| Date: | 2023-10-07 16:28 |
| Subject: | izvēles izvēles. kam ir, bet kam ir citas |
| Security: | Public |
Sociālo tīklu un platformu kara veterāns
| Date: | 2023-08-07 13:18 |
| Subject: | momentumi |
| Security: | Public |
Gaidot slaveno "tropisko tveici" atšāvām uz vasarsnamiņu, jo ja ir dotas, lūk, divas diennaktis prognozētā siltuma, tad viss jāatmet, tās jāņem ciet labākajā iespējamā kombinācijā. Sestdien gaudeni lija, vispirms novācu visas glītā diametra sviestabekas pagalmā (kādas 50, ļoti izdevīgs mājdzīvnieks), pēc tam vārtu dēļu krāsošanas projekts notika dejojot pie rainy day hallelujah, bet pirmās kārtas jau tā var krāsot, tāpat vēl klāsim un lazēsim.
Vakar maiga suta iestājās uzreiz pēc brokastīm, paldies priedēm, ēnā varēju lasīt un citādi būt,
toties uz vakarpusi aizgājām uz pilnīgi gludu, rozīgi maigu jūru un pirmoreizi pa šiem gadiem Gaujiem redzēju "tik daudz cilvēku", proti, vairākas kompānijas tālumā (gandrīz košraga standarts). Nēnu, pie tās kāpas, kas nāk no "ceļa" un no "vilciena", tur jau pat bija novērojama burzma, bet šitente, te rāmi.
Tā kā kaimiņi visi ir prom un ielā esam gandrīz vienīgie, tad vakariņojām un klausījāmies jaukas mūzikas pagalmā, jo kurš tad var aiziet gulēt, ja "nakts ir karsta pati par sevi", tagad, klusinot "danger warningus" no norvēģu aplikācijas, turpinu "sauļot kājas", vējš draudīgi ceļas galotnēs- esmu jau 3x norāvusies ar čiekuriem, bet mūsu plāns ir šeit pārdzīvot karstuma maiņas ar stihiju.
Itinkā astotā marta Kurzemes sniegputenī es apņēmos neignorēt meteobrīdinājumus, raudzīsim, kādas atziņas nostiprinās šis.
3 comments | post a comment
| Date: | 2023-08-01 11:41 |
| Subject: | ledus lava līmeņrādis/ice ice baby/ashes to ashes |
| Security: | Public |
Bija atvaļinājums, bija atvaļinājums Islandē, bijām visās tajās skatu kartītēs, kuras zinām no instām, ceļvežiem un citiem kīno;
pirmajā dienā, kempervāģi gaidot, skatījāmies uz visiem tiem, kas beidz braucienu un nodod mašīnas- "viņi izskatās skaisti atslābuši", noteica Ģ., un noslēdzošajā dienā arī mēs uztaisījām selfiju. Spriežam, ka izskatījāmies tādi pat: vējš, saule, patīkams minimālisms, nosauļoti deguni, ļoti daudz netraucētības un vieglums, jā.
Pozīcijas ir skaidras, mēs esam tie, kas brauc vasarā uz ziemeļiem piekalibrēties. (Jo siltumiņa tuvākajās dekādēs mums te netrūks.)
Tīrība. Plašums. Stipri un sīksti un kustīgi un netusnīgi cilvēki. Gaiss un smaržu nianses: okeāna smarša, geizerīšu, degošo sūnu smarža, vulkāna smarža, vaivariņi. Laipnība, jo kā gan citādi un kur gan tu te (tur) aizspruksi, ceļš viens, bezceļu daudz, sala viena.
Tīrs ūdens visos agregātstāvokļos. Loģisks un maigs minimālisms un visu resursu efektīva, gudra izmantošana. (Par sīku piemēru, kempinga koplietošanas virtuvēs vari atstāt citiem to pārtiku, kas pašiem lieka. Nu, ne jau bojātu vai bojājušamies, bet visas tās olīveļļas un tomātmērces, kurus ne noēst, ne izmest, kafijas un tējas un rīsmakaronu krājumus.)
(Food waste vispār ir tēma, kuru esmu paķērusi sev personīgā kontekstā: jo nu, par jums nezinu, bet beidzot esam piešāvuši pirkt tik daudz (lasīt- patiesībā- gluži maz), cik tiešām vajag, nevis gribas vai var atļauties, jo tomēr greizi ir savam ķermenim kā mājai vai mājai arī kalpot par piestātni starp, atvainojos, podu vai miskasti. Overkonsampšen kills, ja. Taču tas cits stāsts no cikla "less is more.")
Par kemperbusu pielāgotais Renault Traffic ar Webasto apsildi siltumdrošībiņai naktī, lielisku "virtuves sekciju", ledusskapi un ērtām (!) guļvietām bija ārkārtīgi saskanīgs mūsu vajadzībām un sadzīves procesu/ lietu organizēšanai. Tik vien, kā ar šo nedrīkstēja braukt F ceļos, bet nebija arī tā, ka baigi gribējās: tāpat varenus stūrus uzgājām un pateicoties mūsu rītoslabigulošo pūču režīmam, kad apmeklējām populāros punktus, tad tur nebija cilvēku, jo visi noskrēja deviņos_desmitos, hehe.
Nu jā,Islande bija cauruncaur lieliska, tieši tāpat kā "15 minūšu laikapstākļi" (ja nepatīk IS laikapstākļi, pagaidi piecpadsmit minūtes. vai nu iepatiksies tie, kas bija, vai būs citi- tā teica tajā pašā kempernomā sastapts darbinieks, lietuvieša un francūzietes dēls, dzīvo islandē), tā viss tas, kam acis vai kājas varēja piekļūt. Šito es tagad praktizēju Rīgā, bet izskatās, ka mums te maiņas notiek lēnāk.
Nākamreiz varbūt vajag trekinga nūjas un fotoaparātu, jo aifonos to visu nevar nofotografēt. Vai arī nevajag- jo galu galā, acis vēro, acis atceras. (un man ir 775 bildes no Islandes, no Norvēģijas brauciena- 560. Līdzīgs dienu skaits mīļajās itālijās- tā ap divsimt.)
Vislielāko iespaidu man atstāja Vatjanokul dabas parks un Jökulsárlón ledāja lagūna.
Krustušķērsu dažādas takas staigājām, apskatījām stundām ilgi: saules siltuma un ledāju virmoņa gaisā, medīgie roņi un tie peldošie ledus gabali visās balti-zilā krāsās, kūstoši un gaistoši. Diemžēl todien, kad lgi un lēni bijām pie lagūnas, neļāva iebraukt ar kajakiem, tā nu palikām klusi smilkstot krastā un ķērām tūkstošgadīga ledus atlūzas.
Turpat klātesošas ir norādes par visiem tiem (valstu, industriju) lēmumiem, kas karājas nepieņemti un īsti droši vien arī līdz kaulam nesaprasti vai neskaidroti cēloņsekās dziļāk par "plastmasa un govis ir sliktas". (Meld. "Dodiet mums aizparīt zero emissions zone Rīgā vai zero emissions pilsētu (kur? Valmiera? Cēsīs? Siguldā? Kuldžā?").
Vēl mīlīgi, ka "dabas daudzveidība Islandē" komplimentē katra bioloha augu atpazīšanas spējām- lupīnas, gundegas, mārpuķītes un vēl šis tas, bet nekas daudz, nepazemo ar nezināšanu. (Galvā laiku pa laikam ieskanējās Zanderes/Jančevska "Koki" un vēlāk, Rīgas pastaigā Māras dīķa apkārtējie koki likās divkārt lielāki.)
Ā, nu slavenais Litli Hrutur, vulkāns, kura dēļ LR ĀM brīdināja lidotājus dažas dienas pirms gaidāmā ceļojuma tajā nedoties: to atstājām uz beidzamo aktīvo dienu, kurā arī pūta sirsnīgs vējš (toties- bija mazāk cilvēku, kā citās dienās un vairāk vaļēju taku), tas bija iespaidīgi diezgan, taču dažbrīd arī mazliet kaitinoši, jo tā kā lielāko daļu no 20+ km takas varēja noiet daudz nesaspringstot, tad īpaši populāri bija līst tuvu lavas upei ("new and hot iceland in the making", kā teica glābēji) taisīt bildiņas. Kā keramiķu ģimenē augušai, man tajā vietā mazliet uzvārījās asinis, jo tā lavas upe ar jau padzisušajiem vižņiem maliņās ir uz 700C, iekšā tinkšķ kā glazūra lūramcaurumā un upe "iet ārā" arī uz sāniem, t.i, tā pārvirzās ne vien straumes virzienā, bet platumā, taču šaurajās vietās tiktokglītas poļu un leišu influencerītes rozā treniņtērpos taisa tos selfijus un rīlus, nu jā, tur es druscīt dusmeigs paļiku, jo kamēr viņas pozēja arūniem un tomašekiem, tikmēr ziniet, tas viss krāvumiņš taisni paskrien virsū un nezinu par citiem, bet mani īsti nevilina doma iekust vižņos šādā vīzē. Stulbums kā apdraudējums mani besī jebkurā vietā, zibenīgi uzskrēju vēl vienā citā virsotnē, no kuras varēju ekskluzīvi skatīties tieši uz vulkāna centru, kā šams spļauda sava virumiņa. Fotografēt vērts nebija, bet tas karstais "pļek, pļek" tas man ierakstījās pers. blīvripā.
Vēl neviļus sanāca uzripot uz vēlīna Westman/Vestmannaeyjar salu prāmja un tur nodoties mierīgai, klusai pufinu ekspedīcijai solīdā pūtienā. Atkal jau- fotografēt ar aifonu ir bezvērtīga nodarbe, bet apsēsties klints malā un raudzīties, kā tie mazie sikspārņu un pinvīgu hibrīdi lido gar ausi- tas bija superekskluzīvi. Kad nu klusēdami un rāmi bijām sēdējuši, daži drosmīgākie pat izlīda no savām zāles kumšķu slēptuvēm burtiski kājgalī un nāca skatīties, bet sastaupuši hūmanu acis, strauji ņēma vagu. Tur gan bija vēl viens joks par dabas ķēdi: braucot vislaik gribējās paglaudīt islandiešu merīnvilnas aitas, bet viņas parasti ņēma vagu. Kad izlikāmies neesoši pufinus vaktējot, tad starp sēdošiem mums izlavījās arī trīs aitas, bet maitas, pilnīgi nelaikā, iztramdīja pufinus.
Futbola laukumi ir visur un privārmāju māju pagalmos dažāda izmēra futbola vārti, kur mums tūjas, dobes, basketbola grozi vai batuti. Kā zināms, nav joka lieta pasaules čempī uzkapāt, ja.
Ā, un nemaz tik dārgi nebija.
Dārgs, zinies, ir Druvas cigoriņu saldējums iekš Rimi, īpaši, ja apskatāmies, cik tam ir sūdīgs sastāvs. Tur viss maksāja atbilstoši apstākļiem, bij' augstvērtīgi.
8 comments | post a comment
| Date: | 2023-06-19 11:00 |
| Subject: | lai beidzot būtu kārtība: mitreņu noteicējs |
| Security: | Public |
Atceroties, ka ciba bija avots "sabiedrības kopumā" iedalīšanai divos taksonos, no kuriem viens ir polārās mitrenes, nosūtinu, lūk, parocīgu ceļvedi īstu mitreņu noteikšanā.
Biolohiem apdraudējums, jo apgaisme līst aumaļām: kliki siia.
3 comments | post a comment
| Date: | 2023-06-11 12:07 |
| Subject: | IceIceIceland? |
| Security: | Public |
Atceros, ka vairāki cibiņi ir sacījušies esam Islandi apceļojuši un man nu ir tāds jautājums: kā aktuālākajos gados apstāv ar naktsmītņu (telšu vietas kempingos vai àrpus tiem), mazu namiņu menedžmentu: rezervācija, platformas, tips& tricks? Laiks- jūlijs- augusta sākums. Pagaidām atrodu diezgan pretrunīgas norādes, jāsaka.
12 comments | post a comment
| Date: | 2023-05-09 16:41 |
| Subject: | labdien, protams |
| Security: | Public |
Devos meklēt jaunas vingrošanas spīļbikses (pazīstamas arī kā legingi, bet man tas šķiet nepareizs nosaukums) un (lasīt izbrīnpilnā balsī), tu pavei, ko!
Izrādās! Izrādās! Tām fitnesa influenceru un tamlīdzīgu vizuālu stāstnieču biksēm SOĻA VĪLES AIZMUGURĒ IR IEŠŪTA GUMIJA UZTURĒJUMAM, nevis viņām ir šitentā visādīgi un visās muskuļšķiedru dimensijās sakačāti dibeni.
Nēnupaklau, tas nebij' godīgi, šito neteikt. Impulsīvi uzmetu lūpu, jo nu johambī, cilāju šitādu štangu un lēkāju tādos pietupienos, šitādi hipthrusti un tādi,
dažādas šķiedriņas ap atbilstošās iedarbības vietām smeldz iz progresa,
bet tak jau, varēju vienkārši uzcirst tos sliekukrāsas gyumshark legingus ar faktiski, iestrādātu strong curves dibena reljefu un voļā, "brīnumaini treniņa rezultāti divu nedēļu laikā."
Lūk, lūk, ko maksā šitā lepnība, stāvēt pāri modes trendencēm un turēties pie savām Casall Essential, mainot vien apdrukas.
Tur bija šortkarts pa pļaviņu ar vaļā vārtiņiem, kur jūs, sarkangalvīt, kalnu klintī kāpāt, zobiem nagiem cērtoties un visus pīrādziņus pa ceļam padirsāt pakāsāt.
Stūlbi, bet nekas.
3 comments | post a comment
| Date: | 2023-03-08 11:54 |
| Subject: | šo šodien likšu visur, jo joprojām to vajag |
| Security: | Public |
saitē- kas ir laba, aktuāla un pārdomāta 'virtuāla kolekcija' un stāsti.
pie sievietēm kultūrā ir sievietes zinātnē, veselības aprūpē un vides aktīvismā, jo tā gluži vienkārši ir , bet mēs jau to zinām.
tikmēr šur un tur galvaspilsētā un apriņķos tu, būdama eksperte ar grādiem, uztītu pieredzi odometrā kā redzamiem darbiem un asu nazi pie jostas, utt joprojām esi meitene, kas rāda smukas bildītes veciem ūsainiem āžiem no kolhoza. un neesi tik bēdīga, meitenīt, pasmaidi.
https://artsandculture.google.com/project/women-in-culture
4 comments | post a comment
| Date: | 2023-02-14 18:11 |
| Subject: | streinč, streinč |
| Security: | Public |
Nesaprotu, kā tas tā izgadās, bet kopš pērnnedēļas jau otro reizi manu feisbuka ekountu deaktivē dēļ "neatbilstības kopienas standartiem." Neko iesākusi tur neesmu, arī nekomentēju vai citādi nevairoju neatbilstošu vai naidrunpilnu saturu, kaut daudzviet būtu pelnīts; paroles drošas un mainītas.
Nieki vien vai tā tagad notiek un vispār- kam man tas fosbuks?
5 comments | post a comment
| Date: | 2023-01-16 20:36 |
| Subject: | Tekstilšķiedras, 2023 |
| Security: | Public |
Viena no manām praktiskajām apņēmībām šogad- samazināt savu tekstila atkritumu pēdu, cikvientāl iespējams, pārejot uz videi un pašai draudzīgākām šķiedrām.
Tas nozīmē ne vien tādus samērā vienkāršus uzdevumus kā "nepirkt fast fashionu" vai "valkāt to, kas jau ir",
bet, ņemot vērā, ka esmu diezgan labi pavirzījusies paššūtā un paškūrētā gardeorobē: nevairot poliestera un neilona klātbūtni savā gardeorobē, izņemot sporta apģērbu grupu, kur likras, spandeksi, softshelli n other plastic shit ir vietā, jo dara savu ķīmisko, funkcionālo darbiņu un zeķubikses-zeķes-veļa, jo gluži vienkārši, alternatīvu ir maz. Ir, bet maz un katru dienu jau gluži zīdā vai merino nepavadīsi. (Bet hei, ecovero/liocell zīmolu viskoze ienāk dažādās formās arī te, atliks pagaidīt.)
Par, vai drīzāk, pret poliesteru un to briesmīgi kriminālo parādību - akrila šķiedru- kas "pēc skata siltus vilnas džemperus, bet īstenībā akrila" padara nejēdzīgus (tie nesilda),
ir daudz vieglāk domāt, ja iztēlojies, ka katrs poliestera slānis ir (iztēles nolūkos primitivizēšu) viena PET pudele visā ķermeņa garumā.
Tātad, veļa un zeķes- viena pudele; pirmais apģērba slānis,
nākamā, siltais slānis (džemperis, žakete) - vēl viena;
mūsu klimatam obligātās
virsdrēbes- vēl divas pudeles (jo odere+ izstrādājuma audums, ja vēl poly siltinājums, tad 3).
(Arī kokvilna nebūs draugs dēļ nesamērīgā resursu patēriņa (gan jau
zināmais fakts- viena T krekla trikotāžas auduma saražošana paģēr 2700 litrus ūdens, ar to pietiktu vienam cilvēkam 900 dienām).
Bet kokvilnas labākā īpašība gan ir tāda, ka tos vecmāmiņas antresola blata palagus vēl nezinās, kur likt arī maz-mazmeitiņas, vienīgi izmēri (gultasveļai)
mainās, bet citādi - plate nenodrāžama.)
Taču modīgi vai vienkārši- kaut kā apģērbies cilvēks- ieskrūvē sevi kā mazāko matrjošku iekš 4-5 PET pudeļu slāņiem, normālas vielmaiņas dzīts izveido tur iekšpusē sev raksturīgo un svešniekiem nereti jūtamo organoleptisko buķeti un iet viss tāds, sprakšķēdams un sprēgādams. Tad LED gaismas un parafīna sveču (vai vaska, bet tad ar "stiprām smaržiņām")
stiprinātā jogas klasītē uz lamināta dēļiem un naftas paklājiņa uguns elpā mantras mieram/dabai/līdzsvaram skandēdams. .
(Dažas naftas par daudz, ne)
Ja tā PE lieta vismaz kalpo ilgi- gadus piecus/desmit- nnnnulabi, vēl paliek tā mirkoplastmasu bēda mazgājot, kop, tīri, labo un novalkā, bet kopumā, poliesterizācija, tāpat kā lēts cukurs, palmu tauki un draņķīgi kviešu milti- šīs izvēles nepadara mūs labākus.
Ar šūšanas hobija domubiedrēm jau ieviesām sakāmo- "smuki tev šis pudeļaudums krīt", tas, lai mobilizētu pašas (pie iespējas) izvēlēties citas alternatīvas no krājuma. Taču šī ieraksta mēŗkis, lūk, sākas šeit- šķirojot savus audumus, atklāju megacūcību: pāris "smalkās viskozītēs", ar visu smalko viskozīšu izcelsmes birku dedzinot atklājās sasodīti tīrs polītis vai māksl. zīds. Smieklīgākais piemērs (ar pašas aušību gan) - uz tausti itinkā labam oderes audumam gar visu eģes malu ir lepni zelta marķējumā rakstīts "100% SILKy", tieši tādā veidā. Nu un kādā šūšanas grupas jezgas brīdī un nevērībā arī es esmu pastellējusi "izcilu viskozi ar zīdu" no paunu tirgones, bet tas silk nav silks, tas lētākais un vissūdīgākais polītis parastais. un no viskoozes- ne vēsts. Ne mazāk aizraujoša aina paveras manā mīļākajā- vilnas pasaulē. Jo vilna, pirmkārt, ir dažāda pēc šķiedras ("mata") garuma un smalkuma (to labiem audumiem norāda "supernumbers", ja tādi ir ieausti eģē), taču ja vilna ir ar piemaisījumu- viskoze, poliesters vai kāds liocels, tad vecais triks ar dedzināšanu vairs nav tik vienkāršs: ja polītis ir jau apmēram 15%, dedzinot audums "mūk prom no liesmas", kaut (līdz zināmai piemaisījuma pakāpei) smaržo joprojām tā, kā smaržo īsta vilna un ogli neveido. Īsāk sakot, tas PE vai akrils labos audumos nav pieausts klāt kā atsevišķs diegs (kurš, vaļas brīdī un zem 30% proporcijas ir pirmais, kas uztaisa pazīstamos bumbulīšus), tad nemaz tik vienkārši šamo nepieķert. Un, ja cik gadus vajadzēja, lai pircēji kaut mazliet sāktu lasīt pārtikas etiķetes, tad cik gados nonāksim pie uzticamiem audumu/izstrādājumu atšifrējumiem un izpratnes par to visu? Šķiedrmaldināšana, ir tāda lieta, lūk. ASV jau ir daudz keisi un termins "bamboozing", bambusēšana, bambu-sēšana, lai joprojām neilgtspējīgās un nedraudzīgās šķiedras vai to izstrādājumus patērtāju acīs padarītu tīkamākus. Par to dedzināšanu, bez tā, ka poliestera kleita (pat visdārgākā n tā) ir un paliek PET pudele visa ķermeņa garumā (lai arī tā var būt pārstrādāta), ir vēl viena mazliet atvēsinoša atziņa tā nevalkāšanā: tas, ka aizdegoties, poliesters kūst. Vilna, zīds, kokvilna, lins, tie nedeg vai gruzd, bet polīši- forši piekūst. Un es šo atziņu es stabilizēju aizvakar- aizdedzināju vienu auduma gabaliņu, pincetes tieši šajā eksperimentā man nebija (meld. "jo keramiķu meitām rokas nedeg") un tas krītot pielipa man tieši uz stilba. Tagad man ir mācība, maza čūla un gočpendel, pie ugunskura*, malkas vai gāzes pavarda ar šito te, sarkano amoralles mājas kleitu, es labprāt nestāvētu vis. Mazāk ir vairāk, labāk maksā dārgāk (arī, rēķinot ieguldītajā šūšanas laikā), bet kalpo ilgāk, apmēram tāds būs mans koncepts, redzēs, kā saies. *un tieši outdoor apģērbos lielākoties viss ir viens labi kūstošs poliņš.
| Date: | 2022-10-07 11:50 |
| Subject: | viužuals |
| Security: | Public |
Pamanīju tvīterī šo bildi pie Vārdlija pavediena "Ok, hands up who thinks she’s a Russian plant "- https://twitter.com/alt_92/status/1578303684894547969/photo/1 un gauži izbrīnījos- no kura gada filmas gan paņemta Lilitas Ozoliņas bilde. Bet nē, nudien Trasas kundze.
post a comment
| Date: | 2022-09-30 22:05 |
| Subject: | pats tu intelekt esi mākslīks |
| Security: | Public |
Piektdienas vakarā, kad nu kāds teksts palicis pabeidzams, čau, ciešamā kārta, tā vien nagi niez pielaist visas stila un gaumes kļūdas, salikt komatus katrā vietā un nevietā, kurā apstājos ieelpot (jo kad raksta, tad neelpo, tas arī palīdz kraulam);
tad sparam vēl maķenīt (kā šitais ir C1/C2 angliski, šis maķenīt?) padauzīties ar vārdradi un tieši to darot komats spēji atcerēties, ka vispār jau tieši šis rakstāmgabals ir pabeigts pirms pāris nedēļām un rātni viss tāds izrediģēts dus mapītē citā, ak jel, ciešamā kārta.
Sen jau teicu, ka spēlējoties itin viss sanāk labāk,
ne smagi drāmas sliedi nesot.
(Attēlā: žilbinoši asprātīgi animēti .gif)
2 comments | post a comment
| Date: | 2022-09-06 23:38 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
es diezgan droši minu, ka cibā šim būs gana precīzs trāpījums, tālab teikšu īsi:
tu, kas izdomā, raksti un filmē Attīstības/Par "tiktoku" klipus, esi nenovēršami turvredzīgs cilvēks. #blessings. (c)
| Date: | 2022-05-30 15:36 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
pameļdiskusija
post a comment
| Date: | 2022-05-09 10:29 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
Jāsaka, Rotkho iekš Dailes- grandiozi, grandiozi labi. Skaļi, intensīvi, daudzlīmeņos. Gribas noteikt par obligāto apmeklējumu.
post a comment
| Date: | 2022-02-09 23:58 |
| Subject: | tā strīpiņa starp sākumu un finālu, tā dažāda garuma |
| Security: | Public |
ko tad nu gribas piekodināt:
neatliekam dzīvošanu, draugi.
mīlēšanu, priecāšanos, rotaļāšanos, svinēšanu, blēņas.
arī sevis nopietno darīšanu.
(daļēji saistīts uzsaukums)
neatliekam arī, lūdzu un piekodinu,
regulāras veselības pārbaudes: onkoloģiskās, kardioloģiskās un visas pārējās.
jo nu. noderēs.
pašiem sev un citiem ar'.
| Date: | 2021-12-14 16:37 |
| Subject: | Pilsētsurvival |
| Security: | Public |
Es ceru, ka visiem zināms ir tas triks, ka atkalas laikā virs zābakiem jāvelk kādas zeķes, tad slīd mazāk. Šito es iemācījos Berlīnē, pārliecinoši glāba kādziem.
14 comments | post a comment
| Date: | 2021-12-02 17:44 |
| Subject: | svarīgas lietas atgadās |
| Security: | Public |
Mana mīļākā un vienlaikus garākā latviešu tautasdziesma nu ir izdota pilnā godībā:
https://open.spotify.com/album/50wMxMhlXwBDrEYvKKvusE?si=pLuIYAv6StWKffGJSleFkw
post a comment
| Date: | 2021-10-18 09:46 |
| Subject: | 1953. gadā dzimušās skolotājas Daces/ Skaidrītes/ Olitas pēdu meklējot |
| Security: | Public |
Un kādas falšas gudrības (lasīt- totālu sviestu, zināšanu robus) jums pamatskolā/videnē ir ielikuši skolotāji, ko vēlākajās mācību gaitās nācies spītīgi labot?
37 comments | post a comment
| Date: | 2021-09-27 22:38 |
| Subject: | kur skatās valdība, koe |
| Security: | Public |
vot, tā eiropa mums šito un to māca, kur kāja jāpievelk, kur roka jāpieliek, bet tautietim patiesi svarīgās lietas atrisināt nespēj, tāpēc lai apkopotas ēterā nu ir tautas patiesās vajadzības,
LŪK, ŠĀDU ULTIMĀTU Levitam un visim priekšniekiem,
jo kur tad ir visas tās jūsu pārgudrās urzulas un vanderstūli,
ja makaronu (jā, par pastu tā jāsauc, jā) paciņām tas vārīšanās ilgums norādīts katram citāds,
jo formai, ziniet tie itāāļi (ko viņi saprot, būtu kartupeļus mālā audzējuši) esot nozīme,
bet arī tas noteiktais vārīšanas laiks, ikona, zīme ir uzlikta katram savā vietā un ja vēl ir tā paciņa tik tizla, ka šito svarīgo regulu nogriez,
lai tiktu pie savas penne riggata jeb skrūvītēm,
tad stāvi pie katla kā idejots un domā, septiņas vai deviņas, vai augstākā labuma olu.
TĀPĒ PIEPRASĀM VIENĀDUS MAKARONU VĀRĪŠANAS LAIKUS VISIEM ARTIKULIEM!
un otrs, tikpat briesmīgs pazemojums mūsu svabadajam zemnieka garam ir tas,
nukadiemācies to rimi pašapkalpošanās kasi, pats sastādīt, ja
BET KA TOS SVĪTRKODUS TIE VISI MĀKSLINIEKI IELIEK KUR PAGADĀS
vienam garajā malā, citam priekšiņā, citam vispār, ļeckā. skolas formas varam uzvilkt bērniņiem smukas, bet svītrkodus, tos izkaisa pilnīgi pavirši.
šitais viss ir tikai tāpēc, lai tie eiropas kungi pazemotu mūsu krietnā zemtura, lai izsmietu, jo tas vien mums birztalās vairs brīvi ļauts, kā audzēt savus kraupainos ķirbjus skaistumam neierobežotā daudzumā. pat mušmiru šņabi, to aizliedz, eiropa, kur tā skatās, neskaties, bet dod šurp naudu, aizveries.
ja ultimāts netiks ņemts vērā,
tauta rīkos protestus un bloķēs lielveikalus un mazveikalus kā tādus.
3 comments | post a comment
| Date: | 2021-09-14 12:32 |
| Subject: | smukumiņa studijas |
| Security: | Public |
Smuki glezno Tabaka, Pīgoznis vai vecais Brekte, tie Vecrīgas akvareļi, bet nesmuki- šitais te jaunais Brekte un akdievstā Aija Zariņa, protams.
Smuks ir Rātslaukums, Melngalvju nams un Rīgas birža, bet kaut kā nesmuki ir visi tie jaunie šķūņi: tas melnais Siguldā, Ventspilī un akdievs, šķībais Rēzeknē.
Kuldīga ir smuka, Sigulda zelta rotās arī, ja ne vien tie melnie šķūņi.
Smuki komponē Raimonds Pauls un kādreiz arī imants kalniņš, taču tas Platons, nu tas nesmuki. Bet jaunajā mūzikā vispār viss ir pārāk sarežģīti, tāpēc kora dziesma un verdi opera ir kultūras kodols. Nekādas Tautumeitas, tās smukas, bet nesmuki uzvedas, Suitu sievas vai Senleja, tā īstā manta. Par to estrādi arī nevar saprast, tā jau smuki, bet vairs nav TAS, nav mūsu tradīcijas tomēr.
Smuki tajā Dailē un Nacionālajā, bet tas tie par Kvadrifroniem? Un Hermanim neļauj strādāt, nu nesmuki gan!
Smuki ģērbjas Ināriņa Mūrniecīte, bet tā Golubeva, nu kas tas vispār? Diktorītes arī LTV smukas, bet tie vīrieši gan tādi aizdomīgi tur. Smuks ir Bordāns, tāds inteliģents vienmēr, bet kas tam Kariņam?
Ā, smuks piemineklis, kaut maziņš ir Kārlim Ulmanim, bet kas tie par ķēmiem bija Daugavmalā un kas tā par jogas mildu, ko?
Smuki, kad parkos dobītes zied un pīlītes peld, bet vai tad drīkst sēdēt zālē? Kopš kura laika tad tā pieņemts? Nav smuki, sevišķi meitenēm.
Bija smuka bibliotēka, kas tā tagad ir tajā Daugavmalā? Maza un vispār neesmu bijis vēl, tur taču vienmēr tie samiti, atņēma man bibliotēku, kopš LVU Stučkas universitātes absolvēšanas gan negāju, bet bija vismaz.
Smukas bija mācību grāmatas kādreiz, ilustrācijas normālas, viss uzrakstīts saprotami, a tagad, kas šitās par burtnīcām, darba lapām un ekrāniem? Un vēl skolasformas, dažās skolās smuki ir, citās- nu nepakam. Nesmuki tomēr, uzreiz redz, kuram kur blati.
Kas vēl mums tāds smuks palicies?
46 comments | post a comment
|
|
|
|
|
