| |
| "Mana tēze - un tā ir ļauna un provokatīva - ir, ka vidēji Latvijas iedzīvotājs šodien ir dumjāks, vismaz par to liecina SKDS tests, kur salīdzināja dažādas valstis pēc tāda diezgan elementāru zināšanu līmeņa, un tajā vidējais latvietis izrādījās stulbāks par vidējo krievu. Viena šāda socioloģiska aptauja man ir kā auksta duša, jo mēs taču domājam, ka esam gudrāki par krieviem, pareizi? Mēs taču domājam, ka esam vairāk tā kā eiropieši, vairāk tādi kā norvēģi vai zviedri, ka mums vienkārši nav paveicies, ka mēs uzaugām sarkanajā Padomju Savienībā, bet principā esam gudri, mums taču ir laba izglītība, mums taču pienākas. Mūsu vienīgā kļūda ir, ka mēs ievēlam nepareizus politiķus. Tas nozīmē, ka nevis pašiem vajag kaut ko mainīt, bet vienkārši vajag ņemt citus. Pirms septiņiem mēnešiem ievēlēja 60% jaunu deputātu, muļķības, vēlēsim jaunus, atkal citus. Ar mums viss ir kārtībā. Nav kārtībā, protams, ar tiem "viņiem"."
Es gribu skatīties uz gaismu (intervija ar LIAA direktoru Andri Ozolu). // Rīgas laiks. 11.2011., 31. lpp. | |
|
| "Latvijas sabiedrības integrētājiem gribētos novēlēt beidzot atrast tos krievvalodīgos, kuri piekristu integrēties saskaņā ar viņu iecerēm. Pēdējais gads ir parādījis, ka šis uzdevums ir grūti izpildāms. Skaidrs, ka tie 180 000 ekstrēmistu, kas parakstījās par divvalodību, šim nolūkam nederēs — to mēs esam pateikuši diezgan skaidri. Taču kur ņemt ideālo krievu? Tiesa, šis krievs arī ir diezgan īpatns antropoloģisks fenomens, kādu pasaulē nav daudz. Šim indivīdam ir jāiemīl latvieši, kuru galvenie pārstāvji viņu vienlaikus lamās par nelojālu okupantu. Viņam kaut kā, iespējams, ar lobotomijas palīdzību, ir jābūt gatavam mainīt savu vēsturisko atmiņu tādējādi, lai vectētiņš varonis ātri pārtaptu par vectētiņu okupantu. Protams, Latvijā jau tagad ir krievi, kas balso par Vienotību un Nacionālo apvienību. Taču tas ir vārgs mierinājums integrācijas entuziastiem: ir taču pasaulē arī ebreji, kas noliedz holokaustu. 2011. gadā integrācijas jomā tika sasniegtas vairākas jaunas virsotnes. Vispirms gada sākumā tika publicēta kultūras ministres Sarmītes Ēlertes (Vienotība) veidotā integrācijas programma, kuru rudenī pieņēma arī Ministru kabinets. Šai programmai kā ministres uzskatu sakarīgam izklāstam nebija ne vainas un atsevišķos formulējumos tā bija pat mērenāka par vidējā latviešu politiķa izpratni par integrāciju. Problēmas bija vienīgi ar auditoriju. Ja programmas uzdevums bija izpelnīties Visvalža Lāča un Imanta Parādnieka simpātijas, tad tas ir izpildīts ar uzviju. Grūtāk būs ar integrējamajiem pašiem, kuru acīs šī programma faktiski ir kārtējais prasību izvirzīšanas dokuments, kurā nav ne runas par kādu dialogu vai kompromisiem. Atliek vienīgi cerēt, ka šā dokumenta autori droši aizstāvēs savas domas arī turpmāk, kad iznāks kādas tiešākas darīšanas ar vēl pilnībā neintegrētajiem. Nākamais gads šajā ziņā solās būt iespēju pilns – tam pamats ir ielikts jau šogad."
Ījabs I. Brīnumu gaidot. | |
|
| Pēdējās nedēļas cepiens kā lakmusa papīrs uzskatāmi parāda domāšanas īpatnības prioritāšu izvēlē, apspriežot problēmu, tb ļautiņi cepas par visu ko, sākot no Pavļiku Marozovu aktivitātēm "kulaku" nostučīšanai KGB par " banku sektora šūpošanu sociālistiskās tēvzemes apmelošanu" un beidzot ar snobisku vīpsnu par tumsonīgo pensišu pūli, absolūti ignorējot manuprāt te vissvarīgāko, tb kāpēc anonīma īsziņa vai "viena tante teica" aģentūra nevis kādiem atsevišķiem pilnmēness sadrebelētiem dīvaiņiem, bet plašām iedzīvotāju masām izrādās daudz nopietnāks un ticamāks informācijas avots par visiem valsts vadītājiem, finanšu uzraugiem un citām augstām amatpersonām ar viņu vismaz šķietami racionālajiem argumentiem?
Lato Lapsa: Stulbā tauta? Nē, melīgā un nolaidīgā valsts vara - delfi.lv Visā pasākumā tieši tas manuprāt ir pats interesantākais, bet viss pārējais tikai putas, tb sekas. | |
|
| Iebrāzās kaimiņiene ar brēcienu, ka vietējā bodē nepieņem vairs hanzenes un seb kartes, pie bankomatiem rindas kā Ļeņingradas blokādē pēc maizes, vobšem dīvaina aina. No otras puses, ļaudīm, kam kontā knapi piecītis, pofig.
Kāds ir ko dzirdējis par šāda veida cunduriem? | |
|
| Skatos, daļa ļautiņu trakoti sacepušies par senslāva Lindermana aktivitātēm parakstu vākšanā. Varētu jau iepukstēt: bet mīlīši - tas tak bija paredzams jau tad, kad jūs paši sākāt aicināt referendumot uzbāzties tiem nelatviešiem, lai šamo kinderus bērnudārzā liek tupēt stūrī plikiem ceļiem uz kaltētiem zirņiem, ja kāds iedomāsies uz podiņa paprasīties ne Endzelīna valodā. Vai tad nav dzirdēts seno evenku aksakalu sakāmvārds: kā mežā sauc, tā atskan? ;) Tak katram mākonim zeltaina maliņa, jo dievzemītes ekonomika pie labvēlīga iznākuma tiks "sildīta" kā Fukušimas reaktors. Iedomājies vien, manu mazo draudziņ, ka katrā valsts un pašvaldību iestādē būs nepieciešams vismaz viens tulks, bet lielākās iestādēs atsevišķi tulku departamenti (tb bezdarbs mazināsies ievērojami), tiem visiem datorus (Geitss berzē rokas), darbavietas (Ikea manageri spiedz) dokumentācijas dublēšana (Data Copy un Hewlett Packard aplaudē). Birokrātijas mašinērija gan kļūs vēl lēnāka (tb nu jebkuru papīru varēs atmest tulkam un caurskatīt atbildei tikai kad iztulkots, aber tulkam tādu papīru daudz...), un vēl pāris sīkumi, taču to visu gan jau kompensēs fantastiskais IIN ieņēmumu kāpums (A.Vilks aizgrābti aizpilda vakara intervijā TV tautai demonstrējamo tabuliņu). Jo nevar tak būt, ka nav plāniņa, kā šo briesmu darbu realizēt, kur naudiņu tam visam ņemt, un beigās viss paliks tikai kā atbildes demonstrācija un viss. ;)
UPD:
Bet pārmest Ušītim divkosību - ko esmu manījis publiskajā telpā, - nav loģiski. Kā privātpersona viņš tiesīgs parakstīties par jebko, aber kā politiķis viņš pieturas pie programmas un viņa vadītā partija ir pret pasākumu. Politiķiem tāda dzīve, ka amata interesēm nebūt nav jāsaskan ar personiskajām. Vo par provi, ja es būtu ārlietu ministrs, tad kā privātpersona es būtu kategoriski pret valsts līdzdalību Kotonū līgumā, savukārt kā amatpersonai man tas krupis būtu jānorij un smaidot jāparaksta, jo valsts, zaudējot daudz ko Kotonū sakarā, iegūst bonusus citās jomās. Vai tāpēc būtu nekonsekvents liekulis? Manuprāt nebūtu vis. | |
|
| Var jau būt, ka bikucīt pārstrādājies un pārstresojies esmu, takš aizvien vairāk sāk kaitināt radio 101 (mums te cehā uz pilnu klapi skan) akcija par lepošanos. Nu piemēram, teksts: "tik garšīgu maizi kā Latvijā, nevar dabūt nekur citur pasaulē blablabla esi lepns". Sasodīts, ar ko te lepoties? Ar to, ka cepam maizi, kas garšo tikai pašiem un nevienam citam visā pasaulē? Jo ja tā šķistu garšīga arī citiem, tad tie to maizi pirktu un to varētu dabūt visā pasaulē - mēs būtu makani maizes eksportētāji, nevis importētāji (lai piedod garšīgās maizes cepēji, bet no cenu ziņā pieejamā klāsta izvēlos Fazer rupjmaizi, nevis citu), tad būtu ar ko lepoties. Iespējams, ka kaut kur Tumbajumba džungļos drāž pasaulē superīgākos termītu urbināšanas mietiņus, kādus nedrāž (un negrasās to darīt) pat kaimiņu ciemos, kur nu vēl kur tālāk. Bet ja tas nēģeris sēž ar savu mietiņu pliku dibenu, un raksta koka mizā TOP sarakstu ar ko lepoties: labākie mietiņi, smukākā palma, resnākais ods utt., tad šis jau var lepoties, bet citiem, kas nav šī ciema iedzīvotāji, šāda lepošanās šķitīs gana dīvaina. :[ Man šķiet, lepojas ar kaut ko, ko dari labi, par ko citi tevi ciena, bet lepnums bez seguma/pamata, tikai par to, ka esi, ir tukša plātīšanās.
Gribas iedzert, bet jāvirpo. :/ | |
|
|  Šorīt LNT ziņās ar lepnumu tika atzīts, ka no dievzemītes 2 miljoniem iedzīvotāju 200 000 esot "radošo profesiju" pārstāvji. Tb ja paskaitām, cik nodarbināti valsts un pašvaldību iestādēs, apkalpojošajā sfērā, tad rodas iespaids, ka visu šo varzu uztur vien pārdesmit tūkstoši, kas patiesi rada ko ar pievienoto vērtību. Un tad brīnāmies, ka kaut kā nedzīvojam tik trekni kā vāczemē, ja uz vienu ražojošo ir 20 radošie, kas jābaro. Starp citu, starpkaru perioda Latvijā valsts apmaksāja studijas tikai tiem, kam nebija apgādnieku, pie tam ar nosacījumu, ka students ir apaļš teicamnieks - tikko vairs nav visas maksimālās atzīmes, tā no budžeta grupas ārā. Un arī ar visu to viena no lielākajām valsts problēmām bija t.s. "inteliģentie bezdarbnieki", kurus bija jāuztu - kaut ko pamācījušies, izklaidējoties pa korporācijām un kneipēm, prastu darbu strādāt negribēja, bet smalkam nebija īsti derīgi. | |
|
| Nupat, malkojot rīta kafiju un ar vienu aci iečekojot LNT rīta ziņas. Tur intervija ar kādu Jaunzemi-Gremzdi - ne to kultūras ministri, ne to kandidāti uz šo vietu. Nebūtu pievērsis uzmanību (ministri var mainīties vai ik dienu - nozari tas neietekmē, - ministriju in real vada valsts sekretāri), tak gandrīz aizrijos ar kafiju, izdzirdot ģeniālu koncepciju: radošās profesijas esot joma, kurā nepieciešami vismazākie kapitālieguldījumi (tb nav vajadzīga ne izglītība, ne nauda, lai sāktu nodarboties ar ko radošu), lai ātri sāktu pelnīt naudu, tāpēc bezdarbniekus jāpārkvalificējot uz radošajām profesijām. Pie tam no 2 miljoniem valsts iedzīvotāju 200 000 esot radošie, kas par ko liecina (nesaklausīju, ko). Pēdējos gadus šķita, ka nekas vairs nevar izbrīnīt, tak nu sēcu apbrīnā un man nav ko teikt! Būs jāpagooglo, no kuras "nacionālo spēku" domubiedru grupiņas, ko te dēvē par partiju, tik unikālas idejas nāk. | |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
