Dzīve ir īsa, māksla - mūžīga. Principā jau nevis "mūžīga", bet "plaša" (burt. "gara") - ar vienu dzīvi nepietiek, lai visu aptvertu. Vita brevis, ars vero longa, occasio autem praeceps, experientia fallax, judicium difficile. To var ļoti labi saskatīt pirmavotā, tb Hipokrata tekstā: Ὁ βίος βραχύς, ἡ δὲ τέχνη μακρή, ὁ δὲ καιρὸς ὀξὺς, ἡ δὲ πεῖρα σφαλερὴ, ἡ δὲ κρίσις χαλεπή - dzīve īsa, [medicīnas] māksla plaša, iespējas [noteikt pareizu diagnozi un ārstēšanu] gaistošas, pieredze nedroša, lēmumus pieņemt grūti. Seneka saīsinātā variantā (vitam brevem esse, longam artem) to citē savā "Dzīves ierobežotība". Tb tas nav vis par aere perennius, bet gan par to, ka visas grāmatas neizlasīsi.