| Tev ir pienākumi pret dzimteni. Dzimtenei pret tevi nav. |
[Mar. 4th, 2015|10:25 am] |
Jūs noteikti jau esat lasījuši to interviju ar burjatu tankistu, kas Doņeckā ārstējas pēc tam, kad degošā tankā viņam seja nodegusi. Un atklāj visādas jaukas detaļas par to, kā Krievija sūta savus kareivjus uz Ukrainu, kā separātisti paši nemaz īpaši negrib kaŗot un kā tas viss ir ok, jo atklāti runāt nevar, NATO sāks trakot. Un kaŗot vajagot, citādi Ukraina iestāšoties Eiropas Savienībā un ANO (jā, tieši ANO) un ANO Ukrainā salikšot savas raķetes, un tad vispār krieviem ir kirdik. Viņš izpildījis savu pienākumu, dzimteni aizstāvējis.
Un, protams, kas sākas? Patriotiskie komentātōri vienā laidā brēc: feiks, feiks, kā ar tādiem apdegumiem tā var parunāt, kāpēc viņš vēl Doņeckā, tādā garā. Smieklīgi, protams, īpaši tādēļ, ka ir arī ziņu sižets, kur Josifs Kobzons Doņeckas slimnīcā apciemo apdegušos burjatu tankistus, kas pilnīgi mierīgi var parunāt. Bet, iespējams, arī tas ir feiks, ļaunie Ukrainas mēdiji uztaisījuši plastmasas Kobzonu, kas apciemo ģipša lelles.
Diez kas nav, ko? Jaunietis te dzimteni aizstāv, pilda savu pienākumu — un dzimtene viņa pienākumu nosauc par feiku. Visvisādi interneta kaujinieki, kas tanku redzējuši tikai uz postamentiem, pārliecināti stāsta, ka pilnīgs feiks ir šis te jaunietis, kas savā stulbumā izdomāja aizstāvēt dzimteni. Un tas ir labākajā gadījumā — nebūt nav izslēgts, ka pateicīgā dzimtene šo jaunieti apklusinās, lai turpmāk nerunā visādas muļķības.
Mani nebūt nemāc nuostaļģija pēc PSRS, drīzāk otrādi. Tomēr, ja Krievijas propaganda brēc par fašismu, tad grūti neatcerēties, kā savulaik PSRS izturējās pret fašistu apkaŗotājiem. Šiem kaŗotājiem par godu neviens nekādus memoriālus nebūvēs, viņus ar ordeņiem nenokārs, nekādas deficīta preces viņiem ārpus rindas nepiešķirs (jo, ja Krievija šitā pat turpinās soļot uz priekšu, deficīts, protams, drīz vien atgriezīsies — ja nav jau atgriezies). Ja viņi ir krituši, viņus pa kluso apraks kādā nomalē, uz viņu kapa pat neuzrakstot viņu vārdu, tikai ciniski nosmejot — mūžīga piemiņa (tai pat laikā apklusinot tos, kas mēģinātu viņus pieminēt). Ja viņi ir palikuši dzīvi, viņi nebūs kareivji, kas cīnījušies par Krieviju, viņi būs feiks, kam tic tikai kaut kādi Rietumu propagandas apstulbinātie.
Tāda, edz, mums tā kaimiņvalsts. Tur pilsoņiem ir tikai pienākumi, bet tiesības? Ha, viņiem pat nav tiesības būt īstiem cilvēkiem, viņiem ir tikai pienākums būt feikam. |
|
|