pesimisms, skepse un infantilitāte
es no malas, pats par sevi
pēdējais 
29.-Nov-2013 10:57 am - par to satori mazcepienu
Šķirstot Buzana "Cilvēki, valstis un bailes" iešāvās prātā: ar ko sašutums par ziedojumu satori.lv aizdomīgo izcelsmi principiāli atšķiras no antisorosītu aicinājuma klapēt ciet Sorosa fonda filiāles un dedzināt sārtā šī fonda izdotās grāmatas, bet stipendijas saņēmējiem šai kuriņā piemest saņemtās kupjūras? Nevienam tak nav nekāds noslēpums, ka Gerge to kāpostu dabūjis visnotaļ netīrās un derdzīgās biržu spekulācijās, pat žurnālistisko izmeklēšanu nav jāveic. Tb abos gadījumos par "netīru naudu" finansē vairāk vai mazāk labas lietas. Un gan jau, ka abos gadījumos kāds radagabals saņem nepelnītu stipendiju.

P.S.
Uzreiz atzīstu, ka problēmā neesmu iedziļinājies, un pat par tādu satori.lv uzzināju relatīvi nesen.
24.-Nov-2013 09:54 am - par aktuālāko
Kāda joda pēc lielveikalos vīnus klasificē pēc izcelsmes valsts, nevis pēc satura? Feinšmekeriem jau viegli: tiem vai nu pilns vīna pagrabs, vai dodas uz specializēto bodi un jau ceļā izdomā, kura gada un pildījuma šaviņjōnu ņems no plaukta. Bet ko lai iesāk vienkāršs vanaga kapātājs, kuram dots uzdevums "atnes balto sauso"? Paņem no plaukta pudeli, aber tur tikai uz cedeles nosaukums un dzeja a la "no vissaldākajām un smalkākajām... izturēts ūberkoka mucās... saules gaismu smēlies..." utt., tb teksts, kādus vanagalus kapātājs, sacerot tekstus etiķetēm, meiko vai ik dienu, kaut labi zina, ka viss pudelēs tiek pildīts no dzelzceļa cisternām Liepājā, un piedrukātas etiķetes pēc vajadzības. Kā lai cilvēks, kam vīni iedalās skābuļos (sausajos), pusskābuļos (pussausajos), dzeramajos (pussaldajos), babuļu (saldjos) un studentu (stiprinātajos), atrod plauktā sev nepieciešamo, ja pat garām ejošais veikala darbinieks pēc nosaukuma zina tikai agdamu vai kindzmarauli? Ja nav uz pudeles uzrakstīts, kas tas šaviņjons vai bužulejs pēc garšas, tad beigu beigās pircējs nospļaujas, paņem no cita plaukta vanagu, bet laulenei pasaka, ka vajadzīgo nav atradis. Kur te marketinga fīča, ja zinām, ka vanagalus kapātāju ir kudi vairāk, nekā feinšmekeru (kuri neiepērkas rimčikos un makimās, kas ir vanagalus cienītāju iepirktuves, bet gan eirovīnos un mckvadrātos), tb raugoties no peļņas viedokļa, veikalniekam tieši par tiem jārūpējas? Viņi tak zaudē baltu naudu no tā, ka cilvēki nepērk, jo nav elementārākās pamatinformācijas.
Paņēmu ko vienkāršu un pārbaudītu, tb tblisi (tas gan nav sausais, tak jaunībā lieti noderēja, ja vajadzēja meituku priekšā par feinšmekeru izlikties, lai savas akcijas celtu), bet nīgrums sirdī palicis.
31.-Okt-2013 02:35 pm - šīs dienas rūpe
Sasmējos par šo ziņu - http://manabalss.lv/brivibas-pieminekla-nojauksana/show - lai gan aizdomas, ka ticīgie citu pieminekļu jaucēji šai gadījumā neatšķirs farsu no realitātes. Reliģiskās pārliecības jautājumos jokot laikam nevajadzētu. Kaut arī man patīk par reliģiskiem fanātiķiem paņirgāties, šoreiz nepiedalījos un neparakstījos - iemesls visai trivials: gluži vienkārši visai nopietni pēdējā laikā sāku uztvert sajūtu, ka tomēr var pienākt brīdis, kad īstenticīgie ar šmeiseriem rokās labākajās 1941./Balkānu/Ruandas tradīcijās sāks meklēt nacionālajām vērtībām neatbilstošos elementus un par mutes brūķēšanu vest tos uz Biķernieku mežu.

Bet mana problēmiņa ir nopietnāka. Jāpiekrīt laulenei, ka kaķi izplata ko vīrusveidīgu, kas pārņem tevi, padara atkarīgu kā alkohols vai azartspēles. Tā nu šīs dienas lielākā rūpe, plānojot apmeklēt pilsētu: kurā bodē var atrast burvīgu rōzā kakla siksniņu spalvainam objektam, kura esksistences vienīgā jēga ir parazitēt uz līdzcilvēku rēķina?
15.-Jan-2013 12:44 pm - par laulības svētumu
Pamanīju interneta ārēs aktuālu ziņu, ka no šā gada 1. janvāra arī Latvijā iespējams oficiāli salaulāties ārpus dzimtsarakstu nodaļas vai baznīcas. Gaidāms, ka būs daudz cienītāju kāzām jūras krastā, bet pasaulē ir zināmi pāri, kas šim svinīgajam brīdim izvēlējušies visneiedomājamākās vietas - no kalna virsotnes līdz atkritumu izgāztuvei. Ja nemaldos, runa ir par laulībui kā svētumu svētumu un nacionālo vērtību kvintesenci. Iešāvās prātā: aber kāpēc laulības svētuma sargātājs mācītājs un deputāts Šmits, kurš tā cīnījās pret geju kopdzīves reģistrācijas projektu, klusē? Nu un pārējie tautu dēli? Ieslīguši praida gaidās, vācot kaku maisiņus (pie šiem Celsija grādiem process varētu būt apgrūtināts), jebšu laulību ceremonija izgāztuvē piedien pie lietas?
26.-Nov-2012 02:01 pm - tāpat vien, iešāvās prātā :)
Interesanti, vai cilvēces vēsturē ir kaut viena reforma - sākot tur ar visādiem Tēsejiem, Kleistēniem, Servijiem Tullijiem, Taiko, un beidzot ar Bismarkiem un Rūzveltiem, - kur reformu autōri būtu tērējuši laiku, lai pūlim skaidrotu gaidāmo reformu struktūru, mijiedarbības, izmaiņas utt.? Un vai šādā gadījumā kaut viena reforma cilvēces vēsturē būtu īstenota?
6.-Nov-2012 09:44 am - Есть ли жизнь на Марсе, нет ли жизни на Марсе?
Pieslēdzoties darbiem, attiecīgi, arī publiskajai telpai, fonā rādžiņā ietrāpu konkursā - klausītājiem tiek vaicāts, kurā ASV pavalstī divās pilsētās iedzīvotāji jau nobalsojuši ASV prezidenta vēlēšanās. Citur medijos arī šī tēma ir galvenā. No vienas puses es saprotu, ka laukos ļaudis vienmēr interesējušas lielpilsētas baumas, tb, pārfrāzējot Marksu, "apakšu" viegli neirotiska interese par "tiem tur augšā" ir gluži dabiska. No otras puses, tomēr nesaprotu, kāpēc tik baisi piedrazot mediju telpu ar informāciju par notikumiem, kas nekādi neietekmēs tās sabiedrības dzīvi, kurai domāta šī mediju telpa? Nu ievēlēs Džonu vai ievēlēs Smitu - te, Baltijas jūrjas austrumkrastā nodokļi mainīsies, maizei un pienam cenas kritīsies, algas palielinās? Man aizdomas, ka dzīve te ritēs savu gaitu un nekādu izmaiņu nebūs pat situācijā, ja ASV Kongress pasludinātu monarhijas dibināšanu. Piekrītu, ka tēma kā tāda interesanta, ziņa ir svarīga (tikpat svarīga kā iekšpolitiskā situācija, piemēram, Sīrijā, no kuras atkarīgs, būt vai nebūt gāzes vadam uz Vidusjūru), un globāli kādas izmaiņas būs, taču kā tas, vai Jaunā Pasaules Kārtība tiks ieviesta mēneša laikā ar 6. flotes palīdzību, vai pusgada laikā pārrunu ceļā, ietekmēs Jānīša vai Zanītes spēju nomaksāt patēriņa kredītu un iekrāt lieku simtnieku jaunai kleitai vai ūziņām? Vai tev nav vienalga, kurš cars sēdēs Pēterpils tronī, ja tevi klaušās dzīs vai pērs pēc vietējā muižkunga rīkojuma pašu vagars neatkarīgi no izmaiņām valdošajā dinastijā? Tad priekš kam interesēties par to, ko ne tu vari ietekmēt, ne kas tavu dzīvi kaut par jotu ietekmē? Noskaties 5 min sižetu ziņās un viss, nevis džinkstini no rīta līdz vakaram. Nesaprotu.

Neesmu manījis pēdējos 50 gados krasas izmaiņas šīs lielvalsts ārpolitikā, kas būtu notikušas pateicoties līdera atšķirīgajam skatījumam. Tb man tas vairāk asociējas ar klasisku ministrijas aparātu, kur ļaudis pirms vēlēšanām cerībām acīs gaida, ka nākamais ministrs nu gan cels nozari saulītē, aber šis, ja vien nav reformators pēc aicinājuma (tādi ir, bet reti), veic tikai pāris dekoratīvas izmaiņas amatos un viss - vadlīnijas, plāni, programmas, budžeti ir izstrādāti desmitgadēm uz priekšu, - mašinērija griežas, aparāts milzīgs, to vada departamentu vadītāji, un procesa darbības virzienu un principus maz ietekmē tā untumi, kas pāris gadus augšā sēž. Retorikā jā, tur ir nianses un atšķirības, nozarē iesaistītos, to darbavietas zināmā mērā ietekmē, bet bet kopējās vadlīnijas manuprāt nemainās, tb ja neesi nozarē iekšā, tad izmaiņas nejūti nekādas, tikai iedomas.

P.S.
Dabūju Mišelas Dipuī grāmatiņu "Dino hercogiene". Lasu un ķeru kaifu. Aber kaifs ietekmē manas dzīves kvalitāti.
19.-Sep-2012 09:38 am - šķita uzkrītoši
Kaut arī iekšzemes medijiem uzmanību nepievēršu - pirmkārt, sargāju nervu sistēmu, otrkārt, kā teica Kauliņš Būtam: "Viss, kas noticis pēc industriālās revolūcijas, nav uzmanības vērts" - vakar tomēr internetā pamanīju visās malās dominējošo ziņu par KNAB aktivitātēm tai RD Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldē. Protams, šī drošības struktūru aktivitāte nav tik kruta, kā man mīļā cīņa ar visu valsti bailēs turošo "bijušo desantnieku bandu", par kuru savulaik tautu informēja gan premjers, gan ministri un prezidents (tā arī nezinu, kā tur ar arestēto Gulbi beidzās, kuram atrada viltotu atzīmi 8. klases liecībā?), taču neizlasīt jau nevarēja. Tā rezumējot: ne nu es zinu, kas tur un kā; pie tam ar gadiem mani pārņēmusi klasiska vecu perdeļu liga "visi viņi tur augšā zog, godīgu tur nav neviena!"., tb ne par ko nav jābrīnās un tāpat visi gali bus ūdenī, aber liecinieki aiz restēm. Taču uzkrītoša šķita kāda nianse ziņas pasniekšanā: kur vien aprakstīts, kas kur gājis, ko kratījis, ko virinājis, un dažiem uzvārdiem klāt iekavās "(SC)", aber citiem partpiederība netiek pieminēta (tb ja ziņā minēti 10 uzvārdi, tad partejiskā piederība tiek atzīmēta tikai dažiem, kas pieder vienai konkrētai partijai). Tas tāds mediju kāda tur kodeksa iekšējai noteikums, pieminēt piederību tikai vienai partijai, un ignorēt, ja uzvārda īpašniekam citas krāsas biedra apliecība kabatā?
17.-Aug-2012 09:02 pm - tīri akadēmiska interese
Skatoties TV ziņas iešāvās prātā neatbildams jautājums: ja 18. novembra dievkalpojumā Doma baznīcā ielauztos Lindermana rokgrupa un sniegtu viegli pancīgu koncertu, izdziedot savu protestu pret kārtību valstī, tad jau šamos savāktu gan, aber cik no protestētājiem, ko redzu šodien TV, ievērotu konsekvenci un skrietu protestēt pret Linderman Band tiesāšanu?
19.-Jul-2012 09:44 am - par laika apstākļiem
Interesanti, kur un kā parādījies mīts, ka dievzemītes klimats esot kontrastiem pārbagāts, attiecīgi labs?

Pirmkārt, kopš kura laika kontrasti ir kas pozitīvs? Piemēram, cik nācies vērot ļaudis, šie daudz labprātāk izvēlas prognozējamu un stabilu algu visu laiku, nevis vienu dienu miljonu, bet tad cik gadus tukšās pudeles lasīt. Tas pats citur ikdienā - jo mazāk pārmaiņu, jo labāk. Savukārt par klimatiskajiem apstākļiem ik pa brīdim nākas dzirdēt, ka vo kontrasti, tas cool. Ļaudis to izdomājuši tāpēc, ka vienkārši neviena loģiska argumenta, kāpēc šo platuma grādu klimats būtu ciešams, vienkārši nav, jebšu ideja nāk no kādas ziemas apģērbu kolekcijas pārdevēju prātvētras sapulces un nu folklorizējusies?
Otrkārt, vai var par vietu, kur tu vienā un tai pašā vējjakā un apavos sagaidi Jauno Gadu un dedz Jāņu ugunskuru, runāt par kontrastiem klimatā? Tb 2 nedēļas gadā -30°C, pēc pusgada 2 nedēļas +30°C, bet atlikušos 11 mēnešus tāda uzsildīta miroņa temperatūra ar mūžīgu svina vāku debesīs un slapjdraņķi/smidzināšanu. Ja to attēlotu grafiski, sanāktu tāda komā gulošā kardiogramma: svītra, tad mazs bōgens, svītra, bōgens uz otru pusi, svītra... No 365 dienām 30 esot saulainas. Kaut ko nesaprotu tajā visā, jo kontrastus nekādus neredzu.
Vo kādā Mongolijā, kur 4 mēneši ir +40°C, 4 mēneši -40°C, bet diennakts t° vr staigāt aš 20° amplitūdā, vo tur ir kontrasti!

Īstenībā man pofig, kāds tas laiks aiz loga - esmu pieradis (cilvēks nav cūka, tb pie visa spēj pierast), bez tam regulāri pērku loterijas biļetes un ceru vecumdienas pavadīt kur mazā zvejnieku mājelītē Valensijas piekrastē, - galu galā, nav ne vainītes. Laba vieta tiem, kam patīk sēņot. Bez tam, ja gribi šortos pastaigāt, neviens neliedz aizdoties uz kādu siltāku vietu galvu izvēdināt. :)
23.-Maijs-2012 10:19 am - tāds retōrisks jautājums
Apkārt klīst ķēdes vēstule ar aicinājumu parakstīties pret mežu ciršanu, par putnu ligzdām u.tml. Tur viss skaidrs - svēta lieta, - aizgāju un parakstījos.

Aber tomēr moka tāds retōrisks jautājums: kur kokus cērt pavasarī? Vismaz Usmas mežos aprīlī mežā neviens cirtējs iekšā netiek - tehnika iestrēgs uzreiz, jo viss slapjš, sniegs kūst, dubļi - ja nu vienīgi ar mazo cirvīti aiz mājas kādu žagariņu. ;)
This page was loaded Dec 21. 2014, 8:09 am GMT.