Sātana advokāta piezīmes
pesimisms, skepse un infantilitāte
pēdējais 
2.-Maijs-2018 08:32 am - No Zālīša memoranda 1918. gada 31. decembrī
"Grūtā brīdī, kad ienaidnieks sāka jau ielauzties Latvijas zemē, es biju spiests uzņemties Apsardzības ministra pienākumus un stāties pie Latvijas apsardzības organizēšanas. Ilga kara nomocīta un izpostīta tauta jau daudz bija zaudējusi no savas sajušanas un enerģijas. Vēl līdz galam neizbaudījusi Krievijas lielinieku badu un varmācību, rasdama tikai acumirkļa grūtumus pašu mājās, viena tautas daļa izturējās nogaidoši, vai arī, padodoties viltīgām mēlēm, kas nāca no izbadējušos bandu puses, apsmejot visas tautas gribu un intereses, stājās noziedzīgā draudzībā ar iebrucējiem (..)"

LVVA, 1468. f., 1. apr., 1. l., 20. lpp.
19.-Nov-2016 01:19 pm - Latvieši nezināja, nevis negribēja. Saruna ar Dr.hist. Inetu Lipšu.
Neatkarīgās Latvijas valsts ideja pirms 1918. gada 18. novembra bija tikai inteliģences, nevis plašas tautas ilgi lolota, pieprasīta lieta. Tā uzskata vēstures doktore, LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Ineta Lipša. “Latvieši kā politiski nepilngadīga tauta, kas svaidās no vienas galējības otrā” (avīze “Līdums”), “latvieši nav tauta, bet tikai bars, kurā katrs brien uz savu pusi, un ir naivi gaidīt, lai divi miljoni kalpu nodibinātu sev valsti” (Kārlis Skalbe) – šie ir tikai daži no 20. gadsimta sākuma latviešu avīžu citātiem, ko vēsturniece izmantojusi savā publikācijā “Vārgā vilkme. Latviešu valstsgriba Pirmā pasaules kara dūmos” (“Rīgas Laiks”, septembra numurs).

Pēc šī raksta varēja pārliecināties, ka I. Lipšas viedoklis neatbilst ierastajiem stereotipiem par latviešu vēlmi pēc savas valsts 1918. gadā un tam, kā parasti vēsta par mūsu neatkarības sākumiem.

“18. novembrī mums būtu jāgodā tie politiķi un viedokļa līderi, kuri noveda līdz neatkarības pasludināšanai un proklamēja Latvijas valsti, jo 1918. gada 18. novembris tiešām bija viņu diena, inteliģences uzvara. Savukārt 1919. gada 11. novembris jau ir tas datums, kad svinama tautas, plašas sabiedrības līdzdalība. Viena lieta bija proklamēt, otra – noturēt, kad ar inteliģenci vien ir par maz. Tauta nemostas pati, vajag kādu, kas tos modina. Tas ir tik viegli izprotams, ka vispirms nāk neliela indivīdu grupa, kas izveido, un pēc tam citi palīdz to noturēt,” intervijā “LA” savu pozīciju izklāsta vēsturniece.


No savas puses es piebilstu vēl par kādu manuprāt svarīgu aspektu, ko Ineta Lipša nepiemin (acīmredzot ierobežotā formāta dēļ – tēma sarežģīta, zīmju skaits intervijā ierobežots).

Proti, ļaudis vienkārši nezināja, nespēja iedomāties alternatīvu "trešo ceļu". Viņi zināja tikai monarhiju un sabiedrības striktu sadalījumu dažādi priviliģētos slāņos. Izglītotākā daļa, protams, zināja parlamentāro monarhiju (Lielbritānija, Zviedrija u.c.) un oligarhisko republikānismu (Francija, ASV), taču cik nu tādu bija, kas pa pasauli tika ceļojuši? Saujiņa vācbaltiešu aristokrātijas un latviešu turīgās pilsonības, un vēl 1905. gada bēgļi revolucionāri, kas bija pārliecināti marksisti. Līdz ar to vienkāršā tauta lielā mērā aicinājumu pretoties lielinieciskumam uztvēra kā aicinājumu atgriezties pie impērijas laika kārtības, tikai uradņika vietā policists būs.

Lielā mērā to veicināja arī pati Pagaidu valdība (kuri arī bija vien cilvēki un necik izglītoti politikā), kas, piemēram, bruņotos spēkus sāka veidot, kā pati definēja, pēc "šķiriskā principa", proti, no turīgās pilsonības dēliem vienas vienības, no karaskolu absolventiem citas vienības, bet no plikadīdām strādniekiem, bezzemniekiem un sīkzemniekiem atsevišķas vienības. Atgriezties pie kārtības, kāda bija pirms 1917. gada nevēlējās neviens, bet daudzmaz skaidru nākotnes mērķu vīziju "tautas varai" (bet kāda tā būs realitātē, neviens nespēja iztēloties) deva tikai lielinieki. Tāpēc sākumā Pagaidu valdībai atbalsts "tautā" bija visnotaļ minimāls (par ko liecina visi avoti).

No otras puses, apbrīnoju tos clvēkus, kas pie tik bezperspektīva "rasklada" nemeta plinti krūmos, bet palika un darīja ko varēja, lai mēs būtu nevis kādas paplukušas lielimpērijas nomaļa province, bet suverēna valsts, ar saviem mīnusies, plusiem, tb normālu dzīvi, ko paši varam veidot.
12.-Nov-2016 07:54 pm - Latviešu atsevišķā rota
20.12.1918. ar Apsardzības ministra pavēli Nr.13. (20.12.) pavēlēts pie ministrijas izveidot Latviešu atsevišķo rotu, kas būs Galvenā štāba priekšnieka tiešā pakļautībā. Komandieris N. Grundmanis, adjutants M. Gailītis, saimniecības daļas pārzinis Fr. Sommers. – LVVA, 1515. f., 1. apr., 47. l., 1. lpp. (Sommers vēlāk mainīja uzvārdu uz Zommers, Vasarietis)

Pavēle Nr.3. (27.12.): rotas apmācīšana notiks pie kuģa "Princess Margareth" angļu instruktoru uzraudzībā, ik dienu sākot ar 10:00. – LVVA, 1515. f., 1. apr., 47. l., 6. lpp.

Izpildot Apsardzības ministra pavēli Nr.32/11 (01.01.1919.) Latviešu atsevišķajai rotai jādodas 21:00 uz Jelgavu. Rotas komandiera pavēle Nr.8. – LVVA, 1515. f., 1. apr., 47. l., 14. lpp.

Pavēle Nr.30, 24.01.1919. Izpildot Apsardzības ministrijas rīkojumu, nosūtīt uz "Saratov" sardzi: 6 karavīrus ar ložmetēju Nr.3. ar 2 apkalpes locekļiem. – LVVA, 1515. f., 1. apr., 47. l., 39. lpp.
3.-Nov-2016 08:00 pm - Vinnigs par 18. novembri
Interesanti, Vācijas ģenerālpilnvarotais A.Vinnigs atmiņās raksta, ka tieši viņš 1918. gada novembrī ierosinājis un pierunājis latviešu pilsonisko aprindu pārstāvjus beidzot saņemties un proklamēt valsti, jo tie tikai bubinājuši par autonomiju brīvā Krievijā, savukārt Vācija bijusi ieinteresēta maznozīmīgas bufervaltiņas izveidošanā.

Via: Winnig August. Am ausgang der deutschen Ostpolitik : persönliche erblebnisse und erinnerungen. - Staatspolitischer Verlag: Berlin, 1921 - S. 13.
30.-Okt-2016 09:19 am - Lasot 1918-1919 gada ziemas LR Pagaidu valdības sēžu protokolus
1918. gada decembrī vidēji viena MK sēde dienā. Pamatā apsprieda avansu un algu jautājumus, civildienesta izveidi. Par armijas veidošanu spriests praktiski netika – gaidīja sabiedroto palīdzību.

Pirmo reizi Pagaidu valdības Ministru kabineta sēdē militāros jautājumus apsprieda tikai 27.12.18., un arī tad pamattēma bija iespējamā Pagaidu valdības evakuācija uz Liepāju, Rīgas aizsardzību pilnībā atstājot Vācijas armijas ziņā. – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 8. lpp.

28.12.18. MK sēdē nolēma sākt evakuēt daļu valdības iestāžu. – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 11. lpp.

29.12.18. MK sēdē ministru prezidents Ulmanis beidzot uzstājas valdības sēdē ar ilgu runu, ka ir nepieciešams sākt (sic!) veidot armiju, kuru varētu tad sūtīt uz fronti, esot nepieciešams Rīgā izsludināt mobilizāciju. – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 12. lpp.

30.12.18. MK sēdē nolemts turpmāk Pagaidu valdības rīkojumus publicēt visās trijās vietējās valodās (vācu, latviešu, krievu). – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 13. lpp.

02.01.19. MK sēdē apspriež situāciju, kas radusies pēc Lielbritānijas atsacīšanās militāri palīdzēt, valdības iestāžu evakuācija, kā arī to, ka "latviešu tauta ir stipri lielinieciska, kas neļauj drošai armijai sastādīties", Latvijā nedrīkst pieļaut zemnieku pašpārvalžu veidošanos pašievēlētu padomju veidolā. – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 15. lpp.

04.01.19. MK sēdē noraida vācbaltiešu partiju priekšlikumu uz Parīzes miera konferenci delegācijā iekļaut arī etnisko minoritāšu pārstāvi (Dr. ph. Šteinertu) – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 16. lpp.
2.-Okt-2016 09:14 am - latviešu strēlnieki 1918. gada decembrī
Apsardzības ministrijas Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks G.Grīnbergs par Latvijā iebrukušajiem lielinieku spēkiem: "Disciplīna pulkos esot ļoti stingra, tā kā pulkus var skaitīt pilnīgi par kaujas spējīgiem. Latviešu pulki sastāvot pa lielākai daļai no latviešiem, krievi viņos esot niecīgā skaitā."

LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 14. lp.
13.-Sep-2016 09:36 pm - 16. aprīļa pučs
Landesvēra atsevišķā Latviešu brigāde savu nostāju par 16. aprīļa puča rezultātiem pauda visai skaidri: "Ja jauna valdības kabineta sastādīšana izrādītos nepieciešama, tad frontes priekšstāvji uzstāda kandidātus uz Apsardzības Ministra posteni. Jauna kabineta sastādīšana pēc frontes [virsnieku] vēlmes būtu uzdodama līdzšinējam Ministru Prezidentam K.Ulmaņa k-gam, ievērojot, lai [jaunā] kabineta sastāvā samērīgi nāktu iekšā [arī] Latvijas cittautībnieku priekšstāvji." – LVVA, 1468. f., 1. apr., 139. l., 111. lp.

Kas interesanti, A.Niedra kā vidutājs aprīlī ieradās vizītē pie gāztā Ulmaņa uz "Saratov" un piedāvāja tieši šo variantu - atgriezties pie varas, pielaižot valdības sastāvā arī vācbaltiešu, ebreju un latviešu sīkzemnieku pārstāvjus, - Ulmanis atteicās. Būtu piekritis, moš nebūtu nekādu Cēsu kauju u.tml. pretstāves.
13.-Sep-2016 08:40 pm - lielinieku partizāni Kurzemē
Praporščika Sergeja Staprana (no 25.03.1919. LR Apsardzības ministrijas Informācijas un kontroles nodaļas priekšnieks) 1919. gada 5. maija ziņojums: Kurzemē frontes aizmugurē aktīvi darbojoties 7 lielinieku partizānu grupas, vidēji 15 vīri katrā.

LVVA, 1468. f., 1. apr., 139. l., 99. lp.
13.-Sep-2016 07:49 pm - dokumentu iznīcināšana
Rīgas apriņķa apsardzības priekšniekam pulkvedim Kreicbergam 1. janvāra vakarā tika uzdots iznīcināt visus brīvprātīgo un mobilizēto sarakstus, zīmogus un saraksti par iedzīvotāju pieņemšanu kara dienestā, un evakuēties uz Mītavu.
LVVA, 6033. f., 1. apr., 293. l., 3. lp.

27. decembrī Apsardzības ministrijas Ģenerālštāba nodaļa izsūtīja visām iestādēm un karaspēka daļām rīkojumus iznīcināt dokumentus, ja lielinieki nāktu iekšā Rīgā.
LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 39.-43. lp. lp.
13.-Sep-2016 07:18 pm - par karavīru atalgojumu 1918.
Ar 22.12.1918. pavēli Nr.15 Apsardzības ministrija izdalīja atalgojumu mobilizācijas iecirkņiem, ministrijas struktūrvienībām, bet no kaujas vienībām algu saņēma tikai instruktoru rezerves rota, studentu rota un Afanasjeva krievu rota.

LVVA, 6033. f., 1. apr., 100. l., 23.-24. lp.
This page was loaded Dec 10. 2018, 9:29 pm GMT.