| Blinking park |
[Feb. 13th, 2012|12:31 am] |
| [ | music |
| | Lil Bow Wow Ft Snoop Dogg - What's My Name | ] |
Bowwowwow yippy yey yippi yo!
Es varētu rakstīt dienu un nakti
ja man nebūtu jārūpējas par savu
tik trauslo nervu sistēmu
Un ja man vēl kāds par to maksātu
clik clak it up
bling - bling
m*** F***** going sleeping |
|
|
| |
[Feb. 13th, 2012|12:04 am] |
Mans šodienas spontānais pirkums lidostā. Paprovēju, izkusu un jau pēc desmit minūtēm biju tā skavās
|
|
|
| |
[Feb. 12th, 2012|11:51 pm] |
|
Ak dies, sajūta, ka būts projām mūžību!!! |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2012|10:59 pm] |
|
Šovakar bijām uz "Cantando y amando" operas mazajā zālē. Gāju bez ekspektācijām, Piazolla mani it kā neinteresē, K. video melnos materiālus jau biju redzējusi. Bet rezultāts izrādījās fantastiks, goda vārds. Ar azturētu elpu no pirmās minūtes līdz pēdējai. Reti kur gadījies redzēt tik organisku un smalkjūtīgu mūzikas un video simbiozi. |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2012|10:54 pm] |
|
ak,vājība, tavs vārds ir sieviete |
|
|
| e-le-vation (mana dungādziesmiņa) |
[Feb. 12th, 2012|09:32 pm] |
Ura! Es noslēpoju Tartu maratona Open track, 31 km un pieveicu to 3:21:30. Finišā bija un vēl tagad ir tāda laimība, ka apskaut pasauli un bučoties, gavilēt un paslēpot vēl kādus desmit tikai tāpēc, lai atkal būtu finiša laimība. Šis bija mans pirmais maratoneksperiments mūžā, izdevās labāk, kā domāju (tas ir, es bij gk fokusējusies uz "beigt vispār un šampanieša vanna, ja zem 3:59."
Spīdēja saule, gurkstēja sniegs, slīdēja slēpes (dažos posmos slīdēja mazāk), starpfinišos gards melleņu ķīselis un tēja, špūres tik izcilas, tik izcilas, ka žēl, ka pēdējos 10 km bija mazāk izcilas, bet tas nekas. Iepatikās man tie slēpojumi, slēpošu vēl. Absolūts prieks, pašas kalts.
Zinātniekiem, mārketologiem, sportistiem un dizaineriem uzdevums atrisināt deguna šņaukšanas metodi on the go. Man ir versija: kaut kādas supergudrās šķiedras, kas uzsūc materiālu un nesasalst, nēzdodziņš. Tas ir plāns, uz gumijas piedurknē, kuru pie vajadzības izritināt. bet versijā ir nepilnības- ja plivinās, tad zūd dārgās sekundes :) un šķiedrai jābūt patiešām gudrai. Cimdu virskārtas neder- pirmkāt, latviešu tautas sakāmvārds par cimdā deguna likšanu, otrkārt, noberž padeguni. Papīra mutauti neder- tie nav pa rokai. Nūjas karbonā integrēt?
Vēl varēja starpfinišos sašņaukties antitecētāju "sausās zvaigznītes" izskatā, bet to atcerējos pašās beigās. Tātad, zinātnieki&co, gaidu pienesumu šādas problēmas risinājumam. |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2012|07:57 pm] |
|
Pirms dažām dienām parastajā, fiziskajā pastkastītē atradu vēstuli. No lattelekoma. Parastu papīra vēstuli, parastā aploksnē. Kamēr kāpu uz savu pēdējo stāvu un nesu līdzi arī vēstuli, man nez kāpēc radās pārliecība, ka vēstulē būs kaut kas vai nu par to, ka no mūsmājām trafiks ir pārāk liels, vai par to, lai mēs izbeidzam no torrentiem pārtikt. Es tiešām nezinu, no kurienes man tādas idejas bija radušās. Bet kad uzkāpu augšā un vēstuli atplēsu, tad atklājās, ka tur ir tikai atgādinājums par divus mēnešus nesamaksātiem rēķiniem, kuri gan tika samaksāti dažas dienas pirms vēstules ierašanās. |
|
|
| . |
[Feb. 12th, 2012|06:42 pm] |
Gribu, lai pulkstens ir deviņi un mierīgu sirdi var doties gulēt.
Ak, jā - es pārcentos ar gatavošanu.
Mums tagad ir pusspainis rosola, spinātu, gurķu, loku salāti, itāļu salāti, biezpiens ar krējumu, vakardienas turku lēcas ar malto gaļu, mežacūkas cepetis ar burkāniem un kāļiem un slikta dūša no tā visa.
Arī bērns ar bronhītu un apzīmētām kājām, ko nāksies berzt.
Mums nav - izgludināta veļa un uzklāts tīrs galdauts dzīvojamistabai. |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2012|06:30 pm] |
|
kāda es atsaldēta, bet man vienalga, ka tā uitņi ir nomirusi. bet tiešām, kāpēc lai man būtu daļa gar to, ka ir nomiris kāds, ko es nezinu, ne jebkad gribēju zināt, ne arī īsti zināju, kas viņu ir padarījis tik īpašu, ka tagad visa pasaule kauc pēc viņas. |
|
|
| Salinieks. |
[Feb. 13th, 2012|12:43 am] |
Nobildeets apmeeram Ziemassveetkos. Zalsh un trekns salinieks!
 |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2012|05:41 pm] |
|
žēl jau Vitnijas. kaut kā baigi žēl. |
|
|
| Tādas mazas domiņas |
[Feb. 12th, 2012|04:12 pm] |
| [ | music |
| | the Verve - bitter sweet simphony | ] |
Nu vot!
Un tagad es jums pateikšu tā!
Pienācis laiks rakstīt un pīpēt. Pīpēju es tagad dikti maz.
Vienu cigareti vakara pusē, vai kādu puspaciņu, ja nu gadās uzņemt uz krūts.
Bet tagad, kad mazulis ir pie vecmammas, es uzvilkšu kažoku,
atvēršu virtuves logu un iespraudusi mutes kaktiņā smēķi rakstīšu un rakstīšu (Cik saldkairi tas būs).
Un visādi Rupuči lai klusē, jo man IR gan sava mūzika, tikai varbūt,
ka jāpagriež kāda poga uz pastūža, lai tā būtu labi dzirdama. |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2012|04:20 pm] |
Pirmā reize uz slidām.
Nebija slikti. |
|
|
| tik tipiski |
[Feb. 12th, 2012|03:20 pm] |
es biju absolūti aizmirsusi,ka šovakar jāiet uz Operu.
sēžu te tāda visa pufaikā un kurinu māju, tfu-tu. labi,ka ar jautājumu,cikos tiekamies, man nepiezvanīja piecos. |
|
|
| Saša un laika mašīna |
[Feb. 12th, 2012|01:52 pm] |
|
Šo nezināmā Sašas bildi atradu vecāku foto albūmā.
Šobrīd sadarbībā ar kim? stradāju pie filmu cikla "Laika mašīna," veidojot filmu ciklu, kas balstās uz "Padomju Latvijas" kino žurnāliem un izglītojošām filmām, kas uzņemtas laika periodā no 1958 - 1988. Pirmā laika mašīnas pietura "Jaunība" būs skatāma 23. februārī kim (nedaudz pārāk drīz, tomēr mainīt datumu šoreiz nav manos spēkos). Visi laipni aicināti Ja kādam cibiņš vēlās ieteikt kādus video/foto/preses materiālus par padomju jaunību (Latvijas teritorijā), postojiet šeit vai manā žurnālā, būšu pateicīga!  |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2012|12:41 pm] |
|
Neatceros, vai esmu jau kādreiz iepukstējusi, ka šis radio nu man ir kļuvis mīļāks par Nabu. Kembridžas studentu radio. Principā nu jau gadu. Un tam nav nekāda sakara, ar cilvēku, kurš to ieteica. Drīzāk man vienkārši patīk klausīties kaut ko pilnīgi atsvešinātu, kam nav sakara ar manu mītnes vietu un cilvēkiem, kurus es pazīstu. |
|
|
| Izlasīta grāmata: The City and The City – China Mieville |
[Feb. 12th, 2012|09:51 am] |
Šī ir viena no foršākajām fantasy grāmatām ar ļoti oriģinālu pieeju. Tā ir par divām pilsētām Beszel un Ul Qoma, kas patiesībā ir viena pilsēta, bet kuras iedzīvotāji apzināti izvairās redzēt otras pilsētas iedzīvotājus, arhitektūru, automašīnas utt. Šo nošķirtību, kas ir tikai sociāli pieņemta uzvedība un uztvere, rūpīgi uzrauga īpaši spēki, kas savāc visus, kas apzināti uzdrošinās pārkāpt šo kārtību.
Lielākais grāmatas paradokss ir tas, ka tajā praktiski nav misticisma elementu. Šo fantāzijas pasauli tikai rada šī apzinātā nošķirtība, bet tā ir reāla jebkura indivīda vai sabiedrības īpašība. Mēs visi ikdienā veidojam savu pasauli no novērojumiem, kas atbilst mūsu kultūrai un ideoloģijai, un atmetot novērojumus, kas tiem neatbilst. Un šīs atšķirīgās puses varbūt jebkas – balto un melno cilvēku kopienas pretstati Amerikā, vietējie iedzīvotāji pretstatā imigrantiem, vai Latvijā latviešu un krievu kopienas, kas šķietami neredz viena otru. Mēs jau dzīvojam savas valodas un brīvprātīgas cenzūras radītajā fantāzijas pasaulē. :) |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2012|01:29 am] |
|
Nopirku Ingrīdas Betankūras atmiņas par sešus gadus piedzīvoto ieslodzījumu Kolumbijas džungļos tikai tādēļ, ka man vajadzēja kaut ko emocionāli spēcīgu, kas izsistu no žēlošanās un grūtsirdības. Tas nostrādāja. Loti tieši, atklāti un nežēlīgi. Nevaru neraudāt. |
|
|
| |
[Feb. 11th, 2012|10:54 pm] |
Un tad vēl tajā grāmatā mani nedaudz satrauc viens vārds. Sweet. Man liekas, ka es visas tās vārda iespējamās nozīmes varu iedomāties. Arī šajos teikumos it kā es saprotu, par ko ir runa. Bet mani ļoti satrauc, ka es nespēju piemeklēt tam sweet atbilstošu vārdu latviski. Ok, nevis vienkārši sweet, bet gan – keep sweet.
I wondered what Nancy and Lily were thinking. Lily seemed to be keeping sweet. Nancy was playing the role of the ideal bride.
Our only survival is to keep sweet and obey what god tells us to do.
After the great destructions, everybody’s going to be wiped off, except for the priesthood people who have kept sweet.
It was inappropriate to complain, and I was doing my best to keep sweet. |
|
|
| |
[Feb. 11th, 2012|10:37 pm] |
Es vēl pie Kardashians neesmu ķērusies, man lēnām, lēnām lasās grāmata par beibi, kas uzauga un dzīvoja Salt Lake City, sektā, kas atdalījās no mormoņiem, bet tajā pat laikā tādi paši mormoņi vien bija, tikai mormoņi pirms kāda laika izdomāja, ka daudzsievības viņiem vairs nebūs, bet šiem palika.
Visu tur izlēma prophet, piemēram, ka beibei 14 gados jāprecas un jāmēģina pavairoties. Bet viņa pat nezināja, kā bērni rodas, jo par to neviens nerunāja, un pat tad, kad viņa apprecējās, viņai neviens nepaskaidroja, kas ir tas, ko viņas jaunais vīrs no viņas grib un ko ar viņu dara – tikai teica, ka viņa tagad ir vīra īpašums un viņai jādara viss, lai viņam izpatiktu. Viņa bija pārliecināta, ka pasaules ārpus viņas sektas nepastāv. Viņa no visas sirds un naivi ticēja, ka kuru katru dienu būs pasaules gals. Un ka vienīgā jēga ir nokļūšana debesīs.
Paskatījos internetos, ka nav vairs tās sektas. Vismaz šīs konkrētās. lūk,šāds izskatījās viņu varonis (bilde no FBI wanted plakāta)
Ja nu kas, te stāstiņš par viņu čiekuru un to, kā viņu apcietināja un par ko http://en.wikipedia.org/wiki/Warren_Jeffs
Un te par pašu sektu
http://en.wikipedia.org/wiki/Fundamentalist_Church_of_Jesus_Christ_of_Latter-Day_Saints |
|
|
