absurdu huiņu kā jau parasti, pamosties, viss kārtībā, tu esi savā gultā, blakus rātni guļ cīņubiedre, paskaties apkārt... a tur piepeši tiek ar troksni vērtas vaļā skārda durvis, jo gulta atrodas kaut kādā jobanā bleķa garāžā, blakus eļļas kannas un vēl visāda draza, kas jau parasti mētājas garāžās, attīstās kaut kāds tur sižets, un tu pamosties, un saproti, ka tas bija tikai sapnis, fuf, reku, viss ir labi, ierastā miga, blakus rātni guļ cīņubiedre, bet... paga, kāpēc mēs esam cīņubiedres dzīvoklī?, man likās, ka es biju Prāgā, tālāk attīstās kaut kāds sižets, tu pamosties, it kā viss ir kārtībā, bet... un šitā reizes septiņas vismaz, un kaut kādā brīdī tu jau sāc skaidri apjaust, ka esi sapnī - tā ir lieliska sajūta, starp citu, tā totālā visatļautība, jo tu zini, ka sapņo - bet pat nesanāk to prieku izbaudīt, jo tev vienkārši gribas nu jau pamosties pa īstam un realitātē, ko tu aktīvi centies darīt, un... fuf, beidzot izdodas. Un beidzot viss ir kārtībā. Uzmanīgi apskaties apkārt, un jā, tas ir tavs dzīvoklis, tiešām ir, Pelēkā Cūka pamana, ka es pamodies, un pieprasa nekavējošu pakasīšanu, atvieglojums ir vienkārši neaprakstāms.

Un tad tu ar acs kaktiņu pamani kaut ko kustamies koridorā, tikai totāli nav skaidrs, kas tas vispār varētu būt. Parādās viegla strjoma sajūta, tu pabīdi malā Pelēko Cūku, celies un aizdomīgi ej skatīties, kas tas bija. Izej koridorā, un tur piepeši ar jaudu sāk cirsties virtuves durvis, tā, it kā kāds viņas bez apstājas vērtu vaļā un cirstu ciet, tikai tur neviena nav, pilnīgi neviena, vienkārši tavā acu priekšā aktīvi cērtas durvis, tajā brīdī var apmēram uzzināt, kā izpaužas pirmsinfarkta stāvoklis, pārbīlis nav vārdos nododams, un tu tikai pēc laba brīža saproti, kas ir noticis, un pārņem totāls izmisums, ka tas nekad nebeigsies, un tu mēģini kliegt cīņubiedrei "Pamodini mani, lūdzu!", pat atceries, kādā valodā tas jādara, tu esi pie pilnas apziņas, tikai nespēj tikt ārā no šī elles loka, bet protams, ka aizmigušā stāvoklī iespējas kontrolēt rumpi ir samērā ierobežotas, un neko sakarīgu, kā vēlāk izrādās, tev nav sanācis pateikt, un tu sāc domāt, ka varbūt tas arī viss – tur ārā, realitātē, tu varbūt jau guli komā, un esi iesprūdis šajos nebeidzamajos sapņos uz dienām, mēnešiem, gadiem, kurš zina!

Un tad tu beidzot pamosties tajā AirBnB dzīvoklī, kur tobrīd tiešām fiziski atrodies, un kādu brīdi joprojām neesi līdz galam pārliecināts, vai atrodies realitātē, gaidi, no kuras puses piezagsies kārtējais ahtungs, bet nē, laikam tomēr tiešām pamodies, un gribi, lai kaut kas tāds nekad, nekad vairs neatkārtojas.

Bet ziniet, kas par nelaimi? Atkārtojas! Regulāri! Un mani pārņem bažas, ka ja tā turpināsies, es taču kaut kādā brīdī tiešām vairs nesapratīšu, nu vai neticēšu, kurā realitātē tad es īsti atrodos!

Dienās pamodos, paskatījos telefonā, secināju, ka ir pārāk agrs, lai celtos, vēl tur bija mesendžerī ziņa, par kuru nolēmu, ka izlasīšu un atbildēšu vēlāk, priecīgi aizmigu, jo tāpēc, ka var. Pamodos saprātīgākā laikā, piecēlos, uztaisīju kafiju, apsēdos pie komputātōra, atveru mesendžeri, nu tik atbildēšu beidzot, a tur nekādu jaunu ziņu nav. Paskatos telefonā - tur nav nekādu notifikāciju. Atveru sarunu, tur nav nevienas jaunas ziņas. Pajautāju respondentam – nop, nekas nav sūtīts.

*nopūta, žests*
link19 garāmgājēji|iet garām

[Jan. 2nd, 2019|04:50 pm]
[mood |Auksti]
[music |Thom Yorke / Open Again]

Vakar nācās aiziet līdz barčikam, jo barčiks vakarīgā nestundā izrādījās vienīgais tabakas izstrādājumu provaideris rajonā.
Barčikā pie durvīm vientuļi sēdēja ļoti skumjš čuvaks gados ar četrām badmintona raketēm.

Jaunā Black Mirror ep paķēra tik ļoti, ka revizitēju arī nākamajā dienā. Pēc kā ar pilnu atbildību varētu dot jums vienu padomu, kas viņas skatīšanos padarītu stipri labāku, bet tak pieauguši cilvēki, paši tieciet galā.

Toties dēļ Santa Clarita Diet Vecgada vakars plūstoši izstiepās až līdz agram rītam, neticami lielisks serčiks – vairs neatceros, kas man viņu savulaik rekomendēja, bet pateicības! – kurā ir spriedze, hektolitri asinīm līdzīga šķidruma, šiza un nevaldāma jautrība, šitā ķiķinājis nebiju kopš Utopia, nepacietīgi gaidu jauno sezonu.

Nu un pie viena, ja kāds atbildīgais šo lasa, izslēdziet to nolāpīto vēju kāds nu jau! 

link2 garāmgājēji|iet garām

[Dec. 29th, 2018|02:52 pm]
[music |Nick Cave & The Bad Seeds / Shoot Me Down]

Lūk, lietotāj, zini, kā būs? Izlasījis šo ierakstu, tu dosies skatīties absolūti lielisko serčiku Homecoming, pieverot acis uz to, ka tur visu laiku jāskatās uz Jūliju Robertsu, jo dīvainā kārtā viņa tur patiešām iederas. Un visas pirmās epizodes laikā tu nesapratīsi, kāda figņa tev ir iesmērēta, kāpēc kaut ko tādu vispār varētu būt interesanti skatīties, bet pret epizodes beigām parādīsies urdoša sajūta, ka kaut kas tomēr nav tā, kā vajadzētu būt, ka vajag tomēr paskatīties nākamo, un pēc kādas trešās vairs nespēsi atrauties, jo jā, lietotāj, šitas serčiks nāk no Sam Esmail, un mēs visi redzējām Mr. Robot un zinām, ka viņam tās lietas sanāk tādas samērā netriviālas. Un kad pēdējā epizodē tu pabrīnīsies par to, cik samērā negaidīti dīvaini te viss noslēdzās, tu atcerēsies, ka būs taču vēl viena sezona, nekas nav beidzies, bet priekšā stāv apmēram gads ciešanu, lai sagaidītu turpinājumu.

Lēni, nesteidzīgi, padrūmi, pilns ar jaukām mazām detaļām, kuras prieks pamanīt, lieliski, ļoti lieliski.
link5 garāmgājēji|iet garām

[Dec. 20th, 2018|03:32 pm]
[mood |Viegli miegains]
[music |Halou / I'll Carry You]

Protams, protams, tas bija skaidrs jau no paša sākuma, ka iet pēc giga uz Jiržikbāru ir no visiem viedokļiem visneracionālākā ideja, bet tieši tāpēc taču tā ir jādara, vai ne? Jau atkal pierādījās, ka īstā ballīte barčikā sākas brīdī, kad tiek izmesti pēdējie apmeklētāji un ārdurvis beidzot aizslēgtas, lai miers no viņiem nu jau. Jiržiku satikt vienmēr prieks, ar ko vēl lai risina augstvērtīgas sarunas par Jēzu, Bratislavu un visiem tiem alus dzerošajiem studentiem, kurus es, kā izrādās, tieši tovakar biju saaicinājis.

Ansamblis Kalle, savukārt, izrādījās pasaulē kautrīgākie un noslēgtākie cilvēki, kādi vispār jebkad ir kāpuši uz skatuves, viņiem nav ne mazākā priekšstata, kā komunicēt ar publiku, kā iesaistīt klātesošos notiekošajā, pat kā atvadīties pēc nospēlētā koncerta; viņi ir cilvēki, ar kuriem tik ļoti gribētos pasēdēt un sadzert Tāboras burgernīcā pēc tam, kad arī tur ir aizslēgtas durvis un izdalīti pelnutrauki, ir sajūta, ka tas būtu lielisks vakars labā sabiedrībā, kamēr būt uz skatuves, savukārt, viņi gluži vienkārši neprot. Bet, bet, bet, lūdzu nepārprotiet, brīdī, kad čuvaks no visas sirds hujārī savu ģitāru un zaja bezmaz asarām acīs kliedz mikrofonā, tev ir sajūta, ka tevi pašu tūlīt saraus gabalos un izsmērēs pa tās mazās koncerttelpas sienām, viņu neprasme taisīt šovu to visu padara īstāku un patiesāku, tas gigs bija katras sekundes vērts, uh, jūs pat nespējat iedomāties.

Izdevies tāds vakars, vārd'sakot, man vajadzēja to pierakstīt.

link6 garāmgājēji|iet garām

[Dec. 18th, 2018|04:38 pm]
[mood |-]
[music |Kalle / Shadows]

Un paturpinot par mūziku, par kuras eksistenci jūs nekad neuzzinātu, ja nebūtu manis, lieliskie Kalle ir uztapinājuši jaunu pilnvērtīgu albumu, un ja tev, lietotāj, iet pie sirds Halou, Puracane vai tas pats Portishead – noteikti paklausies, thank me later. Gribēju teikt 'un atnāc rītvakar uz konci', bet tāpat jau nenāksi, es saprotu, tālu.
link2 garāmgājēji|iet garām

Jiskřící nemít vůbec nic [Dec. 18th, 2018|01:19 pm]
[mood |Var pārtīt atpakaļ uz vakardienu?]
[music |Zrní / Líto]

Es zinu, es zinu, tā ir nevienam vispār nezināma čehu blice, bet cilvēki, ja jums ir iespēja – aizejiet kādreiz uz VIA Zrní gigu, jūs to nenožēlosiet nevienā brīdī. Jo reti ir kāds kolektīvs, kas spēlē ar tādu prieku un atdevi, bez nekāda tur īpaša šova, bez ekrāniem un liesmu metējiem, bet viņiem izdodas aizraut, pavilkt un ievilkt, uh, tas bija tieši tas, kas bija nepieciešams. Par spīti pusstundas kavēšanai, jo dažiem šķiet, ka ir ok ierasties koncī pēdējā brīdī pat tad, ja visur lieliem burtiem rakstīts, ka pasākums ir pilnībā izpārdots, par spīti visai kaitinošajai publikai, jo publika visur ir kaitinoša, tas bija lielisks vakars, vienkārši lielisks. Also, kad nomirs Vorens Eliss, nākamo Vorenu Elisu sauks Honza, tas čuvaks dara ar vijoli tādas lietas, ka spēj tik brīnīties. Dēļ viņiem vien bija vērts pārcelties uz Prāgām, ka es jums saku!

Es jau teicu, ka lielisks vakars?

Vid related, best-of playliste šeit.

Bež, Lazare!
link11 garāmgājēji|iet garām

[Dec. 11th, 2018|07:15 pm]
[mood |520 slaidi]
[music |Apollo 440 / Pain is a Close Up]

Es (Es): *nodzēš search logā esošo*
Spotifajs (Sp): *gaida, ko tagad meklēs*
Es: Jun...
Sp: Jungle?
Es: ...o Reactor
Sp: Nu ja, Jungle!
Es: *nopūšas, nodzēš search logā esošo*
Sp: *gaida, ko tagad meklēs*
Es: Juno Reactor
Sp: Es tev tikko rādīju, bļaķ, nu reku tak, Jungle!
Es: ĀAAAAAAA
Es: *nopūšas, nodzēš search logā esošo*
Sp: *gaida, ko tagad meklēs*
Es: Gods and Monsters
Sp: Zajebal, nu es tak saku!, Jungle, redzi?, Jungle!
Es: Ctrl+Q
Sp: OK, bye!
Sp: *skumst, nesaprot, ko izdarīja nepareizi*

link14 garāmgājēji|iet garām

[Dec. 7th, 2018|03:28 pm]
[mood |The thin line between suicidal and homicidal]
[music |PJ Harvey / The Letter]

Aizgāju, bļaķ, uz bodi, pats ņevjebenna tāds lepns, ka visu atcerējos, ko bija plānots pagādāt.

Atnācu mājās. Jā, nu lieliski, ka kaķim konservu paņēmu. A ikdienišķos cepumus?, tie tur pussauja palikuši! Lieliski, krabju smēru brokastīm paņēmu, a kur maize, kam viņu uzsmērēt virsū? Pusdienām savācies produktus, nu malacis, lepojamies, a čili pastu kurš iedomājās paņemt? Ko tur to visu tagad, ar kečupu ēst?

Attaisu tabakas paciņu, tabaka pilnīgi sausa, viņi to paciņu ko, pēc pieciem gadiem kaut kādā noliktavas kaktā atrada?

To, ka sataisījos miljons drēbju kārtās, kā jau nākas pēc kalendāra, bet tur ārā riktīgs pavasaris – to pat nepieminēšu.
link4 garāmgājēji|iet garām

[Dec. 3rd, 2018|07:53 am]
[mood |Kāpēc es neguļu?]
[music |BirdPen / Equal Parts Hope and Dread]

Nē nu – gadās taču tā, ka ir svētdiena, noskaņojums ir tik lielisks, ka gribas vienkārši nomirt klusi, mierīgi un, ja iespējams, nevienu netraucējot, bet nenomirsti kaut kādu iemeslu dēļ. Tā vietā nopūties, saņemies, peries cauri visai pilsētai un nokļūsti barčikā, kurā, tā sanācis, šovakar spēlē VIA BirdPen.

Un lai vai kādas būtu tavas attiecības ar VIA BirdPen, konkrētajā vakarā tas ir tieši tas, kas tev bija nepieciešams, Deivs ar kamrādiem zāģē ar tādu jaudu, prieku un atdevi, ka viss pārējais dzīvē aizmirstas, uz konci pārmaiņas pēc ir atnākuši kādi bezmaz 50 cilvēki, kas šķiet ideāls formāts, lai nebūtu abidna, bet tajā pat laikā – tu justos nevis pūlī, bet mazā savējo burbulī, ir laime, labsajūta, lieliski un vēl gan jau vairāki vārdi, kas sākas ar burtu 'L', bet šobrīd nenāk prātā, īpaši brīdī, kad viņi pastāsta, ka this next song is to the people, who take, take, take and keep fucking taking, un tu zini, kas tūlīt sekos, nu vai pavisam negaidīti nospēlē kādu Archive dziesmu, nu vai sāk hujārīt skaņdarbu Like A Mountain, jo tieši to ir gribējies dzirdēt jau labu brīdi, bet kaut kā nav sanācis. Laime, labsajūta, lieliski, uh, cilvēki, uh!, jūs pat nespējat iedomāties!

Un tad, kā jau ierasts ar visu labo šajā dzīvē, pasākums ir beidzies, lai gan gribas, lai būtu vēl un vēl, bet projām ejot, kā izrādās, tur priekštelpā Deivs kaut ko grozās, un tu vari no sirds pateikt, ka "Hey, thanks for the gig, thank you very much!", un Deivs tāds "My pleasure, man!", brīnišķīgi izdevies vakars, cilvēki, brīnišķīgi izdevies vakars, paši vainīgi, kurš neatnāca!

"He's Bird, I am Pen". Best-of pleiliste šeit, starp citu.
linkiet garām

[Nov. 25th, 2018|03:53 pm]
[mood |Nesaprotams, gribas iedzert]
[music |Dirty Three / I Remember a Time When Once You Used to Love Me]

Par muzikālā kolektīva Dirty Three eksistenci, piemēram, es pavisam netīšām uzzināju tikai aizvakar. Aizvakar!, viņu pirmais albums ir izdots 1995., bļaķ, gadā, un pa visu šo laiku neviens pat nesaspringa mani par to informēt, nu kā lai te saglabā ticību cilvēcei?

A? Ko? Nu kā, tur Vorens, fucking, Eliss ir sapratis, ka ansamblī The Bad Seeds ir pārāk mazs pieprāsījums pēc vijoles, tāpēc uzrīkoja savu blici, kur vijole ir vienīgais solists. Jā, pareizi sapratāt, ir pieejami vairāki albumi, kur Vorens, fucking, Eliss vienkārši hujārī vijoli, un to klausoties vienkārši gribas apraudāties no laimes.

Man taču nav jums jāstāsta, kas ir Vorens Eliss, vai ne?

uzskates materiāls
link3 garāmgājēji|iet garām

[Nov. 15th, 2018|11:35 pm]
[mood |Where is Jessica Hyde?]

Es laikam zinu, kas tur notika. Ap to brīdi, kad Utopia autori tikko sāka strādāt pie otrās sezonas, viņiem piepeši kontā ienāca nauda par pirmo, un viņi varēja beidzot atļauties neierobežotus daudzumus apziņu paplašinošo un radošumu atraisošo vielu. Pie kam dialogu autoram, izskatās, vielas garšojušas vislabāk. 

Lieliski, vienkārši lieliski, nespēju noticēt, ka es šitādu jaukumu biju palaidis garām!
link1 garāmgājējs|iet garām

[Nov. 14th, 2018|01:37 pm]
[mood |Brīvdienu gribas]
[music |Radiohead / The Butcher]

Trīs ainiņas no sadzīves drāmas "Cirslītis"

I
Crsl pieceļas, izrāpjas no migas un, kā jau ierasts, dodas uz virtuvi uzgatavot kafiju. Ieskatās bundulī un bēdīgi saprot, ka dzīvībai nepieciešamais pulveris nepielūdzami iet uz beigām, tur apakšā ir palicis vienai porcijai, labi, varbūt mazliet vairāk, bet nekas iepriecinošs. Klusi nolamājas par to, ka vakar neattapa pagadāt jaunu paciņu, nu kā, zināja taču, ka nekā tur īsti vairs nav, bet tik stresainā situācijā kā veikala apmeklējums – kurš tad to var atcerēties.

II
Stundu vēlāk Crsl dodas iesēdināt cīņubiedri vāgenā un izsūtīt atpakaļ uz dzimteni. Kad tas nodarīts, rāmi aizpīpē, lēni dodas uz māju pusi – nekas labāks par miljons darbiem tur īsti negaida anyway – un pie ārdurvīm apstājas padomāt, vai nevajadzētu aiziet līdz vjetnamiešu bodītei, bet laikam jau nevajag, it kā taču brokastīm viss ir, tabaka ir, nu nafig, ies vien atpakaļ cīnīties ar maketu gūzmu.

III
Crsl ienāk istabā, ieskatās kafijas krūzē un ļoti, ļoti noskumst.
link5 garāmgājēji|iet garām

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]