Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
pēdējais 
9.-Jun-2021 03:06 pm - Igauņu bāleliņi
1919. gada augustā Valmieras apriņķa priekšnieks pasludināja, ka saskaņā ar 7. augusta rīkojumu, vienīgā pieļaujamā nauda Latvijas teritorijā ir Latvijas rublis. Uz to Igaunijas armijas 3. divīzijas štābs paziņoja, ka Igaunijas armijas okupētajā Vidzemē Latvijas pagaidu valdībai neesot nekādas teikšanas, bet Igaunijas marka ir likumīgs maksāšanas līdzeklis. Latvijas varas iestādēm ar to nācās samierināties. (Aizsilnieks A. Latvijas saimniecības vēsture 1914-1945. – Daugava: Stokholma, 1968. 115.-125. lpp.)
7.-Feb-2021 05:49 pm - Grāvendāle (Grafenthal)
Grāvendāles (Grafenthal) muižu 1919. gada novembrī patriotisku motīvu vadīti nodedzināja Valmieras 2. pulka 2. bataljona kareivji, pie reizes izvarojot un nogalinot šeit patvērušās divas vācbaltietes no Asares muižas (Auguste Valtere-Vitenheima un viņas nepilngadīgā meita Aleksandra).
1.-Maijs-2020 12:22 pm - Niedra Andrievs. Tautas nodevēja atmiņas - audio lasījumi (JRT)
1. lasījums/ A. Niedra “Tautas nodevēja atmiņas”. Lasa: Kaspars Znotiņš
https://vimeo.com/411519062?ref=fb-share&1&fbclid=IwAR3u_4lrkJ16pCY79C8cp83Q0a6QwtrRRqbobh3SRHDehWrCbymXVeBU-jk

2. lasījums / A. Niedra “Tautas nodevēja atmiņas”. Lasa: Kaspars Znotiņš
https://vimeo.com/411544355?fbclid=IwAR3EqxYnxQRDXGQsAQp3nm2UtX-U84M48RCv6VTKuoQ-_6Wbd55UZMWED7k

3. lasījums/ A. Niedra “Tautas nodevēja atmiņas”. Lasa: Kaspars Znotiņš
https://vimeo.com/412083851?fbclid=IwAR3EqxYnxQRDXGQsAQp3nm2UtX-U84M48RCv6VTKuoQ-_6Wbd55UZMWED7k

4. lasījums/ A. Niedra “Tautas nodevēja atmiņas”. Lasa: Kaspars Znotiņš
https://vimeo.com/412114678?fbclid=IwAR0kf4b9IHRi4HPcW-JrW7yNiN10ANbEYN3UKMCnjRzN5HOtoNOa1uIAs3g
18.-Aug-2019 02:26 pm - fon Blankenhagens - Baltijas landesvēra dzimšana
(..) Kopš 9. novembra mēs lēnām tuvojāmies katastrofai. Vācu vienībās pēc krievu parauga bija izveidotas kareivju padomes.
Viņi ar varu pārņēma vadību un sāka rīkoties. Mani tas neizsakāmi aizskāra. Mēs jau bijām to visu izjutuši, bet tagad to pašu piedzīvot ar vācu karaspēka karavīriem – ar tiem pašiem zilpelēkajiem, kuru neaizmirstamo ienākšanu bijām pieredzējuši tikai pirms dažiem mēnešiem un par kuru uzvarām Francijā jūsmojām, – tas sagrāva manas cerības un ticību, un šķita, ka pamats zem kājām zūd.
Jau sen bijām pamanījuši, ka frontes aizmugure, kas atradās zemē, un vienības, kas pirms astoņiem mēnešiem bija okupējušas Tērbatu, atšķiras kā diena pret nakti. Karaspēka vienība drīz pēc ienākšanas Tērbatā tika pārsūtīta un tagad lēnām noasiņoja Rietumos. Vienīgi pie krievu robežas vēl stāvēja vairāki labi pulki, tomēr tagad tie jau lēnām vilkās atpakaļ. Aizgājušo vācu kareivju vietā boļševiki atnāca bez kaujas. Sarkanie plūdi lēnām, bet neatturami vēlās pāri zemei.
Frontes aizmugures kareivju padomes varoņus tas skāra maz. Viņiem karš bija beidzies un prātā tikai viena doma – pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās. Kas notiks ar mums, nevienu neinteresēja. Bet mēs bijām sevi apliecinājuši par vācu lietu, tāpēc, nenoliedzami, tiksim pakļauti sarkano atriebībai...
Disciplīna frontes aizmugures nodaļās kļuva arvien vaļīgāka. Kareivju rupjā pašdarbība un zagšana īsti pat netika sodīta. Ne visi virsnieki spēja nodrošināt disciplīnu komandā. Bija ļoti rūgti noraudzīties šajā sabrukumā, vēl sāpīgāk – pēc tik īsa laika tikt atbrīvotāju nodotiem.
(..)... )
28.-Jul-2019 12:00 pm - mazliet par t.s. balto teroru
No 1924. gada Niedras prāvas liecībām:

Liecinieks Pēteris Ozoliņš: Pēc Rīgas atsvabināšanas uz ielām gulēja nošauti cilvēki divas dienas. Man bija no tiem iespaids, ka tie ir aktīvi cīnījušies uz ielām ar Rīgas atsvabinātājiem. Viņi visi bija lielinieku kareivju formās.
Liecinieks Jānis Ansbergs: 1919. gada 22. maijā pēc Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem es izgāju uz ielas un redzēju, ka uz ielām guļ nošauti cilvēki. Tie bija krituši ielu cīņās. Uz Rentejas ielas es redzēju vairākus nošautus sarkanarmiešus, kuriem pie drēbēm bija piespraustas komunistu kartiņas.

Avots: LVVA, 5479-1-53-235. lp.
24.-Dec-2018 07:07 am - Zommers
Literatūrā, kad tiek uzskaitīti Vācijas armijas un Latvijas Pagaidu valdības pārstāvju konflikti 1919. gada pavasarī, gandrīz vienmēr tiek pieminēts gadījums ar virsleitnantu Zommeru: "1919. g. 23. martā pēc konflikta ar vācu dzelzsdivīzijas komandieri arestēts un atradies vāciešu apcietinājumā līdz 20. maijam".

Nejauši arhīvā uzdūros notikušā aprakstam Jelgavas "latviešu" komandantūras komandanta v.i. virsleitnanta Grundmaņa ziņojumā.

Izrādās, Zommers, lai piesaistītu brīvprātīgos savai sapieru vienībai, izlīmējis pilsētā uzsaukumus, ka Pagaidu valdībai neesot ar Vāciju nekāda sakara, pēc uzvaras muižniekiem tikšot atņemta zeme un izdalīta visiem gribētājiem, tikšot sasaukta Satversmes sapulce, kas to visu legalizēs utt., t.i. principā, pārkāpjot visas savas pilnvaras, uz savu iniciatīvu nodarbojies ar politisko propagandu. Pie tam laikā, kad Pagaidu valdības spēki pilnībā atkarīgi no vācu apgādes un militārās palīdzības, sludinātās tēzes varēja raisīt neviennozīmīgu reakciju. Tāpēc Jelgavas vācu komandants Hofmans licis noplēst šos vāciešiem naidīgos uzsaukumus. Savukārt Zommers vācu komandantūrai paziņojis, ka turpmāk liks saviem sapieriem visur pilsētā no stabiem plēst nost komandantūras uzsaukumus - par šādu militārās disciplīnas neievērošanu attiecīgi arestēts.

Dzelzsdivīzijas komandieris majors Bišofs piedāvājies viņu atbrīvot, ja Zommers apsolīsies nebrūķēt muti, nekonfliktēt ar frontes aizmugures iestādēm un netraucēt Jelgavas komandantūras darbu, t.i. atsauks savu aicinājumu plēst no stabiem komandantūras sludinājumus. Zommers iespītējās un palika pie sava, ka akurāt tā darīs, tikko tiks ārā no tuptūža. Bišofs atmeta spītniekam ar roku, un tā Zommers palika Hofmaņa maizē līdz maijam, kad tika ieņemta Rīga, un aicinājumi atņemt vācbaltiešu mantu vairs nedestabilizētu stāvokli frontē (kas turējās uz vācbaltu durkļiem).

LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 253. lp.
2.-Maijs-2018 08:32 am - No Zālīša memoranda 1918. gada 31. decembrī
"Grūtā brīdī, kad ienaidnieks sāka jau ielauzties Latvijas zemē, es biju spiests uzņemties Apsardzības ministra pienākumus un stāties pie Latvijas apsardzības organizēšanas. Ilga kara nomocīta un izpostīta tauta jau daudz bija zaudējusi no savas sajušanas un enerģijas. Vēl līdz galam neizbaudījusi Krievijas lielinieku badu un varmācību, rasdama tikai acumirkļa grūtumus pašu mājās, viena tautas daļa izturējās nogaidoši, vai arī, padodoties viltīgām mēlēm, kas nāca no izbadējušos bandu puses, apsmejot visas tautas gribu un intereses, stājās noziedzīgā draudzībā ar iebrucējiem (..)"

LVVA, 1468. f., 1. apr., 1. l., 20. lpp.
19.-Nov-2016 01:19 pm - Latvieši nezināja, nevis negribēja. Saruna ar Dr.hist. Inetu Lipšu.
Neatkarīgās Latvijas valsts ideja pirms 1918. gada 18. novembra bija tikai inteliģences, nevis plašas tautas ilgi lolota, pieprasīta lieta. Tā uzskata vēstures doktore, LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Ineta Lipša. “Latvieši kā politiski nepilngadīga tauta, kas svaidās no vienas galējības otrā” (avīze “Līdums”), “latvieši nav tauta, bet tikai bars, kurā katrs brien uz savu pusi, un ir naivi gaidīt, lai divi miljoni kalpu nodibinātu sev valsti” (Kārlis Skalbe) – šie ir tikai daži no 20. gadsimta sākuma latviešu avīžu citātiem, ko vēsturniece izmantojusi savā publikācijā “Vārgā vilkme. Latviešu valstsgriba Pirmā pasaules kara dūmos” (“Rīgas Laiks”, septembra numurs).

Pēc šī raksta varēja pārliecināties, ka I. Lipšas viedoklis neatbilst ierastajiem stereotipiem par latviešu vēlmi pēc savas valsts 1918. gadā un tam, kā parasti vēsta par mūsu neatkarības sākumiem.

“18. novembrī mums būtu jāgodā tie politiķi un viedokļa līderi, kuri noveda līdz neatkarības pasludināšanai un proklamēja Latvijas valsti, jo 1918. gada 18. novembris tiešām bija viņu diena, inteliģences uzvara. Savukārt 1919. gada 11. novembris jau ir tas datums, kad svinama tautas, plašas sabiedrības līdzdalība. Viena lieta bija proklamēt, otra – noturēt, kad ar inteliģenci vien ir par maz. Tauta nemostas pati, vajag kādu, kas tos modina. Tas ir tik viegli izprotams, ka vispirms nāk neliela indivīdu grupa, kas izveido, un pēc tam citi palīdz to noturēt,” intervijā “LA” savu pozīciju izklāsta vēsturniece.


No savas puses es piebilstu vēl par kādu manuprāt svarīgu aspektu, ko Ineta Lipša nepiemin (acīmredzot ierobežotā formāta dēļ – tēma sarežģīta, zīmju skaits intervijā ierobežots).

Proti, ļaudis vienkārši nezināja, nespēja iedomāties alternatīvu "trešo ceļu". Viņi zināja tikai monarhiju un sabiedrības striktu sadalījumu dažādi priviliģētos slāņos. Izglītotākā daļa, protams, zināja parlamentāro monarhiju (Lielbritānija, Zviedrija u.c.) un oligarhisko republikānismu (Francija, ASV), taču cik nu tādu bija, kas pa pasauli tika ceļojuši? Saujiņa vācbaltiešu aristokrātijas un latviešu turīgās pilsonības, un vēl 1905. gada bēgļi revolucionāri, kas bija pārliecināti marksisti. Līdz ar to vienkāršā tauta lielā mērā aicinājumu pretoties lielinieciskumam uztvēra kā aicinājumu atgriezties pie impērijas laika kārtības, tikai uradņika vietā policists būs.

Lielā mērā to veicināja arī pati Pagaidu valdība (kuri arī bija vien cilvēki un necik izglītoti politikā), kas, piemēram, bruņotos spēkus sāka veidot, kā pati definēja, pēc "šķiriskā principa", proti, no turīgās pilsonības dēliem vienas vienības, no karaskolu absolventiem citas vienības, bet no plikadīdām strādniekiem, bezzemniekiem un sīkzemniekiem atsevišķas vienības. Atgriezties pie kārtības, kāda bija pirms 1917. gada nevēlējās neviens, bet daudzmaz skaidru nākotnes mērķu vīziju "tautas varai" (bet kāda tā būs realitātē, neviens nespēja iztēloties) deva tikai lielinieki. Tāpēc sākumā Pagaidu valdībai atbalsts "tautā" bija visnotaļ minimāls (par ko liecina visi avoti).

No otras puses, apbrīnoju tos clvēkus, kas pie tik bezperspektīva "rasklada" nemeta plinti krūmos, bet palika un darīja ko varēja, lai mēs būtu nevis kādas paplukušas lielimpērijas nomaļa province, bet suverēna valsts, ar saviem mīnusies, plusiem, tb normālu dzīvi, ko paši varam veidot.
12.-Nov-2016 07:54 pm - Latviešu atsevišķā rota
20.12.1918. ar Apsardzības ministra pavēli Nr.13. (20.12.) pavēlēts pie ministrijas izveidot Latviešu atsevišķo rotu, kas būs Galvenā štāba priekšnieka tiešā pakļautībā. Komandieris N. Grundmanis, adjutants M. Gailītis, saimniecības daļas pārzinis Fr. Sommers. – LVVA, 1515. f., 1. apr., 47. l., 1. lpp. (Sommers vēlāk mainīja uzvārdu uz Zommers, Vasarietis)

Pavēle Nr.3. (27.12.): rotas apmācīšana notiks pie kuģa "Princess Margareth" angļu instruktoru uzraudzībā, ik dienu sākot ar 10:00. – LVVA, 1515. f., 1. apr., 47. l., 6. lpp.

Izpildot Apsardzības ministra pavēli Nr.32/11 (01.01.1919.) Latviešu atsevišķajai rotai jādodas 21:00 uz Jelgavu. Rotas komandiera pavēle Nr.8. – LVVA, 1515. f., 1. apr., 47. l., 14. lpp.

Pavēle Nr.30, 24.01.1919. Izpildot Apsardzības ministrijas rīkojumu, nosūtīt uz "Saratov" sardzi: 6 karavīrus ar ložmetēju Nr.3. ar 2 apkalpes locekļiem. – LVVA, 1515. f., 1. apr., 47. l., 39. lpp.
3.-Nov-2016 08:00 pm - Vinnigs par 18. novembri
Interesanti: lai kā nodrošinātos ar vietējo iedzīvotāju atbalstu, okupācijas pārvaldes vadītājs Alfrēds fon Goslers (von Goßler) 16. novembrī aicināja pie sevis pazīstamākos latviešu pārstāvjus - viņš bija iecerējis tiem piedāvāt proklamēt neatkarīgu valsti. Taču nepatika pret okupācijas varu bija tik liela, ka neviens uz šo sapulci neieradās. Pāris dienas iepriekš arī A. Vinnigs bija piedāvājis latviešu pilsonības pārstāvjiem proklamēt savu valsti pēc igauņu un lietuviešu piemēra, taču nerada atsaucību. Tāpēc liels bija Vinniga izbrīns, 17. novembra vakarā uzzinot, ka latviešu partijas tomēr nonākušas pie kopsaucēja un plāno pa kluso no vāciešiem proklamēt savu valsti.


Via: Winnig August. Am ausgang der deutschen Ostpolitik : persönliche erblebnisse und erinnerungen. - Staatspolitischer Verlag: Berlin, 1921 - S. 13.
This page was loaded Okt 18. 2021, 7:07 am GMT.