Sātana advokāta piezīmes
pesimisms, skepse un infantilitāte
pēdējais 
28.-Nov-2016 07:01 pm - Par šausmīgajām baltiešu vēlmēm 1919. gada ziemā – izaicinājums demokrātijai!
"Libausche Zeitung" sestdienas numurā nodrukāts raksts, kuru nevaram citādi nosaukt, kā par izaicinājumu Latvijas demokrātijai. Raksts adresēts Latvijas Pagaidu Valdībai un viņu iesnieguši kāda Liepājā nodibināta "Baltijas nacionālā komiteja", kura sastādījusies te pēc Rīgas ieņemšanas, lai runātu visu Baltijas vāciešu vārdā. (..) Pagaidu Valdībai neesot visu iedzīvotāju šķiru uzticības, viņa arī nevarot sekmīgi cīnīties pret komunismu, nevarot izpildīt likumības un kārtības sarga vietu, nevarotnokārtot finanšu lietas utt. Vācieši gan neesot pielaisti Pagaidu Valdībā uz viņu priekšā likto noteikumu pamata, bet viņi tomēr ziedojuši savu mantu un dzīvību dzimtenes aizstāvēšanai. Tik tad būšot nodrošināta veseliga dzimtenes politika un saimnieciska attīstība, ja visi valsts spēki apvienošoties. Uz šo uzskatu pamata minētā Baltijas nacionālā komiteja21. janvārī iesniegusi Pagaidu Valdībai savas minimālprasības, bet atbildi vēl neesot saņēmuši. Tādēļ viņi savas prasības atkārtojot un prasot Valdības atbildi. Kaut arī zemes likteni izšķiršot miera konference, bet viņu patriotiskais pienākums esot aizrādīt, ka jau tagad zemi glābt varot tikai tāda valdība, kura sastādīta no visām valsts iedzīvotāju grupām. Baltieši vaicā, vai Valdība gribot uz viņu iesniegto minimālprasību pamata iesākt sarunas par koalīcijas valdības dibināšanu.
Vācu prasības ir šādas:
"1. Visu tautību un ticību vienlīdzība likuma priekšā.
2. Personas neaizskaramība par viņu politisko pārliecību. Politiskie noziegumi jāiztiesā kārtējās tiesās.
3. Ticības brīvība.
4. Plaša slimo, invalīdu un bezdarba strādnieku apgādība. Sociāli-progresīvas darba tiesas radīšana.
5. Sīk- un mazgruntniecības veicināšana, dibinot zemes fondu.
6. Fizisko un juridisko personu īpašuma neaizskaramība. Atsavināšana atļauta tikai vispārības interesēs pret pilnu atlīdzību.
7. Biedrošanās, sapulču un preses brīvība.
8. Privāto un legāli-tiesisko korporāciju, biedrību, kredītiestāžu un iekārtojumu neaizskarama pastāvēšana.
9. Tirdzniecības un rūpniecības brīvība. Brīvostu politika Baltijas ostās.
10. Skolu un baznīcas autonomija vāciešiem.
11. Latviešu un vācu valodu vienādas tiesības visās valsts un komunāliestādēs un tiesās.
12. Valsts un komūnu ierēdņi jāpieņem bez tauitību un partiju piederības, skatoties tikai uz viņu darba spējām.
13. Zemessargos jābūt nacionālām vienībām. Zemes aizstāvētājiem jādod iespēja dabūt zemi.
14. Tautas priekšstāvniecība jārada likumīgās vēlēšanās, pie kam visām iedzīvotāju grupām jādod attiecīga priekšstāvniecība."
(..)"

Citēts no: Ko baltieši grib? // Latvijas Sargs. Nr.30., 24.02.1919.
22.-Nov-2016 08:36 am - Vaidētāji
Latviski tautiskās tradīcijas uzturētājiem noderīga tradicionāla rotaļa garajos ziemas vakaros

Vaidētāji
Visi rotaļas dalībnieki vaid. Tas, kuram vaicātāja uzdevums, pēc paša patikšanas šim vai tam vaicā par vaidēšanas iemeslu. Kam vaicā, tam jāizteic, kas viņam kait. Tā viens par piemēru atbild: “Man ir mīlestības sāpes.” Otris: “Es kritu un sasitos.” Trešais: “Man galva sāp.” Ceturtā: “Mani mans iemīļotais tautietis atstāja.” Piektais: “Esmu ļoti slims.” Un tā tālāk. Kas nezina pasacīt vaidēšanas iemeslu, vai kas izstāsta tādu iemeslu, kāds jau reiz sacīts, tam jādod ķīla un jāstājas vaicātāja vietā.”

Via: Lapas Mārtiņš. Rotaļnieks. – Rīga, 1886 (1900)
11.-Nov-2016 02:02 pm - par Lāčplēša pasi
Ticis galā ar darbiem, TV arhīvā palūkoju rīta ziņas. Kā katru gadu, atkal tramdīja uz ielām skolēnus, vaicājot, kas ir Lāčplēša diena un Lāčplēsis. Protams, pamatskolēniem, kā katru gadu, šķiet, ka 11. novembrīs ir Lāčplēša dzimšanas diena vai kas tamlīdzīgs (viņiem, saproties, skolā mācīts par Pumpura sacerēto eposu, taču Neatkarības kara vēsture vēl nav mācīta, tā būs tikai vidusskolā).

Bet ne par to stāsts. Pīpojot ieķiķināju par ķecerīgu domu, proti, ja tā paraugamies, tad Pumpura varonis ir jauktenis: tēvs latvietis, bet māte lācene. Tā kā tēvs māti izdrāza un pēc coitus akta uzreiz pameta, tad mazais auga pie mātes, un dzimtā valoda šim bija lāču valoda, bet latviski gan jau iemācījies tikai pusaudža gados vai pat jau pieaudzis, izkaujoties ar Koknesi. Taču tas, ka tikai 1/2 latvisku asiņu un valoda pasveša, viņam netraucēja ne mācīties Burtnieku universitātē, ne stāties pretī Kalapuisim, jodiem, pūķiem un Melnā bruņinieka banda, tb izrādīt maksimālu patriotismu, kaut pasē ierakstu "latvietis" viņš mūsdienās nedabūtu (jo tēvs ta nezināms).
1.-Nov-2016 10:45 am - Par nacionālajām tradīcijām un svešajiem helovīniem
Vēl pirms gadiem 200 Dienvidkurzemē meitas svētkos staigāja tādos pašos pelēki bēšīgos vilnas strīpbrunčos, kā citos novados tuvākajā apkaimē. Neko jestru un spilgtu, krāsojot vaivariņos un sīpolu mizās, mājas apstākļos nedabūt. Nu bij kāds tur savs musturiņš atšķirīgāks (nevienos laikos meitas nav gribējušas ģērbties visas vienādi, kā Ziemeļkorejas jaunkareivji, izņemot, ja jādzied korī vai jādejo TDA), kas, ja nebūtu noticis kāds cundurs, pirms gadiem 100 būtu iegrāmatots kā Dienvidkurzemes tautastērps, un tradīciju komisijas rūpīgi raudzītos, lai mūsdienās nebūtu nekādu noviržu no apstiprinātā un iekonservētā standarta. Gluži kā tas šobrīd notiek ar citu novadu tautas tērpiem.
Bet redz, sanāca tā, ka Lībavas jūrmalā ņēma un strandēja kāds hollanderu tirdzniecības kuģis, kas bija bāztin piebāzts ar rūpnieciski krāsotu spilgi sarkanas vilnas auduma baķiem un stikla pērlītēm Sibīrijas iezemiešiem, devās uz Pēterburgu. Un, tavu brīnumu, jau pēc mēneša visas Nīcas un Bārtas novadu meičas uz zaļumballēm devās nevis no vecmāmiņām mantotajos bēšīgi strīpaini pelēkajos, bet gan no nekurienes uzradušajos ugunīgi sarkanos brunčos un stikla pērlītēm izšūtos sarkanos vaiņagos! Un neviens nepīkstēja (moš kāds bubināja, kur nu bez tā, taču avotos tas nav saglabājies), ka lūk, galīgi kaunu aizmirsušas, tēvutēvu tradīcijas un nacionālo identitāti zaudējušas, ne mūsu, bet "svešās" krāsās izrotājušās. Un nepagāja ij ne pārsimt gadu, kad sarkanie brunči tiek uzskatīti kā kas mūžsens un tradicionāls. Būtu strandējušā kuģī cita krava, būtu latviešiem cits tradicionālais nacionālās identitātes mantojums, ko tagad sargāt.
10.-Okt-2016 07:45 am - tuvāk pie tautas
Ja kāds vēlas vilties tautiešos līdz galam un izsvilināt sevī nacionālromantisma paliekas ar napalmu kā katla piedegumu ar fairy, tad iesaku vieglāko ceļu, proti, ielikt ss.lv kāda priekšmeta pārdošanas sludinājumu.

Esmu ielicis sludinājumu par fototehnikas raritāti (Zenit fotobisi) – moš kādu kolekcionāru interesē. E-bajā palūkoju, ka cenas amplitūda ir no 100 līdz 300 eur, ieliku vidējo, tb 200 (pie sevis nolēmu, ka par 150 varētu atdot, ja nē, būs jāprasa dēlam, kā tajos e-bajos jādarbojas). Visu nedēļas nogali nācās atbildēt uz ļaužu zvaniem, kuriem bija tikai viens saturs: es esot idiots, tas dzelzis maksājot labi ja 10 eur, man vajagot emigrēt uz saviem e-bajiem, stāties dzimumsakaros ar vīriešiem, es esot Kremļa aģents, es esot krievs, kas nopircis latviešu uzvārdu (pēc @ adreses konstatējuši) utt. – visas idejas un pērles slinkums fiksēt. Tb cilvēkam jau sākumā skaidrs, ka viņš nav pircējs, taču paust savu pasaules skatījumu un izgāzt ikdienas žulti ļoti vēlas, tērē tam savu un citu laiku. Un visiem viņiem tak ir tiesības vēlēt, ko šie atktīvi izmanto!

Tādu negāciju un idiotisma cunami savā dzīvē vēl nebiju piedzīvojis, uz nakti nācās pat izslēgt tālruni, jo 3:00 pagrūti uzklausīt tautiešus un iedziļināties viņu pasaulē. No sirds iesaku, lai tiktu vaļā no rozā brillēm un būtu tuvāk savai tautai.
26.-Sep-2016 04:19 pm - Urbāno nomadu identitātes meklējumi
Buks Artis. Urbāno nomadu identitātes meklējumi. // Satori. 26.09.2016.

(..)Cilvēkam, kurš savu identitāti apzinās "līdz matu galiem", ir "tajā iekšā", nav vajadzības to meklēt, jo viņš šo identitāti nav nekur pazaudējis un, galvenais, nejūt nepieciešamību savu izpratni par to uzspiest apkārtējiem. Līdzīgi kā ar reliģiozitāti. Pazīstu pietiekami daudz patiesi ticīgu ļaužu, taču viņi savu reliģiozitāti patur pie sevis, un apkārtējie bieži vien par to nenojauš, jo tā ir viņu pašu darīšana, savukārt ar sludināšanu visbiežāk nodarbojas neofīti, kas nupat kā pievērsušies un nu jūt mesiānisku vēlmi to paust visai pasaulei. Zinu pietiekami daudz vienai vai citai tautai piederīgo, kas ir dzimuši un auguši savā kultūrā, citu nemaz tā īsti nepazīst un negrasās nevienam mākties virsū ar to, kādam jābūt īstenam latvietim, krievam, vācietim, lietuvietim vai kam citam. Savukārt, cik nu nācies novērot sadzīvē – iespējams, kļūdos, jo statistikas pētījumus neesmu veicis, – visaktīvākie nacionālās idejas sludinātāji nāk no etniski jauktām ģimenēm vai lokālmigrantiem, kas pazaudējuši pēctecības sakņu sajūtu un nu cenšas rast sev jaunu identitāti aktīvajā nacionālismā. Sanāk, ka ar identitātes meklēšanu un glābšanu nodarbojas tie, kas to vai nu kaut kur pazaudējuši, vai kam tā jākonstruē no jauna. Vecais, labais Hantingtons to skaidro ar pārāk strauju provinciālās sabiedrības modernizāciju un kardinālām dzīvesveida izmaiņām. (..)
26.-Sep-2016 10:20 am - par tautības ierakstu pasē
15. septembrī Saeimas deputātu vairākums nolēma nepieļaut Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā iespēju mainīt tautību, pie kuras nepieder vecāki un vecvecāki. http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/627050-genetiski_nemodificetie_latviesi

Tb ar steigu visos biogrāfiju izdevumos un vikipēdijā ir jāpārraksta Kārļa Ulmaņa, Jāņa Cimzes, Zigfrīda Meierovica, Vilhelma Muntera, Rūdolfa Blaumaņa, Gunta Ulmaņa, Teodora Tverijonas un simtiem citu tautas dižgaru datus, kuri bija etniskie vācbaltieši, lietuvieši, poļi u.c., kas letonizējušies un nepamatoti uzskatīja sevi par latviešiem.

Nu un vajadzētu uzrīkot pārbaudi – katram, kuram vecmāmiņa vai vecvectētiņš ir kāds baltkrievs, vācietis, krievs, ukrainis, leitis vai polis, jāsvītro no pases "latvietis", jo tie tagad vairs nav latvieši. Pirmā pazīme jau ir nelatviski uzvārdi, kas skaidri norāda uz nelatvisku izcelsmi, pēc tam arhīva izziņa par ciltskoka tīrību 7 paaudzēs.
6.-Sep-2016 01:10 pm
Ja kāds sūdzas, ka esot grūši dzīvot – ielas slikti bruģētas, nodokļu slogs smacē, VID rekets paralizē, rindas pie ārstiem frustrē, valsts atpaliek no kaimiņvalstīm visos rādītājos u.tml., – tad jānorāda, ka tā nav vis neprasme vadīt un organizēt, bet gan mērķtiecīga politika nākotnes vārdā: "politika ir vērsta uz to,lai LV paliktu dzīvot pēc iespējas mazāk patvēruma meklētāju. Pagaidām šī taktika strādā".
This page was loaded Dec 10. 2016, 2:43 pm GMT.