Vides piesārņojums ar plastmasas atkritumiem ir viena no galvenajām mūsdienu vides problēmām. Piekāpjoties zaļo spiedienam, pēdējos gados arvien lielāks skaits kompāniju savu produktu iepakošanai sākušas izmantot bioloģiski noārdāmu un kompostējamu plastmasu. Šāda “bioplastmasa” sabrūk pēc izmešanas, tāpēc pat mežā izmestajam čipsu iepakojuma maisiņam pēc dažiem mēnešiem jāpazūd pašam no sevis.

Taču, kā tas ir ar lielāko daļu zaļo idea fix, par bioplastmasas sadalīšanās sekām neviens nepadomāja. Pārbaudīšana prasa laiku, bet tā nebija, jo zaļo lobijs spieda kā tvaika āmurs.
Tikai tagad klusu un mierīgi Baireitas universitātes (Vācija) augsnes ekoloģijas un ekoloģiskās mikrobioloģijas eksperti beidzot, pirmo reizi, pārbaudījuši parastās un bioloģiski noārdāmās plastmasas iedarbību uz dažādām augsnēm, kā arī kādu iespaidu tas atstāj uz mikrobioloģisko masu (baktērijām un sēnēm), kas apdzīvo augsni.

Salīdzināja divu veidu plastmasu: zema blīvuma polietilēnu, ko gadu desmitiem izmanto rūpniecībā, un polibutilēnadipatereftalātu (PBAT) - bionoārdāmo plastmasu, ko izmanto "eko" pārtikas produktu iesaiņošanai un atkritumu maisiņu izgatavošanai. Plastmasas daļiņas iejauca dažādās augsnēs, bet pēc laika mērīja augsnes izdalītās ogļskābās gāzes daudzumu.

Kopumā ogļskābās gāzes izdalīšanās līmenis augsnēs ar PBAT daļiņām par 13-57% pārsniedza normu. Palielinājās arī mikroorganismu daudzums augsnē, kas pārtiek no plastmasas sadalīšanās produktiem, kas papildus pastiprinājis ogļskābās gāzes izplūdi. Tādējādi redzams, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu masveida ražošana var ievērojami paaugstināt ogļskābās gāzes īpatsvaru atmosfērā.

Via: https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0929139322003304

Grietiņas draugi izvēlējušies lieliskāko veidu dabas aizsardzībai - piedāvā CO2 aizvietot ar metāna izmešiem (vismaz no bildes tā izskatās) un, šķiet, aizvietot galvu ar to otru. Nu un pati paralēle ar folkloras strausu arīdzan ir pat ļoti simboliska. ;)

No vienas puses, te Latvijā ļaudis nekad nav dzīvojuši tik labi un pārtikuši, kā šobrīd. Tas priecē. No otras puses, es skeptiski raugos nākotnē, jo [nepamatoti?] augstprātīgi šķiet, ka lielākā daļa līdzpilsoņu ir neglābjami tupi...
Mazs piemērs:
Feisbukā lasu teātra režisora Alvja Hermaņa atklāto vēstuli Latvijas valsts prezidentam Levitam, premjerministram Kariņam un aizsardzības ministram Pabrikam: "Kāpēc mūsu valsts vadība joprojām nav veikusi nekādu sabiedrības instruktāžu vai devusi jebkādus norādījumus, - ko konkrēti katram no mums darīt X stundas gadījumā? Atšķirībā no Polijas, Lietuvas un Igaunijas valdībām, mēs joprojām neesam saņēmuši nekādus detalizētus un tehniskus padomus, kā rīkoties pēkšņa Krievijas uzbrukuma situācijā." Komentāros, protams, tauta (baudījusi lielisko veco izglītību) vienojas kopīgā dziesmā un atbalstā.
T.i., dzīvojot savā burbulī, izdomā problēmu un pārmet par tās esamību. Jo painteresēties, tas prasa laiku un smadzenes... Lai gan cienījamajam māksliniekam, pirms izteikties, atliktu vien aiziet līdz tuvākajai Rīgas sabiedriskā transporta pieturai - visnotaļ liela iespēja, ka viņš tur uz soliņa ieraudzītu un varētu paņemt īso instrukciju "ko konkrēti katram no mums darīt X stundas gadījumā".

Visnotaļ piekrītu Dr. Temperansai Brenanai, ka "Nekas no tā, kas tapis pēc industriālās revolūcijas, nav ievērības cienīgs", līdz ar to uz skorbuļa histēriju reaģēju vien tad, kad tā “зашкаливает" un ielaužas arī manā rūpīgi būvētajā komforta burbulī.

Ne par mikrobioloģiju, ne par rns vakcīnu pārbaudījumiem ne vella nejēdzu (tik vien zinu, ka ar ebolu lieliski tika galā līdz brīdim, kad nēģeri sāka aurot, ka šos čipo, vīruss izdomāts, bet baltie ārsti šos liek slimnīcās, lai nozūmētu). Taču, nākot no ģimenes, kurā dominē mediķi jau kopš cara laikiem (tb sadzīviskajā bekgraundā no bērna kājas fōnā dzirdētas sarunas par un ap medicīnu), zinu - lai spriestu par epidemioloģisko situāciju un tās tehniskajām lietām, ir jābūt izzaurētam, kā minimums, mikrobioloģijas kursam. Pat vidusmēra terapeitam tādu zināšanu nav, lai šis varētu auglīgi par to izteikties. Līdz ar to man pašam nekāda viedokļa nav -labticīgi paļaujos uz to, ka virusologi un epidiomologi zina, ko dara.

Kā redzu no “tautas ekspertu” tekstiem, 99,9% nezina, kas ir “vakcīna”, “imunitāte”, “vīruss” un “baktērija”. Kaut gan jau cītīgi lasa vikipēdiju, gan nemitīgi dalās ar daždažādiem gan zinātniskiem, gan populāriem, gan antizinātniskiem rakstiem un aktīvi piekliedz visu internetu. Es, par provi, neriskētu izteikties par automobiļu industriju vai enerģētiku, balstoties tikai uz nelielām vidusskolas priekšzināšanām par iekšdedzes dzinēja uzbūvi un pārlasot vikipēdiju, jo skaidrs, ka tēmā neorientējos un sarunātu muļķības. Šī pati nostāja man ļauj kā uz viegli debilu raudzīties uz jebkuru indivīdu, kurš enerģiski izsakās par to, no kā ne vella nejēdz. Šajā gadījumā par covid epidēmiju.

Tas, ka valdīšana tieši tāpat ne vella nejēdz, un daudzi tās ieviestie ierobežojumi tam vīrusam kā zaķim stopsignāls, par to neizteikšos. Tāpat kaķa lāsti debesīs nekāpj.

Esmu runājis, vairs par to neizteikšos, hau!

"For those who are wondering how the Democrats’ “Equality Act” – requiring people to be treated according to their gender identity -- will operate if passed, we’re getting some foreshadowing from California. On January 1, a law went into effect holding that state prisoners must be housed in a facility consistent with their gender identity, regardless of their anatomy. To date, 261 prisoners – 255 of them biological men – have asked to be relocated."

Nav ne jausmas, cik tas ticami (New Yourk Times to nepiemin), taču, zinot pedagoģiskās pāraudzināšanas sēdiestāžu auditoriju, visnotaļ pieļauju, ka ziņa nav feika. Burlakas visos laikos un vietās izrādījuši apbrīnojamu attapību izmantot "lohu" lētticību un nespēju prognozēt savu labo ieceru realizāciju praksē.

Nav briesmīgāka ļaundara par darbīguma pārņemtu muļķi, kurš nolēmis pasauli darīt taisnīgāku.
Visnotaļ cienījamā arheoloģe Megija Spaivija-Folknere (Maggie Spivey-Faulkner, Dr. grādu aizstāvējusi Vašingtona universitātē Sentluisā, šobrīd Alberta universitātes Edmontonā mācībspēks) ir viegli šokēta. Savā FB kontā noraud gaužu neizpratnes asariņu zem atslēgas. Proti, saņēmusi recenziju par viņas un līdzautoru publikāciju, kurā pamatdoma ir, ka šitas viss nekam neder, jākancelē, jo raksta autori esot “baltie arheologi-kolonizatori”. Tas arī ir vienīgais arguments. Tagad nu meklē citus recenzentus, kas būtu mazliet tuvāki zinātnei.
Pikantākais tajā visā ir, ka Megija pēc rases piederības ir indiāniete no pidi cilts (Pee Dee Indian Tribe of Beaver Creek), un vēsturei pievērsusies, lai nestu baltajai pasaulei vēstījumu par indiāņiem. ;)
Nu ko lai saku? Labu gribot, izlaiduši džinu no pudeles, un tagad atpakaļ to tajā iedabūt būs grūti.

Tālajā 1965. gadā Māris Čaklais radīja rindas:
Kad cilvēkam ir nelaimes par maz,
Viņš tā kā kaķis ar to spēlējas -
Pats ne vien ņaud, bet pats vēl arī pīkst.

Tā arī mūsdienās - dzīve tā aptreknējusi, ka jau ir vesels ļaužu slānis, kas meklē problēmas tur, kur to nav, bet ja neatrod - izdomā.

“Viens no kolēģiem teica: «Paldies, meitenes, uz redzi!» Tā ir mikroagresija. Esmu zinātņu doktore, vadu projektu, saukt mani par meiteni nozīmē atņemt jebkādu autoritāti manis teiktajam; teikt, ka esmu nepieaugusi, nesvarīga, manam viedoklim nav nozīmes.”

https://www.oscars.org/news/academy-establishes-representation-and-inclusion-standards-oscarsr-eligibility?

Ja saprotu paziņojumu pareizi, tad šķiet, jau pēc pāris gadiem vienīgā Latvijā tapusī kinofilma, kas varētu atbilst jaunajiem Kinoakadēmijas standartiem, varētu būt... Lāčplēsis!
Nāk no rases ziņā jauktas ģimenes, audzis bez tēva, cietis dēļ sava neparastā izskata (lāča ausīm), no mātes aizmucis, skolu pametis, lai skrietu pakaļ skuķiem, vakaros vazājas, apkārt kaudamies un raudams ārā somiņas mājās ejošajām trīsgalvu jodenēm. Izveidoja savu bandu. Vienīgais mīnuss - nerepoja. Protams, pats Lāčplēsis ir ar nosodāmi gaišu ādas krāsu, taču izpērk savu iedzimto vainu, mūža nogali pavadot netradicionālā apkampienā ar nebalto bruņinieku - viss ideoloģiski korekti!

Cenšoties savu 5klasnieci kontrolēt viņas attālinātajā matemātikas apguves procesā skolā, pamēģināju atcerēties veiksmīgi aizmirsto procentu aprēķināšanas prasmi. Nu un lai būtu interesantāk, rēķinājām ko konkrētu, nevis abstraktu. Sanāca šādi: covid sakarā Latvija testē vidēji 15,3 iedzīvotājus uz 1000. Šāds testēšanas apjoms pavisam nedaudz apsteidz OECD valstu vidējo apjomu ( 15,2 testētie uz 1000 iedzīvotājiem), un labi parāda vīrusa reālo un iespējamo izplatību populācijā (kaut vai tāpēc vien ka mums nav krasi norobežotu sociālo slāņu - visi ir bauri, dzīvesveids un dzīves līmenis līdzīgs).

Līdz šīm Latvijā kopumā veikti 54 811 izmeklējumi un 858 no tiem ir bijuši pozitīvi (1,5% no testētajiem). No vīrusa skartajiem lielākā daļa pat nenojauš, ka ir vīrusa nēsātāji, jo nesaslimst. Stacionārs bijis nepieciešams vien 38 pacientiem ar reālām saslimšanas pazīmēm (0,06% no testētajiem, 4,4% no inficētajiem), bet tikai 4 pacienti ir ar smagu slimības gaitu (0,007% no testētajiem, 0,4% no inficētajiem). Epidēmijā ir miruši 15 (0,002% no testētajiem, 1,7% no inficētajiem). Procentus no valsts iedzīvotāju kopskaita nerēķinājām, jo jaunkundze prātīgi nosprieda: tik daudz nulles aiz komata rakstīt esot garlaicīgi.

Zviedrijā iedzīvotāju ~10333456, pagaidām saslimuši ~0,2% no visas populācijas, miruši ~0,025%.
Itālijā ~60359546 iedzīvotāji, saslimuši ~0,34%, miruši ~0,046%

P.S.
Visi buboņu mēri un spāņu gripas, nemaz nerunājot par ebolu, ikgadējo tuberkulozes pļauju u.c. infekcijām var iet malā kautri uzpīpēt.

Traģikomiska šķiet IzM izsludinātā karantīna mācību iestādēs. Proti, skolēni skolu neapmeklē. Visnotaļ saprātīgi (kaut vecākiem apgrūtinoši). Taču skolotājiem obligāti jānāk uz skolu. Pie tam nevis jānolien savos kabinetos smurfus spēlēt un gaidīt darba dienas beigas, lai ietu mājās strādāt (tb gatavot materiālu nākamajam ceturksnim), bet gan ik dienu jāsanāk kopā metodisko komisiju sēdēs, un vēlams ik pārdienas visam kolektīvam jāpulcējas konferenču telpā uz kārtējo sapulci. Jo katram ierēdnim skaidrs, ka 200 cilvēkiem nevajadzētu usēt, taču ja vienā telpā sanāk 70-100, tad neviens nevienu nekādi nevar aplipināt un karantīna plaukst. :)

UPD: Augstie kungi attapās, ka nav fenšujs.