Vakar no pēclaunaga snaudas pamodusies nodomāju- jāsariktē piparkūku mīkla, lai vismaz kādas nebūt uzvedinošas pazīmes par tuvojošamies saulgriežiem un tā, citādi instagrams pludo ar vainagiem un pirmās sveces dedzinātājiem, bet mēs te, zin, grīdlīstes montējam (!).

Zināju jau, kuru recepti ņemt,
zināju arī to, ka šitā te, precīzijas konditoreja radina visas sastāvdaļas iepriekš sasvērt, sagatavot un vēlams, salikt secīgi pa ķērienam, lai gludāks process. Izveidoju piedevu ķēdi pievienošanas secībā, saliku kreisaja pusē sausos, labajā- slapjos ingredientus,
smalki berzu piestā zaļo un melno kardamonu, visādus piparus un čili, smaržoja debešķīgi, atradu gadus gadus vismaz 8 noturētu iesala sīrupu un tumšo cukura sīrupu (šos fenomenus, jāsaka, es nesaprotu, bet ok), tiktāl viss gludi.

Gludi arī kusa sviests katlā un saplūda sīrupi ar garšvielām un pirmie milti turpat, bet maisīšanai uzņemot apgriezienus es brangi salepojos par savu varonību mājturībā, šitātetiklabivissiet, ja.

Tad mājās pārnāca un sarunāties par svarīgām lietām arī turpat uz līdzenas vietas gribēja mīļotais un te tad arī visa mana konditores koncentrācija pa bemburiem, receptei aizklapējās ekrāns, paļāvos uz atmiņu un Sandras minēto "roku sajūtu" un pēc tam, kad viss kilograms smalko miltu bija ietūcīts, man gluži kā no citas planētas uzsmaidīja mazā baltā bļodiņā aiz miltu kārbas noslēpies olas un skābā krējuma maisījums. Tur vairs neko, "first shitty prototype"/ "fail fast, learn faster" evaņģēlijs acupriekšā.

Tā nu uzcepu pāris olu-laktozes brīvus cietus, trauslus krunkainus finierīšus, kuri garšo pēc tiem cepumiņiem, kurus mīlīgās kafejnīcās piekabina pie tasītēm. Droši vien, pēc sīkas mīklas pagalītes tomēr aiziešu kāddien pakaļ uz kurnebūtieni. (kaut kam no tiešās pirkšanas pulciņa bija laba p. mīkla, rasbainieks, atmini? ).

Zaudējumi ir sīki, šis lieliski organizētais process bija arī tīrīgs, arī galvenais ir sasniegts- māja godam smaržo pēc. Jābūt ļoti specifiskam tomēr savā mērķu uzstādīšanā un līdzekļu izvēlē, čabulīši.

ja nu te vēl kāds ar nasko roku hobijiem: vai 2024. gadā ādas (domājam kategorijās ādas vāki e-tintes plašetei) līmēšanai joprojām taisa klīsteri (un ja jā, kādā koncentrācijā) vai ir jau nācis kas industriālāks un gatavi- nopērkams līmju pasaulē?

Kad dzīves dinamika un uzdevumi liek mosties sešos nulle nulle,
tad līdztekus diviem modinātājiem (aprocei un tālrunim) daudz nepielūdzamāk palīdz arī (pāris*) arbūza šķēļu apēšana pirms gulētiešanas.




Pierakstieties uz vēl citiem laifhakiem, allaž jūsu, brbl




*cukuru nevienam daudz nevajaga, otrs padomiņš

"Andrej, tu man esi pielipis kā tāds gliemezis pie dibena!" skaļi zem mūsu guļamistabas loga sauc Adele un aizcērt vārtiņus. Vārtiņi pēc īsa brīža norīb uz asfalta.

Pievienojos (pelnītajai) sajūsmai par "Sieviete 1000 grādos."
Ļoti labi līdzsvarots ir viss: pazīstami (postmodernā, hehe) ironija, tās piesegtais jūtīgums, dzīvotkāre, ilgas un smeldze. ā un 20 gs vēsture īsumā un īstumā. Ļoti gribas tā veida brīvdienu, kad varētu Tikai Lasīt. Un tulkojums, oh, kas par tulkojumu, apskaužu sevi. Tūdaļ vēl dažus darbus ātri nokopšu un vēršu vaļā.

man patīk, ka mums vasarā ir dažādi vienlīdz nejēdzīgi pasākumi
kā piemēram,
festivāls Lampa,
basketbola kvalifikācijas spēles, hokeja čempionāti,
šlāgerfestivāli, zaļumballes, bānīša dienas, ķirbju svētki,
keramikas vai grafikas un citu mākslu simpoziji un arī turpat baltika, pulkāeimu,
arī dziesmusvētki vai to žagas Dikļos (te uzreiz jāpiemin arī Praids) vai Toronto;
ribocas un venēcijas, dzejasdienas un prozas lasījumi;

arī maratoni man patīk jebkura veida (izņemot tievēšanas (jo tievēšana- tas ir pārāk nopietni) (tiesa, es necienu jaunvārdu darināšanu un "maratona" idejas attiecināšanu uz sabiedrības uzvedības/ rīcības pārmaiņu programmām, piemēram, "šķiratlons", sēdies divi, šeit es tiešām džadžoju, paraksts)) ;

lai notiek masu sporta masu svētki, kūdrinieku un sakarnieku spartakiādes;
lai ir elites sporta elites pasākumi; golfa klubu svētdienas;
askota salienā un WRC;

vēl labi, ka ir kapusvētki, pilsētas svētki, novadu dienas un pagastu rīti,
cāļi, bērnības svētki un citi kanvās maketēti notikumi par mazām vai ne tik mazām naudiņām,
ceriņu, pujeņu, rožu un kartupeļu dienas,
jesaja berlina dienas un citi;
radošās nometnītes un bruņošanās kampaņas,
pozitivus, labadaba, zabadaks un trinstoks (rip) un kas nu vēl.

lai ir tēvu dēlu un vīru pārgājieni un sievu raudāšanas rīta rasā nometnītes (SaSodīts);
lai dievietes atraisās uz venēru un adītājas uz plenēru;

lai rīgas, saulkrastu un mirāžas džeza festivāli, lnso vasarnīca rēzeknē un kzāles ventspils Latvija jubilejas un tādā gadā,
nēģu, zvejnieku un lībiešu svētki un viss, kas nu ir ienācis prātā.


Galvenais, lai uz tiem pasākumiem, uz kuriem es nudien nevēlos būt
(piemēram, šoreiz man negribējās Lampu, jo es droši vien kādās 7 esmu bijusi un 6 līdztaisījusi saturu un konceptus dažādiem aktoriem)
es drīkstu bez nosodījuma teikt-
"paldies, šoreiz izlaidīšu" un doties kur nu vien vēlos un drīkstu arī teikt, ka Lampa- tas ir forši, bet ar to vien nebūs gana, taču labi, ka masiņu kustina . un tajā nav smīna, ne par vismaz, ne par masiņu, ne par kustina. tas ir labi, ka ir lampa un dzejasdienas un muzeju naktis.
un ja nekā citādi, tad vismaz labi, ka dēļ jebkā nosauktu vienu vīkendu aprīļa beigās- jūlijā- septembrī kāds jebkur saņemas nopļaut nātres un savākt pet atkritumus. jo svētki taču.

un kamēr lampa vai basketbols, varu piemēram, maģiski skaistajā mežā ienirt gailenītēs (starp citu, Sarmītes Pīkas mājsaimnieces padomiņš feisbukā par gaileņu tīrīšanu ir tiešām labs. Tātad, apkaisa gailenes ar miltiem (var arī glutenfrī), sapurina, un uzlej aukstu ūdeni. Pēc tam gailītes uzpeld dzeltenas un tīras un apakšā visi netīrumi ieķērušies miltu klīsterī) vai ienirt mellenēs, atkal satikt medņu māti zem egles un zalkti pie mašīnas,
izkustināt balsi, ap desmitiem iziet no meža, tur jaunaudzē ceļas migla, bet debesis koši sarkanas un jo tuvāk rīgai, jo vienradzīgākā gammā un mežs ir atslābinājis un iedevis vietu jaunai un maigai rīgas nedēļai un kur nu kurš lampā vai basī vai kapusvētkos bijis, visiem mieriņu un tiesības būt, būt nepaskaidrotiem un ar dalīties prieku, ne taisnoties pienākumu.

Un neviens pasākums atsevišķi ņemts neko nemainīs, vien par milimetru pacels citu ieraudzīšanu un citu tiesības būt, kazi.


be džast be.

(p.s. biju uz LV-Filipīnu grozbumbas spēli un biju izbrīnīta par to, ka uz šādu pasākumu bija pilna arēna R., turklāt, 83% klātesošo patriotiskos kreklos un simbolikas pilnām rokām, lielākoties. Negaidīti insaiti biezā slānī man, liberālajai sniegpārsliņai. turēju acis vaļā, žoklīti ciet un ausis, tās pierada un atrada troksni par paceļošu esam)

Sociālo tīklu un platformu kara veterāns

Gaidot slaveno "tropisko tveici" atšāvām uz vasarsnamiņu, jo ja ir dotas, lūk, divas diennaktis prognozētā siltuma, tad viss jāatmet, tās jāņem ciet labākajā iespējamā kombinācijā. Sestdien gaudeni lija, vispirms novācu visas glītā diametra sviestabekas pagalmā (kādas 50, ļoti izdevīgs mājdzīvnieks), pēc tam vārtu dēļu krāsošanas projekts notika dejojot pie rainy day hallelujah, bet pirmās kārtas jau tā var krāsot, tāpat vēl klāsim un lazēsim.

Vakar maiga suta iestājās uzreiz pēc brokastīm, paldies priedēm, ēnā varēju lasīt un citādi būt,
toties uz vakarpusi aizgājām uz pilnīgi gludu, rozīgi maigu jūru un pirmoreizi pa šiem gadiem Gaujiem redzēju "tik daudz cilvēku", proti, vairākas kompānijas tālumā (gandrīz košraga standarts). Nēnu, pie tās kāpas, kas nāk no "ceļa" un no "vilciena", tur jau pat bija novērojama burzma, bet šitente, te rāmi.
Tā kā kaimiņi visi ir prom un ielā esam gandrīz vienīgie, tad vakariņojām un klausījāmies jaukas mūzikas pagalmā, jo kurš tad var aiziet gulēt, ja "nakts ir karsta pati par sevi", tagad, klusinot "danger warningus" no norvēģu aplikācijas, turpinu "sauļot kājas", vējš draudīgi ceļas galotnēs- esmu jau 3x norāvusies ar čiekuriem, bet mūsu plāns ir šeit pārdzīvot karstuma maiņas ar stihiju.


Itinkā astotā marta Kurzemes sniegputenī es apņēmos neignorēt meteobrīdinājumus, raudzīsim, kādas atziņas nostiprinās šis.

Atceroties, ka ciba bija avots "sabiedrības kopumā" iedalīšanai divos taksonos, no kuriem viens ir polārās mitrenes, nosūtinu, lūk, parocīgu ceļvedi īstu mitreņu noteikšanā.
Biolohiem apdraudējums, jo apgaisme līst aumaļām: kliki siia.

Atceros, ka vairāki cibiņi ir sacījušies esam Islandi apceļojuši un man nu ir tāds jautājums: kā aktuālākajos gados apstāv ar naktsmītņu (telšu vietas kempingos vai àrpus tiem), mazu namiņu menedžmentu: rezervācija, platformas, tips& tricks? Laiks- jūlijs- augusta sākums. Pagaidām atrodu diezgan pretrunīgas norādes, jāsaka.

Devos meklēt jaunas vingrošanas spīļbikses (pazīstamas arī kā legingi, bet man tas šķiet nepareizs nosaukums) un (lasīt izbrīnpilnā balsī), tu pavei, ko!

Izrādās! Izrādās! Tām fitnesa influenceru un tamlīdzīgu vizuālu stāstnieču biksēm SOĻA VĪLES AIZMUGURĒ IR IEŠŪTA GUMIJA UZTURĒJUMAM, nevis viņām ir šitentā visādīgi un visās muskuļšķiedru dimensijās sakačāti dibeni.

Nēnupaklau, tas nebij' godīgi, šito neteikt. Impulsīvi uzmetu lūpu, jo nu johambī, cilāju šitādu štangu un lēkāju tādos pietupienos, šitādi hipthrusti un tādi,
dažādas šķiedriņas ap atbilstošās iedarbības vietām smeldz iz progresa,
bet tak jau, varēju vienkārši uzcirst tos sliekukrāsas gyumshark legingus ar faktiski, iestrādātu strong curves dibena reljefu un voļā, "brīnumaini treniņa rezultāti divu nedēļu laikā."


Lūk, lūk, ko maksā šitā lepnība, stāvēt pāri modes trendencēm un turēties pie savām Casall Essential, mainot vien apdrukas.

Tur bija šortkarts pa pļaviņu ar vaļā vārtiņiem, kur jūs, sarkangalvīt, kalnu klintī kāpāt, zobiem nagiem cērtoties un visus pīrādziņus pa ceļam padirsāt pakāsāt.

Stūlbi, bet nekas.

saitē- kas ir laba, aktuāla un pārdomāta 'virtuāla kolekcija' un stāsti.
pie sievietēm kultūrā ir sievietes zinātnē, veselības aprūpē un vides aktīvismā, jo tā gluži vienkārši ir , bet mēs jau to zinām.
tikmēr šur un tur galvaspilsētā un apriņķos tu, būdama eksperte ar grādiem, uztītu pieredzi odometrā kā redzamiem darbiem un asu nazi pie jostas, utt joprojām esi meitene, kas rāda smukas bildītes veciem ūsainiem āžiem no kolhoza. un neesi tik bēdīga, meitenīt, pasmaidi.



https://artsandculture.google.com/project/women-in-culture

Nesaprotu, kā tas tā izgadās, bet kopš pērnnedēļas jau otro reizi manu feisbuka ekountu deaktivē dēļ "neatbilstības kopienas standartiem." Neko iesākusi tur neesmu, arī nekomentēju vai citādi nevairoju neatbilstošu vai naidrunpilnu saturu, kaut daudzviet būtu pelnīts; paroles drošas un mainītas.

Nieki vien vai tā tagad notiek un vispār- kam man tas fosbuks?

Pamanīju tvīterī šo bildi pie Vārdlija pavediena "Ok, hands up who thinks she’s a Russian plant "- https://twitter.com/alt_92/status/1578303684894547969/photo/1 un gauži izbrīnījos- no kura gada filmas gan paņemta Lilitas Ozoliņas bilde. Bet nē, nudien Trasas kundze.

Piektdienas vakarā, kad nu kāds teksts palicis pabeidzams, čau, ciešamā kārta, tā vien nagi niez pielaist visas stila un gaumes kļūdas, salikt komatus katrā vietā un nevietā, kurā apstājos ieelpot (jo kad raksta, tad neelpo, tas arī palīdz kraulam);
tad sparam vēl maķenīt (kā šitais ir C1/C2 angliski, šis maķenīt?) padauzīties ar vārdradi un tieši to darot komats spēji atcerēties, ka vispār jau tieši šis rakstāmgabals ir pabeigts pirms pāris nedēļām un rātni viss tāds izrediģēts dus mapītē citā, ak jel, ciešamā kārta.

Sen jau teicu, ka spēlējoties itin viss sanāk labāk,
ne smagi drāmas sliedi nesot.

(Attēlā: žilbinoši asprātīgi animēti .gif)

es diezgan droši minu, ka cibā šim būs gana precīzs trāpījums, tālab teikšu īsi:

tu, kas izdomā, raksti un filmē Attīstības/Par "tiktoku" klipus, esi nenovēršami turvredzīgs cilvēks. #blessings. (c)

pameļdiskusija

Jāsaka, Rotkho iekš Dailes- grandiozi, grandiozi labi. Skaļi, intensīvi, daudzlīmeņos. Gribas noteikt par obligāto apmeklējumu.

ko tad nu gribas piekodināt:
neatliekam dzīvošanu, draugi.



mīlēšanu, priecāšanos, rotaļāšanos, svinēšanu, blēņas.
arī sevis nopietno darīšanu.


(daļēji saistīts uzsaukums)
neatliekam arī, lūdzu un piekodinu,
regulāras veselības pārbaudes: onkoloģiskās, kardioloģiskās un visas pārējās.
jo nu. noderēs.

pašiem sev un citiem ar'.