Vērojot rīta ausmu, iešāvās prātā konspiroloģiska domele. Proti, aiz vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta likvidēšanas stāv spēcīgs SZF lobijs. Proti, jēdziens "SZF maģistrante" jau pirms gadiem 10 šaurās aprindās bija iegājies kā apzīmējums pavirši izglītotai, taču ambiciozai jaunkundzei-orķestrim, kas var darboties gan reklāmā, gan marketingā, bet tā īsti nopietni nekur. Nu un nemaz tik daudz vakanču ļaudīm, kas neko konkrētu nepieprot, nav. Savukārt ar Skola2030 izglītības reformu šī "inteliģento bezdarbnieku" problēma atrisināta - nu SZF absolvents pasniedz "sociālās zinības un vēsturi", absolūti neko nezinot no vēstures.
P.S.
Palūkojam skolu vakances - nekur vairs neredzēsim "meklējam vēstures skolotāju", jo tagad šo priekšmetu var pasniegt jebkurš, pat nezinot, ka te tāda Kurzemes hercogiste bijusi (reāls gadījums).

Konservatīvie: ēst sievietes ir mūsu tradicionālā dzīvesziņa, tas ir labi!
Liberāļi: ēst sievietes kā tādas nav košeri, tas ir slikti!
Nacionālisti: Viss vienkārši - ja kaimiņu cilts veči apēd kādu mūsu cilts sievieti, tad tā ir cūcība!, bet ja mēs apēdam kādu kaimiņu cilts meitieti, tad tas ir svētīgi!

Man šķiet, ka nevajag apstāties pie tā, ka Anglijas karaliene Anna jaunākajā kino produkcijā ir melnādaina.
Vajag reformēt visu Šekspīra politnekorekto anglosakšu mantojumu. Un jāsāk ar “The Tragedy of Hamlet, Prince of Denmark”:
* Hamlets, dāņu vikingu princis – transseksuāle lesbiete Huanita Rodrigesa (dzim. Huans Rodrigess), kas cieš no homofobijas un transfobijas (skat slaveno monologu);
* dāniete Ofēlija, viņa mīļotā – afrodāniete ar drediem un pīrsingu degunā, ik pa brīdim pārtrauc sarunu ar “Man trūkst elpas šai karalistē!”
* dāņu vikingu konungs Polonijs, Ofēlijas māte – padzīvojusi aktrise, vēlams ~200 kg dzīvsvarā, kuras tēls priecēs visus, kas cieš no fetofobijas;
* draugs Horacio – Vans Lī, etniskais ķīnietis no Honkongas, dod viedus padomus Hamletam, harmoniski sapludinot skandināvisko bekgraundu ar konfūcismu;
* dāņu vikingu karalis Klaudijs – Montihomo Vanagacs, čerokī cilts kultūras padomes loceklis, uz skatuves tradicionālajā virsaiša tērpā, savu lomu skandē dzimtajā valodā;
* dāņu vikingu karaliene Ģertrūde, Hamleta māte – talantīga 18gadīga aktrise ar Dauna sindromu, kuras tēls priecēs visus šī sindroma skartos un to ģimeņu locekļus;
* Laerts, Polonija dēls – talantīgs kurlmēms arābu aktieris, kurš pauž savu tekstu kurlmēmo valodā, tādējādi priecējot un balstot visus kurmlēmos;
* Rozenkrancs un Gildenšterns – siāmas dvīņi no Jamaikas, tērpti varavīksnes togā un zālītes dūmu mutuļa ieskauti;
* Hamleta tēva gars – slovēņu aktieris Pedrunko Fufels, pārstāv tos, kurus dižā Megana Mārkla dēvē par “patizliem ne pirmā svaiguma baltajiem vīriešiem”;
* Fortinbrass - dresēts lācis, kura tēls atgādina, kā civilizācija izturas pret neskarto dabu.

Ko vēl uzlabot, lai parādītu to, ko Šekspīrs vēlējies, taču nav spējis pateikt?

- Apvienotās Karalistes valdība, sajutusi mediju spiedienu, negribīgi paaugstināja vīrusa bstamības novērtējumu no “nepatīkami” uz “liek mazliet uzmanīties”. Iespējams, ka ja tās lietas tā turpināsies, var nākties paaugstināt vērtējumu uz “mazliet kaitinošs” vai pat “esam mazliet dusmīgi”. Atceramies, ka briti sasniedza esam mazliet dusmīgi stadiju 1940. gadā pēc Londonas masveida bombardēšanas, kad praktiski beidzās tējas krājumi. Ja nu lieta izrādīsies nopietna, tad pieļauju, bīstamības novērtējumu varētu pat paaugstināt uz “apgrūtinoši”, vai pat “ļoti nepatīkami”, ko pēdējo reizi izsludināja 1588. gadā, kad Britānijai tuvojās spāņu Lielā Armāda.
- Skotijā jau šobrīd vīrusa bīstamības novērtējums paaugstināts no “esam trakoti nikni!” un “sarausim to draņķi lupatās!”. Gluži vienkārši citu vērtējuma gradāciju skotiem nav, tāpēc karaliskajā armijā pēdējos 300 gadus viņus liek pirmajās rindās.
- Francijas valdība vakar paziņoja, ka paaugstina vīrusa bīstamību no “bēgam!” un “slēpjamies!”. Pie lielākām briesmām viņiem paredzēti vien divi novērtējumi: “sadarbojamies ar ienaidnieku” un “padodamies”. Savulaik to izraisīja ugunsgrēks balto karogu šūšanas rūpnīcā, kas pilnībā paralizēja Francijas bruņoto spēku stratēģiskās un taktiskās spējas.
- Itālijā jau pagājušajā nedēļā vīrusa bīstamības novērtējums tika paaugstināts no “kliedzam skaļi un satraukti” uz “visiem ieņemt bargu stāju”. Ja tā turpināsies, tad drīz var sekot “besjēdzīgas militārās operācijas” un “pārejam pretinieka pusē”.
Vācijas kanclere informēja sabiedrību, ka federatīvā republika pāriet no “absolūta nicinājuma” fāzes nākošajā: “uzvelkam uniformas un maršējam”. Cerams, ka vīrusa dēļ nesekos “atņemam kaimiņiem zemi” un “padodamies”.
- Beļģijā, kā jau tas parasts krīzes situācijās, visa valsts devusies atvalinājumā, un vienīgais, kas karalisti apdraud, ir NATO ierēdņu izvākšanās no Briseles.
- Arī no Austrālijas mums nāk satraucošas vēstis. Tur vīrusa bīstamības pakāpes novērtējums paaugstināts no “nav problēmu” uz “viss kārtībā, draugs”. Protams, teorētiski varam pieļaut, ka, epidēmijai plešoties plašumā, var izsludināt reālās trauksmes fāzi “sasodīts, laikam brīvdienās jāatceļ barbekju pikniku!”, taču tas ir maz ticams – Austrālijas vēsturē šādu precedentu nav bijis.
- ASV Kongress nolēmis apspriest problēmu tuvākos trīs gadus, līdz kāds tai uzšķaudīs.
- Savukārt Krievijas ārlietu ministrs, kā parasti, nācis klajā ar paziņojumu, ka viņu hakeri pie šī visa neesot vainīgi.

Setpiņi padomi iesācējiem, norādot visādiem tur liberastiem un zinātniekiem sociālajos tīklos to īsto vietu barības ķēdē (paldies varat neteikt, šie padomi bez maksas).

Pirmais padoms: nav vērts lasīt pašu rakstu. Taupiet savu laiku! Jau pēc virsraksta var saprast, ka publikācija ir melīga, jo tās pamatsecinājumi jums nepatīk.

Otrais padoms: Ja esat aizņemts, tad visvienkāršāk ir ierakstīt Universālo Kritisko Komentāru (UKK) – tas ir ātrākais veids, kā paust attieksmi un apkārtējos informēt, ka raksts ir muļķības, bet autors ir idiots. UKK veido trīs secīgi vārdi, kurus var sakombinēt pamatformulās, lai ietaupītu laiku:
kārtējā, muļķība, apmaksāta;
murgs, skribelējums, nezinātnisks;
tupo, pārdevušos, britu;
liberasts, snobs, tautas noliedzējs;
u.tml. – tos var kombinēt vismaz 100 dažādos variantos (skaitlis ir aptuvens, jo aprēķināt ir grūti).
Vienmēr paskatieties jau esošos komentārus, lai jūsu UKK būtu oriģināls un izskatītos gudrāks.

Trešais padoms: Vai var palielināt komentāra polemisko spēku? Var! Ar meklētāju pārbaudiet, vai rakstā parādās burtu salikums “korel”. Ja ir, tad jums laimējies! Tagad var UKK papildināt ar spēcīgu argumentu: “Autors skolā tā arī nav apguvis to, ka korelācija nenozīmē cēloņsakarību!”. Variants: “Korelācija nenozīmē cēloņsakarību (Vinstons Čerčils).” Vēl variants: “Korelācija? Hahaha! Visi zinām, ka autoriepu cena Sidnejā korelē ar aitu skaitu Skotijā!”

Ceturtais padoms: Ar meklētāju pārbaudiet, vai rakstā parādās burtu salikums “statist”. Ja ir – lieliski! Uzreiz var iekomentēt: “Ir meli, lieli meli un ir statistika! (Vinstons Čerčils).”

Piektais padoms: Ja virsrakstā parādās jēdzieni gēni, hormoni vai neironi, tad uzreiz var iekomentēt: “Bet kāpēc netiek pieminēts baltu gēns?”, “Bigfarmas pasūtījums!”, vai “Cik var visu novelt uz kneironiem, ignorējot sociālos faktorus?!”

Sestais padoms: Ja virsrakstā minēts, ka A ietekmē B, tad noteikti norādiet: “Visu reducēt tikai uz A un B ir delīrija murgi!”. Izsmalcinātāks variants (mīnuss: padaudz burtiņu): “Muļķības! Patiesībā B ietekmē A! Tas ir acīmredzami, tāpat kā autoru nekompetence.”

Septītais padoms: Politiskās birkas lieciet pēc gaumes un situācijas. Te nav ko kautrēties, jo nepārprotami jānorāda uz autoru angažētību un subjektīvismu. Taču pārspīlēt nevajag – ja avisus autorus sāksiet salīdzināt tikai ar Hitleru, Staļinu un Mengeli, jūsu vēstījums ar laiku var zaudēt efektivitāti. Amplitūdai jābūt plašākai (materiālu varat pasmelties no vikipēdijas), bagātinot ar Polapotu, bet autorus salīdzinot ar inkvizitoriem, kuri sadedzinājuši Džordano Bruno par domas brīvību. Un te lieti noder arī pāriešana pie personālijām (tikai googlē jāpameklē, kāds izskatās autors), piemēram, “Kāpēc šāds viedoklis piemīt tikai resniem baltajiem vīriešiem pusmūžā?”
P.S.
Atcerieties: spēja kritiski domāt jūs atšķir no tiem stulbeņiem, kur apšauba acīmredzamas leitas un ko murgo par A ietekmi uz B. Skepticisms lai ir jūsu vadmotīvs pastāvīgi. Starp citu, vārdus “skeptiķis” un “kritiskā domāšana” noteikti jāiegaumē – tie noder visās debatēs internetā. Tikai nedrīkst aizmirst, ka tie nav lamuvārdi, bet gluži pretēji.

1900. gads, Londona – Kur redzam āfrikāņu arhitektus, zinātniekus, inženierus? Tā ir atpalikusi rase, nepilnvērtīgie.

1000. gads, Brēmene – Kur redzam līvu, zemigallu un letu karaļus, klosterus, mūra pilis un manuskriptus? Tā ir atpalikusi rase, nepilnvērtīgie.

100. gads, Roma – Kur redzam zilacaino ģermāņu, ķeltu un baltu arhitektus, filosofus, akveduktus? Tā ir atpalikusi rase, nepilnvērtīgie.

1900. gads p.m.ē., Tēbas - Kur redzam eiropeīdus arhitektus, ārstus, tēlniekus? Tā ir atpalikusi rase, nepilnvērtīgie.

10 000. gads p.m.ē., Larsa – es tajās jūsu eiropās esmu bijis neredzēju nevienu irigācijas kanālu, slīpēta akmens cirvi ebenkoka kātā, labības lauku. Tikai ledāji un mežoņi iepuvušu briežādu gurnautos. Tā ir atpalikusi rase, nepilnvērtīgie.

Biedrs Ļeņins izveidoja lielinieku jeb komunistu partiju tās 2. kongresā. Savkārt partijas 1. kongresā to izveidojušie ebreju biedri no Bunda un pārējie, izrādījās mazinieki, Krievijas strādnieku šķiras interešu nodevēji.

Tikko kā biedrs Ļeņins nomira, izrādījās, ka viņa vietnieks - otrais cilvēks komunistiskajā partijā, - biedrs Trockis ir nodevējs. To atklājušie biedri Kameņevs, Zinovjevs, Staļins un Buharins atņēma nodevējam varu un izraidīja šo ārā no strādnieku valsts.

Pēc dažiem gadiem izrādījās, ka arī biedri Kameņevs, Zinovjevs un Buharins ir strādnieku šķiras interešu un valsts nodevēji. Biedrs Jagoda parūpējās, lai šie renegāti saņem pienācīgu sodu, tos nošaujot.

Vēl pēc dažiem gadiem izrādījās, ka arī biedrs Jagoda ir naidinieku aģents. To atklāja un ar biedra Jagodas akceptu par valsts nodevēja sodīšanu parūpējās biedrs Berija. Tūlīt gan izrādījās, ka biedrs Jagoda tomēr ir viltvārdis.

Pēc biedra Staļina nāves pārējie biedri atklāja, ka arī biedrs Berija ir viltvārdis – nav nekāds vis biedrs, bet gan valsts nodevējs. Biedrs Žukovs lika nodevēju arestēt un nošaut.

Taču visai drīz biedrs Hruščovs saprata, ka ja biedrs Žukovs nav īsti nodevējs, taču nav arī tāds īsts biedrs - atcēla to no vadošajiem amatiem armijā un aizsūtīja uz Odesu sagaidīt pensiju.
Pie vieniem traukiem atklājās, ka arī biedrs Staļins mums nav bijis īsts biedrs, bet gan tautas nodevējs un kaitnieks. Līdz ar viņu liela daļa no politbiroja biedriem. Tad Staļina līķi izmeta no mauzoleja, bet neuzticamos biedrus un to atbalstītājus ar Šepilovu priekšgalā godīgie partijas biedri patrieca no amatiem un aizsūtīja sagaidīt vecumdienas kur provincē.

Pagāja daži gadi un atklājās, ka arī biedrs Hruščovs patiesībā ir voluntārists, avantūrists, karjerists un nav labs biedrs. To atklājušais biedrs Brežņevs viņu atcēla no amatiem un aizsūtīja pensijā. Laiki bija demokrātiski - sliktos biedrus jau kādu laiku vairs nešāva.

Pagāja daudzi jo daudzi gadi. Tata jau sen bija paspējusi aizmirst visus tos sliktos biedrus, kā piepeši, kā zibens spēriens no skaidrām debesīm – biedrs Brežņevs no vecuma nomira! Tūlīt noskaidrojās, ka viņš nav bijis labs biedrs, bet gan prātu izkūkojis marasmātiķis, kurš vainīgs pie valsts stagnācijas.

Tad sekoja viens pēc otra vēl divi biedri, kas bija veci marasmātiķi, taču viņi no vecuma nomira tik ātri, ka neviens īsti nepaspēja iegaumēt to vārdus.

Lai valsts vadītāji tik ātri nemirtu, dodot tautai laiku ielāgot to uzvārdus, vai pat tēvavārdus, par valsts vadītāju iecēla jauno un žiperīgo Gorbačovu. Viņš atklāja, ka visi komunistiskās partijas biedri mums nav īsti biedri, bet gan kaitnieki un valsts panīkuma vaininieki, un patrieca visu komunistisko partiju.

Tādējādi PSRS beidza pastāvēt. Bet Gorbačovs izrādījās valsts nodevējs un kaitnieks…

Īsti nav skaidrs, kāpēc biologi šīs sugas apzīmēšanai izvēlējušies "sapiens", t.i. "domājošais" – šī nebūt nav tā raksturīgākā īpašība, kas piemistu lielākajai daļai populācijas.