Sātana advokāta piezīmes
pesimisms, skepse un infantilitāte
pēdējais 
10.-Jan-2015 10:39 am - pavasari gaidot
7.-Jan-2015 11:22 am - katram mākonim zeltaina maliņa
Ja tā padomā, ka pēc 2,5 mēnešiem tie baltie sūdi būs pagaisuši kā pusnakts murgs, un pa ielu varēs iet drošā solī kā pretī komunismam, nebaidoties ik uz otrā soļa nožauties (ar domu: tikai ne pirkstus, tikai ne pirkstus!, jo kā gan bez tiem pie klaviatūras...), sirdī iesilst maza optimisma zelta dzīsliņa.
12.-Dec-2014 02:56 pm - piektdiena
7.-Okt-2014 10:42 am - nostalģija
Pārlasu pirms padsmit gadiem rakstīto dienasgrāmatu. Interesanti. Kā lasīt sveša cilvēka piedzīvoto. Knapi pēc nosaukumiem piezīmēs var atšifrēt krodziņus, no kuriem lielākā daļa sen nobankrotējuši, cilvēkus, no kuriem lielākā daļa kur apbērnojušies un jau mazbērnus auklē, citi miruši vai emigrējuši. Pavilka uz sentimentu. Vajadzēs painspicēt vecās vietas, kas vēl saglabājušās. Vakar iegāju "Maskā" (tāds gaģužņiks uz Barona ielas, kur pirms gadiem mēdzu pirmssnaudas graķīti ieraut, mājup ejot, jo bārmeņi bija no "Ala"s), būs jāizmet līkumu pa seno kauju atceres vietām pilsētā, drupas un pēdējos reliktus ievērtējot.
27.-Jul-2014 07:46 pm - uz brīdi izlīdis no mežiem
Mīļo dienasgrāmat', jāazīmē, ka nu jau pāris nedēļas jūtos absolūti laimīgs. Ne tā po žizņi - tā tikai pēdējos 2 gadus, kad ne par ko neīdu, viss šķiet šokolāde, - bet tā tieši gadalaiku sajūtās. Beidzot vasara ir vasara, nevis rudens prelūdija, un beidzot var cilvēks pilnvērtīgi lasīt Sanmikelu, Mana ģimene un citi zvēri, 100 vientulības gadus u.c. klasiku - izjust to līdz muguras smadzenēm. Jo ja jūti tikai skandināvus ar viņu sniega un slapjdraņķa sajūtām, tad ļoti daudz kas no pasaules paliek nesaprasts un neizjusts. Bet nu beidzot sajutu, kas ir siesta. Galvenais ir neveikt straujas kustības. Un nolēmu: vecumdienās emigrēju uz Portugāli.
23.-Jul-2014 12:38 pm - mocības
Vienmēr muzōns man bijis vienaldzīgs. Nu tā kā daudzus neinteresē filetēlija, tāpat mani nekad nav interesējusi mūzika, jo sevišķi tautas, populārā. Bet pirms pāris dienām, pultējot TV, nejauši vienā tīņiem domātajā kanālā uzmanību piesaistīja mīlīgi popsīgs klipiņš, kur trallina mīlīga meičiņa melliem matiņiem (frizūriņa tāda, kādu sieviešu žurnālos zīmē Kleopatrai), kurai brālītis nešpetns rūķis (makten līdzīgs lietotājam [info]racoon), kurš dzīvo mazā kambarītī aiz mazām durtiņām sienā. Un tagad mokos, jau veselu stundu googloju, jo ieper vēlreiz noskatīties, taču nezinu kā meičiņu sauc. Miera noteikti nebūs.

UPD:
Paldies Dievam[info]sirdnam - atradu!!!
6.-Apr-2014 10:56 am - rimts svētdienas rīts
Malkojot rīta bairīti noskatījos izgāšsvētdien ierakstīto Montija Dona sēriju par mākslinieku dārziem. Sapīcis konstatēju, ka šodien nākamās sērijas nav. Vai patiesi 4 sērijas un viss? Jebšu BBC Scotland samazinājuši budžetu? Tas būtu gana kreķņīgi. Šī diena paies haltūru darbos - kopš izveseļojos, esmu kļuvis bezgala alkatīgs, strādāju 2 vergturiem un nesmādēju īslaicīgas pārdošanās akcijas. Esmu ieplānojis kur vasaras otrajā pusē ar dēlu pabraukāt pa Ziemeļfrancijas pilīm. Fascinē mani to atmosfēra, pat ja nesastopi bijušos/esošos īpašniekus (un labi vien ir - šaubos, vai viņiem būtu par ko runāt ar vienkāršu zemniekpapu no Austrumeiropas, kura kultūrslānis aprobežojas ar Sezana reprodukciju pastkartēm). Kad klīsti pa zālēm, vēro bibliotēku istabas un mēbeles, kur dibenu stutējis kāds no Luijiem, Monteskjē vai Anrī, sajūti to gadsimtu dziļumu un saproti, cik sasodīti interesanta, tradīcijām un pieredzes pārbagāta un piesātināta šī aristokrātijas pasaule, kas ļautiņam vienkāršajam slēpta un nesaprotama, gluži kā mailītēm, kuras nespēj apjēgt vaļu dzīvi (tas nenozīmē, ka mailītes ir kā sliktākas, guži vienkārši viņas pašas ir mazākas, viņu prieciņi niecīgāki un ūdeņi seklāki, taču Dievam visas radībinas vielīdz mīļas). Tikai atšķirībā no pārējām mailītēm, priekš kurām pie VEF tilta uz bijušā pasaules megamonstra Sarkanās zvaigznes fasādes stāv reklāma: "Neizvēlies garlaicību, izvēlies Alfu!", mani interesē ne tikai, kas tepat seklumā notiek, bet patīk arī iztēloties, kāda dzīve ōkeāna dzīlēs (protams, kā jebkuras iztēles gadijumā, noteikti radot ainu, kam ar realitāti visai maz sakara). Rimts svētdienas rīts.
26.-Dec-2013 12:20 pm - rēna ziemas diena
Svētki izturēti, mokoties ar šausmīgām iesnām, galvassāpēm un Batu hana pēcnāves titula skaidrojuma meklējumiem. Sievieši laukos, kaķis pa māju inerti dzenā no eglītes noplēstās bumbiņas. Šķiroju iekrātos žurnālus (esmu sadudzis, jo izskatās, ka pie kādas no daudzajām nomadu dzīvoļu maiņām kāds maiss ar daļu RL noklīdis). Rimta pelēka ziemas diena. Tāda, kādai tai jābūt šajos platuma grādos. Vakarā cepšu piparkūkas.

Воцмуш "Деньги кончились"
22.-Dec-2013 06:50 pm - Les quatre lieutenants français
Tiem džinglbellu nogurdinātajiem, kam vēlme izstiept kājas, paņemt rokā glāzi silta courvoisier, un atslēgties no apkārt valdošās viendienas skudru pūžņa rosīšanās...

Romantiska un, manuprāt, skaista, poētiski dokumentāla filma: Parīze, Marseļa, Hanoja, franču kareivji, leģions, vjetnamieši, Djenbenfu, no gūsta pārnākušie utt. Diktora teksts ļoti skaidrs. Stāsts par četriem virsniekiem, kas krita Indoķīnā: aristokrātu Bernāru, ģenerāļa dēlu Antuānu ("Pirātu"), skolotājas dēlu, bijušo Buhenvaldes ieslodzīto, izpletņlēcēju Žanu, un bijušo vērmahta virsnieku Hansu. No vienas puses, daudz dokumentālo kadru, bet no otras - galvenie varoņi ir izdomāti. Kaut arī zinātāji uzreiz saskatīs, no kāda prototipa kurš kopēts: Bernārs no Delatra, Antuāns - Desenmarka, stāstnieks - Grovēns. Daudz kas no dzīves gājuma un rakstura ņemts 1:1, bet daudz kas piedomāts. Tik un tā, skatos klusējot.

Les quatre lieutenants français
9.-Okt-2013 01:29 pm - žēl, ka nav jau piektdiena
This page was loaded Feb 2. 2015, 2:15 am GMT.