Sātana advokāta piezīmes
pesimisms, skepse un infantilitāte
pēdējais 
10.-Feb-2015 02:57 pm - par informācijas pārbagātību un netotoloģijas neesamību
Ārā burvīgs pavasaris. Izej uzvilkt dūmu, un vairs negribas atpakaļ pie virpas. Vo pasēdēt ar bairīti parciņā piesaulītē, kā senāk, kad tas vēl nebija aizliegts! Toties prātā iešāvās doma, ko jāpiefiksē tālākai apdomāšanai un pārformulēšanai:
Pateicoties tam, ka pēdējās desmitgadēs ievērojami paplašinājušās iespējas piekļūt jebkāda veida informācijai, ārkārtīgi palielinājies to ļaužu skaits, kuri visai plaši, taču izteikti fragmentari iepazinušies ar vēstures jautājumiem veltītu literatūru. Vēstures problēmjautājumus tāpēc uztver visai šauri, jo lasa tikai to, kas škiet interesanti, tātad tikai caur kāda izlasītā fragmenta (dažu autoru), t.i. konkrētas koncepcijas un tradīcijas prizmu. Attiecīgi, ja kāds zinātnieks publicitātē nepārstāv šo konkrēto, pusizglītotajam lasītājam vienīgo zināmo tradīciju, tas raisa šajā lasītājā antipātijas pret šo zinātnieku un/vai pat zinātni kā tādu.
10.-Feb-2015 10:01 am - pavasar's
Šorīt laika ziņas mani ieprieciecināja ar vēsti, ka no tipa ziema beigusies un nekādi sali un sniegi vairs nav gaidāmi, jāgaida tikai pirmos asnus un sniegpulkstenīšus kur martā. Kā daudzkārt man aizrādījuši eksperti tepat cibā, nekādas tur globālās sasilšanas neesot, tb rit normāls dabas cikls, un man, jāatzīst, šāds cikls patīk: vasara bija silta un saulaina, rudens tāds pats, bet ziema paciešama.

Plus vēl prieks, ka vēl 4 mēneši un vairs nevajadzēs bērniņu sūtīt tajā pirmsskolas bērnu ieslodzījuma iestādē, ko pašvaldība lepni dēvē par Rīgas 200. pirmsskolas izglītības iestādi. Derdzīgāku kantori esmu redzējis tikai reizi mūžā (tā bija tikpat padomiska iestāde tālajos padomju laikos, proti, Āgenskalna milicijas iecirknis, kur mani savāca, kunga prātā nākot no ļoti inteliģenta pasākuma ar, kā tagad teiktu, bagātīgu furšetu). Izpratne par pedagoģiju abās minētajās iestādēs daudzmaz vienāda. Degt tām vecenēm elles liesmās. Skatos kalendārā un cerīgi gaidu, kad bērniņš tiks brīvībā. Cik esmu pārmijis vārdu ar citiem vecākiem, tie gaida to pašu, taču pat internetā neiedrošinās pateikt par šo kantori sliktu vārdu, jo zina, ka par jebkuru kritiku no vecāku puses "pedagoģes" atriebsies bērniem.
10.-Jan-2015 10:39 am - pavasari gaidot
7.-Jan-2015 11:22 am - katram mākonim zeltaina maliņa
Ja tā padomā, ka pēc 2,5 mēnešiem tie baltie sūdi būs pagaisuši kā pusnakts murgs, un pa ielu varēs iet drošā solī kā pretī komunismam, nebaidoties ik uz otrā soļa nožauties (ar domu: tikai ne pirkstus, tikai ne pirkstus!, jo kā gan bez tiem pie klaviatūras...), sirdī iesilst maza optimisma zelta dzīsliņa.
12.-Dec-2014 02:56 pm - piektdiena
7.-Okt-2014 10:42 am - nostalģija
Pārlasu pirms padsmit gadiem rakstīto dienasgrāmatu. Interesanti. Kā lasīt sveša cilvēka piedzīvoto. Knapi pēc nosaukumiem piezīmēs var atšifrēt krodziņus, no kuriem lielākā daļa sen nobankrotējuši, cilvēkus, no kuriem lielākā daļa kur apbērnojušies un jau mazbērnus auklē, citi miruši vai emigrējuši. Pavilka uz sentimentu. Vajadzēs painspicēt vecās vietas, kas vēl saglabājušās. Vakar iegāju "Maskā" (tāds gaģužņiks uz Barona ielas, kur pirms gadiem mēdzu pirmssnaudas graķīti ieraut, mājup ejot, jo bārmeņi bija no "Ala"s), būs jāizmet līkumu pa seno kauju atceres vietām pilsētā, drupas un pēdējos reliktus ievērtējot.
27.-Jul-2014 07:46 pm - uz brīdi izlīdis no mežiem
Mīļo dienasgrāmat', jāazīmē, ka nu jau pāris nedēļas jūtos absolūti laimīgs. Ne tā po žizņi - tā tikai pēdējos 2 gadus, kad ne par ko neīdu, viss šķiet šokolāde, - bet tā tieši gadalaiku sajūtās. Beidzot vasara ir vasara, nevis rudens prelūdija, un beidzot var cilvēks pilnvērtīgi lasīt Sanmikelu, Mana ģimene un citi zvēri, 100 vientulības gadus u.c. klasiku - izjust to līdz muguras smadzenēm. Jo ja jūti tikai skandināvus ar viņu sniega un slapjdraņķa sajūtām, tad ļoti daudz kas no pasaules paliek nesaprasts un neizjusts. Bet nu beidzot sajutu, kas ir siesta. Galvenais ir neveikt straujas kustības. Un nolēmu: vecumdienās emigrēju uz Portugāli.
23.-Jul-2014 12:38 pm - mocības
Vienmēr muzōns man bijis vienaldzīgs. Nu tā kā daudzus neinteresē filetēlija, tāpat mani nekad nav interesējusi mūzika, jo sevišķi tautas, populārā. Bet pirms pāris dienām, pultējot TV, nejauši vienā tīņiem domātajā kanālā uzmanību piesaistīja mīlīgi popsīgs klipiņš, kur trallina mīlīga meičiņa melliem matiņiem (frizūriņa tāda, kādu sieviešu žurnālos zīmē Kleopatrai), kurai brālītis nešpetns rūķis (makten līdzīgs lietotājam [info]racoon), kurš dzīvo mazā kambarītī aiz mazām durtiņām sienā. Un tagad mokos, jau veselu stundu googloju, jo ieper vēlreiz noskatīties, taču nezinu kā meičiņu sauc. Miera noteikti nebūs.

UPD:
Paldies Dievam[info]sirdnam - atradu!!!
6.-Apr-2014 10:56 am - rimts svētdienas rīts
Malkojot rīta bairīti noskatījos izgāšsvētdien ierakstīto Montija Dona sēriju par mākslinieku dārziem. Sapīcis konstatēju, ka šodien nākamās sērijas nav. Vai patiesi 4 sērijas un viss? Jebšu BBC Scotland samazinājuši budžetu? Tas būtu gana kreķņīgi. Šī diena paies haltūru darbos - kopš izveseļojos, esmu kļuvis bezgala alkatīgs, strādāju 2 vergturiem un nesmādēju īslaicīgas pārdošanās akcijas. Esmu ieplānojis kur vasaras otrajā pusē ar dēlu pabraukāt pa Ziemeļfrancijas pilīm. Fascinē mani to atmosfēra, pat ja nesastopi bijušos/esošos īpašniekus (un labi vien ir - šaubos, vai viņiem būtu par ko runāt ar vienkāršu zemniekpapu no Austrumeiropas, kura kultūrslānis aprobežojas ar Sezana reprodukciju pastkartēm). Kad klīsti pa zālēm, vēro bibliotēku istabas un mēbeles, kur dibenu stutējis kāds no Luijiem, Monteskjē vai Anrī, sajūti to gadsimtu dziļumu un saproti, cik sasodīti interesanta, tradīcijām un pieredzes pārbagāta un piesātināta šī aristokrātijas pasaule, kas ļautiņam vienkāršajam slēpta un nesaprotama, gluži kā mailītēm, kuras nespēj apjēgt vaļu dzīvi (tas nenozīmē, ka mailītes ir kā sliktākas, guži vienkārši viņas pašas ir mazākas, viņu prieciņi niecīgāki un ūdeņi seklāki, taču Dievam visas radībinas vielīdz mīļas). Tikai atšķirībā no pārējām mailītēm, priekš kurām pie VEF tilta uz bijušā pasaules megamonstra Sarkanās zvaigznes fasādes stāv reklāma: "Neizvēlies garlaicību, izvēlies Alfu!", mani interesē ne tikai, kas tepat seklumā notiek, bet patīk arī iztēloties, kāda dzīve ōkeāna dzīlēs (protams, kā jebkuras iztēles gadijumā, noteikti radot ainu, kam ar realitāti visai maz sakara). Rimts svētdienas rīts.
26.-Dec-2013 12:20 pm - rēna ziemas diena
Svētki izturēti, mokoties ar šausmīgām iesnām, galvassāpēm un Batu hana pēcnāves titula skaidrojuma meklējumiem. Sievieši laukos, kaķis pa māju inerti dzenā no eglītes noplēstās bumbiņas. Šķiroju iekrātos žurnālus (esmu sadudzis, jo izskatās, ka pie kādas no daudzajām nomadu dzīvoļu maiņām kāds maiss ar daļu RL noklīdis). Rimta pelēka ziemas diena. Tāda, kādai tai jābūt šajos platuma grādos. Vakarā cepšu piparkūkas.

Воцмуш "Деньги кончились"
This page was loaded Maijs 27. 2015, 6:52 am GMT.