| 17F nodaļa, pagabstāvs, telpa bez logiem. |
[Jul. 24th, 2014|05:10 pm] |
Visā pasaulē apmēram piecdesmit cilvēku nodarbojās ar Šlīmaņa kunga lietu. Nodarbošanās kaulus nelauza un nekam tā nebija vajadzīga, tāpēc šie izredzētie piecdesmit nebija ne asākie tuteņi virtuvē, ne cietākie rieksti lazdājā un pat ne spožākie lāzeri disenē. 170 gadu laikā viņu mainīgais kolektīvs bija izdomājis iesauku kungam rūtainā žaketē, kurš mēdza mīklaini parādīties dažādās zemeslodes vietās un, nujā, tas arī bija viss.
Par pirmo Šlīmaņa kunga parādīšanos tradicionāli uzskata 1844.gada 9.jūniju, kad Zviedrijas Karaliskās akadēmijas naturālistu grupa, skaitā seši cilvēki, airu laivā piestāja pie kādas no neskaitāmajām klinšu salām, lai aplūkotu ārkārtīgi neparastu jūras putnu koloniju. Pēc kādām pāris stundām ekspedīcija bija saēdusies asinsdesu un pielējusies līdz mērenam ķēmam, kas, godīgi sakot, arī bija jauno zinātnieku mērķis. Pie viena viņi bija izbradājuši Baltijā pēdējo plakanpleznas albatrosa ligzdu, bet tas notika pilnīgi netīšām, tāpēc neskaitījās.
Lai vai kā, kad seši jaunie naturālisti salīda laivā, lai dotos mājup, viņi pārsteigti konstatēja, ka pa vientuļo klinti, bļaustīdamies nesaprotamā valodā, skraida kāds neredzēts kungs un svaida pa gaisu maizes drupačas, kuras ar lielu brēku rij kaijas. Nepazīstamais kaut ko uzsauca naturālistiem, pēc toņa spriežot, gribēdams, lai viņu paņem līdzi. Apjukušie jaunieši ielaida kungu laivā, kur viņš apsēdās priekšgalā un sāka ņurdēdams ēst karameles, kuras vilka ārā no saķepušas papīra turzas.
Viņš piedāvāja tās naturālistiem, bet visi atteicās, izņemot Arvidu Arvidsenu, kurš aprakstīja konfektes garšu kā "violončells" un no nākamās piedāvātās konfektes noteikti atteicās.
Savādais kungs bija ģērbies pelēkās biksēs un brūnā rūtainā mētelī, viņa apģērbs un melnie zābaki bija diezgan stipri novazāti un saplīsuši, gaišie mati izspūruši un seja iedegusi, pelēkas acis. Viņš daudz smaidīja un kaut ko runāja, bet jaunieši nespēja saprast nevienu vārdu. Tā nebija nedz vācu, ne franču, ne spāņu, ne krievu, ne zviedru valoda, par to viņi, vēlāk sniedzot liecības, bija droši. Valodu raksturoja "rukšķoši svilpieni", "ūjināšana kā slimai bitei" un "skaņa, kas rodas, kad uz čuguna pannas apmaisa plūmju mērci".
Bet, kad laiva bija jau gandrīz piestājusi pie krasta, Arvids Arvidsens piepeši uzlēca aptuveni piecu metru augstumā, kur aizdegās un palika karājoties vismaz pusstundu. Pārbiedētie naturālisti no laivas priekšgala sadzirdēja kārtējo rukšķošo svilpienu, atrāva acis no šausminošā skata un noskatījās, kā svešinieks paklanās un izzūd gaisā.
Tā bija pirmā dokumentos fiksētā Šlīmaņa kunga parādīšanās. |
|
|
hungry
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}