Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
šos var palasīt 
23.-Apr-2024 02:06 am - Aiz maskas vienmēr ir cilvēks
Vakar izlasīju Luīzes Pastores grāmatu Šis ir mans seriāls. Sen vairs neesmu nekāda tīne un arī tā nejūtos, bet grāmata ļoti aizkustināja. Lieliski uzrakstīta. Lai gan atšķirīga, bet noskaņas ziņā nedaudz atgādināja filmu Tizlenes. Nu tādā ziņā, ka pat ārēji stilīgie cilvēki var justies nedroši par sevi, vai viss ar viņiem ok. Un, jā, skaista meiteņu draudzība pāri visam. Dažas reizes pat paraudāju un pārdzīvoju līdzi. Arī deviņdesmito gadu beigu labs atspoguļojums, kaut gan man tur atgriezties negribas. Pati grāmata ir daudz dziļāka un nopietnāka nekā mans virspusējais apskats šeit (nāk miegs), redzēju pat sapnī kā galvenā varone manā vietā pasaka stingru nē, jo zina, kas viņai dzīvē ir svarīgākais, savu ceļu (sapnis bija par mani, bet kā filma, lomas manā vietā tēloja citi, daudz jaunāki cilvēki, tāpēc beigās šķita, ka nav nemaz par mani, jo tādā veidā tiek dota iespēja iepazīt daudzas citas man līdzīgas planētas). Vienā no grāmatas atvērumiem ir tests, kur var noteikt, kurš grāmatas varonis tu esi. Es, protams, sanācu pieaugušais, tātad par viņu grāmatā ir diezgan maz:)
Bet vispār tas bija pats vieglākais tests manā mūžā, kur nebija nekas daudz jāprāto, tikai jāseko norādēm, atbildot ar jā vai nē. Tev ir brilles? Jā. Tu noslēpumaini klusē vai mūžīgi vāries? Drīzāk pirmais nekā otrais variants, lai gan droši vien esmu kaut kur pa vidu, taču tik garlaicīga varianta tur, protams, nav. Tas arī viss, jau klāt testa rezultāts: "Apsveicu! Tu esi Juris! Tava superspēja ir tavās hameleonbrillēs - tu redzi citiem cauri kā rentgenā un tev sāp tas, ko tu viņos ieraugi. Tāpēc tev nav humora izjūtas un citi tevi var uzskatīt par sausiņu."
22.-Apr-2024 04:13 pm - par reklāmu
Diezgan precīzi pateikts, kāpēc reklāma būtu stingri jāierobežo. Nevis jāaizliedz, bet jāaizvāc uz noteiktām tai paredzētām vietām.
[gari, krieviski]

Реклама – это хамство.
Особенно – реклама на ТВ.

Такое же, как перебить собеседника.
Что из того, что это принято сегодня так широко.
Особенно на ТВ.

Влезть в фильм, который тебя захватил,
нагло, навязчиво, беспардонно, без позволения,
с предложением какой-нибудь дряни, не нужной тебе никогда…

Разорвать красоту, созданную талантом или талантами,
чтобы на моем экране появился не актер от Б-га,
а продажное человекообразное,
способное утопить все умное, красивое,
готовое ради денег на любую низость.

Попробовать навязать мне,
увлекшемуся Смыслом,
игрой Актеров,
всплеском Режиссерского замысла,
Гармонией,
Творением,
какую-то пустышку,
сдобренную ужасающе рифмованным текстом
и фиглярством квази-актеров.

Порождение быдла.
Ненавижу!
21.-Apr-2024 10:41 pm
Jo zobens nonēsā savu apvalku,
Un dvēsele izdeldē krūtis
Un sirdij jāapstājas, lai elpotu


----------------------------------------

So, we'll go no more a roving
So late into the night,
Though the heart be still as loving,
And the moon be still as bright.

For the sword outwears its sheath,
And the soul wears out the breast,
And the heart must pause to breathe,
And love itself have rest.

Though the night was made for loving,
And the day returns too soon,
Yet we'll go no more a roving
By the light of the moon.

/Lord Byron
20.-Apr-2024 07:37 pm
Ar mani šodien uz ielas vēlējās iepazīties vīrietis vārdā Aleksejs. Prikoļna vigļiģiš. Pēc manas atbildes pārgāja uz latviešu valodu un teica, ka visiem tā esot jāzina. Tam es nevarēju nepiekrist. Aleksejam šodien bija bēda, ka izpircis savu telefonu no lombarda, bet nevarot atcerēties pin kodu. Es viņu mierināju, ka gan jau atcerēsies. Divus krustojumus vēlāk, noskaidrojis manu attiecību statusu, draudzīgi atvadījās.
20.-Apr-2024 03:35 pm
Man ir jauna rožābele, upene, jāņoga un aliča. Mazās laimītes.
Upenei un jāņogai vēl nezinām vietu. Oh well.
20.-Apr-2024 11:30 am - Uzraksts nr. 10
I believe in power of tears.
19.-Apr-2024 11:31 pm - Akmeņi un domas
Šajā pelēkajā un aukstajā dienā galvā sāka skanēt dziesma, kuras nosaukumu pa dienu nevarēju atcerēties (tikai tagad atnāca), bet videoklipu gan spēju labi vizualizēt, jo varbūt pati dziesma nemaz tā neuzrunāja. Klipā galvenā varone satika dažādus cilvēkus, kuri pēc sarunas aiz sevis atstāja akmeņus. Beigās jaunajai sievietei bija pilna soma ar akmeņiem, ko varētu interpretēt kā vainas sajūtu, cilvēku pārmetumus vai citu problēmu (smagumu) uzņemšanos. Varbūt pat nevajag nodalīt. Pēc darba aizgāju uz parku salasīt dabas materiālus darbnīcai. Neko neplūcu, ņēmu to, kas zemē nokritis, jo vajadzēja tikai piecus, plus akmeni. Viss salasījās tik viegls un gaisīgs, pat skaists ķiršu koka zieds mētājās zālītē. It kā gaidītu tieši mani. Vēl dīvaini aptvert, ka pavisam nesen jautājumi: kur es esmu? kāpēc esmu šeit? šķita tikpat ikdienišķi kā elpošana. Un tie parasti radīja tādu kā drošību un mazināja apjukumu ik reizi, kad tos uzdevu. Savādi aptvert, ka jau kādu gadu tādus sev vairs nevaicāju, jo svarīgāk bijis vispār piecelties, kustēties, nokļūt no viena punktu uz citu utt. Varbūt tiešām smadzenes ir tik garlaicīgas, ka visu šo laiku bijušas aizņemtas ar to, lai es izdzīvotu, nevis reflektētu? Bet nu ir tik laba sajūta, ka atkal spēju domāt! (Ja vien tā nav ilūzija, ka domāju, hehe)
18.-Apr-2024 11:46 pm - Dungoju
labāk nebūtu no sevis aizbēgusi
mājupceļš ir garāks aklai bezmugurkaulainai..
18.-Apr-2024 11:44 pm - Ideja
kura droši vien patiks gājēju tiesību aizstāvjiem:

https://www.anekdot.ru/i/caricatures/normal/24/4/17/1713381433.mp4
18.-Apr-2024 11:29 pm
To My Duties

While I’ve been doing my job
stone by stone, quill by quill,
winter has passed, leaving
empty places
and dead rooms.
I work on all the same.
I really should replace
all those things I’ve forgotten,
fill the darkness with bread,
inspire hope again.

The dust of the season,
its harsh rain, are all I deserve:
for myself I claim nothing more than all space
and the right to work there, bearing witness to spring.

I must have something for everybody
day by day and week by week, gifts of the blue variety
or cool blossoms from the woods.

First thing in the morning, I’m going strong
while others have sunk
into sloth or lovemaking.
I’m sweeping out my bell tower,
polishing my tools and my heart.

I have enough dew to go around.

/Pablo Neruda from: ODES TO OPPOSITES
17.-Apr-2024 02:50 pm
"Dezinformācijas teorijā to sauc par akcentu pārlikšanu. Nevis būtiskais prevalē pār nebūtisko, bet gan ar akcentu pārlikšanu autori padara nebūtisko par būtisko."
16.-Apr-2024 04:58 pm - Nav elektrības - nav naudas?
tas nebūtu labi, tāpēc šis

https://www.apollo.lv/8001837/latvija-ar-likumu-garantes-skaidras-naudas-pieejamibu

likumprojekts meiko sensu.
16.-Apr-2024 01:43 pm - mušas ar kotletēm
Vecais nacionālists kā vienmēr sarunā šādās tādas muļķības bet par `` zaļo kursu`` viņam ir nekomfortabli daudz taisnības

https://neatkariga.nra.lv/intervijas/453904-aleksandrs-kirsteins-zalais-kurss-ir-krapnieciba-kas-iznicina-dabu?utm_source=inboxlv&utm_campaign=inboxlvNews&utm_medium=button

//Taču pēc tam Lietuvā pēc “zaļo” ierosinājuma bija referendums, kurā tika nobalsots, ka atomelektrostacijas ir bīstamas, tāpēc nav vajadzīgas. Tas atgādina to, kas notika Vācijā, kur tika slēgtas 10 lielas atomelektrostacijas.//

OK, izrādās ka leiši zaļsajukuši prātā pēc vāciešu piemēra.

//Tikai tagad zinām, ka visas šīs zaļās kustības Eiropā - “Greenpeace” un tamlīdzīgas - saņēma finansējumu no Krievijas, kas nebija ieinteresēta stabilā Baltijas valstu energoneatkarībā, jo tirgoja tur savu gāzi.//

Brīnos kā Kiršteins to zina `` tikai tagad``, es atvainojos par to bija rakstīts GRU disidenta Suvorova - Rezuna grāmatās vēl 1985. gadā.
16.-Apr-2024 08:24 am
Es sapratu. Latviešu valoda ir mūsu Praids.
15.-Apr-2024 10:41 pm
Šodien pirmā diena, kad stresa līmenis tik augsts, ka nevienu brīdi neprasījās paslinkot. Žēl tikai, ka mans organisms parasti uz to reaģē ar saslimšanu. Rīt jāmēģina nedaudz ilgāk pagulēt.
14.-Apr-2024 12:38 am - Mānīgā drošība
Šķiet, ka pirmo reizi pa ilgiem laikiem naktīs vairs nelecu no gultas vairākas reizes, lai pārbaudītu, vai esmu aizslēgusi durvis. Un katru reizi tas ir mani tā kaitinājis, jo galīgi nav man raksturīga šāda apsēstība. Vienubrīd pat galvā pazibēja stulba doma, ka tas man no kāda ir pielipis. Protams, uzreiz to noraidīju kā absurdu un neloģisku, labi vēl, ka tik daudz saprāta man piemīt. Tikai ziemā uzzināju, ka tādas darbības veikt ir raksturīgi daudziem cilvēkiem, kad pēc sāpīgiem pārdzīvojumiem vajadzīga drošības sajūta.
13.-Apr-2024 10:43 pm - Ideja priekšnesumam
Sīka ideja humanitāram eventam:

Šai cienījamajai lēdijai

https://tautaruna.nra.lv/divaini/453205-uz-eirovizijas-skatuves-kaps-ista-ragana/?utm_source=inboxlv&utm_campaign=inboxlvNews&utm_medium=button

vajadzētu atrast kur ir norakti tādi antropoīdi kā Sprengers, Krāmers, Karpcovs utt. [viņu tur bija padaudz] un secīgi uzdancot uz viņu kapiem. Filmējot, protams. Valpurģu naktī, protams. Ne jau nu ka tam būtu kāda nozīme vnk mazs prieciņš :)

Drusku nopietnāka piebilde: Saprotot cik destruktīvs ir mūsdienu neopuritānisms/ degrowthisms/ wokisms un noliedzot to mums tajā pašā laikā nevajag aizmirst kādas destruktīvas lietas bija pagātnē, kaut vai tāpēc lai tiekot vaļā no wokisma un hipijveidīguma tās lietas no pagātnes nekad neatgrieztos.
12.-Apr-2024 08:50 pm - Intraverta lēciens ekstravertuma bezdibenī
Šodien apstaigāju apkaimes skolas un ļoti noguru. Ceļā uz atlikušo apciemojamo ēku šķita, ka esmu kļuvusi par 100 kilogramiem smagāka, tik grūti paiet, it kā man būtu uzkrauts viss pasaules smagums un nastas. Norakstīju šo nogurumu uz negulēto nakti. Bet tad notika kaut kas savāds. Kad iznācu no skolas un viss bija beidzies, smagums bija pazudis. Likās, ka ir pieauguši spārni un var pat lidot, jo esmu pēkšņi kļuvusi vieglāka par pūciņu. Varbūt tiešām esmu uzņēmusies nepareizos darbus. Man šķiet, ka tikai daļēji esmu iemācījusies būt par aizsargājošo pieaugušo savam iekšējam bērnam, ja skolas joprojām nedaudz biedē. Uz brīdi no drošās un paredzamās pieaugušo pasaules mani izsita gaisā jūtamais pusaudžu apjukums, bailes, nedrošība un mulsums.
12.-Apr-2024 04:00 am - Uzraksts nr. 9
"I'm not weird. I am limited edition."
(c) uzlīme tīņu žurnālā


Nezinu kādā sakarā tas teksts uzjundīja manī Išiguro romāna "Klāra un saule" noskaņas.
11.-Apr-2024 05:28 pm - Interesting take
Es te šobrīd vairāk citātus, vnk ir šis tas uzradies pēdējā laikā, jāpieraksta, lai nepazūd.
But many people say they have tried meditation and failed. Here are some common complaints about meditation:

I can’t do it. My mind wanders. I can’t sit still. I can’t concentrate that long. I fall asleep. I have too many noisy thoughts.

If your first attempt or first several attempts at meditation resulted in any of these thoughts, then congratulations — you’ve meditated!

Many people perceive meditation as a magical moment of transformation. But meditation isn’t about perfection. It’s about awareness. Being aware that your mind wanders, that you’re tired, that you can’t sit still, that your mind is racing — that’s the point of meditation.

// https://www.washingtonpost.com/wellness/2022/09/29/meditation-tips-awareness/
No šī viedokļa:
Notice the five senses.

Start by taking a few calming breaths.

Now, see five things around you. It can be items on your desk such as a lamp, a notepad and a pen, or trees and rocks as you take a walk.

Touch four things — the fabric of your clothes, a book, a leaf, the cat.

Hear three things. Notice a dog barking, the click of a keyboard, laughter in the break room.

Smell two things. Sniff the air, the detergent smell that lingers on your clothes.

Taste one thing. End your meditation with a bite of chocolate, a piece of fruit or a treat from the office candy dish.

P.S. WP izrādās viens no tiem websaitiem, kurus var lieliski izlasīt vienkārši nobloķējot skriptus (piemēram, ar Brave browserī iebūvēto funkciju vai [citos browseros] aizejot uz Site settings un nobloķējot javaskriptu.
11.-Apr-2024 10:26 am
Vakardiena bija traki jauka. Tik no rīta pamodos ar domu, eh, cik labi būtu, ja vilibalža gatavoto pastēti varētu dabūt arī brokastīs.
Mierinājumam - kihelkonnas slavas dziesma holesterīnam. Non, je ne regrette rien.
10.-Apr-2024 01:43 pm
Izbraucu no stāvvietas un pamanīju, ka pa mašīnas vējstikla iekšpusi rāpo maziņš zirneklītis. Varbūt no tiem, kuri izšķiļoties aizlec uz visām pusēm un, kur nu gadījies piezemēties, pa turieni jārāpo. Mašīnai uzņemot ātrumu, zirneklītis pārstāja rāpot un pieplaka pie stikla. Es arī tādā situācijā justos dezorientēts. Cik daudz gan apkārt ir šādu dzīvību, kas mēģina eksistēt, pat neapzinoties, ka visas likmes ir pret katra atsevišķā indivīda izredzēm. Taču bezcerības domai nav vietas. Ja vien to, kas cenšas, būs pietiekami daudz, gan jau daļai izdosies, bet pārējie ir nesvarīgi kā neievākta statistika. Tāpēc ar to spēciņu un sensorajām spējām, kas nu kuram krājumā, jākuļas tālāk, un oportūnisms ir vienīgais no visiem pasaules vārdiem, kas jāzina. Apturēju mašīnu, uzvilināju zirneklīti uz plaukstas un aiznesu nolikt uz ielas malā esošās sētas staba. Nez, kā viņam tur tagad iet.
This page was loaded Apr 24. 2024, 1:49 am GMT.