Interesanti, ka Blaumanim "Tālavas taurētājs" esot radies kā parodija par tautiskā romantisma epigoņu dzeju, tālab pirmpublicējums esot “Jaunās Pēterburgas Avīzes” satīriskajā pielikumā “Purva malā”.

Literatūrzinātniece un ilggadēja R. Blaumaņa biogrāfijas un daiļrades pētniece Līvija Volkova to izskaidro, ka šādā veidā Blaumanis “centās aizmiglot modro uzraugu acis”. Savukārt Latvijas Universitātes profesore, literatūrzinātniece Ieva Kalniņa “Rūdolfa Blaumaņa kopotajos rakstos” atzīmē: “Iespējams, ka dzejoļa atrašanās šajā nodaļā norāda uz R. Blaumaņa sākotnējo ieceri – uzrakstīt parodiju par tautiskā romantisma epigoņu dzeju. R. Blaumanis dēvēja tautiskā romantisma periodu latviešu literatūrā par “kumeliņu periodu”.

Par tiem uzraugiem neticu - šaubos, vai kādu uzraugu tajā laikā interesēja peršas par 800 gadu pagātni. Šiem bija jāraugās, vai nav kas slikts par cara tētiņu un impēriju. Par otro domājot, dzejolim patiesi "nav konsekventa parodijas rakstura", jo pati "tautiskā" jeb nacionālromantiskā dzeja savā patosā ir tik ļoti pārspīlēta un smieklīga, ka to parodēt nav iespējams - tā ir parodija pati par sevi.