|
Apr. 26th, 2019|03:14 pm |
Par romantiku mazliet.
Pirms kāda laika šitāds te atgadījums bija – ienāk barčikā romantisks pārītis, visi tādi no sevis romantiski, apsēžas pie bāra, jautā, kādi riekstiņi būtu pieejami. Bārzaja nopūšas, iet, salasa pa samplim no katras paciņas, noliek priekšā, romantiķi ilgi pēta, nespēj vien izvēlēties, beigās tiek ar sevi skaidrībā, mol, ēdīsim šitos. Jums vēl kaut ko? Nē, tas viss, paldies. Iekārtojas ērtāk, izvelk no somas pudeli vīna, noliek uz letes – nē nē, vaļā netaisa, barčikā savu dzērienu patērēšanu neatbalsta – vienkārši noliek uz letes pudeli vīna, sēž, ēd riekstiņus. Romantiski tērgā. Pirmā paciņa ir beigusies, viņi gatavi jaunam pasūtījumam. Šoreiz izvēlas citu paciņu. Sēž, ēd riekstus. Tā jau ir, ja tā padomā, galīgi nav skaidrs, no kurienes ienākusies muļķīgā tradīcija barčikā pasūtīt dzērienus.
Berounā, savukārt, bija romantisks pāris, kas bija izgājuši pastaigāties pilsētas galvenajā laukumā. Visi tādi, atkal jau, romantiski, rociņās sadevušies, tas viss. Bet Berouna ir totāla nekurienes nomale, tur nekā īsti nav, jo īpaši studējošās jaunatnes vajadzībām, tāpēc viņi staigāja no bankomāta pie bankomāta. Kaut kādu mērķi taču pastaigai vajag, vai ne? Staigāja visi tādi romantiski un rociņās sadevušies, un čuvakam uz krekliņa milzīgiem burtiem rakstīts "LONE". |
|