Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
pēdējais 
28.-Dec-2021 09:36 am - Šī diena vēsturē
Tālā 108. gada 28. decembrī cienījamais Romas pilsonis Publijs Kornēlijs Takits domīgs sēdēja pie pergamenta loksnēm nokrauta galda. Pa laikam atrāvās, lai ielūkotos saimniecības grāmatā.
- Ahā, Aulus Pomponiuss… 100 dināriji. Vēl joprojām nav atdevis, nekaunīgi smīn, mani sastopot… tātad “Tajā pašā gadā dzimis plebejs Aulus Pomponiuss, viens no derdzīgākajiem un blēdīgākajiem sava laika ļaudīm, apkaunojis savas ģimenes vārdu ar ieslīgšanu korupcijā un pretdabisku miesaskāri…” Tālāk – Sekstus Kvinktiuss, 50 dināriji, jau trīs reizes ignorējis parāda atmaksas termiņu… tātad “Romā uzzināja, ka Kvintus Kvinktiuss, Seksta Kvinktiusa tēvs, piesavinājies umbru, picēnu un lukānu nodevu naudu, taču pat stājies Senāta priekšā, noliedza savu vainu, kaut tai bija desmitiem liecinieku…” Ā, te lūk viņš – Publijs Kubrikānijs Kvadrātuss! 200 dināriji, parādu neatzīst, draud ar apsūdzību jēzuismā… tātad “visslavenākā Suburas kvartāla mauka apprecējās ar deklasējušos Kubrikāniju Kvadrātusu un dzemdēja tam dēlu Publiusu no nezināma vīrieša…”
Palēnām megadarbs “Historiae” tuvojās noslēgumam…
28.-Nov-2021 12:52 pm - Šī diena vēsturē
Tālā 1627. gada 28. novembrī Anglijas kroņa konsuls Dancigā, slepenpadomnieks sers Frānsiss Gordons (sir Francis Gordon of Braco) izgāja pastaigā uz pilsētas pludmali kopā ar savu laulāto draudzeni un abām atvasēm, guvernantes mis Dūdlijas un sekretāra mistera Hantlija pavadībā. Diena solījās būt jauka – jau izejot no nama Lielajā Tirgus ielā 39 (Langer Markt 39), sastapa savu bijušo kursa biedru no Rostokas universitātes studiju laikiem fon Brīmeru, kas nu bija visai ievērojams vīrs Saksijas kūrfirsta galmā. Labi sakari nevienam neskādē.

- Raugies vērīgi, Džordž, jo šādu ainu nezin vai mūsu pēcteči kaut reizi piedzīvos! Visa Polijas karaļa kara flote izgājusi jūrā, visi 10 kuģi! Un nosaukumi tādi, ka kārtīgs skots bez puslitra viskija ne tikai izrunāt, bet pat izlasīt nespēj: “Święty Jerzy”, “Latający Jeleń”, “Płomień”, “Arka Noego”… Pierakstījāt? Un nu viņi saņēmušies, lai jūrā pie Olivas ciema stātos pretī 6 Zviedrijas kuģiem!

Gordoni, mis Dūdlija un Hantlijs rimti vēroja Dancigas līcī izvērsušos jūras kauju, dzerot siltu tēju un uzkožot sendvičus. Kad kauja gāja uz beigām – viena zviedru galeona nogrimusi, otra sagrābta abordāžā, konsuls rezumēja:
- Vajadzēs admiralitātei nosūtīt sīku šī notikuma atskaiti. Ja poļi šitā turpinās, tad pēc gadiem vēl var sākt pretendēt uz kundzību Baltijas jūrā.
- Nu, ser, tas diezin vai notiks, - flegmatiski iebilda Hantlijs, - Kā pie mums, Aberdīnšīrā saka, ar vienu reizi vēl par sodomītu nekļūst.
2.-Okt-2021 12:45 pm - Šī diena vēsturē
1608. gada 2. oktobrī Hāgā alemaņu migrants Apvienotajās provincēs, Johans Liperhejs (Hans Lippershey, viņš arī Jan Lipperhey, Hans Lippershey, Johannes Lipperhey; 1570-1619) stājās Provinču štathalteru unģenerālštatu deputātu priekšā, lai demonstrētu savu jauno izgudrojumu - “teleskopu”, - un izdīktu grantu tālākiem darbiem.

Augstie hēri, kas patiesībā bija sapulcējušies, lai izrunātu kārtējo miera līgumu ar Spāniju, pēc neilgas ņemtnes un grūstīšanās paši pārliecinājās, ka ar jauno anķīnu var saskatīt pulksteņa ciparnīcu netālu esošās Delftas rātsnama tornī. Mazliet pastrīdējušies, vai te nav darīšana ar Belcebula kalpu maģiju (izskanēja pat doma, ka drošības pēc to nevienam nezināmo Johanu jeb Hansu varētu pievienot ikvakara dedzināmo raganu un burvju porcijai), visnotaļ piekrita ģenerālštatu deputāta un Ostindijas kompānijas ģenerāldirektora Andra Bikera neizpratnei: “Nu un ko mums ar šo verķi darīt?” Tikpat skeptisks bija arī Admiralitātes padomnieks Alberts van Burgs: “Mēs arī bez šī zinām, cik pulkstenis ir Delftā – tieši tikpat, cik Hāgā!” Savukārt Amsterdamas mērs Kornēlijs de Grāfs jau kļuva nikns: “Ko tērējam te laiku ar šo utubungu? Labāk pārbaudīt, vai šis nav katolis!”

Tā daudz netrūka, ka progresīvākā cilvēces daļa būtu palikusi bez teleskopa (gan jau nāktos vēlāk no nīstajiem katoļiem iepirkt Galileja ražojumus), taču fōnā piepeši ieķiķinājās rūdītais jūras vilks admirālis Kornēlijs de Jonge, pieplacis pie teleskopa: “Eu, veči! Tu blakus mājas logā sievišķi ģērbjas! Pat pupus var redzēt!”

Strīdus troksnis kā uz burvju mājienu apklusa. Visi klātesošie, kā jau kārtīgi protestanti, mulsi sāka pētīt savu kurpju sprādzes un izlikās, ka nekā nav dzirdējuši. Taču kad sākās balsojums, vai piešķirt meistaram Liperhejam naudu tālākam darbam, neviens nebalsoja pret…
14.-Sep-2021 02:51 pm - Šī diena vēsturē
Tālā 1867. gada 14 septembrī Fridrihs Engelss saņēma tipogrāfijā svaigi nodrukātā viņa labākā drauga Marksa sacerējuma “Kapitāls” autoreksemplārus. Ekipāžas ieeļļotu atsperu atslābināts, atšķīra vienu, prātojot, kurā lappusē lai palūdz autoram ierakstīt sirsnīgu vēlējumu, un iegrima tekstā…
No jaukās pēcpusdienas snaudas Kārli izrāva blīkšķi un blākšķi, Fridriham ielaužoties viņa guļamistabā, vicinot “Kapitāla” sējumu un falsetā spiedzot:
- “Kas tie par murgiem, Karl? Tā taču īsta herēze! Vai par to mēs gadiem runājām, tukšojot mana fātera vīna krājumus?!
- Kāda herēze? – pavēris kreiso aci slinki nostenēja Markss, - Kā kas ne pa spalvai, tā uzreiz herēze, spāņu zābaciņi un autodafē, ko?
- Šeit, šeit! – nikni kratīja bārdu Engelss. – Lasi pats: “Nauda un prece, tāpat kā dzīvei nepieciešamie līdzekļi un ražošanas līdzekļi, nebūt nav kapitāls paši par sevi. Tie ir jāpārvērš par kapitālu. Bet šī pārvēršana ir iespējama tikai noteiktos apstākļos: divām ļoti dažādām, pretējām preču īpašnieku šķirām jāsastopas vienai ar otru un jānonāk kontaktā – no vienas puses, naudas, ražošanas līdzekļu un dzīvei nepieciešamo līdzekļu īpašniekam, kuram ir vajadzība iepirkt svešu darbaspēku, lai vairotu tālāk to vērtību summu, ko viņš piesavinājies.”
- Nu un kas tur tāds šausmīgs?
- Tālāk, tas, kas rakstīts tālāk! – sašutumā rīstījās Fridrihs.
- Līber Fric, - Markss jau pamodies, iecietīgi paraudzījās uz uzticamo cīņu biedru. – Mums taču maksā par zīmju skaitu, kā izglītības ministrijas aģentūrā. Bet tālāk, tālāk taču neviens nelasīs. Pirmās pārdesmit lappuses izmocīs un metīsies muižas dedzināt, premjerus no kabinetiem ārā saukt, pieminekļus ar sarkanu krāsu apliet, sejas maskas dedzināt. Ko nu parasti bauri savā tupumā dara, kad izlasa vārdus "netaisnība" un "cīņa". Tā kā neuztraucies – tālāk nelasīs.
22.-Aug-2021 03:11 pm - Šī diena vēsturē
Tālā 1456. gada 22. augustā Transilvānijā, Tirgovištes (Târgoviște) pils centrālajā zālē norisa svinīga Valahijas principāta (Цѣ́ра Рꙋмѫнѣ́скъ) jaunā gospodara Vlada III kronēšanas ceremonija. Nu it kā ne jaunā – pusaudža gados viņš jau bija kronēts pirms astoņiem gadiem, taču jau pēc pusotra mēneša valdīšanas, Vadislava organizētā dumpja rezultātā Vladam nācās bēgt.

Viņš, šķindinādams piešus pret grīdas akmens plāksnēm, savu maģāru gvardu priekšgalā ienāca zālē tūlīt aiz heroldiem, kas svinīgi vēstīja par to. Uz mirkli apstājies pie liela venēciešu stikla spoguļa, saviebās un noskaldīja: Aizvākt! Neko te nevar saskatīt! – Tad aizsoļoja līdz tronim, apsēdās, un pārlaida bargu skatienu pār telpu: Aizkarus ciet! Saule acīs spīd. – Tad neapmierināts ievilka nāsīs gaisu: Pēc ķiplokiem smird! Kurš te lauķus ielaidis?! - Un ar skatienu ieurbās ar sudrablietām nokrautajā galdā: Vai ta' Valahija tik nabadzīga, ka pilī svētkiem nav pat zelta svečturu un kausu? Aizvākt!

Sulaiņi sarosījās, bet valahu bajāri klusēja un nervozi mīņājās, cenšoties saprast, kas tas Vlads par putnu. Gospodars uzmeta tiem caururbjošu skatienu: Tā, ar kronēšanos viss kārtībā, tagad palūkosim saimniecības lietas. Nesiet šurp rēķinu grāmatas! Palūkosim, kurš cik šajos gados saņēmis kroņa pasūtījumus ceļu būvei un skolu reformai, kas no tā visa paveikts. Un pie reizes to, cik kurš nodokļos samaksājis.

- Jēziņ, īsts asinssūcējs! Vampīrs! Drakula tāds! – izmisis nočukstēja kāds no celtniecības karteļa bajāriem kur pašā aizmugurē. Tā dzima viena no krāšņākajām viduslaiku Eiropas leģendām.
11.-Aug-2021 11:36 am - Šī diena vēsturē
Tālā 1919. gada 11. augustā Veimāras pilsētiņā Satversmes sapulces frakciju vadītāji ieslēdzās atsevišķā kabinetā, lai beidzot pieliktu punktu nemitīgajiem strīdiem. Taču katram bija savs sarkanas līnijas ieskauts kandidāts un riebums pret kompromisiem.
- Tronī jāļauj atgriezties Hoencollerniem! Tikai tautas dzīvesziņā sakņotu tradīciju atjaunošana un liberastu patriekšana ļaus Vācijai nostāties uz kājām un atkal kļūt varenai. – Uzstājās Vācu nacionālās tautas partijas vadītājs Oskars Hergts.
- Aizveries konserv! Hoencollerni padirsa karu kopā ar Vāciju! Viņu dēļ mēs te sēžam, nevis dzeram alu Berlīnē! Mums vajadzīgas svaigas asinis! Starptautisks skanējums! Mums vajadzīgi Habsburgi tronī! Pie tam akurāt šobrīd viņu lielākā daļa bez darba palikuši. – Hergtu pārkliedza Vācu tautas partijas vadītājs Gustavs Štrēzemans.
- Konservs pret konservu! Vienu sapuvušu ābolu te grasās mainīt pret citu, tikpat sapuvušu! Tfu! Mums jāpiedāvā troni Anglijas Džordžam! Apvienosimies ar Angliju personālūnijā un klūsim par pasaules megaimpēriju! Un tās apkaunojošās reparācijas tad nevajadzēs maksāt. Pie tam uz vietas Reihstāgā visu rīkosim paši, jo gan jau šis no savas Londonas slinkos atbraukt. Pie tam, ja arī atbrauks, tad skāde nebūs – kā nekā tīrasiņu vācietis! – vārdu ņēma Vācu demokrātiskās partijas līderis Ērihs Kohs-Vēzers.
- Tu stulbs, vai? Mēs ar viņiem karojām, tie englenderi miljonus mūsu varonīgo vāču karavīrus kaujas laukos noslaktējuši! Lai Anglija iet pakaļā! Tikai neitrāli! Kādu Dānijas Gluksburgu! Vai, ļaunākajā gadījumā, kādu no Grieķijas Gluksburgiem! – uzstāja Centra partijas līderis Aloizs Deglers.
Šajā brīdī durvis pavērās un galvu pabāza kāds vārdā nezināms deputātiņš no Frīzlandes. “Ko jūs te darāt? Mēs tur bez jums jau Konstitūciju pieņēmām, republiku proklamējām!”
- Republiku?! Kā?! Kādu?! Kas ir prezidents?! – viens pār otru ieaurojās šokētie frakciju vadītāji.
- Nu protams, ka Frīdrihs Eberts!
Tikai tagad klātesošie apjēdza, ka sociāldemokrātu līderis sapulcē nav piedalījies.
10.-Aug-2021 10:57 am - Šī diena vēsturē
Tālā 1539. gada 10. augustā Francijas karalis Fransuā I īgni urbināja degunu, klausoties kanclera Gijoma Poijē atskaiti.
- Iekasējumus fiskalumus kritumus, tukšumus kasēmus, visumus naudumus iztērējumus karojumus vajadzībimus. Nepieciešamus fiskālumus paaugstinājumus tirgotājumus armus piespiedumus līdzekļumus, piemēramus, klapējumus armus rīkstumus…
- Ne vella nesaprotu! – sašuta Viņa Majestāte. – Ko tu tur murmulē?!
- Tā ir viduslaiku latīņu valoda, Jūsu Augstība, visā Eiropā pieņemta lietvedībā un valsts pārvaldē.
- Lūk to akurāt nevajag! Nekādai Eiropai nevajag te zināt, ka mūsu valsts parādu Venēcijas banķieriem būs vēl mazbērniem jāmaksā! Cik mums kasē?
- Absolūtus nullius.
- Lūk, vēlies, lai par to kladzina visos galmos? Viss, punkts! Nevienam nav jāsaprot, kas pie mums notiek! Raksti karalisko dekrētu: turpmāk visos valsts dokumentos, lietvedībā un tiesvedībā izmantot tikai un vienīgi dzimto ildefransas valodu! Parakstos, es, Franciskus Primus reks frankorum et cetera, nu kā parasti.
Fōnā sarosījās skribenti un atskanēja zosu spalvu skrapstoņa. Visi saprata brīža svinīgumu un nozīmīgumu – dzimis jauns valsts pastāvēšanas pamatkoncepts, dzimtā valoda.
7.-Aug-2021 12:49 pm - Šī diena vēsturē
Tālā 1720. gada 7. augustā Krievijas impērijas kara flotes komandieris ģenerālanšefs kņazs Mihails Goļicins satraukts pētīja tālskata caurulē zviedru eskadru, kas manevrēja pie Grengamas salas. Garastāvoklis bija nomākts un satraukts.
- Cik, saki, sakaitījām svejus jūrjā pie Ālandu salām? – viņš jautāja savam flagkapitanam.
- Viens līnijkuģis un četras fregates, jūsu gaišība! - braši raportēja padotais.
- Bet mums cik?
- Sešdesmit un viena galera!
- Maz, ech, sasodīti maz!
- Bet mums vēl ir divi desmiti un deviņas lielās lielgaballaivas.
- Bet svejiem?
- Trīs galeras, trīs šēru laivas, brigantīna un galiota.
- Ka tavu māti! Mākonis naidinieku! Pats tas mūsu kungs un ķeizars varēja pret tādu karapūli karot! Pie Poltavas viņam bija krietni lielāks pārsvars, un pulvera svejiem nebija necik… Bet cik zobinu mums, ja līdz abordāžai nonāksim?
- Vienpadsmit tūkstoši, jūsu gaišība!
- Bet svejiem?
- Kāds viens tūkstotis moš salasīsies.
- Ech, kā būs, tā būs. Kas neriskē, tas nedzer šampanieti. Tikai uz veiksmi ceru, tikai uz fortūnu tik sarežģītā situācijā. Nu un uz to… kā tagad pieņemts muldēt… krievu jūrnieku spēku, vīrišķību un māku, bet to vēlāk, raportā atskaitīsimies. Ja paveiksies, mūsu vārdus iekals svētā mocekļa Panteleimona baznīcas sienā, un saštampelēs brangas medaļas par godu mūsu neredzētajai varonībai. Pacelt kaujas vimpeļus! Uzbrukumā tiem supostatu neskaitāmajiem karapūļiem!
4.-Aug-2021 12:33 pm - Šī diena vēsturē
Tālā 1662. gada 4. augustā Visas Dižās un visu pārējo lielkņazs, cars un citādā ziņā galvenais Aleksejs Mihaila dēls sadudzis mīņājās uz savas Kolomenskas rezidences lieveņa un taisnojās sētnieku, sīktirgotāju, maiznieku, kučieru un citu salašņu pūlim, kas ar mietiem rokā te bija ieradušies un pieprasīja paskaidrojumus, kāpēc valsts par visu maksā ar vara naudiņām, bet nodokļus iekasē sudrabā?!
- Ak, labie ļautiņi, valstī ir finanšu krīze, likviditāte samazinās, inflācija, zemā valūtas kursu volatilāte un pastāvīgās procentu likmju starpības…
- Tu ar mums krievu mēlē runā, citādi vellu redzēsi! – ieaurojās pūļa priekšējās rindas.
- Naidinieki, pie visa vainīgi supostati! Pagāni ļahi ar svejiem, hohložīdi un livonieši, tad vēl pindosi ar savu NATO naktis neguļ, to vien sapņo kā māmuļu Krievzemi okupēt un te dzīvot! Pierunājuši dažus kārkluvāciešu bajārus vara naudu kaldināt, bet paši sudrabu sev savāc un naktīs pāri robežām prom ved! Dievs mans liecinieks, nezināju!
- Uz mieta tos bajārus! Galvas nost! Sadedzināt! – draudzīgi ieaurojās sašutušais pūlis, uzzinot patiesību!
- Noteikti, mīlīši, uz mietiem jāsē… - cars saminstinājās, jo pieslīdējušais bajārdēls šim čukstēja ausī, ka strēļu pulki jau ieradušies, laukums ielenkts, vajadzīga tikai pavēle. – Bet jūs, kucesbērni, āži nemazgātie sūnciemieši, kā iedrošinaties ar savu tēvu un caru runāt?! Uz ļahu dzirnavām ūdeni lejat! Sadomājuši te praidot! Paši tūdaļ man visi uz mietiem tiksiet sasprausti, liberasti gltbiešu kurvas, geiropiešu līdzskrējēji!
… Tālākā šķērsielā, knapi izrāvušies no trakojošo nacionālgvardes strēļu nagiem, divi vīreļi piedurknēs slaucīja asinis no sadauzītajiem ģīmjiem. – Piemini manus vārdus – izspļāvis izsisto zobu viens teica otram, - nekad nebūs šajā valstī demokrātija, nekad nebūs!
29.-Jul-2021 10:25 am - Šī diena vēsturē
Tālā 1862. gada 29. jūlijā matemātiķim Čārlzam Lutvidžam Dodsonam (Charles Lutwidge Dodgson) matemātika bija tā apnikusi, ka šis nolēma atslābt, uzrakstot kādu blēņu stāstu par jautra zēna piedzīvojumiem Holandē.

Taču kamēr viņš apdomāja sižetu, atskanēja ellīgs blīkšķis un stikla šķindoņa – uz ielas futbolu spēlējošie puišeļi ar bumbu trāpīja akurāt verandas logā. Krietni sapīcis un atriebes domu pārņemts, Dodsons nomainīja galveno varoni puiku pret jauku meitenīti. Meitenītes nespēlē futbolu un nedauza logus.

Tik tālu ticis, viņš gandarīts atslīga klubkrēslā, iemalkoja tēju ar pienu un atvēra rīta avīzi. Ziņas bija pat ļoti nejaukas, proti, Amsterdamas biržas kraha dēļ kompānija, kuras akcijās viņš bija ieguldījis visus savus ietaupījumus, bija praktiski zaudējusi savu vērtību. Holandi jāsvītro! Jau vēlējās tās vietā ierakstīt Ameriku, taču atcerējās, ka arī tur pilns ar biržām. Nācās sižetu mainīt vēl radikālāk, sūtot meitenīti uz brīnumu zemi, kurā principiāli nav ne biržu, ne derdzīgās Amsterdamas.

Gandarīts par savu attapību, Dodsons iesāka stāstījumu, kurā mazā Beatrise (Denise, Luīze vai Alise – to vēl nebija nolēmis, jo zināja daudz mazu meitenīšu, kuru klātbūtne bija visai apgrūtinoša) skrēja pakaļ melnam kaķim… Taču šajā brīdī virtuvē atskanēja blīkšķis, šķindoņa, aizripoja katla vāks, kaķa ņaudēšana un sulīga ķēkšas škendēšanās. Kaķi, kurš bija apgāzis uz plīts auzu pārslu putras katlu, nācās izmest no mājas, bet stāstā nomainīt pret baltu trusi.

Pret vakaru blēņu stāsts bija tapis. Punktu pieliekot, Dodsons ilgi domāja, tad izsvītroja no tā arī savu vārdu – džentlmenim jābūt taisnīgam it visā.
This page was loaded Jan 26. 2022, 6:41 pm GMT.