Dzirdēts, ka Preambulas tēvi gluži bez darba nespēj sēdēt - pirmais darbiņš nu ir beigts, nu tiek nākamais jau steigts, tb esot ķērušies pie Satversmes Nemaināmā Kodola sarakstīšanas, lai glābtu latviešu tradicionālo kultūru no izmiršanas, jo par tās glābšanu Satversmē tā īsti nekas nav teikts. Kā reizi pamanīju vienu gruntīgu latviešu paražu, ko derētu glābt no aizmirstības:
"Latviešu vīrieši ļoti mīlējuši šņaucamo tabaku, drīzāk viņi iztikuši bez maizes, nekā bez šņaucamās tabakas. Kad satikušies divi latvieši, tad viņiem pēc ierašas vajadzējis pasniegt viens otram savu tabakas dozi. Šīs ierašas neizpildīšana uzskatīta par lielu nepieklājību."

Via: Priekš 250 gadiem Kurzemē. // Brīvās zemes Ilustrētais pielikums, Nr.38., 1937., 299. lpp.

1999. gadā, ar saukli samazināt saslimstību ar vēzi (jo "smēķēšana izraisa vēzi"), LR Saeima pieņēma likumu “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”.

Ar vēzi saslimušo skaits 2000. - 2013.gadā:
gads - skaits
2000 - 8838
2001 - 8882
2002 - 9239
2003 - 9337
2004 - 10154
2005 - 10171
2006 - 10604
2007 - 10626
2008 - 9932
2009 - 10339
2010 - 11164
2011 - 11704
2012 - 11534
2013 - 11567
Via: Onkoloģija. SPKC statistikas dati par pacientu skaitu sadalījumā pa reģioniem, lokalizācijas veidiem, dzimuma un vecuma grupām no 2009. gada līdz 2013. gadam.

UPD:
Mani patiesi vēlme uzzināt apgalvojuma "smēķēšana izraisa vēzi" pamatotību, tb elementārus pamatrādītājus, cik % slimnieku vidū ir smēķētāju, cik smēķētāju saslimst. Jo pagaidām esmu sastapies vienkārtši ar apgalvojumu un viss. Bet tas jau velk uz tādu pašu iracionalitāti, kā jebkurš cits nepamatots apgalvojums (nu tur, ka urīns dziedē visas kaites, Jēzus mūs mīl, valsts, tie esam mēs utt.).

"Перед началом ленты «Город грехов 2» идет предупреждение о том, что дальше в фильме будут сцены курения. Осторожно!
А дальше начинаются убийства, насилие, секс и прочая сочлененка. Очень трогательное предупреждение."

1630. gadā Jaunās Amsterdamas (mūsd. Ņujorka) kolonijas gubernators Villems Kifts (Wilhelm Kieft) izdomāja aizliegt smēķēšanu. Protams, viņam nebija nekādu no pirksta izzīstu apgalvojumu par šī procesa kaitīgumu, tāpēc nācās iztikt ar vidusmēra cilvēkam iedzimto vēlmi aizliegt apkārtējiem to, kas pašam nepatīk. Tūdaļ pēc aizlieguma izsludināšanas pie gubernatora nama sanāca viens no pirmajiem cilvēces vēsturē zināmajiem flešmobiem: savācās visi kolonijas pīpmaņi - bez kādiem karogiem un transparentiem, - klusējot visi sēdēja un smēķēja, kamēr gubernators auroja, draudot visiem ar cietumsodu par valsts varas noniecināšanu, nesankcionētu mītiņu u.tml.

Via: http://www.futilitycloset.com/2014/07/05/flash-mob/

Gribas iziet uz mūžam miklās ielas, kur šķiet, sandalēs ieautās basās pēdas iegrims asfalta segumā, paiet nostāk, nostājoties zem tenta, izvilkt no piesvīdušā polo krekla kabatas viegli ieņurcīto cigu paciņu, aizsmēķēt, nolūkojoties Petroni torņos, pagriezties plecos, lai garām palaistu kādu laika zoba skartu zviedru seksa revolūcijas pēdējo mohikāni, gaidot laiski pūst dūmu un, kad tu pienāksi, teikt: "Moins! Kur bij tas šeņķis, kur alus ir auksts un litrīgajos kausos?"

Gribas iziet uz pelēkā balkona, zem čībām čaukstot pirmajām kritušajām lapām, laiski pūst caur nāsīm dūmu, malkojot rīta kafiju un vērojot baržas Sēnā, sevī apdomājot, vai doties uz Orsē, jebšu uzmest plecā mugursomu un paklejot kur tālāk uz nomali, prom no tūristu takām, tad vienā malkā iztukšot tasīti un pagriezties pret tevi: "Paklau, kur bij tas šeņķis, kurā tas jocīgais basku viskijs?"

Gribas izstiept kājas uz pelēkajām plāksnēm, sēžot uz saules sasildītā sola, kustināt kāju pirkstus, atgāzt galvu un vērot kaiju apķēzīto svēto un pāvestu marmora figūru virkni, tad plašo laukumu katedrāles priekšā ar vientuļo melnīti, kurš katram garāmgājējam cenšas ietirgot raibu lakatu, aizsmēķēt un pievērsties tev: "Paklau, apiesim centram ar līkumu un aizkāpsim uz to gaģužņiku tuneļa galā, pa ceļam uz Eņģeļu pili, un iemalkosim lielo kafiju, bet tad aiziesim paskatīties sardzes maiņu pie prezidenta pils."

Gribas iznākt uz vecās mežsarga mājas koka lieveņa, ieelpot reibinošo priežu meža gaisu, izvilkt no ūdens spaiņa Старый мельник pudelīti, ar klusu paukšķi to atpogājot, un ielejot izkaltušajā kaklā spirdzinošās dzīvības dziras šalti, atkrist pītajā šūpuļkrēslā, uzcelt kājas uz šķībajām margām un aizpīpēt cigu, lai varētu pārlaist skatu pār dīķi, debesīs riņķojošo zivju ērgli, un, sadzirdot nočīkstam durvis aiz muguras, galvu nepagriezis teikt: "Alus spainī, Krišs vēl guļ, bet Toms laikam aizpēries uz ezeru spiningot. Piesēdi, paklusēsim."

Un nemaz negribas atmest smēķēšanu.