Visnotaļ zināms ir teiciens "habent sua fata libelli" (katrai grāmatai ir savs liktens), taču tas ir izrāvums no garākā "pro captu lectoris habent sua fata libelli" (katrai grāmatai savs liktens, atkarīgs no tās lasītāja spējām).

Turpinot domu - minēto citātu no leģionāru kazarmu noteikumiem izmantoja Cicerons, kad tam nācās aizstāvēt tiesā Lūciju Kornēliju Balbu vecāko, kad tas tika apsūdzēts nelikumīgā Romas pilsonības saņemšanā. Apsūdzības puse minēja piemērus no dažādiem Romas līgumiem ar kaimiņu ciltīm, kas liedza to locekļiem pilsonību, apelējot, ka tātad arī gaditāņiem pilsonība nepienākas, kaut arī ar tiem konkrēta līguma nav. Uz šo Cicerons oponēja: "Quod si exceptio facit ne liceat, ubi non sit exceptum, ibi necesse est licere" (Tā kā šis izņēmums dara pilsonības piešķiršanu nelikumīgu, šāda izņēmuma neesamība dara to likumīgu). Viduslaikos jurisprudencē šis princips tika novienkāršots uz "exceptio probat regulam in casibus non exceptis" (izņēmums apstiprina likumu situācijās, kuras nav izņēmums). T.i. ja VFF ēkas hallē izkarināts plakāts "Aristoteļa dienā lekcijas nenotiks", tad mēs tomēr zinām, ka citās dienās tās notiks (protams, ja nebūs cita plakāta ar citu lekciju atcelšanas iemesla tekstu), jebšu ja ir ceļa zīme "darba dienās līdz 20:00 kreisais pagrieziens aizliegts", tad pēc 20:00 drīkst gan. Nu bet laika gaitā frāzes beigas kaut kā pazuda un palika tikai visnotaļ neloģiskais "izņēmums apstiprina likumu". :)

Dzīve ir īsa, māksla - mūžīga. Principā jau nevis "mūžīga", bet "plaša" (burt. "gara") - ar vienu dzīvi nepietiek, lai visu aptvertu. Vita brevis, ars vero longa, occasio autem praeceps, experientia fallax, judicium difficile. To var ļoti labi saskatīt pirmavotā, tb Hipokrata tekstā: Ὁ βίος βραχύς, ἡ δὲ τέχνη μακρή, ὁ δὲ καιρὸς ὀξὺς, ἡ δὲ πεῖρα σφαλερὴ, ἡ δὲ κρίσις χαλεπή - dzīve īsa, [medicīnas] māksla plaša, iespējas [noteikt pareizu diagnozi un ārstēšanu] gaistošas, pieredze nedroša, lēmumus pieņemt grūti. Seneka saīsinātā variantā (vitam brevem esse, longam artem) to citē savā "Dzīves ierobežotība". Tb tas nav vis par aere perennius, bet gan par to, ka visas grāmatas neizlasīsi.

"Izņēmums apstiprina likumu" - izrauta frāze no romiešu leģiona kazarmu kārtības noteikumiem, kas burtiski skan "exceptio probat regulam in casibus non exceptis". Ko skaidro vienkārši: Special leave is given for men to be out of barracks tonight till 11.0 p.m.'; 'The exception proves the rule' means that this special leave implies a rule requiring men, except when an exception is made, to be in earlier. The value of this in interpreting statutes is plain. - tb ja Jankam un Kārlim par labu dienestu seržants atļāvis brīvsolī pavadīt pie Kalējielas Ilzītes un Anetes pāris stundas ilgāk, tad tas nenozīmē, ka nu mainīta kazarmu kārtība un visi tagad varēs naktīs pie meitām šmaukt. :)

"Veselā miesā vesels gars!" (mens sana in corpora sano) - šis visiem zināmais teiciens ir viens no spilgtākajiem teksta apvērsuma paraugiem. Lieta tāda, ka frāzes autors Juvenāls savā VII satīrā izsmejot ķermeņa kulta galējības, pauda ko kardināli pretēju: "Orandum est ut sit mens sana in corpora sano" ("lūgsimies, kaut jel veselā miesā būtu arī vesels gars" - pēc konteksta, drīzāk gan "saprāts"), uz kā pamata arī radās latīņu sakāmvārds "Mens sana in соrроrе sano - avis rаrа" (veselā miesā vesels gars - reta veiksme).