Šulcs te garām gāja [entries|archive|friends|userinfo]
vistu_zaglis

[ website | šulcs.lv ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| VZL ]

[Jun. 17th, 2019|03:22 pm]
[mood |Current music ir tīra sagadīšanās]
[music |Kalle / Fixed in the Morning]

Man šķiet, ka es ko tādu jau esmu teicis, bet – ja es būtu spējīgs nodzīvot mazpilsētā ilgāk par nedēļu, es pavisam noteikti pārceltos uz pilsētu Tāboru.

Pilsēta Tābora ir glīta, no turienes nāk absolūti lieliska mūzika, Cool barčikā pa dienu var čillot piesaulītē un ēst vienus no labākajiem burgeriem, kādus šajā valstī var sastapt, vakaros, savukārt, barčikā uzliek gaumīgu elektroniku un ļauj neviena netraucētiem uzpīpēt. Nu un tagad vēl noskaidrojās, ka no turienes nāk by far labākais sidrs, kādu šajos platuma grādos vispār ražo, kas nav ne cukuraina limonāde, ne alkoholiska ābolu sula, bet tiešām proper britu stila sausais sidrs, uhti, dēļ šī atklājuma vien pie vakardienas bija totāli vērts uz sidra festivālu aiziet.

Gribas uz Tāboru, noteikti kaut kad drīz jāaizdodas uz Tāboru, nepiedodami sen nav būts.
link7 garāmgājēji|iet garām

[Jun. 7th, 2019|06:22 pm]
[music |Anna Calvi / Ghost Rider - Live]

Pie vakardienas sapratu, ar ko mans darbs ir labāks, nekā strādāt par futbolistu. Pat neizskatīsim futbolistu samērā tizlo darba dreskodu un to, ka nav iespēju strādāt no mājām. Svarīgi ir tas, ka, atšķirībā no viņiem, es, ja darba laikā netīšām, nezinu, uzdauzu pa krēslu vai gultas stūri – man nav obligāti jākrīt zemē un jāvāļājas ar ciešanu pilnu izteiksmi,  es varu nolamāties un mierīgi iet tālāk darīt to, kas jau jādara.

Kopīgais, savukārt, ir tas, ka vienmēr atradīsies čupa visādu pašu gudrāko, kuri labāk zina, kas un kā tev bija jāizdara, un nepakautrēsies pamācīt.
link5 garāmgājēji|iet garām

[Jun. 3rd, 2019|11:53 am]
[Tags|, ]
[mood |Domas par krimināli sodāmām darbībām]
[music |Skinny Puppy / Amnesia]

– *norāda uz kaut kur randomi meža vidū uz celma novietotu benzīnkannu* O, benzīns!
– Nē nu labi, ka ne saujā!
– Jāpiekrīt, būtu nedaudz dīvaini, ja tur uz celma mētātos plauksta, kas pielieta ar benzīnu.
– Nu zini kā... Es vismaz nofočētu.

Also, tikko pārstāja urbt, pamazām atkal sāku dzirdēt savas domas. Domas, savukārt, ir par to, vai tie urbjošie orki aizbrauca pavisam, vai tikai uzēst siermaizes un doties atpakaļ turpināt iesākto.

Upd.: Ā, nē, viss kārtībā, atgriezās un urbj atkal.
link2 garāmgājēji|iet garām

[May. 30th, 2019|01:58 pm]
[Tags|]
[mood |Varētu pat pastrādāt]
[music |Goldfrapp / Clay (Live)]

Rīts ar ko sākās. Izrādās, ka mums te pie mājas stūra sabūvētas stalažas, es nezinu, kāpēc viņas tur atrodas, un ar ko tas draud, bet tur nu viņas tagad ir. To es uzzināju tikai pēc tam, sākumā es tur mierīgi, neko nenojaušot gāju uzpīpēt pirmo rīta cigareti, Pel. Cūka nopriecājas viss tāds, o!, ejam uz balkona!, nemierīgi dīdās jau pie durvīm. Atveru durvis, Cūks vēl kādu minūti pastāv, protams, pārdomā sava lēmuma pareizību, paskatās ārā, paskatās iekšā, paskatās vēlreiz ārā – nu labi, ies ar', tur pārmaiņas pēc temperatūra plusos, no debesīm prožektors spīd, dzīve izdevusies.

Cūks iziet uz balkona, apsēžas, paskatās pa kreisi, novērtē miskastes maisu, ko es jau atkal esmu aizmirsis iznest, paskatās taisni priekšā lejā, secina, ka pasaulē joprojām valda kārtībiņa, paskatās pa labi. Ierauga stalažas. Un pārbīstas tā, ka ar pilnu jaudu iepiš aizvērtās balkona durvīs, atsitas, nelabi iebrēcas, es gādīgi veru durvis vaļā, Cūks pazūd istabā vēl 0.5 sekundes pirms durvis ir atvērušās, nolien guļamistabā, jo tur drošāk, tikai tagad saņēmās atkal parādīties.

Nav viegli būt autistam, galīgi nav viegli, es jums teikšu.
link14 garāmgājēji|iet garām

[May. 24th, 2019|01:03 pm]
[Tags|]
[music |Architects / Damnation]

Kaut kāds randoms krustojums, tur čuvaks samērā cienījamā vecumā, bārdains tāds, stiepjas cik vien spēdams un mēģina aizsniegt ceļazīmi. Saspringst, piepūlas, aizsniedz.

"Re, neesmu nemaz tik maziņš!", viņš vienlaicīgi ar atvieglojumu un aizvainojumu pie sevis nosaka.
link7 garāmgājēji|iet garām

[May. 23rd, 2019|07:11 pm]
[mood |Ēst gribas tā, ka tūlīt nomiršu nahren]
[music |Goldfrapp / Annabel]

Pret vakarpusi saņemties nomazgāt logus it kā pati par sevi ir uzteicama un atbalstāma ideja, nekā nosodāma.

Bet ja lielākā daļa logu ir vērsti uz rietumiem, šī ideja izrādās ne tuvu ne tik laba kā sākumā šķita.
link6 garāmgājēji|iet garām

[May. 10th, 2019|04:56 pm]
[mood |Prasās iedzert]
[music |Archive / The Hell Scared Out Of Me]

Diena sākās ar to, ka nopurinājos, ievilku dziļu elpu, apsolīju sev nekādos apstākļos nespiest FWD un noklikāju Play pogu pie Archive retrospekcijas četralbuma.

Uh, cilvēki, kas tas bija par ceļojumu. Laikā, izjūtās, atmiņās un visā, visā pārējā. Tik lieliski, un tajā pat laikā – es nezinu, kad nākamreiz uz ko tādu saņemšos, I mean – sākt rītu ar Again, nu, es ceru, ka tas ilustrē, vai ne?

Tāpēc lūk priecīga un sārtvaidzīga Spotifaja pleiliste ar jaunajiem trackiem jūsu ērtībām, thank me later.
link1 garāmgājējs|iet garām

[May. 2nd, 2019|01:30 pm]
[mood |Atkal pirmdiena? Cik var nu jau!]
[music |Underworld / Moaner]

Viņi ir salauzuši Zilo bāru! Nē nu nopietni, viņi ir bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem salauzuši Zilo bāru! Cik vien atceros sevi un šo pilsētu, Zilais bārs ir bijusi iestāde, kurā var parādīties tikai totāla izmisuma dzīts, jo sliktāk vairs nav kur, bet tagad pēc ilgiem laikiem ieejot – izrādījās, ka tur viss ir, emmm... normāli? Tur ir labs alus, tur ir tīrs, kārtīgi, mierīgi, wtf?, kas tā par pasauli, kurā mums tagad nākas dzīvot? No vienas puses prieks, protams, ir vēl viens barčiks rajonā, kur aizstaigāt pēc nomācošas darba dienas, bet no otras – nu nopietni? Tas vairs nebūs totāls gaģušņiks, bet tiešām norm pilnvērtīgs barčiks? Es nezinu, cik ļoti es esmu spējīgs sadzīvot ar šo faktu.
link4 garāmgājēji|iet garām

[Apr. 27th, 2019|02:01 pm]
[mood |Darbīgs]
[music |Curve / Doppelganger]

Vakar Google visu dienu cītīgi bāza sejā notifikāciju par to, ka 'yellow warning for thunderstorms', nē nu – ne velti, kā izrādījās, vakarā gāza tā, ka ar to hreņ varētu vulkānus dzēst, un te neviena vulkāna pat tuvumā īsti nav! Bet kad tas viss bija beidzies, un pa peļķēm drebinādamies brida izmirkuši Mātes Dabas upuri – parādījās jauna notifikācija. Jo loģiski, kas gan cits varētu sekot šitik jaudīgām lietusgāzēm, vai ne? 'Yellow warning for forest fires'

Toties šorīt pamodos, lai ieraudzītu ekrānā ziņu, ka jobans Netflix ir vieglu roku nokancelējuši Santa Clarita Diet, jūs tur ahujeļi visi? Nezinu, kurš personīgi ir atbildīgs par šo lēmumu, bet es šim cilvēkam nevēlu labu. Ne tuvu neko labu. Pat gluži pretēji.
link1 garāmgājējs|iet garām

[Apr. 26th, 2019|03:14 pm]
[Tags|]
[music |Laibach / Valjhun - Waldung]

Par romantiku  mazliet.

Pirms kāda laika šitāds te atgadījums bija – ienāk barčikā romantisks pārītis, visi tādi no sevis romantiski, apsēžas pie bāra, jautā, kādi riekstiņi būtu pieejami. Bārzaja nopūšas, iet, salasa pa samplim no katras paciņas, noliek priekšā, romantiķi ilgi pēta, nespēj vien izvēlēties, beigās tiek ar sevi skaidrībā, mol, ēdīsim šitos. Jums vēl kaut ko? Nē, tas viss, paldies. Iekārtojas ērtāk, izvelk no somas pudeli vīna, noliek uz letes – nē nē, vaļā netaisa, barčikā savu dzērienu patērēšanu neatbalsta – vienkārši noliek uz letes pudeli vīna, sēž, ēd riekstiņus. Romantiski tērgā. Pirmā paciņa ir beigusies, viņi gatavi jaunam pasūtījumam. Šoreiz izvēlas citu paciņu. Sēž, ēd riekstus. Tā jau ir, ja tā padomā, galīgi nav skaidrs, no kurienes ienākusies muļķīgā tradīcija barčikā pasūtīt dzērienus.

Berounā, savukārt, bija romantisks pāris, kas bija izgājuši pastaigāties pilsētas galvenajā laukumā. Visi tādi, atkal jau, romantiski, rociņās sadevušies, tas viss. Bet Berouna ir totāla nekurienes nomale, tur nekā īsti nav, jo īpaši studējošās jaunatnes vajadzībām, tāpēc viņi staigāja no bankomāta pie bankomāta. Kaut kādu mērķi taču pastaigai vajag, vai ne? Staigāja visi tādi romantiski un rociņās sadevušies, un čuvakam uz krekliņa milzīgiem burtiem rakstīts "LONE".
link1 garāmgājējs|iet garām

[Apr. 21st, 2019|06:51 pm]
[Tags|]
[music |Fluke / Atom Bomb]

Dienās izdevās uzrīkot drāmu, traģēdiju un ciešanas ar pāris vārdu palīdzību.

Nē nu kā, ballītes orgkomiteja atgriežas no omulīgas pastaigas no Dobřichovices līdz Berounai, sēž vilcienā, visi nananā kaut ko gvelž huiņu, man aiz muguras apsēžas kaut kāds randoms čuvaks, atskan pazīstamā bundžas atvēršanas skaņa, čuvaks malko savu pivci un kaut ko pats ar sevi sarunājas. Pēc mirklīša viņa sirdī ielīst svētku noskaņa, viņš pagriežas, pastiepj starp beņķiem savu Gambrinusu un viss tāds priecīgi piedāvā sadzert, jo lieldienas taču.

Orgkomiteja šo dāsno piedāvājumu, protams, pieklājīgi noraida. Paldies, bet nē, šoreiz nē.

Čuvaks pagriežas atpakaļ. Noskumst. Nopūšas. Un samērā skaļi pie sevis secina, ka "Nu ja, atkal jau visu salaidu pakaļā. Kā jau parasti. Visu sabojāju. Bet nu jā, ārzemnieki taču." Nopūšas vēlreiz. "Nekas, dzīve turpinās!", viņš mazliet optimistiskāk piebilst.

Toties vakar novēroju, kā kāds čuvaks ēda ribas. Labajā rokā dakša, kreisajā – riba.
link4 garāmgājēji|iet garām

[Apr. 16th, 2019|02:57 pm]
[mood |Puzzled]
[music |The Chemical Brothers / Eve of Destruction]

Uzmanību – 18+ saturs, bet, emmm... Ja jums gadījumā, meklējot Gūglē vārdu kodoskops, kā pirmais rezultāts parādās kas cits, nekā, emmm, Markuss – es te uztaisīju screenshotu, bet vispār šis it kā nevainīgais kverijs ir izsaucis gūzmu jautājumu. Es nezinu, varbūt kādam no jums ir atbildes.

Čata transkripts )

link5 garāmgājēji|iet garām

[Apr. 15th, 2019|04:25 pm]
[mood |Pirmdiena]
[music |Iyeoka / Simply Falling]

"Nē nu paga, kāpēc tik maz?", viņa teica un iebēra topošajā kāsī vēl kārtīgu šķipsnu zaļā pulverīša. "O, tagad būs labi", viņa atzinīgi pamāja ar galvu par savu panākumu.

Jajebu, cilvēki, es nezinu, kādas jums tur pieredzes, bet es šitā tripojis nebiju nekad mūžā, es nekad nebūtu domājis, ka no lauku labumiem var šādi apsisties!

Ļoti daudz burtu personīgās references vajadzībām )
link11 garāmgājēji|iet garām

[Apr. 14th, 2019|05:48 pm]
[mood |Miegains]
[music |Editors / Two Hearted Spider]

Tiku pie jaunas klaviatūras, tā sapriecājos, ka sagribējās nekavējoties kaut ko uzrakstīt.

Tikai attapos, ka vienīgais pierakstīšanas vērtais fakts ir tas, ka man izdevās nobraukt kādus 800 kilometrus vilcienā, un pa visu šo laiku nenotika pilnīgi neviens dokumentēšanas vērts ahtungs. Cilvēki, jūs vispār cenšaties?, parasti šādi braucieni izvēršas konstantā feispalmā un "tu neticēsi, kas tikko notika!" tipa reportos, a te? Kā tā vispār var būt?

Nē nu vispār vajadzētu, vajadzētu pierakstīt, cik efektīvi es aizvakar apsitos ar pīpējamajām dārza veltēm, es pat nezināju, ka ar zaļumiem šitā var! Bet nav laika tik daudz burtiem, jādodas laikam līdz centriem padomāt, vai šodien gribas uz VIA Kalle konci, vai nē.
link7 garāmgājēji|iet garām

[Apr. 11th, 2019|07:50 pm]
[mood |WTF just happened?]
[music |Pulp / The Professional]

"[tā sega ir] tāds kā četrstūris, tikai mazāks!" ir viennozīmīgi nedēļas frāze, paldies EtF par šito te.

Bet es gribēju par Svarīgo te mazliet. Vei, jz Kx mājās pie sienas ir pulkstenis. Parasts sienas pulkstenis, kuru no neskaitāmajiem citiem atšķir tas, ka viņš ir neglābjami iesprūdis uz pusdiviem. Nē, viņš nav apstājies, sekunžu rādītājs jau mēnešiem uzcītīgi raustās mēģinājumos tikt uz priekšu, tas gluži vienkārši neizdodas. Saprotiet, ja, cilvēkam ir vismaz kaut kāds stabilitātes garants un drošības saliņa šajā pārāk ātri mainīgajā pasaulē. Visapkārt stress, ahtungi, kas-tik-nē, bet paskatās pulkstenī un nomierinās. Viss kārtībā. Pusdivi.

Tak tagad piepeši visa šī kārtība ir sašķobījusies! Divi vārdi: vasaras laiks! Prasītos to pulksteni pārregulēt, vai ne?

Ir tikai viena problēma: nav skaidrs, uz kuru pusi tagad viņu griezt? Te paceļas samērā filozofiska rakstura jautājums no vistu un olu sērijas: kas šajā situācijā ir primārs? Pulkstenis vai laiks? Regulēt stundu uz priekšu, jo reāli tak ir pustrīs, vai stundu atpakaļ, lai būtu it kā pusviens, bet realitātē joprojām pusdivi?

Padomājiet par to.
link6 garāmgājēji|iet garām

[Feb. 17th, 2019|07:43 pm]
[mood |OK, it kā]
[music |Theodor Bastard / Uhozhu (Remastered)]

Ja es būtu Plakanās Zemes teorijas atbalstītājs, es vakar būtu pārliecināts, ka starptautiskā Cibas festivāla orgkomiteja ir nonākusi kaut kur ļoti, ļoti bīstami tuvu pašai malai, un tās sētas un apšaubāmā paskata ēkas tur atrodas tāpēc, lai neko nenojaušoši garāmgājēji kļūdas pēc nenopišas vispār no planētas nost. Nezinu, kas tie bija par Holešovices nostūriem, kuros liktenis un dažādas pašu izvēles noveda, bet ir sajūta, ka tiem kvartāliem īstenībā nav ne ieejas ne izejas, un mēs tur esam nokļuvuši kaut kāda gļuka rezultātā, to apstiprina arī fakts, ka neviena cita tur nebija.

Bet tas bija pret beigām, kopumā vakar tikai nostaigāti 20+ km, uzēsts Cross Club, iemalkots pie Jiržika ar Jiržiku, un tā pavisam noteikti bija līdz šim gada visvairāk izdevusies diena, ka es jums saku. Vienīgi nesaprotu, kas tiem garāmgājējiem ir, ka viņi aizdomīgi lūr uz cilvēkiem t-kreklos, nu bļaķ, beidziet ģērbties pēc kalendāra, termometrā paskatieties, ārā izejiet! Normāls dreskods februāra vidum!

Vakarpusē vēl izrādījās, ka maijā Prāgās DakhaBrakha performēšot, un tur pavisam oma uzlabojās, uhti, lieliska diena, ļoti lieliska diena. Varēja tikai šodien mazāk saguruma būt no tā visa.
linkiet garām

[Feb. 15th, 2019|03:11 pm]
[mood |Gut]
[music |Anna Calvi / Strange Weather - Live feat. David Byrne]

Izgāju pie vjetnamiešiem pēc pirmās nepieciešamības brokastīm, lepni pagāju garām un devos pa tiešo uz supermārketu Billa, jo cilvēki, āāāā, tur ārā, tur ārā, tur... Tur ir silti, tur spīd prožektors, tur nepūš, tur nav ne miņas no baltajiem mēsliem, tur ir totāls pavasaris! Es negribu lietot vārdu 'pārziemojuši', tā būtu tīša uzprasīšanās, bet arī vienkārši atelpa no apkārt valdošās "kā krievu filmās" tipa huiņas tiek ārkārtīgi novērtēta, uzpīpēt uz balkona t-kreklā ir sen aizmirsts luxury.

Also, supermārkets Billa, kā izrādās, ir precīzi neticami brīnišķīgās Monument versijas attālumā, pie fināla taktīm spied pauzi un ej pa durvīm iekšā, kā par visu padomāts, vai ne?

Par ko runājot, Spoķiks, ko domājies, ir atkal ieviesis Uzlabojumus mūsu ērtībām un tikai un vienīgi mūsu interesēs – Do It Again EP, piemēram, vairs nav atrodams ne pie Royksopp, ne pie Robyn, ej, lietotāj, meklēt Royksopp & Robyn, bļaķ, tā daudz ērtāk!

Anyway. Kaut kāds nemotivēti labs noskaņojums. Jāpastrādā, vai?
link2 garāmgājēji|iet garām

[Feb. 11th, 2019|02:25 pm]
[mood |Visi ahujeļi?]
[music |Juno Reactor / Our World]

Noskatījos k/f "Klases salidojums".

Nejautājiet kāpēc, vienkārši ticiet uz vārda, ka man bija pietiekami legit iemesli tā darīt.

Kas tas bija? Jūs nopietni? Wut? Kur jāiesniedz pieprasījums atgriezt man divas stundas manas dzīves? Also, ja es gribētu aprakstīt šo pieredzi, man laikam nāktos izdomāt kaut kādus jaunus vārdus, jo no esošajiem es nezinu nevienu, kas kaut nedaudz nodotu to izjūtu gammu.

Āāāāāāāā!

Es atvainojos, izlauzās.
link23 garāmgājēji|iet garām

[Feb. 7th, 2019|02:34 pm]
[mood |Labi, tagad gan pastrādāt]
[music |Placebo / Special K - Timo Maas remix]

Uh, viens darbiņš labs, kas padarīts, pie nākamā ķerties vēl neesmu morāli gatavs, tāpēc pastāstīšu, par kādu ahtungu var izvērsties vienkāršs, pats vienkāršākais 10 eiro vērts pasūtījums lepnās dienvidu kaimiņzemes drukas kantorī (turpmāk tekstā DK).

Lūk, tā kā nebija skaidrs, kurā tieši dienā sanāks doties uz lepnās kaimiņzemes galvaspilsētu, lai apsveiktu otrdienas jubilejā dažu labu lepnās kaimiņzemes galvaspilsētas iedzīvotāju – radās ārkārtīgi vienkārša un, kā tajā brīdī vēl likās, fail-safe ideja, kā tikt pie jubilejai piederošas dāvanas – aizrakstu randomam kaimiņzemes DK jautājumu, vai ir iespējams nodrukāt šito te līdz pirmdienai, un tā, ka produktu nesūta pa pastu, bet es pirmdienas pēcpusdienā savācu personīgi? Nu a ko, cik tā darba, vai ne?

Jajebu.

Pirmdienas pēcpusdiena: *pienāk*
VZ: *kļūst nervozs*
DK: Atvainojiet, mums te bija tehniska problēma, nesanāca
VZ: *noskumst*
DK: A šito, jums uz rītdienu neder?, mēs varam uz rītdienu
VZ: *apdomā, ka var braukt atpakaļ uz Prāgām arī vēlākā pēcpusdienā un kaut kā saglābt situāciju* Emmm, nūuuu, ja jau viss tāpat zaudēts – OK, taisiet uz rītdienu.
Otrdiena: *pienāk*
VZ: *noskumst*
VZ: OK, screw this *iekāpj vilcienā uz Prāgām*
DK: (Plkst. 19:00) O! Re! Nodrukājām! Varat nākt pakaļ!
VZ: Ahujeļi? Es jau sen vairs neesmu pilsētā, bija taču kaut kāds iemesls, kāpēc man vajadzēja konkrētā laikā!
DK: *noskumst*
VZ: (Pēc īsām pārdomām) Eu, klau, labi, nav pasaules gals. Darām šitā. Saņēmējs tagad nedēļu nebūs uz vietas, bet ja jau reiz tas produkts ir nodrukāts - aizsūtiet vienkārši pa pastu
Trešdiena: *pienāk*
DK: OK, dodiet adresi, nogādāsim ar kurjerpastu
VZ: Ahujeļi? Vēlreiz: tur tajā adresē neviena nav! Nav un nedēļu nebūs! Pasts. Sūtīt. Sūtīt pa pastu. Paciņa. Parasts pasts. Sūtīt. Tava mana saprast? Also, kā es jums šito varētu no attāluma samaksāt? Uztaisīt faux pasūtījumu saitā un ar karti, vai paypal kaut kā, vai kādi varianti?
DK: Āāāāāā, ok, sapratām, jā, labi, aizsūtīsim pa pastu produktu un rēķinu, to apmaksāsiet ar pārskaitījumu.
VZ: AHUJEĻI!? Tā ir dāvana, bļaķ, kādu rēķinu?, saņēmējam vēl pašam par to maksāt liksim?
DK: Āāāāāāā, ok, sapratām, jā, labi, dodiet adresi, uz kuru produktu sūtīt, un adresi uz kuru rēķinu.
VZ: *atviegloti nopūšas* Tā, pierakstiet. Produktu, nevis rēķinu, bet produktu – uz šejieni: [adrese]. Rēķinu, nevis produktu, bet rēķinu – uz šejieni: [adrese]
DK: (Priecīgi) O, ok!
DK: (Priecīgi) *iedod 15% atlaidi*
VZ: *paliek nervozējot ar ko tas viss beigsies*
link12 garāmgājēji|iet garām

[Feb. 1st, 2019|01:59 pm]
[mood |Miegains]
[music |Architects / Royal Beggars]

Bez īpašām cerībām un ekspektācijām pie vakardienas tika apmeklēts VIA Architects koncis. Uhti, cilvēki, uhti, tas bija pasākums konkrēti pa pieaugušam, ar lāzeriem, uguņiem un visu pārējo, kas pienākas, lai tu stāvētu acīm kā apakštasēm un domātu, ka wow, šo gan mēs negaidījām no kaut kādas blices, kuru pieminot praktiski visi respondenti vienkārši neziņā parausta plecus. Nu jā, būtu prasījies, lai solists labākos momentus skaņdarbos izpildītu pats, nevis paļautos uz zāles palīdzību, jā, būtu prasījies mazliet sakarīgāks publikas vidējais vecums, bet kopumā mākslinieki hujārīja ar pilnu atdevi, izrādījās, par spīti savu kreatīvu depresņakam, ārkārtīgi jautri un pieticīgi ļaudis, tiešām cilvēki, ar kuriem varētu sadzert pivci un pavadīt lielisku vakaru, saprotiet pareizi, es nekādā veidā neesmu nekādas īpaši smagās mūzikas cienītājs, bet šitie jaunieši ir tik lieliski, uhti, cik lieliski.

Bet vakara highlight bija pavisam citā, vei, konkrētie koncertu organizatori pieturas pie formāta, ka uzrīkos tādu nelielu festivālu un vienā vakarā ļaus spēlēt kādām trīs blicēm, nu lūk, pirmie uzstājmākslinieki nevienu neinteresēja, kaut kādi generic metaļōri, pfff, orgkomiteja ierodas pasākumā īsi pirms Architects plānotā sākuma, pie ieejas tukšs, kluss, vējš dzenā vecas avīzes, stāv 5 garlaikoti security čuvaki, kuri pārbauda, vai orgkomiteja nav netīšām aizmirsusi kabatās savus trotila saišķus, uzdod samērā loģisko jautājumu par biļetēm, es parādu, ka man reku svītru kods telefonā. Čuvaks izveic svītru koda vizuālu analīzi, bet nemēģina pārbaudīt digitāli, vienkārši saka, lai ejam iekšā. Nu un tur īss pārdomu brīdis un seko ziņa EtF, kura laimīgā kārtā dzīvo gana netālu, mol – negribi uz konci?, es tev varu tūlīt pat aizsūtīt pilnīgi legit biļeti! Un re, 10 minūtes un orgkomiteja jau krata pačkas savā extended sastāvā, prieks pasaulē ir vairots dubultīgi, ļoti, ļoti izdevies vakars, es jums teikšu, dodiet vēl!

link2 garāmgājēji|iet garām

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]