Sātana advokāta piezīmes
pesimisms, skepse un infantilitāte
pēdējais 
20.-Sep-2016 08:13 am - aristokrātija
Lai nespamotu te (principā Ciba man ir zematslēgas citātu arhīvam domāta), uztaisīju feisbukā kopienu: https://www.facebook.com/groups/205967073154095/
10.-Sep-2016 09:14 am - uzacis kā dvēseles spogulis
Mietpilsoniski sekojot līdzi Eirōpas aristokrātijas dzīvei (šī subkultūra patiesi fascinē), esmu ievērojis vienu interesantu niansi, kā aristokrātes pamanīt pūlī. Proti, ar ļoti retiem izņēmumiem, tām nav izplūkātas un tad uzzīmētas uzacis (tb nav kā dažai labai pašmāju režisorei, kas ik rītu uzvelk ar zīmuli pierē: šodien esmu jautra, izbrīnīta, drūma utt.). Gan jau koriģē un kopj, taču lai būtu dabiski – no malas nepateiksi, ka kas plūkāts un klāt piezīmēts. Nu gluži kā ar labi klātu meikapu, kuru vērotājs no malas vienkārši neredz, uztverot kā sejas dabisko smukumu, aber ja štukatūras kārta saskatāma neapbruņotu aci, tātad meitietis nemāk īsti krāsoties, vai nepiemēroti sakrāsojies (tipa, vakara meikaps dienas vidū).

Spānijas karaliene Letīcija:
29.-Nov-2015 06:05 am - izturēšanās


Pasternaks L. Nataša ballē (1893)

"Nespēju iedomāties, ka "Dzīvajā līķī" Kareņins skūpsta roku Sašai, Lizas māsai. Tas vienkārši nebija iespējams. Meitenei roku neskūpstīja. Kinofilmā "Bez pūra" ("Бесприданница") Paratovs (Ņikita Mihalkovs) iepazīstina kapteini ar Larisu. Nevis pieved dāmu klāt kungam - iepazīstieties, tā ir Larisa, - bet otrādi!
(..)
Visgrūtākais bija iemācīties ēst uz skatuves. Piemēram, aristokrāts nekad nepieliecas šķīvim tuvāk. Agrāk bērnus speciāli veda uz restorānu, lai viņi iemācītos ēst tos ēdienus, kurus mājās negatavoja.
(..)
Ziedu pie uzvalka atloka vienmēr sprauda ar kātiņu uz augšu. Vīriešus mācīja novilkt cimdu tā, lai dāma saprastu, ka viņš ir gatavs tai pasniegt roku (vīrieša plaukstai jābūt mazliet ieliektai), mācīja paklanīties ne tā kā to sulaiņi dara, mācīja nēsāt spieķi un zināt, kurās vietās dāmu jālaiž pa priekšu. Piemēram, restorānā dāma nedrīkstēja ieiet pirmā.
(..)
Īsti aristokrāti pat ar sētnieku sarunājās pieklājīgi. Reiz kāda no "bijušajām" aizrādīja aktrisei, kura attēloja muižnieci, ka aristokrāti tā negāja - tie nekad nelika pie zemes visu pēdu.
(..)
Taču visgrūtāk aktierim uz skatuves ir attēlot pašcieņu."
20.-Apr-2014 10:59 am - par gaumi
Šķirojot piezīmju kaudzes un metot ārā visu lieko, uzdūros pirms gadiem 10-15 pierakstītam citātam, gan bez avota norādes (kas saprotami, jo nav jau fakta apraksts, bet tikai doma, pie tam visai apspriežama). Lapiņu izmetu, bet pašu citātu nolēmu saglabāt - moš kādreiz uznāks vēlme par to padomāt:

"Aristokrātiska sabiedrība, atšķirībā no demokrātiskās (buržuā) sabiedrības, jau no pirmssākumiem orientēta uz gaumes hierarhiju, kas pati par sevi liek nemitīgi orientēties nevis uz modernāko, dārgāko, bet kvalitāti, nemitīgi uz to tiekties. Filtrācija šajā sabiedrībā nenotiek pēc izglītības vai ienākumu līmeņa (tērējamās naudas apjoma), bet pēc gaumes un kvalitātes. Demokrātijas galvenā problēma ir tur, ka nauda nespēj atšķirt kvalitāti. Piemēram, jūs ieejat veikalā, kur plauktā blakus diskam ar ģeniālu filmu ir nopērkams totāls draņķis, un abas filmas maksā vienādi. Bieži pat draņķis maksā dārgāk, jo patīk lielākajai sabiedrības daļai, kuras gaume ir neizkopta. Masu kultūra ir stabilizējoša, vienojoša sistēma kā kanona režģis. Kad personas individualitāte nav izveidojusies par personību, tai daudz vieglāk un komfortablāk dzīvot un izpausties šāda stabilizējoša režģa ietvaros, jo pati robežas noteikt tā nespēj."
4.-Dec-2013 06:56 pm - mājas teātris


mājas_teātris )
2.-Dec-2013 10:50 am - vācbaltieši


Iz baronu Gvido (Guido Nikolai Georg, 1876.-1934.) un Evelīnas (dzim. Eweline Adelheid Frank, 1890.-1962.) fon Maidelu (von Maydell) archīva.

lielākas )
26.-Sep-2013 11:23 am - Romanovi
Rei kādā cibas sarunā tika pieminēts, cik aristokrāti bijuši neglīti, ko labi varot redzēt portretos (ok, pārspīlēju, taču uz to pusi vilka). Protams, cilvēki visos sociālajos slāņos ir vizuāli visai dažādi, bet lielāko daļu nekādi par smuku nenosauksi, taču nolēmu palūkot tuvāko dinastiju, kādi šie izskatījušies. :)



Romanovi )
23.-Jul-2013 10:42 am - Vivat!


Lielbritānijas princim Viljamam un Kembridžas hercogienei Ketrinai piedzimis dēls. Prieks, ka par spīti the sun mērķauditorijas nepatikai, monarhija ir nesatricināma. Prozit. :)

zilās_asinis )
12.-Jun-2013 09:53 am - Uzvara Lielbritānijas tronī

Alfred Edward Chalon Viņas Majestātes Viktorijas portrets (1837.)

Princese Viktorija piedzima Bekingemu pilī, 1819. gada 24. maijā, Kentas hercoga Eduarda Augusta (karaļa Džordža III trešais dēls) un Saksijas-Koburgas-Cālfeldas princeses Viktorijas ģimenē. Tēvs mira no plaušu karsoņa, kad mazulim bija tikai 8 mēneši, audzināja māte, attiecīgi, dzimtā valoda bija vācu. Guvusi savām aprindām atbilstošu izglītību, pārvaldījusi vācu, abgļu, franču, itāļu un latīņu valodas.
1837. gada 20. jūnijā mira Lielbritānijas karalis Viljams IV, neatstājot troņmantnieku, līdz ar to tronis negribot pienācās tuvākajam radiniekam - 18 gadus vecajai brāļa meitai Viktorijai, kura valdīja 63 gadus, kļūstot par dižāko monarhu Lielbritānijas tronī.

Victoria )
12.-Maijs-2013 12:12 pm - par dārziem
Viens no TV raidījumiem, ko raugos ar lielu aizrautību, kaut apzinos, ka TV ir evil, ir Montija Dona stāsti par dārziem pasaulē (šodien kā reizi par Itāliju).



Viena viņa frāze par kādā XVI gs. dārzā veidotu ozolu aleju man lika aizdomāties. Tb jau stādīšanas brīdī bija skaidrs, ka ozoliem būs jāļauj augt 100 gadus un tad varēs sākt cirpt un veidot aleju (te ievietotā bilde ir tikai smukumam, tā nav konkrētā aleja). Tas, šķiet, ir viens no aspektiem, ar ko aristokrātija atšķiras no bauriem/proletariāta/buržuā - spēja domāt ilgtermiņā, uztvert savus vecvecvecvecākus un mazmazmazbērnus kā vienu veselumu, raudzīties uz viņiem kā saviem laikabiedriem. Attiecīgi, ceļot, stādot, veidojot, tu to dari, rēķinoties, ka tavu darbu turpinās tavi mazbērni un, iespējams, tikai viņi redzēs tā augļus. Cilvēkam vienkāršajam vajag rezultātus te un tagad, attiecīgi, viņa dzīvi veido īstermiņa procesi, īstermiņa lietas. Viņš nekad nevāks bibliotēku vai nestādis dārzu ar domu, ka to lietos viņa mazmazbērni, tāpēc viņa bibliotēka ir pāris vārdnīcas un pavārgrāmatas, bet viņa dārzs ir nopļauts gazons ar jāņogu krūmiem (ja šis tāds moderns gadījies, tad tie randomā izmētāti, ja konservatīvāks - dobēs, kas apliktas ar ķieģeļiem vai pagasta centrā zagtiem bruģakmeņiem). Tb divas diametrāli pretējas pieejas - ilgtermiņa un īstermiņa, - un to nesēji, attiecīgi, dzīvo katrs savā pasaulē un viens otru nesaprot (par spīti proletariāta teorētiķu apgalvojumiem, ka visi cilvēki ir vienādi).
This page was loaded Jan 19. 2017, 4:22 am GMT.