pesimisms, skepse un infantilitāte
es no malas, pats par sevi
pēdējais 
20.-Apr-2014 10:59 am - par gaumi
Šķirojot piezīmju kaudzes un metot ārā visu lieko, uzdūros pirms gadiem 10-15 pierakstītam citātam, gan bez avota norādes (kas saprotami, jo nav jau fakta apraksts, bet tikai doma, pie tam visai apspriežama). Lapiņu izmetu, bet pašu citātu nolēmu saglabāt - moš kādreiz uznāks vēlme par to padomāt:

"Aristokrātiska sabiedrība, atšķirībā no demokrātiskās (buržuā) sabiedrības, jau no pirmssākumiem orientēta uz gaumes hierarhiju, kas pati par sevi liek nemitīgi orientēties nevis uz modernāko, dārgāko, bet kvalitāti, nemitīgi uz to tiekties. Filtrācija šajā sabiedrībā nenotiek pēc izglītības vai ienākumu līmeņa (tērējamās naudas apjoma), bet pēc gaumes un kvalitātes. Demokrātijas galvenā problēma ir tur, ka nauda nespēj atšķirt kvalitāti. Piemēram, jūs ieejat veikalā, kur plauktā blakus diskam ar ģeniālu filmu ir nopērkams totāls draņķis, un abas filmas maksā vienādi. Bieži pat draņķis maksā dārgāk, jo patīk lielākajaii sabiedrības daļai, kuras gaume ir neizkopta. Masu kultūra ir stabilizējoša, vienojoša sistēma kā kanona režģis. Kad personas individualitāte nav izveidojusies par personību, tai daudz vieglāk un komfortablāk dzīvot un izpausties šāda stabilizējoša režģa ietvaros, jo pati robežas noteikt tā nespēj."
20.-Jan-2014 12:18 pm - par imperatoriskās ģimenes likteni un Baznīcas lomu tajā
Krievijas imperatora ģimeni arestēja pēc Krievijas Pagaidu valdības rīkojuma jau 1917. gada 8. martā, un izvietoja Carskoje Selo, aizliedzot pamest šo dzīvesvietu. Taču vasarā tika nolemts 1. augustā ģimeni pārvest uz Toboļsku.



Tika norīkota apsardze: 3 gvardes strēlnieku rotas, t.i. 330 kareivji un 7 virsnieki - lielākā daļa, kā jau gvardei, Jura kavalieri. Par īpašo uzdevumu, kā jau tas bija pieņemts, imperatora sargiem pienācās divkārša alga un barošana, taču oktobra beigās Pētrogradā notika kārtējais apvērsums un šoreiz pie varas nāca lielinieki. Vispārējā haosa apstākļos vairs nebija skaidrs, kurš tad nu apmaksās imperatora ģimenes uzturēšanu un apsardzi, attiecīgi, pēc ilgām debatēm un pāris kāršu partijām virsnieku kungi nolēma, ka apsargājamos atdos tiem, kas izmaksās pienākošos algu. Kad par šo lēmumu uzzināja monarhistiskās aprindas Petrogradā un Maskavā, ļaudis sāka vākt līdzekļus, lai izpirktu ģimeni no apsardzes. Kurš ziedoja naudu, kurš dārglietas - to visu nogādāja Toboļskas bīskapam Germogenam (Гермоген), lai tas kā neitrāla, taču cienījama persona nokārtotu šo darījumu, un bijušais imperators ar ģimeni varētu pamest valsti. Taču kā reizi šoreiz izmaiņas bija skārušas Baznīcu - bija ievēlēts jauns patriarhs. Tā nu nācās disciplinētajam Germogenam vērsties pie jaunās priekšniecības, tb patriarha Tihona (Тихон) pēc atļaujas un svētības Baznīcas vārdā izteikt piedāvājumu imperatora sardzei. Tihons, uzklausījis Toboļskas bīskapu, deva rīkojumu naudu netērēt, bet nolikt kasē Baznīcas vajadzībām. Tā nu rezultātā no vienas puses Toboļskā bīskapam seifā glabājās visi saziedotie līdzekļi cara un imperatora glābšanai, no otras - vietējie lielinieki arī gribēja cara ģimeni, taču šiem nebija naudas. Savukārt sardze sargāja savu bijušo imperatoru godam. Līdz 1918. gada 9.(22.) aprīlī no Maskavas ieradās Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas un Tautas komisāru padomes ārkārtas komisārs Jakovļevs (В.В. Яковлев) ar miesassargiem un pusgada algu Nikolaja II gvardiem. Darījums tika nokārtots.

ģimenes_portreti )
4.-Dec-2013 06:56 pm - mājas teātris


mājas_teātris )
2.-Dec-2013 10:50 am - vācbaltieši


Iz baronu Gvido (Guido Nikolai Georg, 1876.-1934.) un Evelīnas (dzim. Eweline Adelheid Frank, 1890.-1962.) fon Maidelu (von Maydell) archīva.

lielākas )
26.-Sep-2013 11:23 am - Romanovi
Rei kādā cibas sarunā tika pieminēts, cik aristokrāti bijuši neglīti, ko labi varot redzēt portretos (ok, pārspīlēju, taču uz to pusi vilka). Protams, cilvēki visos sociālajos slāņos ir vizuāli visai dažādi, bet lielāko daļu nekādi par smuku nenosauksi, taču nolēmu palūkot tuvāko dinastiju, kādi šie izskatījušies. :)



Romanovi )
23.-Jul-2013 10:42 am - Vivat!


Lielbritānijas princim Viljamam un Kembridžas hercogienei Ketrinai piedzimis dēls. Prieks, ka par spīti the sun mērķauditorijas nepatikai, monarhija ir nesatricināma. Prozit. :)

zilās_asinis )
12.-Jun-2013 09:53 am - Uzvara Lielbritānijas tronī

Alfred Edward Chalon Viņas Majestātes Viktorijas portrets (1837.)

Princese Viktorija piedzima Bekingemu pilī, 1819. gada 24. maijā, Kentas hercoga Eduarda Augusta (karaļa Džordža III trešais dēls) un Saksijas-Koburgas-Cālfeldas princeses Viktorijas ģimenē. Tēvs mira no plaušu karsoņa, kad mazulim bija tikai 8 mēneši, audzināja māte, attiecīgi, dzimtā valoda bija vācu. Guvusi savām aprindām atbilstošu izglītību, pārvaldījusi vācu, abgļu, franču, itāļu un latīņu valodas.
1837. gada 20. jūnijā mira Lielbritānijas karalis Viljams IV, neatstājot troņmantnieku, līdz ar to tronis negribot pienācās tuvākajam radiniekam - 18 gadus vecajai brāļa meitai Viktorijai, kura valdīja 63 gadus, kļūstot par dižāko monarhu Lielbritānijas tronī.

Victoria )
12.-Maijs-2013 12:12 pm - par dārziem
Viens no TV raidījumiem, ko raugos ar lielu aizrautību, kaut apzinos, ka TV ir evil, ir Montija Dona stāsti par dārziem pasaulē (šodien kā reizi par Itāliju).



Viena viņa frāze par kādā XVI gs. dārzā veidotu ozolu aleju man lika aizdomāties. Tb jau stādīšanas brīdī bija skaidrs, ka ozoliem būs jāļauj augt 100 gadus un tad varēs sākt cirpt un veidot aleju (te ievietotā bilde ir tikai smukumam, tā nav konkrētā aleja). Tas, šķiet, ir viens no aspektiem, ar ko aristokrātija atšķiras no bauriem/proletariāta/buržuā - spēja domāt ilgtermiņā, uztvert savus vecvecvecvecākus un mazmazmazbērnus kā vienu veselumu, raudzīties uz viņiem kā saviem laikabiedriem. Attiecīgi, ceļot, stādot, veidojot, tu to dari, rēķinoties, ka tavu darbu turpinās tavi mazbērni un, iespējams, tikai viņi redzēs tā augļus. Cilvēkam vienkāršajam vajag rezultātus te un tagad, attiecīgi, viņa dzīvi veido īstermiņa procesi, īstermiņa lietas. Viņš nekad nevāks bibliotēku vai nestādis dārzu ar domu, ka to lietos viņa mazmazbērni, tāpēc viņa bibliotēka ir pāris vārdnīcas un pavārgrāmatas, bet viņa dārzs ir nopļauts gazons ar jāņogu krūmiem (ja šis tāds moderns gadījies, tad tie randomā izmētāti, ja konservatīvāks - dobēs, kas apliktas ar ķieģeļiem vai pagasta centrā zagtiem bruģakmeņiem). Tb divas diametrāli pretējas pieejas - ilgtermiņa un īstermiņa, - un to nesēji, attiecīgi, dzīvo katrs savā pasaulē un viens otru nesaprot (par spīti proletariāta teorētiķu apgalvojumiem, ka visi cilvēki ir vienādi).
29.-Apr-2013 10:36 am - mazliet par Ēģiptes karalieni Faridu (1921.-1988.)

Safinaza Zulfikara kāzu dienā (20.01.1938.), salaulājoties ar karali Farūku I. Laulība ilga no 1938. līdz 1948. gadam, kad tika šķirta, jo ģimenē nebija dēlu. Trīs meitas: Ferija (Princess Ferial), Fauzija (Princess Fawzia) un Fatija (Princess Fadia).

dažas_bildes )
29.-Apr-2013 09:07 am - pēdējais Irānas šahs un tā ģimene

1967. gada 26. oktobris - kronēšanas ceremonija.

Pehlevi )
This page was loaded Nov 1. 2014, 6:45 am GMT.