Pamanīju interneta ārēs aktuālu ziņu, ka
no šā gada 1. janvāra arī Latvijā iespējams oficiāli salaulāties ārpus dzimtsarakstu nodaļas vai baznīcas. Gaidāms, ka būs daudz cienītāju kāzām jūras krastā, bet pasaulē ir zināmi pāri, kas šim svinīgajam brīdim izvēlējušies visneiedomājamākās vietas - no kalna virsotnes līdz atkritumu izgāztuvei. Ja nemaldos, runa ir par laulībui kā svētumu svētumu un nacionālo vērtību kvintesenci. Iešāvās prātā: aber kāpēc laulības svētuma sargātājs mācītājs un deputāts Šmits, kurš tā cīnījās pret geju kopdzīves reģistrācijas projektu, klusē? Nu un pārējie tautu dēli? Ieslīguši praida gaidās, vācot kaku maisiņus (pie šiem Celsija grādiem process varētu būt apgrūtināts), jebšu laulību ceremonija izgāztuvē piedien pie lietas?
Ja satraucies par faktu ka kāds varētu gribēt laulāties izgāztuvē, tad mums ir demokrātija un katrs var laulāties kur vēlas. Tagad valsts ir atdalīta no baznīcas vēl vairāk, jo ir iespēja izvēlēties vairāk kā no divām iespējām (baznīca/dzimtsarakstu birojs), kaut zem Medņu svētozola gredzenus var mīt.