Sātana advokāta piezīmes
pesimisms, skepse un infantilitāte
pēdējais 
5.-Sep-2016 07:02 pm - Ja pasaka par trim sivēntiņiem būtu islandiešu sāga...
Grīste par Nafi, Rukšhīra dēlu

Dzīvoja reiz vīrs vārdā Rukšhīrs no Kuiļfjorda. Tā tēvu sauca par Rukšķi Cūkģīmi – viņš bija Siveina, Sverkera Cūkas dēla brāļadēls, kurš ieradās Islandē kopā ar Gudmunda, Gudleifa dēla ļaudīm, bet pirms tam dzīvoja Sivēntorpas sētā Norvēģijā. Taču ne par viņu vēsta šī sāga.

Kad Rukšhīrs nomira no vēdera krampjiem, tā stiprais akmens nams Kuiļfjordā nonāca vecākā dēla Nafi rokās. Nafi bija divi pusbrāļi - Nifi un Nufi, - kas bija Rukšhīra un verdzenes Sivindisas dēli.

Haugā dzīvoja berserks Ulfs Pelēkās Bikses. Viņš bija neganta rakstura, un ļaudis aiz muguras sačukstējās, ka Ulfs varētu būt vilkatis. Savulaik viņš nogalināja un apēda Astrīdas Sarkanais Apmetnis vecmāmiņu, kamēr Astrīda bija kalnos glābt aitas no negaisa, un altingā izraidīts no zemes, taču Ulfs nepakļāvās bondu gribai un paslēpās ziemeļos. Te nu viņam uznāca dullums un šis ieradās Nifgardā, kur dzīvojas Nifs – pienāca pie tā salmiem klātās zemnīcas un kliedza: "Nāc laukā, Nif, cīnīsimies!" Taču Nifs zināja, ka berserki negodīgi cīnās, tāpēc atbildēja caur durvīm: "Nav man šodien vēlmes ar tevi cīnīties Ulf, ej, no kurienes nācis". Tad Ulfs pūta ar tādu spēku, ka aizpūta salmu jumtu fjordā, un ielēca zemnīcā. "Nu vai tagad tev vēlme parādījās?!" "Parādījās cita vēlme", - iesmējās Nifs, - "sacensties ar tevi, kurš ātrāk skrien!" - un metās prom. Viņš skrēja ļoti ātri un drīz nonāca Kuiļfjordā, kur lūdza patvērumu Nafi stiprajā namā. "Nāc iekšā, Nif" - atbildēja Nafi, - "akmens ir stiprāks par salmiem, bet tu esi mana tēva dēls".

Ulfs nevajāja Nifi, jo pavisam netālu bija Nufgarda, kur dzīvoja Nifi brālis, vārdā Nufi. Par to, kā šis Nufi krita kaujā pie Skjafandas, vēsta sāga par Tordu, Tormoda dēlu. Nufi zemnīca bija klāta ar žagariem, bet vainagoja to koka zirga galva. "Nāc ārā, Nufi, neesi tāds gļēvulis kā tavs brālis Nifi!" - sauca Ulfs, un sāka pūst. "Nepird tik skaļi, Ulf, un neplāties", - caur durvīm atbildēja Nufi, - "bet ej no kurienes nācis". Ulfs niknumā tā pūta, ka žagari pašķīda, un viņš veikli ar cirvi rokā ielēca zemnīcā. Taču tur paslīdēja uz pavarda akmens un nokrita, bet Nufs paspēja uzlēkt zirga mugurā un laisties auļos uz Kuiļfjordu. Viņš vēl nezināja, kas noticis ar Nifi.

Nafi un Nifi, ieraugot Nufi, ielaida viņu namā un sāka trīt šķēpu asmeņus zinot, ka Ulfs viņus meklēs.

Kad Ulfs Pelēkās Bikses ieradās Kuiļfjordā, jau sāka tumst, taču viņš, kā jau berserks, labi redzēja tumsā, un saskatīja, ka Nafi nams ir stiprs. Tāpēc viņš uzmeta plecos aitādu, izliekoties par kalpu, un klauvēja pie nama durvīm. "Kas tur ir?" - vaicāja Nafi. "Atver, Nafi, tas esmu es, Bezzobu Vuškuds, - nomēkšķēja Ulfs. Šajā brīdī garām gāja Torbjorns Līdaka, Torleiva Turi dēla dēls, un skaļi iesmējās: "Patiešām bezzobu, jo mutē vieni vienīgi ilkņi!" "Velti tu tā", - noteica Ulfs, un ar vienu vēzienu pāršķēla Torbjorna galvu. "Esi nolādēts, Ulf!", - aiz durvīm iesaucās Nafs. Tad Ulfs uzlēca uz viņa nama jumta un ielūkojās dūmvadā. "Necepies nu, Nafi" - viņš sauca, - "es atvēsināšu tavu galvu!" "Es necepjos, bet tu gan tūdaļ to darīsi!" - tam atbildēja Nafi, un brāļi ar šķēpiem aizķēra Ulfu un pa dūmvadu ievilka namā, tieši uz pavarda esošajā alus vārāmajā baļļā ar verdošu ūdeni, kurai tūdaļ uzmeta vāku pa virsu. Stāsta, ka Ulfs tajā brīdī nodziedājis pirmsnāves dziesmu, taču par to šī sāga klusē. Nākamajā dienā Nafi devās uz tingu un izstāstīja bondiem visu, kā bijis.
Tā beidzas grīste par Nafi Rukšhīra dēlu.
11.-Maijs-2009 10:29 am - Muļķības slavinājums
Kas raksturīgi, muļķa zināšanas vienmēr ir izteikti polārs viedoklis. Sēdēt sarkanā krēslā ir kaitīgi pakaļai, bet sēdēt zilā krēslā - veselīgi. Tabletes ir ķīmija, bet drogas - daba. Monitors izstaro sliktu enerģiju, bet kaktuss pie tā - labu.
Muļķis uztver tikai to informāciju, kas tam vienkārši un uzskatāmi izskaidro. Zinātnisku skaidrojumu muļķis atgrūž, jo šausmas vieš jau doma, ka kaut kam var būt nevis viena, bet dažādas un dažbrīd pat pretrunīgas raksturiezīmes, ka dažādās situācijas tas var būt gan derīgs, gan bīstams, ka viss ir nosacīti un izzināms tikai salīdzinot. Muļķis nekad neiesprings studēt sarežģītas savstarpējās saiknes, lai saprastu principu, jo daudz patīkamāk ir atrast vienu likumsakarību - izdzirdēt vienkāršu un saprotamu atbildi, un jo vienkāršāka tā un saprotamāka, jo patiesāka. Slimību iemesls? No nepareizas ēšanas (no ķīmijas, no putekļu ērces, no ekoloģiskā līdzsvara izjaukšanas, no nerviem, no grēkiem). Saņēmis vienkāršu atbildi, muļķis uzskata problēmu par jau atrisinātu. Un nekad necenšas atbildi pārbaudīt. Tāpēc, ka pats labākais patiesības kritērijs ir vieglums saprast.
... tālāk ... )
5.-Maijs-2009 01:46 pm - Мы рождены, чтоб сказку сделать страшной
Irēna Poltoraka intervē bioloģijas zinātņu doktoru, Krievijas ZA Zooloģijas institūta vecāko zinātnisko līdzstrādnieku Viktoru Doļņiku:
- Sakiet, kas ir iemesls mūsdienu demogrāfiskajam sprādzienam?
- Demogrāfiskais sprādziens nav nekas unikāls. Mūsu planēta jau vairākkārt piedzīvojusi šo fenomenu, un nekas. Tas vienmēr notiek, kad palielinās apdzīvojamās vides ietilpība.
... tālāk ... )
18.-Dec-2008 11:26 am - vērtspapīru tirgus, jeb kur un kā rodas krīzes
Nuss, manu mazo draudziņ, tā vienkārši un nepastarpināti izstāstīšu tev, kā rodas krīzes.

... tālāk ... )
22.-Aug-2008 02:55 pm - Tatjana Tolstaja. Ledus un uguns.
Kā nu bija, kā ne, taču reiz divas amerikāņu daiļslidotājas – Nensija un Toņa, - cītīgi gatavojās olimpiskajām spēlēm; Toņa, uztraucoties, ka Nensija atlasē varētu izrādīties labāka, sarunāja savu draudziņu, lai tas novaktē to pēc treniņa un pamatīgi ievelk ar dzelzs stieni konkurentei pa kāju. Tā arī viss notika – Nensijai pamatīga kājas trauma, Toņa atmaskota un stājās tiesas priekšā. Visa Amerikas sabiedrība vārījās sašutumā par notikušo. Nensija Karigana kļuva par nacionālo varoni, bet Toņa (ak, pat viņas uzvārdu neatceros) – par ļaunuma iemiesojumu. Pie tam Nensija bija smuka, garām kājām, eleganta, bet Toņa – priekš lauķa: spēcīgu augumu, mazliet robusta, - tā kā viņu nosodīt bija viegli un patīkami. Olimpiskajās spēlēs visa nācija turēja īkšķus par savu favorīti, taču neiztika bez maza un netaisna rūgtumiņa: ukrainiete Oksana Bajula slidoja labāk un dabūja zeltu, tā kā Nensijai tika tikai sudraba medaļa. Tā tika izsēti pirmie nervozitātes graudi: nevar taču tā būt, ka amerikāņi nebūtu labākie visur un it visā. Pat ja neuzvarēšanas iemesls ir sitiens ar lauzni, - tik un tā.

daudz_burtiņu )
22.-Aug-2006 03:47 pm - Buškovs A. Pēteris I - Krievijas cars un imperators - 3. daļa
RELIĢIJA
Arī pareizticīgo baznīca neizvairījās no cara vērīgā skata un labās gribas.
Pat pirms revolūcijas vēsturnieki bija spiesti atzīt, ka Pētera valdīšanas laikā baznīcu skārusi smaga krīze. … Daudzi hierarhi publiski bazncas telpās rupji lamāja zemāka ranga garīdzniekus… Neizglītotība, Rakstu nezināšana, kukuļņemšana, interesēšanās tikai par saimnieciskām lietām bija kļuvusi vispārēja. (..) Nevērība pret kalpošanu izpaudās arī apģērbā: “…dažs labs šāds priesteris uzvelk zeltā caurausto sutanu, bet kājās dubļainas vīzes un apakšā pavilktais kaftans nemazgāts un sapuvis”. Bija milzums sūdzību par klaiņojošajiem popiem, kas pulcējas pie pilsētu vārtiem “visādas noziedzības veic, savā starpā lamājas un sev kaunu dara, bet citi kauliņos spēlē un savā starpā dūrēm kaujas”. (..) Laikabiedri rūgti raksta, ka klosteros ļaudis iet nebūt garīgumu meklēt. Rostovas bīskaps Georgijs Daškovs caram sūdzējās, ka ierindas mūki viņa bīskapijā “dzer un zog”, par naudu laulā jebkuru. Ir ziņas par gadījumiem, kad vīrs lai izšķirtos, atsauc “nezināmu popu”, kurš sievu ar varu apcērpj par novici. (..)
Īsāk sakot, “baznīcas izglītība un tautas apgaismošana apstājās, labdarības baznīcā vairs nebija, garīdzniecība nebija ētiski labāka par draudzi, bet draudze slīga tumsonībā, rupjībā, netikumībā, vienaldzībā pret ticību, misticismā…” Iemesls bija visiem skaidri redzams jau toreiz: patriarha Nikona darbība, kas sašķēla baznīcu.
daudz_burtiņu )
22.-Aug-2006 03:46 pm - Buškovs A. Pēteris I - Krievijas cars un imperators - 2. daļa
JUSTĪCIJA
(..) Rodas iespaids, ka Pēteris ārdīja visu, kam tika klāt, būtībā likvidējot līdz šim pastāvējušo tiesu sistēmu un ieviešot patstāvīgu “ārkārtas” stāvokli. Krievijā vairs nevaldīja likumi, bet gan cara ukazi (rīkojumi), ieviešot “troikas” un ārpustiesas tribunālus, kurus pēc tam ar sajūsmu savā arsenālā pārņēma boļševiki… Pat Messi bija spiests atzīt, ka “valsts pārvaldes sistēma kā purvā iestrēga vispārējā neprofesionalitātē, skaudībā, pērkamībā”.
Sapratis, ka paša “reformu” radīto kukuļņemšanu un zagšanu tāpat neizskaust, Pēteris izveidoja īpašas izmeklēšanas komisijas. Katru veidoja gvardes virsnieki – majors, kapteinis un poručiks, - kuriem vajadzēja izmeklēt visus gadījumus un spriest tiesu nevis pēc likuma, bet pēc “veselā saprāta un taisnīguma”. Nav grūti iedomāties kas notiek, ja tik neierobežotas pilnvaras tiek piešķirtas ļaudīm, kuriem katram savs veselais saprāts un savs priekšstats par taisnīgumu… Pie tam jāpiebilst, ka šie neizglītotie gvardes virsnieki absolūti neorientējās dažkārt visai sarežģītajos jautājumos, par kuriem tiem bija jāspriež “pēc taisnīguma”.
daudz_burtiņu )
22.-Aug-2006 03:44 pm - Buškovs A. Pēteris I - Krievijas cars un imperators - 1. daļa
Lielākie meli, laisti tautā jau Pētera I dzīves laikā, ir apgalvojums, ka viņš pirmais esot izdomājis un ieviesis milzumu jauninājumu, kas iekustinājuši attīstībai iesūnojušo un neglābjami no pārējās pasaules atpalikušo Maskaviju, eiropeizējot to. Kaut arī šo mītu sāka apšaubīt jau XVIII gs. otrajā pusē, piemēram, kņazs Ščerbatovs, tas iesakņojās tik plaši, ka ir dzīvs arī šobrīd, un jebkurš mēģinājums to apšaubīt sastop kvēlu emocionālu (nevis argumentētu) pretsparu. … Pamatīgu ieguldījumu šī mīta globalizācijā XX gs. deva ļoti talantīgi uzrakstītais, taču no vēstures zinātnes viedokļa aplamais, tātad melīgais A.Tolstoja romāns “Pēteris I”.
Taču fakti ir nepielūdzami: ne Pēteris I savas valdīšanas laikā, ne viņa “komanda” neizdomāja neko jaunu, kas nāktu par labu valstij. Visi viņa izslavētie “jauninājumi” ir netalantīgi un izkropļoti īstenotas tā priekšgājēju krietni pirms viņa uzsāktās reformas. …

daudz_burtiņu )
22.-Aug-2006 03:19 pm - Buškovs A. Pēteris III – ideālista nāve.
Kad sarunā tiek skarts vienīgais leģitīmais Krievijas imperators XVIII gadsimtā - Pēteris III, - kas raksturīgi: absolūtā vienprātībā vienojas visi, kuri citā tēmā viens otru kategoriski apkarotu un nekādi nespētu par ko vienoties. (..) Piemēram, liberālis un demokrāts, vēsturnieks no Pēterburgas E.Aņisimovs un viens no iesīkstējušākajiem “nacionālpatriotiem” maskavietis M.Lobanovs. “Dumjš un netālredzīgs” - kā ar cirvi cērt pēterburdzietis. “Prūsijas pakalpiņš, visu krievisko nīstošs,” - domu pārķer maskavietis. - “Viss skaidrāks par skaidru!”
Vai patiesi acīmredzams? Īsais Pētera III valdīšanas laiks un tā reformas tika tik melns mālēts un gānīts, ka nu jau 200 gadus historiogrāfija tā vietā, lai objektīvi analizētu, iztiek vienīgi ar baumu un anekdošu pārstāstīšanu, - pa to pašu ceļu sekoja arī literatūra. Patiesi dīvaini, ka šo mītu visi papagailiski atkārto, nepievēršot ne mazāko uzmanību tam, kā tas radies. Pētera līdzgaitnieki vai nu nodeva viņu, vai vairāk nekā 30 gadus pavadīja savos no galvaspilsētas vistālāk esošajos īpašumos. Savukārt trīs galvenos mīta par “muļķīti” un “prūšu pakalpiņu” radītājus nu nekādi nevar atzīt par objektīviem lieciniekiem. (..)
daudz_burtiņu )
22.-Aug-2003 05:19 pm - Ram Dzi. Ceļa nav, jeb pigu jums, garīguma meklētāji! ;)
Veltīts visiem dzīves izpistajiem, kuri cītīgi meklē to, ko nekad nav pazaudējuši... Garīguma narkomāniem, labajiem zēniem un meitenēm, kas mīl cīkstēties ar pilnveidošanos, ekstrasensiem, jogiem un meditatoriem, pārcilvēkiem, guru un neguru, gaismas, tīrības un skaidrības pielūdzējiem, garīgi attīstītajiem, nedaattīstītajiem un šķērsām aiztīstītajiem, kā arī visām citām nelaimīgajām būtnēm...
Ram Dzi uztverams jebkurā neizpratnes līmenī. Viņš izlabos jūsu ar jēgpilno dzīvi.

Priekšvārdi
Pirmo reizi es sastapu Ram Dzi kaut kad 90. gadu sākumā. Viņš pilnīgi nejauši ienāca manā dzīvē ar saviem teicieniņiem, un savaldzināja manu prātu.
Viņš izskatījās pavisam ikdienišķi, ja neņem vērā īpašu mirdzumu acīs un vieglu, mazliet noslēpumainu smaidu. Pasmaidīja un teica, ka it kā dzīvojot paša būvētā mājā, kaut kur, taču neesot noskaņojuma runāt par personīgo dzīvi. Tāpat viņam neesot ne mazākās vēlēšanās būt par guru. Burtiski tas skanēja tā: ´Nevēlos, lai grāmatas salasījušies meklētāji drūzmētos manā viesistabā?. Kad pajautāju, kāpēc viņš savu manuskriptu nolēmis parādīt tieši man (ko nu liegšos - cerēju uz komplimentu), Ram Dzi attrauca, ka tā viņam likusies laba doma. Un es varot darīt ar viņa sentencēm ko vien vēlos, ja tikai tiek saglabāta viņa anonimitāte. -emot vērā, ka man nav ne jausmas, kas viņš ir, no kurienes nācis un kurp dosies, tas nebija grūts nosacījums.
Pēc mūsu pirmās tikšanās es laiku pa laikam saņēmu sūtījumus ar aforismiem. Tos vienmēr atnesa kurjers, vienmēr tie sūtīti no dažādām vietām. Man patika. Ceru, ka arī jums.

Veins Laikermens
Losandželosa, 1990.gada jūlijs.

daudz_burtiņu )
This page was loaded Okt 1. 2016, 4:47 pm GMT.