- Lūk, par smēķēšanas kaitīgumu runājot...
- Piedod, ticības jautājumos neezmu neko zinošs, tur tev labāk pie teologiem iet.

1999. gadā, kad tika uzsākts krusta karš pret smēķētājiem, Latvijā smēķēja 49% vīriešu un 13% sieviešu. Savukārt 2014. gadā smēķēja 52% vīriešu un 23% sieviešu. Tb efektivitāte nenoliedzama, taču tas netraucē aicināt ieviest jaunus aizliegumus.

http://www.diena.lv/latvija/zinas/latvija-pedejo-gadu-laika-pieaudzis-smeketaju-skaits-pern-latvija-smekeja-36-proc-iedzivotaju-14118664

UPD:
Es ne par ļaužu paradumiem, bet tikai un vienīgi par administratīvo ierobežojumu efektivitāti. Jo jebkurš ierobežojums bez sava mērķa rada arī zināmu diskomfortu, tb jautājums, vai ieguvumi atsver zaudējumus. Līdzīgi kā Andropova inspirētā alkoholisma apkarošanas kampaņa izgāzās ar lielu brīkšķi, tā arī šī izskatās tai pašā silē. Un nav svarīgi, ka es pats daudz komfortablāk jūtos smēķētāju pārpilnajās Romā, Parīzē, Berlīnē vai Briselē, nevis tīrajā un spodrajā no smēķētājiem iztīrītajā Rīgā. Tb mani šai gadījumā interesē tikai un vienīgi administratīvu piespiedu manipulāciju efektivitāte.
Man aizdomas, ka ļaužu paradumi vairāk mainās, ietekmējoties no modes, tb jaunatnes pāreja uz ko modernāku, tb tabletēm, ir gluži dabiska: cigarete/pīpe prasa palēninātu laiku, vērojošu pasaules uztveri, savukārt ar katru paaudzi uztvere kļūst kaleidoskopiskāka un straujāka, tb lēnu un apcerīgu laika ritējumu spēj pieņemt aizvien mazāk cilvēku. Aber visas administratīvās manipulācijas vairāk vajadzīgas aizliegšanas piekritējiem – ļaudīm vajadzīgs ārējs ienaidnieks, ko nīst un ierobežot, vai tie ebreji, geji vai smēķētāji, – kad vieni beigsies, piemeklēs citus traucējošus elementus, pret ko vērsties. Tā kā sliecos te saskatīt administratīvo manipulāciju impotenci: ... darbs un materiāls. Ja šādu projektu īstenotu kāds privāta biznesa menedžeris ar saukli, ka bez viņa aktivitātēm situācija būtu kudi sliktāka, aizdomas, viņu boss nesaprastu, tb atlaistu.

Статистику о вреде курения сочиняли по заказу фармацевтических компаний, как установил суд. И что теперь России делать со своим жестким антитабачным законом, написанным по американскому образцу, задается вопросом Дмитрий Косырев

( vairāk )

Pozitīvais ir ne tikai tas, ka jau dzeru kļavu sulas, rīta cig kūpinot, ievērtēju gājputnu kāšus, tb pilnvērtīgi baudu nekānedarīšanas priekus (ja neskaita darāmo darbu sarakstu, ko laulene bargi piekleibējusi pie ledusskapja), bet arī tas, ka pie LNB centrālās ieejas piepeši novietojuši kādas 5-8 urnas smēķētājiem.
Sākumā aš sabijos: kas tad nu?! Vai izdomājuši mest pie malas savus izdomājumus un ļaut pīpmaņiem maliņā netraucēti kūpināt? Tak potams nē. Šitie sārtvaidži tak ir kā jehovas liecinieku neofiti - misijas apziņa liek savai ticībai pievērst visu pasauli, un nenomierināsies, līdz pēdējam pīpmanim dzeltena uzšuve uz mēteļa nebūs uzlikta un pa ietvi staigāt aizliegts, vai tas uz Rumbulu aizvests. Taču, sakarā ar to prezidentūru, Rīgā sabraucis bars eiropiešu, un šie nevēlas mainīt savus paradumus tikai tāpēc, ka kaut kāds iedzimto fanātiķu bariņš te izdomājis vajāt smēķētājus - tā nu nācās baleliņiem, nokārtu galvu, ierīkot publiskās smēķētavas vietās, kur eiropieši staigā. Nu ko lai saku: civilizētie ļaudis, brauciet šurp biežāk! :)

Nuss, es jau pirms padsmit gadiem tepat vien īgni purpināju, ka pīpmaņu vajāšana ir tikai ziediņi. Indivīdi ar neapturamu vēlmi regulēt citu cilvēku dzīvesveidu neapstāsies: piebeiguši vienus, viņi meklēs nākošos. Toreiz es improvizēju, ka tie varētu būt rudie, plikpauri vai briļļaiņi, jo precīzas prognozes nav mana stiprā puse. Nu lūk, šobrīd sēžu, vēroju cepienu par regulatoru pieteikumu uz monopoltiesībām pār dzemdēm, un ar gandarījumu pie sevis purpinu: es taču teicu, teicu, bet jūs tikai ņirgājāties, tagad pļaujat, ko paši sējuši. Nekas - pēc pāris gadiem aizliedzēji/ierobežotāji gan nāks klajā ar ko jaunu, ko līdz šim vēl nav tramdījuši.

RL: Es biju Ņujorkā, kad stājās spēkā smēķēšanas aizliegums restorānos. Kādu kaitējumu tas nodarījis sociālajai dzīvei?
Frana Lebovica: Milzīgu! Blumbergs to aizliedza, bet es viņu kaut kur satiku un jautāju: "Vai jūs zināt, kā sauc to, ka cilvēki sēž bāros, smēķē, dzer un sarunājas?" Viņš saka: "Kā?" Es viņam saku: "To sauc par mākslas vēsturi. Lūk, tā. (..) Vienīgie cilvēki, kurus amerikāņiem tagad ir atļauts neieredzēt, ir smēķētāji. Cilvēkiem ir milzum daudz visādu aizspriedumu, taču tos nav atļauts izpaust. Bet smēķētājus ienīst drīkst. Es to skaidroju tā, ka pretsmēķēšanas noskaņojums ir aizstājis prethomoseksuālisma noskaņojumu. Tie ir samainījušies vietām. Manā jaunībā homoseksuālisms faktiski bija ārpus likuma. (..) Tagad to pašu var teikt par smēķēštājiem. Ielās uz viņiem kliedz, tāpat kā kādreiz kliedza uz homoseksuāļiem. (..)

Via: Ar Franu Lebovicu sarunājas Arnis Rītups. // Rīgas laiks., 2014., augusts, 47. lpp.

Fran Lebowitz on Smoking: https://www.youtube.com/watch?v=aGcG7e03Nts

1926. gadā Harijs Anslingers (Harry Jacob Anslinger, 1892-1975), kuram bija kvēla cīnītāja ar sabiedrības netikumiem reputācija, tika pieņemts darbā ASV Finanšu ministrijas alkoholisma apkarošanas nodaļā (vēlāk pārgāja uz Federālo narkotiku apkarošanas biroju). Jau pašā sākumā viņš patīkami izbrīnīja kolēģus un priekšniecību ar iniciatīvu kriminalizēt arī alkohola lietošanu, t.i. noteikt kriminālatbildību ne tikai par alkohola pārdošanu, bet arī par pirkšanu (pusgads ieslodzījumā un 100 USD naudas sods pirmajā reizē, 3-5 gadi ieslodzījumā un līdz 50 000 USD naudas sods recidīva gadījumos). Diemžēl visādi sorosīti alkoholiķi gan apturēja likumprojekta pieņemšanu, un cīnītājam par sabiedrisko tikumību nācās uz laiku samierināties ar Sodomu un Gomoru.
Pakāpies pa karjeras kāpnēm, viņš 1943. gadā viņš un birojs uzsāka džeza apkarošanas kampaņu. Un kā nu necīnīsies ar šo izvirtību, kurā nav ne melodijas, ne ritma, bet paši izpildītāji ir “smirdoši netīreļi”, kas, “sapīpējušies marihuanu, paši uzskata, ka ir mūziķi, kaut nekā no mūzikas nejēdz”. Pats Anslingers postulēja, ka džezs kā žanrs ir uzskatāms pierādījums tam, ka marihuanas ietekmē ļaudis strauji degradējas un sajūk prātā: marihuana palēnina laika plūduma uztveri, tāpēc džeza muzikantiem deformējas izpildījums un tie spēj izkropļot jebkuru melodiju līdz nepazīšanai. “ASV ir 100 000 marihuanas pīpmaņu, lielāko tiesu nēģeri, meksikāņi, filipīnieši un izklaides industrijas pārstāvji. To sātaniskā mūzika – džezs un svings, – ir marihuanas radīta. Tieši tā mudina baltās sievietes kopoties ar nēģeriem, māksliniekiem un jebko. (..) Marihuana sabiedrību novedīs līdz pacifismam un komunistiskai smadzeņu skalošanai. (..) Marihuana ir iemesls tik daudziem vardarbības aktiem, kā nekas cits cilvēces vēsturē. (..) Marihuana ļauj nēģeriem uzskatīt, ka viņi nav sliktāki par baltajiem” utt.



Talkā nāca domubiedri no “zinātnes” aprindām, kas ķērās pie darba, lai pierādītu marihuanas kaitīgo ietekmi - vispirms izdomājam, ko ierobežot/aizliegt, un tad jau pierādījumus atradīsim. Beigu beigās, kaut arī džezu aizliegt neizdevās, marihuanu sākumā izdevās ierobežot un ar laiku kriminalizēt. Un ja par džezu tā viennozīmīgi reti kurš izteiksies, tad par marihuanas pīpēšanu visiem nu skaidrs, ka tas ir aizliedzams sātana izgudrojums, kas gandē veselību, izraisa psihiskās slimības un degradē gan smēķētājus, gan apkārtējos pasīvos marihuanas lietotājus.
Vērojot ļaužu aktivitātes visādu ierobežošanu un aizliegšanu ziņā, ir sajūta, ka Anslingera gars vēl dzīvs arī mūsdienās, kaut pats cienījamais krustnesis aizgāja uz tikumīgajiem ļaudīm paredzēto Paradīzi tālajā 1975. gadā.

Ilustrācijai: http://www.politico.com/magazine/story/2015/01/drug-war-the-hunting-of-billie-holiday-114298.html#ixzz3Prr63a00

Pasmelts no mi3ch

— Тu smēķē?
— Jā.
— Vai zini, ka smēķēšana saīsina dzīvi divas reizes? Cik tev gadu?
— 30.
— Bet varētu būt jau 60!

Ineta Lipša "Rīga bohēmas varā"

Godīgi čiepts no marle

Smēķētāju vajāšana balstās uz pieņēmuma, ka lielākā daļa pieaugušo cilvēku ar vēlētāju tiesībām nav pietiekami apzinīgi un negrasās atteikties no kāda sava paraduma tikai tāpēc, ka kāda ļaužu grupa to ierindojusi slikto ieradumu sarakstā. Klusa cerība, ka arī ellē ir ieviesti smēķēšanas ierobežojumi, tb dalītas zonas. Es, par provi, vārīšos vienā katlā ar Franu Lebovicu, Aleksandru Pjatigorski, Borisu Grebenščikovu, Otaru Joseliani un visu XX gs. radošās bohēmas plejādi, aber smēķētāju vajātājiem, ceru, ir rezervēta nepiedūmotā elles daļa, kur šie varēs vadīt mūžību Pētera Apiņa, Kaspara Dimitera, Rībenas, Stepanovas un visu to Saeimas deputātu, kuri nobalsojuši par ierobežojumiem, un calis.lv kolektīva gaisotnē, izolēti no derdzīgajiem pīpmaņiem. ;)