Interesanti, ka 2008. gadā uz 10 strādājošiem bija 3 pensionāri - no kurienes radies apgalvojums, ka ikviens strādājošais šobrīd uztur cik tur pensionārus? Bija kāda mēra epidēmija pēdējo pāris gadu laikā, ko neesmu pamanījis?

P.S.
Sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājums uz 2008. gada 1. augustu sasniedza 914,2 miljoni latu, kur valsts pensiju speciālā budžeta uzkrājums bija 679,5 miljoni latu. Kur palika?

Atraduši, par ko cepties. Nu nebūs jums nekādas pensijas, nebūs. Samierinieties. Jau šobrīd nebūtu, ja nebūtu izdevies no SVF aizņemties. Tas ir izlemts. Tikai griež nevis kā ar nazi - iztērējām to naudiņu, ko jums atņēmām, pretī dodot valsts garantijas (haha), nekā nebūs, tik vecuma pabalstiņš, - bet gan pamazām pieradina pie domas. Un es tieši tāpat darītu, ja būtu pie tās varas stūres: sarunātu vienu nekauņu, kas nāktu klajā ar ciparu 75 (tikpat labi varēja minēt 80 vai 85, tak tad zustu ticamības moments un šo par muļķi ieskatītu), lai tauta pašūmējas. Kad ļautiņi būs izšūmējušies un 3x Jēkaba ielā nodziedājuši "bēdu manu lielu bēdu", tad var izjāt baltā zirgā: pēc Baisas Cīņas (te derētu papildus kāda vizīte Briselē pārrunāt kādu mazsvarīgu jautājumiņu, taču atgriežoties lai tautai skaidrs, kur cīņas rings bijis un kur tie ļaundari sēž, kas "konsolidēties" pieprasa) esmu izcīnījis Uzvaru - tikai 70! Un tauta, diedama priekā par izglābtajiem 5 gadiem, skries bučot rokas un krupi norīs ka nu tikai. Kāds, galu galā, bija mērķis jau pašā sākumā. Tā kā nebūs jums nekādas pensijas, nebūs. Kamēr indivīds ticēs mītam, ka valsts, tas ir arī viņš pats, tikmēr viņu drāzīs. Tb mūžam.

Tā kā labāk atjauno kontaktus ar saviem lauku radiem, no kuru viesmīlības savulaik tik veiksmīgi muki. Moš piešķirs aiz bērzu birztaliņas kādu pleķīti pāris kartupeļu vagām. :)

Paklausoties, cik daudz daži ļautiņi tērē naudas tādu dīvainu un saimniecībā absolūti nerentablu mājdzīvnieku kā kaķu tehniskajai apkopei, rodas sajūta, ka apmātība ar kaķiem gluži vienkārši ir mātes dabas radīta alternatīva marksismam - lieko ienākumu pārdale sabiedrībā, neļaujot tiem uzkrāties tur, kur tos neizmanto lietderīgi. ;)

Rimšēvičs saka, ka "2007. gadā mēs maksājām 50 miljonus latu par parādu apkalpošanu, bet šogad maksāsim jau 300 miljonus latu". Kas ir "parādu apkalpošana", kas šādas summas izmaksā?

----
300 miljoni latu gadā... : intervija ar I.Rimšēviču // Lietišķā Diena. 4.01.2012. Nr.1(242), 12. lpp.

Pirms laika sarunā ar vienu kamrādu, kaut kā aizrunājāmies par naudu (tēma, kuru draugu lokā cenšos neskart, jo ar draugiem tak par patīkamo, nevis patīkamā neesamību). To, ka ASV naudaszīmju drukāšana ir privāto banku pārziņā, zināju - sistēma man nav līdz galam saprotama, tak ja strādā, tad viss pīrāgos. Bet nu man stāstīja, ka pašus dolārus drukājot dažādus: iekšzemes vajadzībām un ārzemēm. Vizuāli neesot nekādas atšķirības, bet knifs laikam sēriju numuros vai citās lajiem nezināmās pazīmēs. Piemēram, ja tu Nigērijā (vai kādā citā tālā zemē) savāksi pilnīgi oficiāli apritē esošos USD čemodāniņā, to čemodāniņu aizvedīsi uz Manhetenu un gribēsi nolikt uz sava konta, tad banka neņemšot pretī, jo tie būšot auslenderu dolāri. Nekā nesaprotu - trakoti izklausās pēc pilsētas leģendas (jo no tās pašas Nigērijas tak ienest vietējā bankā un pārskaitīt to summu uz Manhetenā esošu banku, manuprāt, var), kaut stāstītājs pa pasauli braukājis vairāk, nekā es šņabja glāzes izdzēris, un daudzkārt labāk par mani orientējas pasaules finanšu lietās (es tajā neorientējos vispār, iztiekot ar "dabiski iedzimto inteliģenci un lōģiku").

Vēl jau pāris dienas pagājušas, tak šaubos, vai kas īpaši mainīsies. Šis gads nekāds. Normāls. Atvase aug griezdamies, izdomājot aizvien jaunas blēņas un absolūti ignorējot visu no Makarenko pārņemto pedagoģijas arsenālu. Sievasmāte dzīvo ar pārliecību, ka viņasprāt znotam jābūt kudi izdarīgākam un bagātākam. Puika, saklausījies manas pamācības - mācies, dēls, mācies (pie tam, vēlams, Stenfordā), lai nekļūtu par tādu pat plānā galdiņa urbēju kā tavs radītājs, - nu ir labākais skolnieks klasē. Laulātā lēnām no skarbas suitietes, kas vispirms šķiļ ar pannu un tikai pēc tam vaicā, pamazām pārtop par mīlīgu mājsaimnieci, kuru interesē tikai izmaiņas Civillikumā, raidījumi par topmodelēm un visādu smalku ēdmaņu receptes. Darbs noriebies kā rūgta nāve (7. gads pie vienas un tās pašas konveijera operācijas), taču tā kā neko labāku nepiedāvā, bet emigrācijai es par vecu un ar pārāk maz skilliem, nākas vien virpot tālāk. Ierobežoto līdzekļu (lasīt: nabadzības) dēļ praktiski esmu atteicies no socializācijas publiskajā telpā. Draugu mazāk, toties labāki. Pēc dakteru konsilija verdikta, ka daudz nav atlicis, un īsa suicidālo tieksmju perioda, dzīvi novērtēju spilgtāk. It kā nekā ūberbrīnumlaba, taču grēks sūdzēties - varēja būt krietni sliktāk. Normāls gads.

Pasaulē raugoties, nezinu, vai svarīgāko šī gada ziņu TOPā to maz pieminēs (šai jomā vietējie mediji visai krasi atšķiras ar savu īpatnu prioritāšu skalu), vissvarīgākais notikums 2011. gadā man šķiet Ķīnas un Japānas vienošanās turpmāk savstarpējos norēķinos pilnībā atteikties no USD, pārejot uz jenām un juaņiem (ņemot vērā, ka Japānas imports no Ķīnas tikai 2011. gada pirmajos 10 mēnešos bija 148 miljardi USD...). Bez tam Japāna iepirks Ķīnas valsts obligācijas, novērtētas juaņos, tb tas nozīmē, ka sācies tas, par ko aizdomājos pirms gadiem pieciem: dolāra izspiešana no Āzijas (pasaules) tirgus, kā arī no Japānas valūtas rezervju uzkrājuma (Japāna līdz šim bija viens no lielākajiem ASV valsts obligāciju turētājiem). Lūk tas man, kā absolūtam lajam globālajā ekonomikā, šķiet makten nopietni, te liekus papīrīšus klāt nepiedrukāsi. Šāda veida pasākumi gana nopietni - kā nekā dīvainas kalendārās sakritības rezultātā atklāsme, ka Sadamam ir ķīmiskie, bakterioloģiskie u.c. nekonvencionālie ieroči, tb Irāku jānoliek pie vietas - šī atklāsme parādījās tieši pāris nedēļas pēc tam, kad Irāka paziņoja, ka turpmāk tirgos naftu tikai par eiro, aber USD pretī neņems.

http://www.economist.com/content/global_debt_clock

Bet te kartīte smuka (Lībiju gan var svītrot ārā):

Man domāt, pārmest ļaudīm, ka šie ļaujas masu psihozei un, pamatojoties tikai uz baumām, skrien izgrābt tukšus savus kontus, var tikai cilvēks ar minimālu reālās dzīves pieredzi, tb tāds, kurš nav piedzīvojis 90. gadu vidu, kad bankas bankrotēja viena pēc otras un savu naudu nezaudēja tikai tie kas noticēja drauga zvanam (tai laikā interneta loma bija minimāla). Savukārt neticīgie tomi, kas baumām nenoticēja, atvadījās no konta satura uz visiem laikiem. Un, ja ļaudis ar šādu dzīves pieredzi reaģē uz niecīgāko baumu, ka banka šūpojas, ka tiek atlaisti dievzemītes filiāles darbinieki u.tml., tad tas liecina par sliktu nevis viņiem, bet gan zemei, kurā šie dzīvo, tb pārliecībai, ka jebkurā brīdī iekrājums var izkūpēt tālēs zilajās un ne gailis pakaļ nedziedās.

P.S.
Man pašam šādā veidā nācās izgrābt savu uzkrājumu (tai laikā inflācija to vēl nebija noēdusi) no 2 bankām, un pašam brīdināt paziņas, ka Ako banka ies pa burbuli (starp citu, pirms pāris gadiem pienāca klāt Runcī vīrelis, kas tur tajā laikā strādāja: piedod, ka tev nenoticēju - zaudēju gan naudu, gan darbu).

UPD.
Finanšu ministrs TV ekrānā konkrēti pateica, ka ļaudīm pašiem vajadzēja skatīties kādā bankā (šis par Krājbanku runāja) naudu liek, nevis ticēt FKTK solījumiem, ka viss būs labi. Aber kad ļaudis izmantojot sev pieejamos avotus (jo audita šiem rokā nav) sāk paši skatīties, atkal slikti. ;)

Tā piepeši, malkojot rīta kafiju, iešāvās prātā doma, ka man kā pilsonim parastajam tā nemaz nav skaidrs, kāda joda pēc piepeši ņēma, ielauzās Krājbankā, arestēja tās vadību un bodīti aizklapēja ciet? Visnotaļ stabila banka (31. vieta dievzemītes reitingā, ar kādiem 600 miljoniem naudiņu seifos), neizrādīja ne mazākās šūpošanās pazīmes, tb varēja mierīgi čunčināt tālāk bez bēdu, taču varas iestādes ņem un aptur tās darbību, iedzenot bankrotā gan pašu banku, gan lielāko daļu uzņēmumu, kam tur pamatkonti. Bet iemesls, cik nu no medijiem uzzinu, ir tikai tas, ka citā valstī aizklapēta cieta cita Krājbankas īpašniekam piederoša banka. Nu un? Ja ticam mūsu ministram Vilkam (kurš gan pēc izglītības ģeogrāfs, nevis finansists, tačū kā klasisks postpadomju self made man nozarē ielauzījies un ko saprot), tā leišu banka un Krājbanka ir divi nesaistīti uzņēmumi, kuru vienīgā saikne ir viens īpašnieks. Antonovam, ja nemaldos, pieder gana daudz uzņēmumu visā pasaulē, taču par provi, Lielbritānijā policijas specvienības nešturmē futbola kluba Portsmouth ģērbtuves, lai apturētu kluba darbību, jo kādam citam Antonovam kur austrumos piederošam uzņēmumam kādi kreņķi. Es saprastu, ka baiļu pārņemti, valsts bīdītāji varētu nobloķēt bankas aktīvu pārskaitīšanu prom no dievzemītes, bet kāda joda pēc jāaptur arī tās lokālā darbība? Medijos runā par "krahu", bet vienīgais krahs, ko kā nesapraša redzu, ir vienkārši bruņotu vīru ienākšana finanšu uzņēmuma telpās, nolūkā likvidēt šī uzņēmuma biznesu. Aber baumas un iespējamie sliktie nodomi nu gan tāds pašvaks arguments (kā tai anekdotē, kur čigāns piedāvāja sevi tiesāt kā izvarotāju, jo ja jau krāniņš ir, tātad potenciāls izvarotājs).
Pagaidām vienīgie fakti, ko esmu manījis, ir:
* Lietuvos rytas (pieder Antonovam) visu gadu atklāti gānīja Lietuvas valdību un prezidenti Gribauskaiti, savukārt 15. novembrī publicēja helpu, ka tiesībsargājošās iestādes gatavojas labāko 90. gadu bandītu tradīcijās vienkārši ekspropriēt Snoras banku.
* Nākamajā dienā tas patiesi notika, tika apturēta jebkāda šīs bankas darbība.
* Pēc tam, pamatojoties uz aizdomām, ka bankas patiesā vērtība ir mazāka, nekā saistības (principā normāla situācija - aizdomas, ka tā tas ir ar absolūto vairumu lielo uzņēmumu pasaulē, ka to akciju cena un parādi ir kudi lielāki, nekā patiesā vērtība, ja uzņēmumu tā ņemtu un pa sauso izpārdotu), nolēma nacionalizēt banku, konfiscējot tās akcijas. Tika apgalvots, ka bankas maksātnespēja esot tikai laika jautājums, esot aizdomas, ka īpašnieki gatavojušies izzagt bankas naudu u.tml., tb kas tāds, ko var paziņot par jebkuru uzņēmumu. Tikai post factum atklājies, ka nav pieejamas kaut kādas obligācijas 200 milj. latu vērtībā (interesanti, kāpēc tām būtu jābūt pieejamām katram uzplečotam tipiņam, kas ar mašīnpistoli rokā ielaiužas privātā izņēmumā?)
* Vienas dienas laikā iecēla bankas pagaidu administratoru: starptautiskā konsultāciju uzņēmuma Zolfo Cooper LLP šefu Saimonu Frīkliju, kurš pirms tam kā Zviedrijas noalgotās audita kompānijas Kroll pārstāvis veica auditu Antonova impērijā, pārbaudot tā maksātspēju.

Tb tikai aizdomas un pļāpas par "slikto reputāciju". Acīmredzot tāpēc Antonovs aizpērās uz Londonu, jo britiem tradīcija ir prasīt pierādījumus, lai kādu izdotu, un ar stāstiem par aizdomām, ka tipiņš izskatās blēdīgs, kādreiz varētu nobankrotēt vai nočiept naudu un paslēpties Marmarisā, Londonai nepietiek.

Pāris dienas pēc tam tieši tāpat, labākajās tradīcijās - treniņbiksēs un maskās, - Latvijas valdības uzdevumā tika sagrābts cits Antonova uzņēmums, tb Krājbanka. Atkal rīcība skaidrota tiem pašiem "argumentiem": iespējams, ticams, plānojis, iecerējis. Vienīgi LETA nāca klajā ar paziņojumu, ka Krājbankā konstatēts līdzekļu iztrūkums ap 100 miljoniem latu (Interesanti, kā to var konstatēt pāri h laikā, bez kāda nebūt audita?). Tas tomēr skan solīdāk par savulaik premjera, iekšlietu ministra un prezidenta vēstīto tautai, ka to exdrošībnieku Gulbi bez tiesas jāsapūdē aiz restēm tāpēc, ka Latviju terorizē bijušo padomju desantnieku banda, no kuras neviens nevarot būt drošs (starp citu, banda turpina darboties, jo nav dzirdēts, ka bez Gulbja, kam galu galā spēja piešūt tikai atzīmju viltošanu skolas liecībā, kāds nu būtu šai sakarā arestēts un tiesāts par ļaundarībām, kas lika drebēt valstij un valdībai).

Kā absolūtam nesaprašam un lajam, man no malas - pamatojoties tikai uz medijos pieejamo informāciju, - tas viss izskatās vairāk nevis pēc tautas un valsts glābšanas, bet pēc divu kriminālo grupējumu savstarpējas izrēķināšanās, kur vienam grupējumam palīgā nāk nopirktais vietējās milicijas OMONs. Bet cieš, kā parasti, tie sīkie pa vidu, tb uzņēmumi, kuriem tur bij konti un kas tagad bankrotē, jo nevar ne ar vienu norēķināties, tb kuru bizness paralizēts uz nenoteiktu laiku (un tur jau aiziet ķēdīte tālāk: X nenorēķinājās ar Y, tas savukārt nevar tālāk norēķināties ar Z utt.)