Sātana advokāta piezīmes
pesimisms, skepse un infantilitāte
pēdējais 
24.-Okt-2017 09:51 am


Film "Der Fangschuss" (1976): 1919 kämpft der preußische Offizier Erich von Lhomond im Baltikum gegen die Bolschewiken. Die hübsche Sophie von Reval, in deren Schloss er sich mit seinen Soldaten einquartiert hat, verliebt sich Hals über Kopf in den jungen Mann. Doch Erich weist sie ab. Um ihn zu provozieren, lässt sich Sophie wahllos mit anderen Soldaten ein. Als Erich keine Reaktion zeigt, läuft sie gedemütigt und enttäuscht zu den russischen Widerstandskämpfern über. Ein Vergehen, auf das die Todesstrafe steht. Als Sophie gefasst wird, verlangt sie von Erich, die Hinrichtung selbst vorzunehmen.
10.-Jun-2017 07:13 pm - satiec baronu, nosit baronu
“1919. gada kaujā pie lodes latvieši saķēruši tādu jaunu baronēnu – it kā Bēzes [no Mētagu muižas – red. piez.] radinieks, kāds no baroniem Volfiem. Tur pašlaik atradies somu bruņu vilciens. Somi bijuši briesmīgi nikni uz vācu baroniem. Nopirkuši no latviešiem ar 6 markām. Latviešu puikām vajadzējis, ko pīpēt un pārdevuši šo. Somi baronu uzdūruši uz durkļa un piesprauduši pie koka, kur palicis.” (LFK krājums, 1850 - 7697)

Varbūt pat vienā klasē mācījušies, taču šis jau "svešs", bet tabaka derīga.

http://garamantas.lv/lv/collection/836/3-zinatniska-ekspedicija-Ogres-aprinki
10.-Apr-2017 09:30 am - par etnisko izcelsmi
Savulaik mani aplam kaitināja, ka Krievijā poli Sikorski vai dāni Bēringu uzsvērti dēvē par "krieviem" – ja Krievijas impērijas pavalstniecība, tātad "krievs". Bet ja tā padomā, pie mums ir tas pats. Piemēram, rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa - īstajā vārdā Rudolph Karl Leonid Blaumann (1863-1908), - dzimtā valoda bija vācu, vecāki krietni vācbaltieši, latviešu valodu viņš iemācījās no Ērgļu muižas kalpu bērniem, savus pirmos literāros darbus rakstīja vācu valodā, un latviešu valodā tikai vēlāk, bet tas netraucē viņu dēvēt par "latvieti" un uzskatīt par vienu no latviešu nacionālās literatūras tēviem. Tas pats ar tautasdziesmu apdarinātāju un dziedāšanas tradīciju aizsācēju Jāni Cimzi (jochann Zimse, 1814-1881), kurš latviešu valodu iemācījies vēlīnajos pusaudža gados. No otras puses, lielisks piemērs, ka inteliģentiem ļaudīm etniskā piederība nekādi netraucē zemes piederībai un devumam kultūrā.
28.-Nov-2016 07:01 pm - Par šausmīgajām baltiešu vēlmēm 1919. gada ziemā – izaicinājums demokrātijai!
"Libausche Zeitung" sestdienas numurā nodrukāts raksts, kuru nevaram citādi nosaukt, kā par izaicinājumu Latvijas demokrātijai. Raksts adresēts Latvijas Pagaidu Valdībai un viņu iesnieguši kāda Liepājā nodibināta "Baltijas nacionālā komiteja", kura sastādījusies te pēc Rīgas ieņemšanas, lai runātu visu Baltijas vāciešu vārdā. (..) Pagaidu Valdībai neesot visu iedzīvotāju šķiru uzticības, viņa arī nevarot sekmīgi cīnīties pret komunismu, nevarot izpildīt likumības un kārtības sarga vietu, nevarotnokārtot finanšu lietas utt. Vācieši gan neesot pielaisti Pagaidu Valdībā uz viņu priekšā likto noteikumu pamata, bet viņi tomēr ziedojuši savu mantu un dzīvību dzimtenes aizstāvēšanai. Tik tad būšot nodrošināta veseliga dzimtenes politika un saimnieciska attīstība, ja visi valsts spēki apvienošoties. Uz šo uzskatu pamata minētā Baltijas nacionālā komiteja21. janvārī iesniegusi Pagaidu Valdībai savas minimālprasības, bet atbildi vēl neesot saņēmuši. Tādēļ viņi savas prasības atkārtojot un prasot Valdības atbildi. Kaut arī zemes likteni izšķiršot miera konference, bet viņu patriotiskais pienākums esot aizrādīt, ka jau tagad zemi glābt varot tikai tāda valdība, kura sastādīta no visām valsts iedzīvotāju grupām. Baltieši vaicā, vai Valdība gribot uz viņu iesniegto minimālprasību pamata iesākt sarunas par koalīcijas valdības dibināšanu.
Vācu prasības ir šādas:
"1. Visu tautību un ticību vienlīdzība likuma priekšā.
2. Personas neaizskaramība par viņu politisko pārliecību. Politiskie noziegumi jāiztiesā kārtējās tiesās.
3. Ticības brīvība.
4. Plaša slimo, invalīdu un bezdarba strādnieku apgādība. Sociāli-progresīvas darba tiesas radīšana.
5. Sīk- un mazgruntniecības veicināšana, dibinot zemes fondu.
6. Fizisko un juridisko personu īpašuma neaizskaramība. Atsavināšana atļauta tikai vispārības interesēs pret pilnu atlīdzību.
7. Biedrošanās, sapulču un preses brīvība.
8. Privāto un legāli-tiesisko korporāciju, biedrību, kredītiestāžu un iekārtojumu neaizskarama pastāvēšana.
9. Tirdzniecības un rūpniecības brīvība. Brīvostu politika Baltijas ostās.
10. Skolu un baznīcas autonomija vāciešiem.
11. Latviešu un vācu valodu vienādas tiesības visās valsts un komunāliestādēs un tiesās.
12. Valsts un komūnu ierēdņi jāpieņem bez tauitību un partiju piederības, skatoties tikai uz viņu darba spējām.
13. Zemessargos jābūt nacionālām vienībām. Zemes aizstāvētājiem jādod iespēja dabūt zemi.
14. Tautas priekšstāvniecība jārada likumīgās vēlēšanās, pie kam visām iedzīvotāju grupām jādod attiecīga priekšstāvniecība."
(..)"

Citēts no: Ko baltieši grib? // Latvijas Sargs. Nr.30., 24.02.1919.
26.-Nov-2016 02:37 pm - Baltijas vāciešu jauna orientācija?
Berlīnē iznākošais vācu laikraksts "Baltische Blätter", kurš vispār izturas pret Latviju ļoti lojāli, ievietojis savā 26. augusta numurā Konradina fon Bistrama garāku vēstuli. (..) iepazīsimies ar viņa vēstuli, galvenos viņas vilcienos.

"Baltiešu attiecības pret savu dzimteni un tā tad arī pret šīs dzimtenes citām tautām taču līdz šim bija gluži aplamas, un tām bija jābūt aplamām, jo mēs, baltieši, gribējām justies sevi vairāk par vāciešiem, nekā par baltiešiem, kas sevišķi parādījās kara laikā, kad mūsu patmīlībai, saprotams, stipri glaimoja tā sajūta, arī piederēt pie tiem vāciem, kuri likās ņemam virsroku pār veselu bruņotu pasauli un atņemama Anglijai viņas kundzību pār pasauli.
Bet tagad, pēc četru gadu cīņas un apžilbinošiem panākumiem, Vācija ir sabrukusi un Vācijā jau sāk meklēt pēc šī sabrukuma cēloņiem un sāk atzīt, ka tomēr daudz kas un ļoti daudz nepareiza bija šai zemē ar visu viņas vispārējo lielo strādīgumu, centību, laicīgo labklājību, ārējo varu un spožumu.
Vai mums, baltiešiem, nederētu arī tam sekot? Vai mums nevajadzētu arī mosties no mūsu "vācu sapņa", kuru mēs trīs gadus ilgi, tik stipri un saldi sapņojām, un sākt atzīt, ka mēs esam baltieši un nevis vācieši, kā prūši, sakši, bavārieši utt., bet baltieši, t.i. kopš gadu simteņiem iedzimti agrāko Krievijas guberņu Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas un tagadējo Latvijas un Igaunijas brīvo republiku pilsoņi?
Daudzus manus tautiešus šis mans apgalvojums dziļi sadusmos un ar lielu sašutumu viņi to atraidīs un aizrādīs, ka viņi vāciski jūt un domā, īsi sakot – pilnīgi jūtas par vāciešiem, kas sevišķi kara laikā tik skaidri bijis redzams.
Pret stipru pārliecību nevajag karot, bet to vajag cienīt, un tie mani tautieši, kuri pilnīgi sevi par vāciem sajūt, tiešām tādi arī ir, bet nav baltieši, un viņiem arī vajaga palikt Vācijā, vai arī pēc iespējas drīz izceļot uz Vāciju un palikt par Vācijas pavalstniekiem, jo Vācija ir viņu tēvija, bet ne tagadējā Latvija, ne mūsu baltiskā dzimtene, kurā viņi tomēr taču būs un paliks svešinieki un radīs tikai jaunas rīvēšanās, jaunus konfliktus, jaunas cīņas, naidu un neuzticību bez gala.
Bet tie mani tautieši, kuri jau agrāki vai arī tagad tikai, Vācijā dzīvodami, ir mācījušies saprast un sajust dziļo starpību starp mūsu baltiešu (vienas rindas teksts zudis: nekvalitatīvs skanējums) pārliecināti, ka viņi ir paši sevi maldinājuši un ir it kā atavismam krituši par upuri, jo mūsu senči tiešām ir 700 gadus atpakaļ no Vācijas cēlušies.
Priekš 700 gadiem mūsu senči tiešām bija vācieši, lībekieši, brēmenieši, vestfālieši, meklenburgieši, švābi u.c., bet domāt tāpēc, ka mēs arī tagad esam vācieši, ir maldīšanās, kura ir mūs jau novedusi pie dažām nelaimīgām kļūdām mūsu ārējā un iekšējā politikā un kurai mums arī jāpateicas par to, ka mūsu dzimtenes citu tautu locekļi uz mums sāka skatīties arvien ar lielāku neuzticību un augošu naidu un mūs, baltiešus, tagad gribētu izraidīt no mūsu dzimtenes kā nodevējus un zemes ienaidniekus – un ar pilnu tiesību, ja mēs jūtamies par vāciem, bet ar lielu netaisnību, ja mēs jūtamies par baltiešiem, kuri palīdzēja aizstāvēt savu dzimteni pret lieliniekiem un arī turpmāk grib pierādīt un pierādīs, ka viņi ri savas dzimtenes dēli, ir baltieši, bet nevis vācieši.
Mūs, baltiešus, no vāciešiem šķir gadu simteņiem ilga attīstība un tikpat aplami ir apgalvot, ka mēs, baltieši, tomēr esam vācieši; kā būtu amerikāņus devēt par angļiem, starp kuriem arī ir liela radniecība.
Bet ja mēs, baltieši, saprotam un atzīstam, ka mums sen jau vairs nav tiesības ieskatīt sevi par vāciem, tad mūsu attiecības ar citām tautām mūsu dzimtenē arī drīz vien paliks normālas, jo tad mēs arī atzīsim, ka mums ir daudz vairāk kopīgu interešu un savstarpīgu sakaru ar katru latviešu zemnieku, ar katru latviešu strādnieku, ar katru latviešu inteliģentu, nekā ar vāciešiem."

Baltijas vāciešu jauna orientācija? // Latvijas Sargs., Nr.203., 08.09.1920., 1. lpp.
5.-Jul-2016 06:46 am - akmens
Svētdien Hincenbergā (mūsd. Inčukalns) uzstellējām un atklājām piemiņas akmeni. Vēl joprojām nespēju tā īsti noticēt, ka tas noticis. Šķita, ka 700 gadu pārņemtie nostopēs, neparakstīs, neatļaus, taču nezin kāpēc attieksme bija pat ļoti labvēlīga (viens pustraks gedroicbrālēns gan bija aizrakstījis sašutuma pilnu vēstuli pat Vējonim, taču tik nesakarīgu, ka neviens neņēma šo par pilnu).

3.-Feb-2016 06:43 am - Rīgas prese par vācu tautības pilsoņu vajāšanām, 1915. gads
Kijevas universitātes profesors Knauers, kurš jau 45 gadus bijis amatā, šinīs dienās apcietināts dubultas pavalstniecības dēļ. (Rīgas Avīzes, Nr.1., 1915. gada 1. janvāris, 3. lpp.)

Rīgas 1. dzelzceļa stacija gandrīz paralizēta, vilcieni pārpildīti, jo masveidā uz Iekškrieviju spiesti izbraukt Vācijas un Austroungārijas pavalstnieki. (Rīgas Avīzes, Nr.16., 1915. gada 16. janvāris, 2. lpp.)

“Plakāti ar aizliegumu sarunāties vācu valodā tagad izlikti arī tramvajos.” “Šo sestdien iz Rīgas pagaidu katorgas centrālcietuma izlaida zvērināto advokātu Hermani Švarcu, kurš še pabeidza izciest 1 mēneša cietumu sodu par to, ka nebij noņēmis izkārtni ar vācu uzrakstu.” (Rīgas Avīzes, Nr.21., 1915. gada 21. janvāris (3. februāris), 3. lpp.)

... )
19.-Jun-2015 07:50 am - Daija par globālo kultūrpārnesi un mūsu nacionālo identitāti
"Latvijā nav iespējams atraut vācbaltiešu vēsturi no latviešu vēstures, jo ne jau tikai latvieši ietekmējās no viņiem, bet arī vācbaltieši tikpat lielā mērā ietekmējās no latviešiem.

Ir interesanti, kā priekšstats par latviešiem, kas 18.gadsimta beigās asociējās tikai ar vārdu "zemnieks", 19.gadsimtā pārtop par vārdu "latvietis" modernas nācijas izpratnē. Matīss Kaudzīte, rakstot "Atmiņas no tautiskā laikmeta" min, ka vēl 19.gadsimta sākumā neviens pat nespēja iedomāties atšķirību starp vārdiem "zemnieks" un "latvietis". Līdzīgi bija arī Igaunijā, kur vārds "igauņi" parādījās tikai līdz ar pirmo igauņu avīzi, bet pirms tam viņi paši sevi dēvēja par zemniekiem. Tiesa, jēdziens "nācija" jau eksistēja arī agrāk. Tomēr tam bija ļoti sašaurināta nozīme, raksturojot tikai tās etniskās grupas, kas bija ietvertas kādā sociālā kārtā. Jautājums par sociālo mobilitāti vai izkļūšanu no savas kārtas toreiz pat netika apspriests.

Te arī atbilde uz jautājumu, kāpēc latvieši vai igauņi nepārvācojās. Neviens viņiem nedeva tādu iespēju. Tā tika uzskatīta par draudu, kas izjauktu nostabilizējušās attiecības starp vācisko eliti un latvisko vai igaunisko tautu.

Viena no tā laika aktuālajām tendencēm Eiropā, it īpaši vācvalodīgajā Eiropā, bija saistīta ar tautas apgaismības kustību. Tie bija mēģinājumi civilizēt un izglītot "tumsā slīgstošo tautu", kas beidzās ar to, ka pamodināja tautas pašapziņu. Savukārt pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kad aizsākās jauns posms nacionālo ideju attīstībā ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, bija vērojama atgriešanās pie nacionālās identitātes kā zemnieku identitātes."
This page was loaded Jan 16. 2018, 9:43 am GMT.