Mīts par latviešu neuzņēmību ir tikai mīts. Cilvēkam jābūt ļoti uzņēmīgam, lai kilometriem stieptu pa mežu, piemēram, 2l alus pudeli (mūspusē dēvētu par "alus cisku"), majonēzes paciņas vai 50l benzīna kannu. Taču gan Piena ceļam ir robeža, gan latvieša uzņēmībai – tas viss iztukšīts tiek nomests meža vidū. Tā nu vasarnieki kosmopolīti sēņo, vienā rokā nesot sēņu grozu, bet otrā – atkritumu maisu, lai aiz tautiešiem savāktu drazu. Kā katru gadu.

Vispirms visi auro, ka nedrīkst realizēt RD kavarnos plānus subsidēt savas pašvaldības iedzīvotājus, cenu sabtransportā paaugstinot tikai viesstrādniekiem. Visiem jābūt vienādiem. Panāca beigās to, ka pēc sašutušās tautas pieprasījuma RD rīdzinieku kartes projektu izšūpoja. Tagad tie paši ļautiņi brēc, ka viņu vēlme izpildīta, šie pielīdzināti visiem un nu jāpērk to biļeti par pirmseiro cenu. Tāda nekonsekvence sanāk, jo manuprāt vai nu ir tiem rīdziniekiem braucieni pašvaldības dotēti, vai nav (dotēt citu pašvaldību iedzīvotājus nav pašvaldības pienākums), bet pieprasīt abus reizē - noraidīt dotācijas, reizē niknojoties, ka nu dārgāk, - it kā nebūtu visai saprātīgi.

Man tomēr šķiet, ka tiem mūsu valodniekiem kolchoznieku namā vajadzētu nevis ķeļņašku plēst, lai uzspiestu visiem lietot "spiedpogu taustdēlis" un "jutīgs", bet gan vairāk uzmanības pievērst sen valodas zelta fondā esošiem vārdiem, kuru nozīme kardināli mainās. Nu pāris piemēri. Ņemam apzīmējumu "dāma" - tas vienmēr ir apzīmējis pie sabiedrības augstākajiem slāņiem piedrošu sievieti. Līdz ar to visnotaļ mulsinoši, kad TV žurnālists rāda apdzērušos veceni, kas atplīsusi skvēriņā, un ko murmulē par "dāmu, kura pārlieku lietojusi grādīgo". Nu nez vai tā ir kāda "fon", kas tur vāļājas. Vai otrs, kas mani pamudināja uz šīm rezignētajām pārdomām. Nejauši iepultēju kādu vietējo kabatas TV kanālu, kur tiek intervēts kaut kāds tirliņš: pastāsti pāris vārdos skatītājiem, kas esi? Un tipiņš ver muti vaļā: esmu radio personība... Es gandrīz ar sirdi aizgāju! Vai patiesi tik kardināli mainījusies vārda "personība" nozīme, ka par personību tiek apzīmēta jebkura persona, tb "persona" un "personība" nu ir sinonīmi? Tā kā Mülenbacha un Endzeliņa sekotājiem nu drīzāk vajadzētu domāt jaunu vārdu, kā apzīmēt "personību", jo nu iepriekšējais ir devalvēts un nu ir ar pavisam citu nozīmi. Protams, pie nosacījuma, ja šajā sabiedrībā ir tāds fenomens kā parsonības, tb ir nepieciešams šāds īpašs apzīmējums. Dāmām, kā redzu, tas vairs nav nepieciešams - to acīmredzot vienkārši vairs nav.

Pēdējā laikā nekā nerakstu, jo pārāk aizņemts optimistiskā un sārtvaidzīgā dzīves baudīšanā + haltūru jūrjā. Un ja nav par ko žēloties, tad nafig tev blogs internetā? Taču Providence jau mīl par mums iesmīkņāt, tikko kā atslābstam.
Vo par provi. Kā tagad atceros, kā tā veselības ministre Circene mātišķi lika aizvērties īgņām, kuriem nepatika LIC pakļaušana Austrumu slimnīcas konglomerātam - tas esot pacientu labadiņ, un nu serviss uzlabošoties, ārstēties būšot viegli kā debesmannā uzēst. Man bija tā laime klātienē ievērtēt servisa kvalitāti LICā gan "pirms", gan "pēc" CIrcenes aktivitātēm. Jau pēc mēneša konstatēju, ka vienīgās izmaiņas, kas skar pacientu, ir birokrātisko manipulāciju skaita pieaugums (tb patērētais laiks) un maksas paaugstināšana, kā arī daudzu pakalpojumu pāriešana maksas kategorijā (tb ārstēšanās izmaksas ievērojami pieauga). OK, noriju to krupi (labi, ka laulātā spēja finansiāli pabalstīt), jo ko nu uz tām vējdzirnavām spļaus.
Tak nu atkal darvas karote manas dzīves medus mucā: LIC mājas lapa likvidēta, pāradresācija uz Austrumu slimnīcas mājas lapu, kur es varu uzzināt lieliskas pacientu atsauksmes un kādus tik brīnumus AS nepiedāvā, taču noskaidrot kaboratorijas laiku, lai zinātu aiziet kontrolanalīzes nodot, nav iespējams. Protams, var piezvanīt, protams var aiziet un aplūkot darba laiku plāksnīti pie durvīm, tačū jāatzīst, ērtāk bija mierīgi internetā pārbaudīt un saplānot savu pārvietošanos. No šādiem sīkumiem veidojas mūsu dzīves kvalitāte.
Paldies, Circeņmāt, paldies. Eju googlot, no kuras partijas šamā ir, lai ierakstītu šos tajā listē, par kuru pat lielākajā dzērumā nebalsošu, bet tuvākajās vēlēšanās kaut par Saurōna spēkiem, tikai ne par tiem, kas manu dzīvi reāli apgrūtina.

Ai, nu ļaujiet taču ļaudīm beidzot kaut reizi mūžā piedalīties žēlotakcijā, spraužot visās malās svecītes un mellas lentītes pie profiliem internetā, rakstot asarainus blogus un beidzot sajusties empātiskiem, līdzi jūtošiem un labākiem par "ledusgabaliem".
Ikdienā ir otrādi - absolūtais vairums no šiem līdzi jutējiem bez aiztures sagraus dzīves, lai veidotu karjeru, nemaksās nodokļus, brauks autobusā bez biļetes, - tāpēc žēluma masveida paušanas akcijas vienmēr masveidīgas un kampaņveidīgas, nevis ikdienas dzīves sastāvdaļa. Tāda ir pūļa psiholoģija, tb jāpriecājas, ka tā izpaužas šādi, nevis kādā agresijā pret līdzcilvēkiem, jāļauj izbaudīt un justies labiem.

Senāk lasīju šī cilvēka blogu, kurā šis aprakstīja C hepatīta ārstēšanos dievzemītē. Šodien pamanīju, ka vēl cīnās: Šī bloga otrā daļa visvairāk noderēs tiem, kam C hepatīta terapija nepalīdzēja. Rakstīšu par savu cīņu ar vīrusu (gan savā organismā, gan valstī), jo 2010. gada beigās vīrusam tika pieteikts karš. Viena cīņa ir zaudēta, bet es vēl esmu dzīvs, un ceru uzvarēt karā..

P.S.
Savulaik šķendējos, ka pie varas fizmatu varza, kas cilvēkus redz tikai kā ciparus exceļa tabulā. Šķiet, būšu kļūdījies. Cik esmu skatijies, šis vīruss pamatā ķēris gana daudz ļaužu 30-40 gadu vecumā, izsitot tos pa lielam no naudas pelnīšanas un nodokļu maksāšanas aprites. Tb it kā no fizmata viedokļa šos cipariņus vajadzētu pēc iespējas ātrāk atgriezt pie konveijera, lai virpo un vairo to IKP. Taču nē, nekādas intereses strādniekus pie virpas spraunus atpakaļ dabūt. Tā kā daudz vēl ko nesaprotu šai pasaulē, ja nespēju to izskaidrot nedz iracionāli, nedz tajā racionālo rast.

Visumā ar preambumbulēšanās akciju esmu apmierināts, jo tas viens no retajiem Sūnu ciema gāganu kariem, no kura man atlecis kāds ieguvums. Tb pateicoties visumā saprotamai likumsakarībai - preambumbulskeptiķu nometnē koncentrējusies sociuma intelektuāli spēcīgākā daļa (izņemot tos, kas vienkārši tādiem niekiem nepievērš uzmanību un neizsakās), - pamanīju un piefiksēju sev vairākus manuprāt (tb mans subjektīvais viedoklis) gudrus cilvēkus, ko internetā palasīt. Hobijs tāds: meklēt gudrākus un no viņiem ko gūt.

Ceru eksperimentu atkārtot - nu jāseko līdzi nākamajam kašķim: Saeimas Prezidijs šodien pieņēmis «manabalss.lv» parakstīto iniciatīvu likumprojektam aizliegt pašvaldībām par saviem nodokļiem pabalstīt savus iedzīvotājus.