| |
| iepriekš nebiju iedomājis, ka Oasis dziesmu "Wonderwall" var izdziedāt arī kā nīderlandiešu uzvārdu "Van der Vall". | |
|
| Izplatīta kļūda.
Lietotājs ar niku vegan raksta:
//Var dzīvot harmonijā ar dabu, var arī izvēlēties disharmoniju. Kas notiek, kad izvēlas otro variantu, mēs jau šodien labi redzam tepat aiz loga.
Kāpēc lielākā daļa izvēlas disharmoniju?
Tā ir modernā cilvēka mistērija.//
Izvēlēties otro variantu nozīmē izvēlēties civilizāciju.
Ko nozīmē dzīvot harmonijā ar dabu? Tas nozīmē būt pakārtotam dabas procesiem un būt atkarīgam no tās. Būt pārtikas ķēdei ne pašā augšā un būt bez kontroles pār dabu. Vai tā ir laba ideja? Nē tā nav laba ideja. Civilizācija ir par dabas kontrolēšanu nevis par būšanu harmonijā ar to. Pareizais virziens ir no dabas pēc iespējas atdalīties.
Vienkāršs piemērs:
Apendicīts.
Harmonija ar dabu ir no apendicīta nomirt un atgriezties tā sacīt dabiskajā vielu apritē.
Disharmonija ar dabu ir paņemt mākslīgu nedabisku nazi, to apendiksu izgriezt un turpināt dzīvot.
Harmonija - nāve
Disharmonija - dzīve. | |
|
| Izrādās, ka Vācijās bibliotēkās (varbūt ne visās) cilvēki ir izdomājuši atjautīgu risinājumu grāmatu pārpilnībai un mūžīgajam vietas trūkumam plauktos. Lai nebūtu tik bieži jāpiedzīvo brutālā norakstīšana, ir izveidots speciāls stends, kur par 50 centiem var iegādāties dažādas grāmatas diezgan labā stāvoklī. Ja pērk vairāk par 3, tad laikam vēl pienākas atlaide. Vēl redzēju tādu ideju, ka mazāk populārās grāmatas tiek izstādītas ar saukli - Dosim pēdējo iespēju ciemoties pie lasītāja! | |
|
| jeb kāpēc man nav smārtfona bet ir grāmatas.
Garais teksts 3 komentāros secīgi.
Autors varbūt drusku pārspīlē bet zināms patiesības moments tur ir | |
|
| Cilvēkiem re problēmas: https://www.la.lv/vini-reali-skrien-virsu-ka-traki-suni-apmekletaji-sudzas-par-uzbazigiem-darbiniekiem-tirdzniecibas-centrosBet tas tak ir tieši tik pat labs substrāts jautrībai kā dažādi reliģiski vai politiski sludinātāji un telefonkrāpnieki. Nu tātad ja viņš pienāk un sāk kaut ko stāstīt, tad pieklājīgi pārtrtaukt ar textu cienītais ja jūs pienācāt pie manis un vēlaties runāt ar mani tad klausieties ko es saku, tālāk pēc fantāzijas, var pastāstīt par Senajiem, var nodot svarīgu ziņu no citplanētiešiem, masoniem un tā tālāk your limitation is your imagination. Tā var iztikt bez rupjībām un visiem būs jautri. | |
|
| Izrādās, ka spoguļneironi vislabāk attīstīti tiem, kuru vecākiem bijušas lielas problēmas (atkarības, depresija utt.). Tā kā spoguļneironi palīdz saprast (just) cilvēkus bez vārdiem (spoguļo otra emocijas, jūtas), rodas vēlēšanās palīdzēt, saprast problēmu, to risināt. Tādi bērni izaug par ļoti empātiskiem cilvēkiem un bieži vien tāpēc izvēlas palīdzošās profesijas. Taču svarīgi ir pārstrādāt savu traumatisko pieredzi, lai neprojicētu savas traumas uz citiem, tādā veidā it kā neapzināti cenšoties dziedināt sevi. - galvā skan:Depeche mode - Sometimes
| |
|
| No Telos raksta: https://telos.lv/ticiba-saprats-un-universitate/Racingers: //Vienlaikus, kā esmu mēģinājis parādīt, mūsdienu zinātniskais saprāts, kurš satur neatraujamu platonisku elementu, pats sevī nes jautājumu, atbilde uz kuru rāda uz kaut ko, kas ir ārpus šī prāta un tā metodoloģijas sniegtajām iespējām. Mūsdienu zinātniskajam saprātam vienkārši nākas pieņemt kā faktu gan matērijas racionālo struktūru, gan atbilstību starp mūsu garu un dominējošajām dabas racionālajām struktūrām, un tad uz šī fakta balstīt savu metodoloģiju. Tomēr jautājums, kāpēc tas ir tā, ir reāls jautājums. Un šo jautājumu dabaszinātnēm ir jānodod citām domāšanas formām un līmeņiem – konkrēti, filozofijai un teoloģijai.// Kāpēc tas ir tā? Nu tak ļoti vienkārši: Mēs esam tā matērija, mēs dzīvojam šajā fizikā. Esam tajā radušies un attīstījušies kā šīs matērijas struktūras. Loģiski ka mēs tai atbilstam. Antropais princips saucas. Pēc tam kaut kāds nepamatos pesimisms ( vai nezināšana?) //Mēģinājumi radīt jaunu ētiku, balstoties evolūcijas likumos vai psiholoģijā un socioloģijā, galu galā ir izrādījušies neveiksmīgi.// Nu tas ir vismaz stipri pārspīlēti. Un vēl - ne jau tikai psiholoģijā un socioloģijā. Arī kognitīvajās zinātnēs, sistēmu un informācijas teorijās, operāciju pētniecībā, plānošanas un izlemšanas teorijās, kibernētikā. Šeit būtu jāatceras metaētikas teorijas, utilitārismu, sākt var kaut vai ar Lema "Summa Technologiae", kas ir labs populārs zinātnes filozofijas izklāsts. | |
|
| "Tanclova sirdi ar rūsainām stīpām žņaudza sāpes. Gan par asinīgo ķēvi, kas bija pazudināta, gan par to cilvēkbērnu, kas šo zirgu bija savām rokām sešus gadus dienu dienā kopis. Jezups bija Tanclova sirdij vistuvākais dēls. Ik reizi, kaut vai izsānis ieraugot dēla bālo vaigu caur noasarojušo loga rūti, viņš gluži instinktīvi metās uz svēto kaktu klanīties un dedzīgi krustīties tādai pašai bālai sejai ar tumšām acīm Jezus obrazā. Jezupa seja pret pavasari arvien vairāk izdila un apauga ar bārzdas vainagu, līdz cilvēks no svētbildes vairs nebija atšķirams.
Tanclovs sāka cītīgāk apmeklēt Ciskodu baznīciņu un vairāk locīt ceļus Jumpravas Marijas altāra priekšā. Viņš lūdzās par dēla veselību nomodā un pat sapņos. To darot, viņš pēkšņi aptvēra, ka Jezupa zaudējums nav Jezupa paša, bet vairāk Tanclova vai pat visas Sebaldu cilts nelaime. Līdz šim viss Sebaldiem bija šķīries bez skādes - Tanclovs ļaudīs varēja iet kā granīta kalns bez mazākās plaisas, kur melšu mēlēm aizķert. Sebaldi bija laimes krekliņā dzimuši veiksmes bērni, kas pieraduši, ka viņu vārdam ir svars un viņu sacītais dzeraunē un pat apleicinē izskan kā likums.
Jezupa slimībā ieraudzījis apdraudējumu cilts pašlepnumam, Tanclovs beidzot saprata, ko īsteni nozīmē spoveds. Līdz šim viņam nebija, ko nožēlot, viņš bija stāvējis taisns un ciets kā ozols. Tagad, satrūcies par savu augstprātību, viņš sūdzēja grēkus pa īstam. Labi, ka Dominikuss nu jau labu laiku bija aizcelts par Varakļānu vikāru, bet viņa vietā uz Ciskodiem atsūtīts pūļu prāvests. Dominikusam Tanclovs nevarētu tik atklāti čukstēt ausī visu to, ko viņš izstāstīja jaunajam baznīckungam, skaidri zinādams, ka līdz pūļa saprašanai nonāk tikai latgaļu valodas melodija, bet saturs paliek Dievam.
Un tā, sācis ar vainas sajūtu pret Jezupu, Tanclovs sāka šķetināt savu grēku pavedienu un pats bija pārsteigts, kāda netīrumu straume tur izgāzās no krietnās un taisnās sirds - kā rupuči no rožu dārza.
Tur viņš bija kukuļojis kroņa ierēdni, - ak, Dievs, kurš gan to nedarīja! - vienam strādniekam mazliet nošmaucies ar samaksu, citu skaudis, vēl citu nicinājis, uz kaimiņu Jugazes krūtīm baznīcā paskatījies, - protams, ka tūlīt novērsies! - bet kādas domas pazibēja aiz nolaistiem plakstiem, to viņš zināja vienīgais pasaulē.
Visu šo netīro straumi kā prieves rakstu izgaismoja Tanclova prāts. Drīz viņš aptvēra, ka tā ir cilvēka otra daba. Lai kā censtos, šī otra, mērkaķa daba, cilvēkam vaikstījās pakaļ katrā domā. Varbūt tā ikreiz netapa par grēku, varbūt citu reizi pat darīja cilvēku stiprāku - ikkatru viņa nodomu apstrīdēdama, apsmiedama, pārbaudīdama tā īstumu -, tomēr tā pastāvēja. Vēl vairāk: Tanclovs atklāja, ka vienā cilvēkā ir veselas trīs dabas - viena, kas nolemj, otra, kas apstrīd, trešā, kas teic kā būtu pareizi no ļaužu prāta. Bez rūpīgas sirds vērošanas Tanclovs tās trīs balsis sevī nemaz nebūtu pamanījis un nebūtu arī sapratis Trīsvienīgā Dieva Noslēpumu. Baznīckungiem nebija taisnība, ka To nevarot aptvert, ka, pūloties To saprast, apjūkot prāts. It nemaz neapjuka, ja godīgi un bezkaislīgi pavēroja sevi no malas - tur bija melns uz balta, visa Dieva trejādība!
Tanclovs, kurš pēc Kostas piedzimšanas sajutās vecs, tagad bija spiests atzīt, ka dzīve vēl arvien iet kalnā. Ja jau Visuaugstais parūpējies par tādām svarīgām un agrāk neiedomājamām atklāsmēm, kurās ne ar vienu nebija iespējams dalīties! Kluss viņš gulēja gultā blakus čūskaini sīkstajai Īvai un cerēja, ka klusumā abi domā vienu domu. Viņu valodā, kurā eksistēja tikai simt vienkāršu vārdu - Tas Kungs, Jezus, Svētais Gars, Jumprava Marija, siens, piens, dēli, zirgi, sēta, klāvs, maize, pirts, art, ecēt, sēt, izvest mēslus utt. -, nebija tāda vārda, ar ko norādīt uz atklāsmi."
/ Inga Ābele, Klūgu mūks | |
|
| Tā kā gribu atbalstīt latviešu izdevējus, Narvesenā nopirku jauno filozofu veidoto žurnālu "Tvērums" par Austrumu tēmu. Iegādājos arī tāpēc, ka gribēju izlasīt interviju ar Kasparu Eihmani. Sākumā padomāju, ka pārdevējs nevar atrast svītrkodu un tāpēc pēta žurnālu no visām pusēm. Bet tad viņš pajautāja: "Rīgas laiks laikam vairāk neiznāk? Šis žurnāls izskatās ļoti līdzīgs." Paraustīju plecus un atbildēju, ka laikam tiešām vairs neiznāk un novēlēju jauku vakaru. Varbūt nemaz neesmu tik introverts cilvēks, ja sarunājos ar pārdevējiem, lai gan es steidzos (līdz vilcienam bija atlikušas 7 minūtes), tāpēc nepaspēju pajautāt, kas tik īpašs viņam šķiet Rīgas laikā. Tā laikam tāda profesijas blakne, kad gribas uzdot jautājumus par lasāmo.
"Pēc daudzo iepriekšpieņēmumu krišanas par Āzijas filosofiskajām tradīcijām, iepazīstoties ar tām tuvāk, vienā brīdī atskārtu, ka esmu caurcaurēm eiropietis. Visos poētiskajos pašizdomājumos un naivajos mēģinājumos kļūt par ko citu - sākotnējā interese bija izsalkums pēc transformācijas - likās, ka iztēles laukā esmu tuvāks Āzijai nekā Rietumiem. Gan jau tāpēc, ka par Rietumiem līdz galam neko nebiju sapratis vai zinājis. Ilgi dzīvojot Āzijā - gandrīz trešdaļu dzīves -, vienā brīdī sajūti, ka esi cita māla mīcīts. Vēl jo vairāk, sevis novērošanas un analizēšanas rezultātā tu sāc atskārst un pamanīt iepriekšējos pieņēmumus, kurus esi attiecinājis uz Ķīnu un Indiju, kas nāk no Eiropas tradīcijas. Kristietība un katolicisms izlien kā spalvaina āža kāja, un nemaz ne sliktā nozīmē (smejas) [..] Biju pārliecināts, ka esam brīvības vektora iemiesojums un Āzijā tā nav; ka citur mēs to vēsturiski nenovērojam. Vismaz kamēr nenonācu Taivānā, kas ir eksperiments starp liberālo demokrātiju un konfuciānistisko pasaules skatījumu un kas vismaz pagaidām darbojas brīnišķīgi."
Kaspars Eihmanis | |
|
| "The Persian philosopher Ibn Sina (Avicenna), arguing that God has knowledge of generalities but not particulars, emphasizes the gulf between the philosophical god and the God of Quranic theology, to the annoyance of the conservatives."
/Malise Ruthven | |
|
| Izrādās ka šis ir teicis burtiski sekojošo:
//“Reason is a whore, the greatest enemy that faith has; it never comes to the aid of spiritual things, but more frequently than not struggles against the divine Word, treating with contempt all that emanates from God.”
― Martin Luther// | |
|
| "Miesā slimie pelnījuši nevis naidu, bet gan drīzāk žēlumu. Un nav pakļauti vajāšanai, bet gan līdzjūtības cienīgi ir tie, kuru garu negantāk par jelkādu slimību plosa netikums.
Ko līdz šī tava nemierīgā rosīšanās?
Kāds labums savu likteni gan pašam izaicināt?
Ja alkstat jūs pēc nāves, tūdaļ steidzina tā putnus
un neļauj kavēties vairs dieva spārnotajiem zirgiem.
Mūs apdraud čūskas, vilki, lāči, tīģeri un lauvas,
un mēs cits citu nokaujam ar zobenu bez mitas.
Vai tāpēc, ka tik atšķirīgi esot cits no cita,
mēs liktu karaspēkiem doties mežonīgos karos
un alktu nomirt cits no cita raidītajām bultām?
Šai skaudrā aplēsē nekad nav bijis taisnīguma.
Ja gribi, lai pēc nopelniem tev pienāktos reiz alga,
tad mīli krietnos, būdams žēlsirdīgs pret tiem, kas ļauni."
Boēcijs - "Par mierinājumu filozofijā" | |
|
| Kā saprotams mani maz interesē morālspiegšana par ģimeniskām vērtībām, dabiskumu un pārējo tikumismu, bet šeit ir viena problēma: //While no means conclusive due to the poor quality of evidence, studies examining the impact of puberty suppression in young people indicate a possible detrimental impact on IQ.// https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/apa.17150 | |
|
| Telosā kārtējā vēlmīte morālkompostrēt sievietes: https://telos.lv/obligata-konsultacija-aborta/Nekas īpašs, bet viens viņu arguments uzkrita: //Konsultēšanās ar jomas pārstāvjiem ir neaizstājama, bet viņu kompetencē ir tehniskie, nevis politiskie (konceptuālie) jautājumi. Valsti nepārvalda zinātnieki.// Nu lūk un tas ir SLIKTI ka valsti nevada zinātnieki. Jo 1) Valsts vadīšana arī ir zinātnes nozare 2) Nav jēdzīga tāda sistēma kur kompetentie tikai iesaka bet lēmumus pieņem tādi kas ir mazāk kompetenti. Tālāk: //politiķus ievēl tauta, viņi ir tās priekšstāvji un pieņem lēmumus, kas ietver arī tādus ētikas, morāles un filozofijas aspektus, par kuriem empīriskajām zinātnēm “nav viedokļa”.// Nav tādu lietu par ko zinātnei nav viedokļa, tas ir agresīvo tumsoņu mīts kuru viņi izplata lai attaisnotu savu eksistenci. Viss reālais ir zem zinātnes izpētes un materiāls konstruēšanai. | |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
