|
| Vērojot ik gadus regulāro ļaužu vienošanos kādā kopējā "cepienā" vai nu par politiku, vai bēgļiem, vai kārtējo pandēmiju, ienāca prātā doma. Interesanti, vai regulārajām sabiedrības masu histērijām apakšā nevarētu būt latents maģiskais pasaules skatījums?
Proti, tā vietā, lai mazgātu rokas un pēc iespējas mazāk rādītos publiskajā telpā (neko vairāk cilvēks, ja nav procesā iesaistīts mediķis, šajā situācijā darīt nevar), sadosimies visi rokās un kopkorī skaļi spiegsim "korona!, korona!, korona!" Ja to darīsim katru dienu, ir cerība, ka liga atkāpsies?
Jāuzvaicā kādiem sociālantropologiem, kā šiem šķiet. |
|
| Īsti nav skaidrs, kāpēc biologi šīs sugas apzīmēšanai izvēlējušies "sapiens", t.i. "domājošais" – šī nebūt nav tā raksturīgākā īpašība, kas piemistu lielākajai daļai populācijas. |
|
| Kad cirkus dzīvnieki un smēķētāji ir glābti, bet mello bēgļu invāzija apturēta, tad ar analogu argumentāciju jāglābj tumsībā ieslīgušo tautu no globālo megakompāniju asiņainajām ķetnām. |
|
| Kad sunītim nav ko darīt, tas sev pautus laiza, kad cilvēkam nav ko darīt, un pietrūkst prāta ko sakarīgu izdomāt, viņš lien kaimiņa privātajā dzīvē. Klasiskajā dievzemītes literatūrā šāds tips vissulīgāk aprakstīts Oļiņietes tēlā. Manā bērnībā tas tika pasniegts kā kas aizmirsts, taču šodien redzam, ka šādas oļiņietes - visu zina, kas ir sargājams, kas ir tradicionāls, kas ir īsts un kas ir nosodāms, - tautiski rakstītām šallēm apsējušās, aktīvi rosās, vāc parakstus, apvienojas partijās, raksta blogus... Kaut kā šķita, ka kas tāds bija iespējams pagājušajā gadsimtā, un nu sen aizmirsts, taču izrādās, ka arī mūsdienās kas tik tumsonīgs, klaji melīgs un derdzīgs pastāv un aktīvi rosās (tā iet, kad dzīvo savā komforta burbulī un lasi tikai tos ļaudis, kuru prātu un domas cieni): "ģimene ir tikai un vienīgi divu dzimumu – vīrieša un sievietes –, bet ne divu vīriešu vai divu sieviešu savienība (..) viendzimuma pāru tiesības – nereti pat plašākas nekā tradicionāli orientētajiem (..) Ja valsts atceltu sodu par zagšanu, zādzību skaits krietni pieaugtu (..) tieši jaunieši ar savu nenobriedušu vērtību sistēmu ir lielākie iniciatīvas pretinieki (..) kā apvienot puisēna un desmit citu bērnu audzināšanu, ja nodarbību laikā jārunā par ģimeni, kur ir tētis un mamma – vīrietis un sieviete (..) vadītāja netradicionālajai ģimenei deva atbildi, ka, piedodiet, bet vietu nav (..) citām valstīm parakstu vākšana rit gausāk, un Latvijas balsis tām palīdzēs.Ņemot vērā, ka šobrīd 45% bērnu LR dzimuši ārlaulībā, minētajai bērnudārza audzinātājai kopā ar iniciatīvas autori A. Geduševu (nav jums nekāda Bērziņa!), šķiet, vairāk paies laika skaidrojot, kā var būt, ka tikai viens tētis vai viena māte, bet vecvecākus vispār jāsvītro ārā, nekā mācot bērniem lipināt plastalīna zaķīšus. Lai gan šķiet, ka iniciatīvas skartajās pirmsskolas bērnu ieslodzījuma iestādēs drīzāk mācīs rotaļu, kur baltās lelles Nīcas brunčos ved uz smilšukastē izrakto grāvi nošaušanai brūnās lelles... |
|
| (..) vienkārši salīdzināšu kā mainīsies indivīda dzīve ar 1. janvāri, ja viņš šobrīd ir MUN maksātājs, un nu šo statusu zaudēs.
Tātad, cilvēks ir algots darbinieks SIA, kas ir MUN maksātājs. Maksimālā alga ir 720 EUR, vairāk saņemt neļauj likums. Lai darbinieks saņemtu šādu algu, viņam darba devēja kasē jāienes 800 EUR. No tiem 9% (4% ir VSAOI) jāatdod valstij. Darba devējs nenopelna nekā, t.i., "pa nullēm". Bet, tā kā darba devējam jāuztur birojs (bez grāmatvedības var iztikt: maksā tikai 9% no katras ienākošās summas un uztur kārtībā lietvedību) un, galu galā, jāgūst peļņa, tad strādniekam jāienes darba devēja kasē vismaz 900–1000 EUR, lai uzņēmums būtu kaut cik rentabls.
SIA, kurā viņš strādā vai ir īpašnieks, no 1. janvāra zaudē MUN statusu, un tagad darbiniekam, lai tas saņemtu uz rokas 720 EUR, darba devēja kasē būs jāienes 1260 EUR. No tiem valstij tiek pārskaitīti 539 EUR (347 EUR sociālais nodoklis – 240 darba devējs, 107 darba ņēmējs –, taču tas nav svarīgi, jo tiek noņemts no algas, plus vēl 192 EUR ienākumu nodoklis). Darba devējs nenopelna nekā, t.i., "pa nullēm". Bet, tā kā darba devējam jāuztur birojs, grāmatvedība un, galu galā, jāgūst peļņa, tad strādniekam jāienes darba devēja kasē vismaz 1500 EUR, lai uzņēmums būtu rentabls (to visu katrs var pats pārbaudīt VID mājaslapā ar algu kalkulatoru).
Tajās nozarēs, kur MUN statuss teorētiski tiek saglabāts, tikai ar lielāku nodokļu slogu (realitātē tas vairs nav tas MUN, ko ļaudis izvēlējās, lai uzsāktu biznesu un nostātos uz kājām), izmaksas pieaugs proporcionāli izmaiņām.
Redzam – lai cilvēks saglabātu savu līdzšinējo ienākumu līmeni, viņam jāpelna gandrīz divas reizes vairāk. |
|
| 1. Nosauc visu, kas tev nepatīk, par liberālismu. 2. Secini, ka liberālisms vainojams pie visa, kas tev nepatīk. |
|
| "Mums tā tīk iedomāties, ka esam lieli un pašā pasaules centrā. Mēs cīnamies pret miljons bēgļu ierašanos Latvijā, bet saskaitot secinam, ka te palikuši tikai divi, bet procesā esam jau paguvuši apgūt 15 milj. €.
Mēs cīnāmies pret sejas aizsegšanu musulmaņu sievietēm, bet tad secinām, ka tāda mums ir... aptuveni viena. Diena pat nointervēja "Latvijā zināmāko islāmticīgo sievieti Fatimu". Smējos balsī.
Un visa sabiedrība vārās un kasās kā negudra. Pajautājiet labāk mūsu Saeimas tūdaliņu frakcijai, kāds bija pēdējais sakarīgais valsts ekonomiku uzlabojošais likumprojekts, kuru viņi tur ir pieņēmuši." |
|
| Rit 2016. gads kopš Tā Kunga dzimšanas. Citāts: "16. gadsimtā un 17. gadsimta pirmajā pusē Anglijā iezīmējās virkne procesu, kuri noveda pie buržuāziskās revolūcijas. Zemnieku padzīšana no zemes noveda pie zemnieku nemieriem. Saasinājās cīņa arī manufaktūrās starp strādniekiem un īpašniekiem, jo strādnieku dzīves līmenis pasliktinājās. Iekšējā tirgus attīstīšanās noveda pie vienota nacionālā tirgus izveidošanās. Sāka attīstīties arī Anglijas finanšu sistēma, kas vēl vairāk koncentrēja ekonomisko varu kapitālistu rokās. Rezultātā nobrieda priekšnoteikumi buržuāziskajai revolūcijai. Feodālisma spēcīgākais balsts bija Anglijas karaļnams, kurš iestājās pret augošo buržuāziju, uzlika tai dažādas nodevas. Anglijas buržuāziskajā revolūcijā buržuāzijas pusē piedalījās arī strādnieki, jo karaļa monopoltiesību pastāvēšana bieži noveda pie uzņēmumu slēgšanas, un rezultātā strādnieki zaudēja darbu. Cīņa starp feodāļiem un karali arvien vairāk saasinājās. Anglijas buržuāziskā revolūcija faktiski sākās 1640. gadā, kā zemnieku nemieri sakarā ar zemes iežogošanu. 1641. gadā parlaments likvidēja karaļa ekonomiskās privilēģijas. Sākās atklāta bruņotā cīņa starp karali un buržuāziju. Kad armijā sāka uzņemt arī trūcīgus ļaudis, cīņas rezultāti nosvērās parlamenta pusē, un 1649. gadā Anglijā tika proklamēta republika, bet karali sodīja ar nāvi. Līdz 1661. gadam Anglijā pastāvēja republika, šai laikā tika izdoti likumi, kas nostiprināja buržuāzijas ekonomisko un politisko varu." Ja kādam šķiet, ka es te esmu pārpublicējis kādu padomijas ideoloģisko pērli no tālā 1953. gada, tad viņš rūgti maldās. Citāts nāk no dievzemītes intelektuālās domas citadeles, Latvijas Universitātes (LU) programmas "EkonT000 : Profesionālajā izglītībā iesaistīto ekonomikas skolotāju kompetenču pilnveide". Pie tam nevis kā paraugs anahronismam, tb piemērs padomju laika "sviestam", bet gan kā didaktiskais materiāls šobrīd! Via: http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=4760&chapterid=1409 |
|
|