Sātana advokāta piezīmes
pesimisms, skepse un infantilitāte
pēdējais 
26.-Jun-2020 12:40 pm - Cik sena ir latviešu tauta? // Kur tas suns aprakts?
Uz abu roku pirkstiem varu saskaitīt laudis, kuri manī raisa cieņu. Šajā raidījumā veseli trīs kopā:
https://xtv.lv/rigatv24/video/MV9N6jb1N4X-23_06_2020_kur_tas_suns_aprakts_1_dala
13.-Jun-2020 11:08 am - "senlatvieši" vs "latvieši"
Viduslaiku “senlatvieši” bija ļaudis, kuru valodu mēs praktiski nesaprastu, bet kultūra, sadzīve un attiecības šķistu vēl svešākas. Un arī viņi paši… gan tie, kas kogās ieradās šai zemē pāri Baltijas jūrai, gan tie, kas kristījās un kļuva par Ordeņa vai bīskapa valsts pavalstniekiem, gan tie, kas ar karacirvjiem gāja Rīgu dedzināt - visi ir vienlīdz “mūsu” senči. Viens sencis karoja Nameja karadraudzē, bet otrs – sargāja no namejiešiem savu dzimto Mežotnes zemi un aicināja palīgā rīdziniekus. Viens sencis jāja Cēsu komturejas karaspēka rindās zem sarkanbaltsarkana karoga, bet otrs cēla zobenu un mira par sava kunga Polockas kņaza vai leišu Mindauga varas saglabāšanau? Kurš no abiem īstenāks “senlatvietis”? Nebija nekādu “viņu”, kuri karoja ar “mums”.
Gāja gadsimti, mainījās attiecības, kārtība, ticējumi un kultūras iezīmes – nekas nekad nav stāvējis uz vietas, - līdz pamazām, visam “vāroties vienā katlā”, radāmies plus-mīnus “mēs”. Un tāpat visnotaļ atšķirīgi gan starp paaudzēm, gan starp indivīdiem.
1.-Maijs-2020 12:22 pm - Niedra Andrievs. Tautas nodevēja atmiņas - audio lasījumi (JRT)
1. lasījums/ A. Niedra “Tautas nodevēja atmiņas”. Lasa: Kaspars Znotiņš
https://vimeo.com/411519062?ref=fb-share&1&fbclid=IwAR3u_4lrkJ16pCY79C8cp83Q0a6QwtrRRqbobh3SRHDehWrCbymXVeBU-jk

2. lasījums / A. Niedra “Tautas nodevēja atmiņas”. Lasa: Kaspars Znotiņš
https://vimeo.com/411544355?fbclid=IwAR3EqxYnxQRDXGQsAQp3nm2UtX-U84M48RCv6VTKuoQ-_6Wbd55UZMWED7k

3. lasījums/ A. Niedra “Tautas nodevēja atmiņas”. Lasa: Kaspars Znotiņš
https://vimeo.com/412083851?fbclid=IwAR3EqxYnxQRDXGQsAQp3nm2UtX-U84M48RCv6VTKuoQ-_6Wbd55UZMWED7k

4. lasījums/ A. Niedra “Tautas nodevēja atmiņas”. Lasa: Kaspars Znotiņš
https://vimeo.com/412114678?fbclid=IwAR0kf4b9IHRi4HPcW-JrW7yNiN10ANbEYN3UKMCnjRzN5HOtoNOa1uIAs3g
24.-Dec-2018 07:07 am - Zommers
Literatūrā, kad tiek uzskaitīti Vācijas armijas un Latvijas Pagaidu valdības pārstāvju konflikti 1919. gada pavasarī, gandrīz vienmēr tiek pieminēts gadījums ar virsleitnantu Zommeru: "1919. g. 23. martā pēc konflikta ar vācu dzelzsdivīzijas komandieri arestēts un atradies vāciešu apcietinājumā līdz 20. maijam".

Nejauši arhīvā uzdūros notikušā aprakstam Jelgavas "latviešu" komandantūras komandanta v.i. virsleitnanta Grundmaņa ziņojumā.

Izrādās, Zommers, lai piesaistītu brīvprātīgos savai sapieru vienībai, izlīmējis pilsētā uzsaukumus, ka Pagaidu valdībai neesot ar Vāciju nekāda sakara, pēc uzvaras muižniekiem tikšot atņemta zeme un izdalīta visiem gribētājiem, tikšot sasaukta Satversmes sapulce, kas to visu legalizēs utt., t.i. principā, pārkāpjot visas savas pilnvaras, uz savu iniciatīvu nodarbojies ar politisko propagandu. Pie tam laikā, kad Pagaidu valdības spēki pilnībā atkarīgi no vācu apgādes un militārās palīdzības, sludinātās tēzes varēja raisīt neviennozīmīgu reakciju. Tāpēc Jelgavas vācu komandants Hofmans licis noplēst šos vāciešiem naidīgos uzsaukumus. Savukārt Zommers vācu komandantūrai paziņojis, ka turpmāk liks saviem sapieriem visur pilsētā no stabiem plēst nost komandantūras uzsaukumus - par šādu militārās disciplīnas neievērošanu attiecīgi arestēts.

Dzelzsdivīzijas komandieris majors Bišofs piedāvājies viņu atbrīvot, ja Zommers apsolīsies nebrūķēt muti, nekonfliktēt ar frontes aizmugures iestādēm un netraucēt Jelgavas komandantūras darbu, t.i. atsauks savu aicinājumu plēst no stabiem komandantūras sludinājumus. Zommers iespītējās un palika pie sava, ka akurāt tā darīs, tikko tiks ārā no tuptūža. Bišofs atmeta spītniekam ar roku, un tā Zommers palika Hofmaņa maizē līdz maijam, kad tika ieņemta Rīga, un aicinājumi atņemt vācbaltiešu mantu vairs nedestabilizētu stāvokli frontē (kas turējās uz vācbaltu durkļiem).

LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 253. lp.
28.-Apr-2018 08:42 am - Valsts valodas centra pirmajām aktivitātēm nākamgad apritēs 100


Via: LVVA, P1 f., 10. apr., 1. l., 42. lpp.
20.-Mar-2018 10:50 am - Kūpinot rīta cigu aizdomājos...
Sakarā ar valsts 100gadi aizvien vairāk pasākumu ar atsauci uz pagātni. Tak mani mulsina, ka pat ja ko raksta par 19. gadsimtu, veido tematiskās izstādes, tad obligāti ilustrē ar seniem foto, kur redzami ļaudis tikai zemnieku apģērbā (t.s. tautastērpos). Man gan šķiet, ka, pirmkārt, arī zemnieki ikdienā tā nestaigāja, bet vilka ārā no lādēm tikai uz godiem (t.i. attēls neilustrē ikdienu nu nekādi), otrkārt, zemnieki bija tikai daļa no tā segmenta, kas saplūstot, izveidoja mūsdienu latviešu tautu. Man īsti nesaprotamu iemeslu dēļ (varu vien to skaidrot ar nacionālmarksistiski tautībniecisko tradīciju) citi tautas sociālie slāņi tiek ignorēti.

Nu tas ir tā, ka ja pēc gadiem divsimts, lai atspoguļotu latviešus 21. gs. sākumā, muzejos eksponēs un ilustrācijām izmantos tikai un vienīgi attēlus no Maskačkas, Zolitūdes vai Bolderājas iemītnieku godiem... nu tur adidas treniņbiksēs un lakkurpēs (ļoti smukās) un divlitrenēm rokā. Ar lepnumu.
8.-Jan-2018 10:38 am - par eshatoloģiskajām gaidām
Marksismam un nacismam, kā jau autoritārās domāšanas modeļiem, ir ļoti daudz kā kopīga (tāpēc šo pasaules uzskatu adepti tik viegli var saplūst nacionālsociālismā), taču viena no raksturīgākajām iezīmēm, šķiet, ir gaidas. Marksisti jau ~150 gadus gaida, kad beidzot sabruks pūstošais kapitālisms, aber nacisti jau ~150 gadus gaida, kad beidzot sabruks pūstošā Eiropa (~100 gadus – baltās rases izzušanu Eiropā).

Kari nāk un iet, dzimst jaunas valstis, izzūd vecās, paaudzes mainās, bet šie tik gaida: tūlīt, tūlīt kapitālisms sabruks, valūtas pagaisīs, tūlīt tūlīt baltie eiropieši bēs skatāmi tikai zoodārzos kā izmirstošas sugas pārstāvji! Tūlīt, tūlīt. Vismaz kaut kas šai pārmaiņu pilnajā pasaulē ir nemainīgs – šīs gaidas, ka "jau mūsu dzīves laikā" būs...



Parīzes zooloģiskajā dārzā tuvākajā nākotnē – 1932. gada zīmējums nacistu žurnālā "Kladderadatsch".
9.-Okt-2017 07:01 am - vienas monētas divas puses, jeb par pretējo galējību līdzīgumu
- Vienā ziņā komunisms un nacionālisms ir gandrīz vienādi.
- Kā tā?
- Teorijā abas ideoloģijas izskatās smuki un lieliski, bet visur, kur no vēstures zinām, ir mēģināts realizēt praksē, tur rezultātā sūdi vien sanākuši. Taču adepti tik un tā turas pie pārliecības, ka ja rezultāts neatbilst teorijai, tad pie vainas ir nevis aplamā teorija, bet gan kļūdas realizācijas procesā, un nākamreiz sanāks kā vajag.
10.-Jun-2017 07:13 pm - satiec baronu, nosit baronu
“1919. gada kaujā pie Lodes latvieši saķēruši tādu jaunu baronēnu – it kā Bēzes [no Mētagu muižas – red. piez.] radinieks, kāds no baroniem Volfiem. Tur pašlaik atradies somu bruņu vilciens. Somi bijuši briesmīgi nikni uz vācu baroniem. Nopirkuši no latviešiem ar 6 markām. Latviešu puikām vajadzējis, ko pīpēt un pārdevuši šo. Somi baronu uzdūruši uz durkļa un piesprauduši pie koka, kur palicis.”

LFK krājums, 1850 - 7697
P.S.
Varbūt pat vienā klasē mācījušies, taču šis jau "svešs", bet tabaka derīga - atdeva igauņiem nogalināšanai (atmiņās igauņi saputroti ar somiem).

http://garamantas.lv/lv/collection/836/3-zinatniska-ekspedicija-Ogres-aprinki
This page was loaded Jul 4. 2020, 6:03 am GMT.