| |
[Sep. 15th, 2019|12:46 pm] |
| [ | music |
| | Aesop Rock / Gopher Guts | ] |
Pēdējā laikā parādās sajūta, ka veiksme ir kaut kas, kas mani apmeklē labākajā gadījumā reizi gadā. Un lūk kāreiz pie vakardienas šī gada veiksme arī tika notērēta. Pavisam noteikti.
Situācija it kā pavisam ierasta, cibas starptautiskās ballītes orgkomiteja sēž vilcienā Jebeņas-Prāga, kurš nupat jau gandrīz nokļuvis galā, kad piepeši tiek pacelts jautājums par to, ka varētu tomēr nebraukt līdz centram, bet izkāpt vienu pieturu pirms, Holešovicē, un spirdzinošo dzērienu un burgeru vajadzībām apmeklēt CrossClub, jo kurš gan negrib apmeklēt CrossClub, šī lieliskā iestāde vienkārši praktiski nekad nav pa ceļam. Ideja neprasa pārāk lielus smadzeņu resursus, orgkomiteja savāc mantas un pamet transporta līdzekli, un neko pat nenojauš. Līdz brīdim, kad Dzelzceļa apps nesāk mest notifikācijas, ka vilciens, kurā orgkomiteja it kā joprojām atrodas, kavēsies. 3 minūtes. 9 minūtes. Te ir pēdējais skrīnšots, ko es uztaisīju, un ar to, piezīmēšu, nekas nebeidzās.
Orgkomiteja ir iemalkojusi pāris als, apēdusi pa burgerim, paspējusi nosalt un ir gatava doties projām. Vilciens, kurā vajadzēja tā vietā atrasties, – joprojām stāv. Stāv. Stāv. Vēl nekad spontānās idejas nav likušās tik uzvarošas. Skumdina tikai doma, ka nākamreiz laikam tā kārtīgi paveiksies kaut kad nākamgad uz rudeni. Nekas, es nekur nesteidzos. |
|
|
