Šulcs te garām gāja [entries|archive|friends|userinfo]
vistu_zaglis

[ website | šulcs.lv ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| VZL ]

[Aug. 13th, 2018|01:41 pm]
[Tags|]
[mood |Var jau sākt dzert?]
[music |Mefjus / Together]

– Skaties, egļu vēris!
– A kurš viņu vēra?
– Nu gan jau kādam darbs tāds. Viss tāds aizņemts, mol, netieku, veru egļu. Egļa ohujā, protams
linkiet garām

[Aug. 13th, 2018|11:46 am]
[Tags|]
[mood |Miegains]
[music |Mefjus / Taking]

Es zinu, jūs neviens nebrauksiet uz lielisko pilsētu Tāboru, jo nav pilnīgi nekāda laba iemesla turp braukt, es neko nepārmetu un nenosodu.

Bet ja nu kaut kāda traģiska notikumu virkne jūs tur tomēr noved – neminstinieties ne brīdi un dodieties uz barčiku ar sevi pilnīgi attaisnojošo nosaukumu Cool Bar. Šī iestāde ir tik lieliska, ka gribas viņu izzāģēt un atvest uz Prāgām, nolikt kaut kur neuzkrītošā, netālā vietā un regulāri apmeklēt.

Pie vakara tur skan brīnišķīgs industrial, blondā bārzaja ne tikai lej putojošos dzērienus, bet, ieraugot, ka mēs taisāmies iet ārā pīpēt – saka, lai neiespringstam, rekur jums pelnutrauks, jo fuck the system, that's why. Nākamajā dienā tur var sēdēt uz terases un patērēt vīntonikus, uzēst ārkārtīgi lieliskus burgerus ar marinētiem kaktusiem, skatīties, kā apteksnis izsniedz pastāvīgajiem apmeklētājiem pīpējamos zaļumus un pats pamazām ar viņiem apsitas, un noskumt, kad saproti, ka kļovā blondā bārzaja ir ieradusies tieši tajā brīdī, kad jāpako mantas un jātaisās uz vilcienu, un nav līdz galam skaidrs, kur tieši palika diena, jo labā sabiedrībā ar labu vīntoniku stundas kaut kā pazūd kā nebijušas.

Brīnišķīga, brīnišķīga iestāde, dēļ tās vien ir vērts braukt uz pilsētu Tāboru. Gan jau ir arī citi iemesli, jo par spīti necilajiem izmēriem – viesnīcas tur ir teju izpirktas, tak man nav ne mazākā priekšstata, ko cilvēki tur dara un kāpēc. Un vispār, taisnību sakot, drusciņ arī vienalga. 10/10, darīs atkal.
link3 garāmgājēji|iet garām

[Jul. 23rd, 2018|12:17 pm]
[Tags|]
[mood |Au!]
[music |Archive / Damage]

Lūk vakar, piemēram, pirmais vīntoniks tika ieliets apmēram plkst 10:40 no rīta.

Es jums ko varu pateikt, dzīve ar vīntoniku ir tik ļoti labāka, nekā šitā te visapkārt valdošā huiņa. Pat, ja šis padzēriens jāuzņem Nymburkā, kas nav pat nekurienes vidus, nē, tā ir kaut kāda nevienam nezināma nekurienes nomale.
linkiet garām

[Jul. 20th, 2018|02:31 pm]
[Tags|]
[mood |Gulēt! Es pieprasu gulēt!]
[music |Zack Hemsey / Lost and Found]

Vakar ko sapratu. Ka labi, ka man nav kinderu, jo iedomājies – ja būtu, es tak nenovaldītos un kaut kādā brīdī uzinstalētu veļikam uz bagāžnieka kinderu beņķīti ar domu, ka nu tik brauksim vizināties. Bet refleksi ir refleksi, kāptu uz veļika ar ierasto kustību un turpat uz vietas ievilktu tam kinderam ar kāju pa galvu!

Also, arī šajā pilsētā nekur nav droši. Nonācis krustcelēs brīdi apdomā, kurp lai iet uzņemt dienišķo kaloriju un als devu, izlem par labu vienam neuzkrītošam, samērā apšņurkušam āra barčikam upes otrā pusē, tak tikko esi tur iegājis un tēmē uz vienu no retajiem brīvajiem galdiem – piepeši kāds tev uzbrūk no aizmugures, aizspiež acis, mol, mini tagad, kas es tāda!, a es stāvu viss tāds pilnīgā nesapratnē, jo šajā rajonā vispār, vispār, vispār nevienam pazīstamam nebūtu jābūt, nu labi, izņemot vienu jūzeri, kura nekad mūžā šitā nerīkotos, no idea ir vienīgā atbilde, a tur Rollijs, ko domājies, pavisam randomi ieblandījusies, nu wtf?, kā tā vispār var būt?

P.S. Feisbukā man rāda urbju reklāmu. Urbju. Reklāmu.
link7 garāmgājēji|iet garām

[Jul. 15th, 2018|03:49 pm]
[Tags|]
[mood |Ļ apm]

Vīntonika aktīviem lietotājiem, ja izrādās, ka apkaimē nekur nedod ne Schweppes, ne Kinley: Evervess toniks - ļoti labi, var droši rekomendēt, Chito - nop, jums nesanāca, neieskaitīts.

Also, pie blakus galda čuvaks ēd ar roku un nazi.
link2 garāmgājēji|iet garām

[Jul. 14th, 2018|07:49 pm]
[Tags|]
[mood |Da Vinči barčiks ]

Reizēm intelektuālās sarunas par būtiskām tēmām iepriecina tik ļoti, ka pašam sagribas nekavējoties pamēģināt.

Lūk, teiksim, aizraujoša spēle visai ģimenei: ņemam rulli tualetes papīra, mazliet atritinām, galu aizdedzinām, uzdevums - ritināt vaļā papīru ātrāk, nekā tas deg. Zaudē tas, kuram aizdegas viss rullis.
link1 garāmgājējs|iet garām

[Jun. 26th, 2018|07:17 pm]
[Tags|]
[mood |Labi tā pastrādāts]
[music |Shpongle / Further Adventures in Shpongleland]

Pirmdien gājām uz picēriju*, tur bija ciet, aizgājām uz picēriju**. Otrdien gājām uz picēriju***, tur viss bija pilns, aizgājām uz picēriju****. Jāsāk domāt, vai šajā pilsētā vispār ir kāda cita tipa ēstuves.

* LaFesta
** Kaskada
*** Mediterrana
**** Corleone
linkiet garām

[Jun. 25th, 2018|02:25 pm]
[Tags|]
[mood |Nevar tā, ka tagad ir piektdienas vakars?]
[music |Asking Alexandria / We'll Be OK]

Toreiz novembrī es biju pārliecināts, ka aizvadīju sava mūža dīvaināko dienu.

Aha, kā tad. Es vienkārši nebiju līdz galam novērtējis Rollija normālības potenciālu. Nogurusi no neskaitāmo kāzu fotkāšanas – jo no mākslām izdzīvot mūsdienās īsti nevar, kaut kas ir jāpiecieš, lai tiktu pie kronām – Rollijs nolēma uzrīkot kāzu foto parodiju un, cik vien iespējams, izņirgāties par šo žanru. Sagaidīja, kad Prāgās uzzīmēsies K-x un... nu jā, man kaut kā grūti vārdos aprakstīt to, kas tur tika darīts, jo īpaši tāpēc, ka es biju reversa govs un neko no notiekošā neredzēju, varu tikai teikt, ka brīžiem no smiekliem iestājās mērena līmeņa histērija, nu un kaut kad jau tās bildes tiks attīstītas un publiskotas, un tad mums tiešām nāksies pasūtīt matching t-shirts ar uzrakstu 'not a couple!', jo pieļauju, ka visiem radīsies jautājumi. Neko darīt; ja tavā dzīvē ir uzradies jebanutijs fotogrāfs – ar šādām-tādām neērtībām nākas sadzīvot, tas ir neizbēgami.

Bet es gribu pastāstīt par citu ahtungu, es vispār joprojām nesaprotu, kā tas ir iespējams, vei, orgkomiteja sēž upes krastā, malko sidru, skatās pīli, kam riebjas stāvēt uz kreisās kājas, gaida vilcienu. Un varētu laiski aizpīpēt, bet izrādās, ka šķiltavām ir izlūzis kramiņš, un tur nav uz ko cerēt, pie uguns tikt ir neiespējami. Laiks ir pretīgs, upmala ir tukša, nekur neviena cilvēka, nekā, nu jūs saprotat, ja?, tā situācija, kad atliek tikai noskumt un samierināties. Un tad piepeši pamanu, ka pāri tiltam soļo kaut kāds vientuļš čuvaks, pīpē, uhti!, es nopriecājos, aizeju pajautāt, vai nevaru aizņemties uguni. Čuvaks saka – protams, paga!, parakājas kabatās, izvelk no turienes veselu sauju ar šķiltavām, atdod vienas man. Nav-par-ko!, saka, un aiziet tālāk kaut kur randomā Černošices virzienā. The fuck was that!? 
link1 garāmgājējs|iet garām

[Jun. 24th, 2018|03:27 pm]
[Tags|]
[mood |Miegains]
[music |The Chemical Brothers / All Rights Reversed]

– Klau, mums te ideja. Kā būtu, ja mēs uztaisītu tādu sisķiku apmeklētāju ērtībām, ka visā pasākumā nelietojam nekāda veida naudu vispār, bet tā vietā viņi maksāšanai izmanto savas aproces? Jo zini kā, tas tak ērti, aproce tak pie viena ir arī biļete, viss vienā.
– O, lieliski! Stāsti sīkāk!
– Nu kā. Iedomājies, cilvēks atnāk uz festu, tur viņam vienkārši jāsagūglē pareizais links internetos, tad jāiebaksta telefonā 16 simbolu aproces numurs un 6 ciparu parole, jāsavada sava kontaktinformācija, jāsagaida apstiprinājuma e-pasts, tas kaut kad pusstundas laikā jau būs klāt, tad jāiebaksta kartes numurs, jāizdomā, kādu summu viņi vēlas uzlikt uz tā sava jaunā konta, nu – cik tieši viņi notērēs – un urā!, var iet un, pērkot savu alu, vienkārši pielikt aproci pie termināļa, tur tad pārdevējs ieraksta pirkuma summu, tad viņi vēlreiz pieliek to aproci pie termināļa, lai apstiprinātu un viss! Forši, vai ne? Ir mazliet negācija, mēs pilnīgi katram festa apmeklētājam paliksim parādā vismaz 50 kronas, kas ir ķīlas nauda par glāzēm, bet to tad varētu aizskaitīt atpakaļ viņiem uz karti, par to gan būs jāpaņem 25 kronu komisija. Bet citādi forši, vai ne?
– Ēēēēmmmm... a nevar tā, ka maksāt vienkārši ar karti vai telefonu? Nu... pieliec pie termināļa, nopīkstini un viss?
– Nop. Šitā ērtāk.
link12 garāmgājēji|iet garām

[Jun. 23rd, 2018|02:50 pm]
[Tags|]
[mood |Miegains]
[music |Zrní / Nízko letí ptáci]

Vispār tāds kā mazliet patriotisks lepnums pārņem, kad redzi, ka viena maza tautiņa jūras krastā spēj sapist vīkendu pusei Eiropas, jo nav jau tā, ka šitas te nolāpītais aukstums un lietus varētu kaut kā satilpt jāņojošās valsts robežās, jācieš visiem, kas vairāk vai mazāk tuvumā. Bet neko, starptautiskais cibas festivāls nopūtās, vairākkārtīgi noskuma, bet tomēr devās apmeklēt festivālu.

Jo festivāli dalās divās neproporcionālās kategorijās: vieni liek jums pērties uz kaut kādām jebeņām, vadīt dienas izdzīvošanas režīmā, salt teltīs, dzert overpriced spirdzinošos dzērienus, jo aizej un pameklē lētāk!, vārd'sakot kaut kādus ar normāliem dzīvības procesiem nesavietojamus apstākļus. Tikmēr citi notiek až pilsētas centrā un piedāvā pat speciāli atvēlētu tramvaja maršrutu, nemaz nerunājot par to, ka pēc pasākuma vari mierīgi aiziet iedzert iecienītajā barčikā un pēc tam ērti un omulīgi migt pats savā šai nodarbei iegādātajā mēbelē. Lūk, šīs otrās kategorijas festivālus es ļoti, ļoti atbalstu, atšķirībā no.

Bet par šaitanu detaļās. Un par to, kā vismazākie sīkumi var izrādīties sasodīti nozīmīgi. Iekļūšana festivālā vilkās apmēram 40 minūtes, vārdiem – četrdesmit. Un stāvot un gaidot uz iekļūšanu tu domā, ka nu kā, nu kā var šis process vilkties tik jau nu nožēlojami ilgi?, bet kad pats nonāc līdz šai procedūrai – saproti, cik absurdi ir iemesli. Vei, viņi tur šogad izlēmuši būt visi tādi progresīvi ar RFID čipiem aprocē, ko var izmantot maksāšanai par dzērieniem, iešanai iekšā-ārā, utt, lieliski, vai ne?, bet aproce ir tāda, kur bantīti kopā satur plastmasas huiņa ar samērā asām malām. Un meitēns, kurš tev viņu liek virsū, mēģina it kā pieklājīgi smaidīt, bet no kustībām un grimasēm redzi, ka viņai nupat jau nenormāli, nenormāli sāp īkšķis, ar kuru to plastmasas hreņ jāuzbīda virsū. Nu skaidrs, ka cilvēki pārāk nesteidzas, viņi pat varbūt labprāt darītu to savu darbu ātrāk, bet nevar!

Rezultātā papisām až pusi no Zrní performances, bet tas netraucēja nekavējoties atplaukt priecīgā smaidātm, jo tie jaunieši ir tik ļoti, ļoti neaprakstāmi kļovi un draivīgi, nu tik ļoti, ka jā, man, pa visādiem gigiem aktīvi staigājošam, jāsecina, ka šitā nevienam nezināmā čehu indie blice ir viens no labākajiem dzīvajā performējošajiem kolektīviem pasaulē, viņi prot, viņi aizrauj, viņiem pašiem patīk, viņi katru reizi vairo prieku pasaulē. Nu un pēc tam, pēc vairāku gadu neredzēšanās, Massive Attack, kas atkal jau nonesa jumtu ar savu performanci, sākumā nīgrojies par tiem cilvēku miljoniem apkārt, no kuriem puse nav sapratusi, kur vispār atnākuši, bet viss šovs ir tik hipnotisks, ka pārstāj vispār reaģēt uz apkārtējo realitāti, uh, tur tiešām nav vērts pat mēģināt kaut ko sākt stāstīt.

Un vēl ir ļoti lieliski, ka pašā vecpilsētā ir savējo barčiks, kurā kādu laiku jācieš un jāfeispalmo par kārtējo britu tūristu grupu, bet tad tiek aizslēgtas barčika durvis, un vakars var beidzot sākties, omulīgi, mierā un klusumā var uzņemt atspirdzinošos dzērienus, lūk tādi ir pareizi festivāli, jo es jums atgādināšu, ka ārā pūš un līst, un ir visādi citādi izteikti pretīgi.

Vārd'sakot pasākums šķiet izdevies, šodien ies turpināt.
link1 garāmgājējs|iet garām

[Jun. 18th, 2018|12:16 pm]
[Tags|]
[mood |I need a fucking drink]
[music |Asking Alexandria / Undivided]

Te ir jāsāk ar priekšvēsturi, tā šķiet. Vei, Jana ir tāda trakoti jautra zaja, kura strādā manā piemājas barčikā un iespēju robežās gādā, lai nevienā brīdī nenāktos noskumt par to, ka ir beigušies atspirdzinošie dzērieni, parasti jauns kausiņš uzzīmējas, pirms vēl ir izdevies tā kārtīgi piebeigt iepriekšējo, [info]perkons kursā, kā šitas notiek.

Nu lūk. Pie svētdienas dzīvespriecīga kompānija, sastāvoša no K-x, Janas un, protams, jūsu padevīgā kalpa VZ, izlēma mazliet pakratīt pačkas radošā kolektīva Asking Alexandria koncī. Radošais kolektīvs Asking Alexandria, par spīti tam, ko sagaidītu nesagatavots klausītājs, izrādījās ārkārtīgi jautri jaunieši, kas, cita starpā, aktīvi gvelza visādu huiņu, viens par otru ņirgājās un manāmi baudīja vakaru ne mazāk kā mēs. Bet te ne par to. Tātad, ierodamies Karlīnas forumā, paņemam sev pa kausiņam dzēriena, kādas 10 minūtes pacietīgi pagaidām uzstājmāksliniekus, nu un tur jau aiziet, troksnis, krāsainas gaismiņas, dūmi pa gaisu, tas viss, un pēc kāda laiciņa piepeši ievēroju ka eu!, a kur Jana?, Jana piepeši pazudusi!, bet nu neko, pieaugusi meitene, gan jau tiks ar sevi galā.

Paiet pāris minūtes, jūtu – kāds man piebiksta, tur Jana ar trim pilnām alus glāzēm, mēs tur tā O_O nevajadzēja jau pūlēties, bet nu paldies, jā!, un Jana, mēģinot pārbļaut apkārt valdošo troksni, atzīstas man ausī, ka viņai vispār darba reflekss nostrādājis: mums ar K-x beidzies alus, nekavējoties jāpienes jauni!

link4 garāmgājēji|iet garām

[May. 20th, 2018|03:08 pm]
[Tags|]
[mood |OK]
[music |Radiohead / Staircase]

Starptautiskās cibas ballītes – tas protams ir jautri un līksmi, bet pamazām aizvien atklātāk izzīmējas kāda problēma.

Nelaime tāda, ka ballītēs iesaistītajām personām nepiedodami ļoti sakrīt gaume ne tikai uz spirdzinošajiem dzērieniem un mūziciņu, bet arī uz sievietēm. Saprotiet, nu, es te viss tāds ar prieku gaidu vakarus, kad varēs satikt flirtīgo zaju, piemēram, kura allaž arī flirtē ar pilnu jaudu un atdevi, bet tad pilsētā ierodas Kx, un, ko domājiet, tagad flirtīgā zaja ar tādu pašu jaudu un atdevi flirtē ar Kx, atliek ieplestām acīm skatīties, plātīt rokas, nē nu pagaidām jau tas viss tāds hihi-haha, bet vispār tak velk uz an accident waiting to happen!

Pat nezinu, kā šitajā jautājumā kaut kādu potenciālu kārtībiņu ieviest, bet nupat jau prasās.
link1 garāmgājējs|iet garām

[May. 18th, 2018|03:29 pm]
[Tags|]
[mood |OK]
[music |Live / Good Pain]

Minētā serčika sakarā, starp citu, panesās doma par to, ka strādāt par konktraktkilleri varbūt nav nemaz tik slikta karjeras izvēle. Nē nu kā, sākotnējais prieks un viss šitas "apvienot hobiju ar darbu", protams, ātri vien pāries, entuziasms noplaks, kaut kādā brīdī viss, kā jau jebkurš darbs, kļūs vienkārši par nepatīkamu pienākumu. Bet ir milzu priekšrocība – atkrīt visa šitā ņetmne ar to, ka tu it kā izdarīji savu darāmo, bet pasūtītājs viebj degunu un saka, ka īsti nepatīk, pamēģinām tagad šito savādāk, tur gaišāk un logo lielāku. Tu esi pilnīgi brīvs un nesaistīts slepkavošanas metodēs, vieta neierobežotai pašizpausmei un radošumam, nu un nav obligāti jābūt darbā astoņos no rīta, tas arī svarīgi. Ir uz ko tiekties!
link12 garāmgājēji|iet garām

[Apr. 21st, 2018|01:17 pm]
[Tags|]
[mood |OK]
[music |Asking Alexandria / Undivided]

Ja es strādātu ansamblī Asking Alexandria, es uzstātu, ka kāds no skaņdarbiem ir jānosauc For A Friend.

---

– Ir viena lieta, ko es gribēju izdiskutēt.
– ?
– Varbūt uzēst brokastis?
– Brokastis pirms iet brančot?
– Nu ja, prikiņ, atkristu vajadzība vispār domāt par ēšanu!
– Tobiš tu gribi ēst brokastis, lai nav jāēd brokastis?
– *noskumst*
– Why am I the voice of reason here, man nepatīk šī loma.
– Labi, pierunāji, lieku priekšā izlikties, ka šī saruna nekad nav bijusi.
– Man šķiet, ka tā būs labāk visiem.
linkiet garām

[Apr. 17th, 2018|06:47 pm]
[Tags|]
[mood |Gribas būt ārpusē]
[music |Aesop Rock / Dokken Rules]

Brno, tātad, ja? Nē nu ko lai tur pastāsta, nav jau tā, ka kāds brauktu uz pilsētu Brno skatīties pilsētu Brno. Lai gan Rollijs vakar tāda pajautā, vai mēs tur to un šito katedrāli redzējām?, ka glīta esot, nē, tā jobana celtne ir kalnā, neviens ne uz mirkli pat neizskatīja iespēju kāpt kalnā tikai tāpēc, lai paskatītos ēku. Mērķis nebija skatīties ēkas, mērķis bija vienkārši atpūsties un kādu laiku nebūt Prāgā.
Dafiga burtu un links, kuru labāk nespiest )
link7 garāmgājēji|iet garām

[Apr. 16th, 2018|02:18 pm]
[Tags|]
[mood |Tik ārkārtīgi negribas strādāt, āāāāāā!]
[music |Nick Cave & The Bad Seeds / Water's Edge]

Es jums labprāt kaut ko pastāstītu par Brno, bet nē, es vēl neesmu tam gatavs. Pagaidām es tā visa sakarā varu tikai autistiski šūpoties beņķī un cik iespējams – neko neteikt. Šāda līksmība nebija piedzīvota kopš Bratislavas, un izbrauciena laikā tiešām atskanēja frāze "es gribu uz Bratislavu". Es ceru, ka tas raksturo.

Tā vietā es jums gribu pastāstīt par vilcienu kompāniju RegioJet. Viņi... viņi ir tik apbrīnojami vienkārši un eleganti atrisinājuši biļešu kontroles jautājumu, ka man gribas raudāt no sajūsmas.

Viņi nepārbauda biļetes vispār. Vispār. Nē nu tev tipa ir epasts ar tavu kaut kādu biļetes numuru, bet tas normālos apstākļos vispār nevienu neinteresē.

A kā? A triviāli, tik nenormāli triviāli, pērkot biļeti tev ir uzreiz iedalīts beņķīša numurs, kāpjot iekšā tevi skaļruņos vēlreiz palūdz sēdēt tieši tajā beņķītī kurš tev ir iedalīts. Un tas arī viss, personālam ir plāns ar to, kuri beņķīši ir nopirkti, kuri – brīvi, kurus aizņems Pardubicē, kurus – Brno, un kamēr fiziskais rumpīšu izkārtojums sakrīt ar teorētisko plānu – ar 99.9 % pārliecību var zināt, ka visi šie cilvēki ir legit pasažieri, kaut kādus jautājumus jāsāk uzdot tikai brīdī, kad veidojas nobīdes starp realitāti un teorētisko kārtībiņu.

Un vēl ir sajūta, ka cilvēki pērk RegioJet biļetes tikai tāpēc, lai uzēstu viņu kūkas, tur visi pasūta kūkas, man ir sajūta, ka es kaut ko svarīgu palaidu garām.

Un kaut kad es saņemšos pastāstīt arī par Brno. Varbūt.
link10 garāmgājēji|iet garām

[Apr. 14th, 2018|07:11 pm]
[Tags|]
[mood |Brno]

- Huiņa ēd grīdu
- Šis ir lieliskākais teikums, ko es šodien esmu dzirdējis!
link4 garāmgājēji|iet garām

[Apr. 10th, 2018|06:57 pm]
[Tags|]
[mood |Vasara, biedri!]
[music |Grinderman / Honey Bee (Let's Fly To Mars)]

Cibas starptautiskās ballītes ietvaros, pīpējot aizdomājāmies par svarīgo.

A iedomājies, piepeši pasaules gals, totāla anihilācija, un paliek tik vien kā šitas te dzīvoklis. Nekā cita nav. Vispār nekā. Ne zemeslodes, ne universa, tu tāds atver logu vai durvis, un Dirka Džentlija balsī nepatīkami pārsteigts saki "there is no outside!", jo, nu, there is no outside!

Atliek nopriecāties, ka mūžībai, ko nāksies pavadīt šajā dzīvoklī, ir pusotrs vīns un viens alus, un kaut kādi kartfeļi un vista. Un viena paciņa tabakas, arī jau iepriekš minētajai mūžībai. Un tu skumji refrešo feisbuku un cibas, bet tur neviens neraksta. Iepostē feisbukā kaut ko par šito ahtungu, bet neviens nelaiko, par komentāriem nerunāsim.

Nē nu kas atliek, nāksies savā starpā sūtīt mesendžerī pikčas ar Pelēko Cūku, vismaz kaut kāda izklaide. Bet zini kā, līdz šim kaut kā ļoti gaidīju pasaules galu, tak šāda perspektīva piepeši vairs nešķiet diez ko vilinoša.

(10 minūtes vēlāk)
- Ejam ārā?
- Jā. Kamēr vēl ir.
link9 garāmgājēji|iet garām

[Mar. 7th, 2018|04:49 pm]
[Tags|]
[mood |Visi varētu pārstāt darīt visu]

- Mēs esam tur, kur es domāju, ka mēs esam?
- Nu mēs pilnīgi noteikti esam šeit, tā ka, ja tu tagad par to domā - sanāk, ka tā arī ir, jā.
- Nē, bet mēs neesam tur, kur es domāju!
- Paga, tas nozīmē, ka mūsu te nemaz nav?
link4 garāmgājēji|iet garām

[Feb. 19th, 2018|02:01 pm]
[Tags|]
[mood |Pirmdiena šī vārda sliktā nozīmē]
[music |BirdPen / Airspace]

Pie nedēļas nogales, kā jau nojautāt, tika apmeklēta varoņpilsēta Bratislava. Reportēju, ka kopš iepriekšējās reizes tur nekas nav mainījies, viss joprojām ir mazs un apšņurcis, ielas tukšas un neinteresantas, viss kārtībā. Paviršs lasītājs noteikti uzskatītu, ka šī ir antireklāma, bet tas būtu tik nepareizi, ak vai, cik nepareizi. Varoņpilsētā Bratislavā joprojām ir episki līksmi, jo var jau skatīties uz apkārt valdošo pelēcību un nekādību, un saskumt. Bet var pieiet visam ar vajadzīgo jautrības devu, pievērst uzmanību detaļām, un tā arī nesaprast, vai viņi tur pilnīgi vispār visi narkomāni, vai gluži vienkārši domājuši šo pilsētu ironiski, jo nopietni uztvert taču to visu nav iespējams. Tie, kas feispukā draugos, tiem jau saspamota visāda šizma.

Un var apmeklēt neticami ahujenno picēriju, par kuru nav skaidrs, kā kādam slovākam vispār ir izdevies kaut ko izdarīt pareizi un vēl labāk par pareizi. Un vakaros malkot spirdzinošos dzērienus Da Vinči barčikā, kuram omulības koeficients tuvojas desmit zvaigznēm no desmit, neaizmirstiet tur salauzt lampu, mēģinot to saremontēt, un apgāzt plāksnīti ar tējas reklāmu. Obligāti aizejiet līdz pilij, jo ja jums šķiet, ka jūs kādreiz esat piedzīvojuši īstu vilšanos, jūs nekavējoties sapratīsiet, ka nē, ka īsta vilšanās izskatās daudz episkāk.

Atkārtošos, bet – brauciet uz Bratislavu, biedri!, dariet to labā sabiedrībā, gatavojieties omulīgi uzņemt gardus alus, gatavojieties potenciāliem iekšējo orgānu plīsumiem no smiešanās, es joprojām nespēju noticēt, ka tas viss ir īsts. Ļoti izdevies vīkends. Ļoti.
link2 garāmgājēji|iet garām

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]