Izrādās, ka valsis - tas ir ļoti skaisti

https://www.youtube.com/watch?v=PJR6uga62q4

„Nebaidies,” viņš teica, „es tādēļ jau arī atnācu, lai palīdzētu tev tikt uz mājām.” Un viegli aplicis roku ap ievainotā pleciem, bezgala viegls un maigs likās šis pieskāriens, svešais to piecēla sēdus un tad kājās. Un lēni tie abi sāka brist pa sarmoto sniegu, dodamies no salas purvā. Nevarēja nobrīnīties vien, kur viņam atkal radušies spēki, kur palicis viņa kāju stingums un nevarības gurdenums. Nemanīja vairs sāpju, nedz nespēka. Un kājas tikpat vingri spēra soļus kā citkārt parādes gājienā. Iešana viņiem veicās arvien ātrāk. Svešais pazina akačus un slīkšņa vietas vēl labāk nekā viņš, un pēdējais nepaguva to bīstamākās vietās vēl brīdināt, kad viņa vedējs jau bija spēris soli uz īsto pusi. Roku tas bija atņēmis no pleca, bet neizlaida viņa pirkstus no savējiem. Un šķita, ka pa šiem vēsajiem pirkstiem sakāpj viņa spītīgajā dvēselē savāds, visu kausējošs maigums. / A.Grīns, Klusie ciemiņi

Intervijā

https://jauns.lv/raksts/sievietem/467263-profesors-skandalists-kristians-brekte-es-pusi-dveseles-esmu-pardevis-nelabajam-tapec-es-ta-izskatos

prof. Brekte apgalvo ka viņi ``ķerot`` magnētisko lauku ar ``instrumentiem``

Interesanti kādiem?

gribēju ierakstīt kaut ko priecīgu un uzmundrinošu

Es iegāju Feisbukā, un man tagad fonā skan Prāta Vētra. Ne tāpēc, ka man baigi gribētos klausīties Prāta Vētru, bet man šobrīd ir vēlme pavērot cilvēkus, kas klausās Prāta Vētru. Vai arī kāds bijušais kolēģis liek bildes no makšķerēšanas čempionāta. Viņš bija kolēģis kādu īsu brīdi, bet tajā laikā iemanījās apprecēt citu bijušo kolēģi, kura pirms tam nodarbojās ar fotogrāfiju un kaut kādu cīņas sporta veidu, bet diezgan drīz ar lielu entuziasmu šo nomainīja ar būšanu par māmiņu diviem bērniem. Un sieva vīram, kurš brauc uz makšķerēšanas čempionātiem. Un lai arī man šī "bilde" šķiet ļoti jocīga, es mēģinu nekļūt iedomīgs, un nosodīt šo cilvēku izvēles. Lai gan tad, kad Prāta Vētra dzied par šokolādes saldējumu, tur ir īpaši jāsaņemas. Visādi citādi, kas es tāds esmu, lai apgalvotu, ka šo cilvēku izvēles ir ļoti savādas? Jo man ir kaut kāda ekspertīze gaišas un laimīgas dzīves veidošanā?

P.S. Btw, man šķiet, ka Kaupers savu dzīvi ir attaisnojies ar faktu, ka ir izpildījis Kalniņa "Visilgāk". Neskatoties uz Kalniņa dīvainīša statusu šobrīd, viņš ir daļa no latviskā koda, ko varētu ieaust Lielvārdes jostā. Pat klausoties grupu Krāsa, bija grūti ignorēt, cik latviski tā skan, un nesaklausīt tanī visā mazliet Kalniņu.

Viņa ir tik skaista, ka nevaru atturēties neielikt atsevišķi.

Es: Tas ko vajag darīt - vajag lasīt rakstus nozaru zinātniskajos žurnālos nevis avīžu polemiku.

3.14vs007: Tu esi ne vien muļķis, bet vienkārši psihiski slims, ja vari ko tik absurdu uzrakstīt!

Es domāju, tas ir viss kas jāzina par čumazijiem :D

next level:

https://jauns.lv/raksts/zinas/467442-arvien-vairak-cilveku-latvija-mekle-iespejas-ka-saslimt-ar-covid-19

emm ... un kas notiek rītos pie spoguļa? e?

es smaidu - a kā savādāk reaģēt - tas viss pāries!

emmm ... kā lai to pasaka

mani ir mācījuši domāt absolūtās vērtībās, jo kā tu sapratīsi, cik ir 30 procenti, ja nezini ka vesels ir 100 procenti un kad bankrats ir 0 procenti, tad lūk, tie 30 ir kaut kur starp

jā un par rezultātiem, ja statistiskajā kopā ir daudz rezultātu, kas koncentrējas ap mediānu, bet atsevišķi iznireļi sniedz galējos rezultātus, tos vajag atmest un strādāt tikai ar derīgajiem, jo tie tur (pirksts pie deniņiem) nav pilna rubļa vērti

ir cilvēki, kuri krāj markas

ir cilvēki, kuri priecājas par mazu meiteņu dejošanu

ir cilvēki - katram savas intereses, recepcijas

pat zazis ir cilvēks (kaut arī (vēl) nav sasniedzis cilvēka cienīgus izmērus)

un kas? da nekas - mēs esam dažādi ;)

Lai izvairītos no spoileriem, es neminēšu vārdus, bet vienam režisoram patīkot cilāt tēmu par to, cik nāve ir nezibēgama. Nu, gan jau nebūt ne vienam. Bet principā tēmai arī ir maz sakara ar kino, vienkārši kādas filmas recenzijā man patika viena frāze. Taču konkrētais režisors savās filmās to dara regulāri, bet es nebiju iedomājies, ka tas varētu izraisīt tādu skatītāju reakciju, ka pilnīgi ir jāiet ārā no kino zāles.

Bet par to neērto pozīciju, kur tevi kāds piespiež apzināties savu mirstību. Man nav bail lidot, nosisties ar mašīnu, es nebaidos no tā, ka man diognosticēs vēzi, un es sarakstu vēl ilgi varētu turpināt, bet es zinu, ka ļoti daudziem ir šādas bailes. Bet ja es dziļi, dziļi sevī ieskatos, arī man tā ir ļoti neērta doma, ka visus, ieskaitot mani, sagaida viens iznākums. Tīri racionālā un agnosticiskā izpratnē. Un tādā ziņā taisnība vien ir - tas ir ļoti nepatīkami, kad tevi visu tādu nesagatavotu iegrūž ar seju tajā peļķītē. Atšķiras vienīgi tas, cik emocionāla reakcija ir uz šo faktu.

Bet kāpēc tas būtu tik svarīgi apzināties savu mirstību. Un nevis vienkārši apzināties, bet patiesi pieņemt šo faktu. Un te vietā ir jau pieminētā frāze: "Now he faces life with courage." Ļoti neoriģināla doma, bet kaut kā es esmu iemanījies līdz šim misot pointu. Jo indīd, tā varētu būtu nenormāli kruta sajūta - nebaidīties dzīvot. Pat tad, ja tas viss ir spektrs, un "apgaismību" sasniegt nevienam nekad nav izdevies, ieskaitot Tibetas mūkus.

Nu, fak! Es ceru, ka man tagad nevajadzēs olimpisko treniņa programmu, tikai lai spētu pagulēt.

Kā pareizi "ticēt" zinātnei.

Citreize pienāca ātrāk nekā domāts: forši sagadās, ka Professor of History of Science at Cornell University, Suman Seth uzraksta to, ko es gribēju lai kāds uzraksta.

Viena lieta, ko es sajūtu ne tikai cibā, bet visas valsts mērogā, ir lielā pretestība pret cilvēkiem viegli uztveramas informācijas sniegšanu. Šo atšķirību starp oficiālu un viegli uztveramu vēstījumu var salīdzināt kā ar juridiskā valodā sastādītu līgumu, kurā ir pilns ar specifiskiem terminiem, kuru nozīmi nespeciālists nojauš tikai daļēji, un tirgotāja konsultanta izstāstu par preces īpašībām. Bieži vien ir prakse līgumus nemaz nelasīt, bet tikai parakstīt, lai gan arī tas nav pareizi. Tagad ir aicinājumi patērētāju līgumus rakstīt vienkāršiem cilvēkiem saprotamā valodā. Kad es UK slēdzu savu pirmo darba līgumu, darba devējs ne tikai iedeva līgumu rūpīgi izlasīt, bet arī izgāja cauri visiem punktiem pastāstot saviem vārdiem, ko tie nozīmē un ar piemēriem no reālās dzīves, kā tie darbojas. Šeit īpaši noderīga ir personīgā saruna, lai vajadzības gadījumā var uzreiz pārjautāt, ko nozīmē kāds vārds, un arī ātrāk izlaist kādas lietas, kas neattiecas uz manu gadījumu.

Ja mēs runājam par medicīnisku informāciju, tad šai rūpībai ir jābūt vēl lielākai. Es atceros, ka Latvijā bija pat publicēta vēstule ar prasību sniegt labāku informāciju par vakcīnām. Tas bija ļoti svarīgs signāls, ka cilvēkiem pietrūkst labas informācijas. Tā vietā bija nevajadzīgas diskusijas, ka, piemēram, vakcīnas nav eksperimentālas, jo Eiropas Zāļu aģentūra šādu terminu nelieto. Lai gan reāli cilvēki nelieto vārdus tikai ar birokrātu definētajām nozīmēm. Daudzi cilvēki sarunvalodā par eksperimentālām lietām sauc to, kas līdz galam vēl nav pārbaudīts, un arī šīs vakcīnas vēl nav līdz galam izpētītas. Tas nenozīmē, ka vakcinācija būtu nepamatota. Ieguvums vairākkārtīgi atsvēra iespējamo risku. Iespējams, ka birokrāti nezināja, kā to paskaidrot, tāpēc izsmēja tos, kas nosauca vakcīnas par eksperimentālām. Savukārt vienu no vēstules parakstītājiem pat atlaida no nozīmīga darba Saeimā. Iespējams, ka tur bija vēl citi iemesli, kas mazāk zināmi, tomēr tas bija ļoti slikts signāls, ka labākai informācijas sniegšanai nav lielas nozīmes.

Komunikācija ar cilvēkiem par medicīnas jautājumiem ir ļoti smalka un sarežģīta sfēra. Es nesaprotu, kāpēc man dzīvē ar to tagad ir jānoņemas, jo es tiešām esmu vismazāk piemērots šai lomai. Varbūt tas ir tāpēc, ka Latvijā neviens tai nepievērš nekādu uzmanību, ka esmu kā vienacis neredzīgo valstī.

Nesen bija gadījums ar vienu citu cilvēku, kurš ilgi negribēja vakcinēties, bet piedalījās dažādās diskusijās. Tad es atbraucu un neko nediskutēju, bet tikai pateicu – nu tagad ir pienācis laiks un tev vajadzētu novakcinēties. Un cilvēks mierīgi piekrita, ka jā, un es viņu tagad aizvedīšu uz vakcinācijas punktu. Tur nav mana nopelna, šo cilvēku pārliecināja tie pārējie, kas ar viņu iepriekš diskutēja. Es tikai atbraucu un uzķēru to brīdi, kurā cilvēks jau bija pārliecināts, lai gan to skaidri vārdos nebija paudis. Dažreiz ir jādod cilvēkam laiks pašam nonākt pie pareizā lēmuma. Mēs varam tikai dot precīzu un cilvēkam viegli saprotamu informāciju, atbildēt uz jautājumiem, bet, neizrādot nekādu spiedienu, izvēli atstāt paša cilvēka ziņā.

Cibā parādījās jautājumi par to, kāda ir mana attieksme pret (ne)vakcinētajiem personīgi? Absolūti nekāda. Man ir vienalga, vai mani apkārtējie ir vai nav vakcinējušies. Es to nejautāju, ja vien paši cilvēki neizrāda interesi par to runāt. Mani nesatrauc viņu izvēle, lai kāda tā būtu. Tā ir viņu privātā lieta, sensitīva veselības informācija, kura bez vajadzības nav citiem jāzina. Personīgi tas arī nekādi neietekmē manu attieksmi pret šiem cilvēkiem.

Tukšie iepirkšanās centri ir superpatīkami, jo nav vairs rindas Cenuklubā vai Ksenukai, lai nopirktu pāris dībeļus -- 18:30 CK viss kā izslaucīts.

No otras puses, tas tikai norāda uz to, kur visi nevakcinētie tusēja.

Krišjānis kārtējo reizi ieskicēja ārkārtīgi pretīgu mošķi, kuram viņš acīmredzot tic.

Citēju

/saka_taisniibu2
2021-10-14 21:47 (saite)
Starp citu, fakts, ka cilvēki mirst, noveco, slimo un pamazām sabrūk tiešām ir klasiska dogma par iedzimtā grēka un Ādama pārkapuma sekām. Tie, kas vēl turpina grēkot - un šos grēkus nenožēlot - šādi krauj malku savam sārtam, kas, jā, var izpausties arī kā providenciāli uzsūtītas slimības, lai salauztu cilvēka iedzimto spītību, ļaunumu un nepaklausību./

http://klab.lv/users/gnidrologs/836582.html?view=5710566#t5710566

Nezkāpēc šitas man atgādināja pītersonu ( tas laikam bija pītersons) kurš baroja bērnus ar dārzeņiem, aizspiežot viņiem degunu.

Iz tās pašas sērijas.

kļavas lapas visas dzeltenas no apakšas līdz augšai un masveidā emigrē no koka zariem uz lapu čupu - divi sētnieki strādā vaiga sviedros

если в кране нет воды
значит выпили жиды

если в крене есть вода
значит жид нассал туда

pareizi, ja neesi aizgājis pēc potes, kas vainīgs, bļēģ jobannie žīdmassoni! un valdības ukazi ;)

hehe - neskatoties uz jebkādiem valdības ukaziem man ir 3 džabs un sencim arī un mēs abi jūtamies apmierināti kā nīlzirgi piržot nīlā - mūs visi valdības lēmumi apmierina

Vēl tiem, kas domā, ka tā nav valdības vaina, ka vakcinācija ir pārāk zema, atgādināšu, ka valdība jau no paša sākuma vakcināciju balstīja uz iebiedēšanu par obligāto vakcināciju. Ne jau velti bija daudzi protesti, vākti paraksti un Baltijas ceļu pret šādu attieksmi utt. Taču visus šos iebildumus valdība noraidīja, savukārt, pozitīvos veidus, kā lielāku ģimenes ārstu atbalstīšanu u.c., tā ignorēja. Tagad iznākums ir skaidri redzams. Citās valstīs vakcinācija nav obligāta, UK formāli it kā veselības darbiniekiem ir, bet praksē es zinu, ka pat uz to skatās caur pirkstiem. Un nav jau tā, ka UK nebūtu spēcīga antivax kustība. Domāju, ka facebookā tā ir vēl lielāka. Bet rezultāts ir sasniedzams arī bez piespiešanas.

Pat nekāds burkāns nav vajadzīgs, jo lielākais ieguvums no vakcinācijas ir nāves riska samazinājums par gandrīz divām reizēm. Kaut kādus papildu labumus par vakcināciju var solīt tikai tas, kurš nesaprot vakcinācijas patieso ieguvumu.

Vēl var papildināt ar pārdomām, kādas kļūdas tikai pieļautas pašā vakcinācijas sākumā. Atceros, ka pirmās vakcīnas tika atvestas jau decembra beigās, bet ārstiem gribējās svētkus, un aktīvo vakcināciju atlika līdz janvārim. Tas man šķita jocīgi, jo, ņemot vērā to satraukumu, kāda valdīja par kovidu, pēkšņi tāda nesteidzība jau liecināja par problēmām visā procesā. Man personīgi vakcinācija liekas ļoti interesants process, atbildīgs un sensitīvs, bet tik piesaistošs, ka es noteiktu atteiktos no svētku svinēšanas, lai varētu sākt vakcinēt pēc iespējas ātrāk.

Ļoti nelabvēlīgs moments bija arī tas, ka tika uzsākti tiesu procesi tajos dažos gadījumos vakcīna, kuras tolaik bija ļoti ierobežotā skaitā, iedeva bez rindas. Protams, kārtībai ir jābūt, bet varēja tomēr saprast, ka cilvēki apiet rindu pozitīvu mērķu vārdā.

Trešais nesaprotamais gājiens bija tad, kad pēc vakcinācijas neatnāca pietiekami daudz veco cilvēku, un tā vietā, lai analizētu, kur ir kļūda – vai tā ir informētības problēma, vai arī tas, ka veciem cilvēkiem ir grūti nokļūt centralizētajās vakcinācijas vietās, vai varbūt tā ir uzticēšanās krīze utt. – un attiecīgi atrisinātu šo problēmu un turpināt dot vakcīnas rindas kārtībā, valdība izdomāja vispār atteikties no prioritārām grupām un palaist procesu brīvplūsmā.

Jau pašā sākumā visi sabiedriskās veselības plānotāji runāja par to, ka vakcinācija ir smalka lieta un ir jāņem vērā dažādas nianses. Bija garas diskusijas, kādām ir jābūt šīm prioritārajām grupām, ar kuru galu sākt utt. Visas lietas nevar paredzēt, bet tagad izlikties, ka nekas tāds netika plānos, un tas, ka brīvplūsma nav nostrādājusi, ir tikai un vienīgi pašu cilvēku vaina, ir negodīgi.

Vēl par šo rudens uzliesmojumu man šķiet, ka viss ir diezgan vienkārši. Kamēr bija jauks laiks, cilvēki daudz pavadīja laika ārā. Pienākot vēsākam un lietainākam laikam, cilvēki vairāk tusējas iekštelpās, un attiecīgi aplipina viens otru. Šajā ziņā ieteikumi rīkot jaunas mājsēdes ir neloģiski, un te pat es valdībai piekrītu, ka tam nav nekādas jēgas.

Bet arī pasu pieprasīšana veikalos jau neko nemainīs, jo cilvēki tāpat turpinās tusēties iekštelpās. Tā vietā vajag visus dzīt ārā. Rīkot jaunus maratonus, spēles, brīvdabas sports, sēņu lasīšanas sacensības, pārgājienus un ugunskuru stāstus utt.

Mānija (grieķu: μανία (maníā) — ‘ārprāts, kaisle’) ir situācijai neatbilstošs pacilāts garastāvoklis, ko pavada nemērķtiecīga rosība un kuram ir tendence aizvien pastiprināties. Tas ir patoloģisks stāvoklis, kas parasti norāda uz garīgiem traucējumiem (maniakāli depresīvā psihoze, šizofrēnija), galvas smadzeņu traumām vai organiskām slimībām (audzējs, vairogdziedzera disfunkcija). Mānija visumā norisinās ar skaidru apziņu, bet izkropļotu īstenības uztveri. Viss liekas iespējams, sākas sevis un situācijas pārvērtēšana, nepārdomāti solījumi, spriedumu paviršība, bezatbildīgi lēmumi, izšķērdība u.tml. Dažreiz parādās kareivīgums, tieksme pēc konfliktiem, strīdiem.

Nobela prēmiju ekonomikā (un lūdzu nekomentējiet par to, ka tā nebija oriģinālā Nobela prēmija, jo es to zinu un ir nebūtiski diskusijai) šogad saņēma par ļoti vienkāršu un jau sen lietotu statistisku paņēmienu “atšķirības atšķirībās”. Piemērs ir ar minimālo algu, kuras pacelšanas ietekmi nevar tik vienkārši novērtēt, jo ekonomika mainās visu laiku dažādu iemeslu dēļ. Bet salīdzinot šīs izmaiņas ar līdzīgu štatu, kur minimālā alga netika pacelta, var aprēķināt minimālās algas ietekmi uz nodarbinātību. (Vispārīgi tika secināts, ka minimālās algas celšanai nav ietekmes vai pat ir pozitīva ietekme uz nodarbinātību kopumā, bet par to citreiz.) Izklausās ļoti vienkārši, bet par to ir piešķirta Nobeļa prēmija. Neatbildēts jautājums, kāpēc mums reizēm ir tik grūti aizdomāties par šādām vienkāršām lietām?

Šeit ir cita datu vienība, no kuras ir ārkārtīgi vienkārši aprēķināt, ka vakcīna pret kovidu samazina risku nonākt slimnīcā (un attiecīgi arī saslimt un nomirt) apmēram 10 reizes. To pierāda šie 87%, jo mēs arī zinām, ka vakcinējušies ir aptuveni puse iedzīvotāju, un tādējādi šīs divas grupas ar vakcinētajiem un nevakcinētajiem ir apmēram vienādas (mums ir paveicies, ka esam šādā situācijā). Ja mani būtu jāpārliecina par vakcinēšanās ieguvumu, tad šis skaitlis būtu tas, kas spētu to izdarīt. Savukārt, riski no nevakcinēšanās ir mirstības pieaugums par 100% (par to jau vairākas reizes rakstīts iepriekš). Tātad ar vakcināciju riska pieaaugums nomirt ir tikai 10%, bez vakcinēšanās – 100% pieaugums.

Lai gan šis aprēķins ir ārkārtīgi vienkāršs un ļoti uzskatāms, man nekur nav gadījies to skaidri dzirdēt no ekspertiem, valdības pārstāvjiem vai žurnālistiem. Iespējams, ka šeit darbojas princips, ka tā vienkāršība traucē par to aizdomāties. Vairums ieteikumu pamatā ir divu veidu – 1) vakcīnas ir labas, jo novērš smagu saslimšanu un nāvi, bet nekonkretizējot kādā mērā. 2) Žanis (Pēteris, ārsts, mācītājs, prezidents utt.) saka, ka vakcinēties ir labi, tāpēc to vajag darīt. Tas varbūt ir pietiekami daudziem, bet noteikti ir ļaužu grupa, kurai ar to nebūs pietiekami un kuri gribēs dzirdēt skaitļus, lai gan ne gluži zinātniskā līmenī.

Vienkāršs grafiks tiem, kam patīk redzēt informāciju grafiski:



Tagad mēs nonākam pie galvenā. Valdība ir noteiktusi, ka cilvēkiem iepērkoties, piemēram, grāmatu veikalā, ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Tā ir pilnīga totalitāra norma, kura ir nepieļaujama demokrātiskā sabiedrībā, miera un labklājības laikos. Pats pārsteidzošākais ir tas, ka cilvēki to atbalsta un vēl novērtē valdības darbu pozitīvi. Tiešām tas jums šķiet normāli un pieņemami? Uzrādīt pasi, lai ieietu veikalā?

Es pieņemtu argumentu, ja būtu tiešām noticis kaut kas ārkārtējs. Mēs visi saprotam, ka tas īsti netiek darīts drošības dēļ, jo citādi tas arī nozīmētu, ka ne ventilācija, ne maskas nedod nekādu efektu. Tas tiek darīts tikai ar mērķi piespiest vairāk cilvēku vakcinēties un lai valdībai nekas nebūtu jāskaidro. Vai tiešām pārējie pasākumi veicināt vakcināciju nav pietiekami efektīvi? Fakts, ka tik daudzas valstis to ir spējušas izdarīt bez jebkādiem piespiedu pasākumiem, apliecina, ka tas ir iespējams un šoreiz valdība vienkārši nav izdarījusi līdz galam veicamos darbus. Nav bijusi vienkārša un skaidra komunikācija, netika atbalstīti ģimenes ārsti, lai komunicētu ar saviem pacientiem, kā arī pie vakcinēšanas netika pielaisti farmaceiti. Lietas par kurām jau ir daudz runāts un aicināts. Ja visi šie darbi būtu līdz galam izdarīti, tad vēl varētu pieņemt argumentu, ka ir vajadzīgs kaut kas vairāk. Bet diemžēl, valdību šo nukleāro opciju ir izvēlējusies tāpēc, lai labotu savu neizdarību, un cilvēki, kas ir noguruši, pieņems jebko, pat totalitārus pasākumus.

Bet šī nukleārā opcija ir pilnīgi nevajadzīga, jo galu galā vēl ir opcija uzlabot slimnīcu kapacitāti un lūgt palīdzību no kaimiņvalstīm, kur šķiet, ka šobrīd nekāda pārslodze nedraud. Parasti totalitāras iekārtas izvairās no šādas palīdzības lūgšanas, jo tām ir jāsignalizē, ka mūsu totalitārā sistēma strādā labāk nekā tās, kur cilvēkiem ir lielākas brīvības.

Šis ir noripinājies pa slideno nogāzi ļoti ātri. Sākumā sertifikāti bija vajadzīgi tikai ceļošanai. Satraukumam nav pamata, un vakcīnu pases jau nav nekas jauns, viņi teica. Pēc tam pases bija jāuzrāda tikai atsevišķiem lieliem sporta pasākumiem. Tagad tas jau ir vajadzīgs veikala apmeklēšanai. Es nezinu ar ko tas beigsies, bet vēstures gadījumi liek domāt, ka šādas slidenās nogāzes parasti nebeidzas labi. Ja cilvēki neizrādīs pretestību, tad Baltijas valstīs atgriezīsies nopietnas problēmas ar demokrātiju.

Japāna pēc ekspertu domām visu izdarīja nepareizi, un tomēr tā ir veiksmes stāsts. Par tās kritiku pat varējām lasīt no cibiņa morrā stāstiem. Viņi pat sarīkoja olimpiādi, tiesa gan bez skatītājiem. Viņiem bija lēna vakcinācija, bet tagad viņi panākuši un apsteiguši daudzas valstis. Var jau būt, ka tas ir tikai pagaidu rezultāts, un viņiem vēl viss ir priekšā, bet tas vēlreiz parāda, cik daudz mēs nesaprotam par izplatību, un ka vairums “stingro” pasākumu ir neefektīvi.

Man visvairāk interesētu, kā viņi organizēja vakcināciju. Iespējams, ka tā ir cita kultūra, kuru mēs nespētu līdz galam izprast, bet būtu interesanti uzzināt tik un tā.

uzskatīt, ka viltotu sertifikātu ir ap skaitli divi ir ļoti infantīli

zinot ārstu un med personāla plašo paziņu loku un cilvēka nespēju pateikt nē - haha

un šeit nav naudas lieta

dziesmiņa (rapido-falceto):
pandēmijas nava,
pandēmijas nava,
tā ne-eksistē!

Šoreiz pat Dumpis pilnībā piekrīt šīm idejām:

- ka ieviestie pasākumi nenovērš infekcijas izplatību
- jo infekcija izplatās telpās (pamatā, mājās vai darba vietās)
- ka valdības politika ir galīgi nepareiza (viņš to ļoti diplomātiski mīkstina, jo ir skaidrs, ka ar autistisku pieeju tieši kritizēt tāpat neko nepanāksi)
- ka seniori nav antivakseri, vienkārši bija jāatrod pieeja (piemēram, bija jāvirza vakcinēšana caur ģimenes ārstiem un farmaceitiem)

Ja kādam šķiet, ka valdības darbs ir bijis apmierinošs, pat ne teicams, bet vismaz puslīdz pieņemams šādos apstākļos, tad vēlētos dzirdēt jūsu argumentāciju.