Ja iebilsti pret konsekvenci konservatīvismā, tad kristīgās tradīcijas nav būtiskākais nosacījums, vismaz VL(pēc manām domām, jo VL viedokli neesmu prasījis). VL statūtos ir latviskā vērtību sistēma, latviskā identitāte(par ko jau iepriekš esi rakstījis kā nedefinētu) par kristietību tiešā veidā nekā nav.

Ja satraucies par faktu ka kāds varētu gribēt laulāties izgāztuvē, tad mums ir demokrātija un katrs var laulāties kur vēlas. Tagad valsts ir atdalīta no baznīcas vēl vairāk, jo ir iespēja izvēlēties vairāk kā no divām iespējām (baznīca/dzimtsarakstu birojs), kaut zem Medņu svētozola gredzenus var mīt.

Es gluži vienkārši iesmīkņāju par totālu nekonsekvenci: kad runa par homoseksuāļu kopdzīves reģistrāciju, tā galvenais pretarguments ir "laulības svētums" (vismaz cik manīju medijos apkarotāju viedokli, kur pret aktīvi iestājās arī tavi draugi), aber kad runa nav par seksuālo orientāciju, viss svētums izčākst un nevienu vairs neuztrauc, kur un kā. Tb tikai par ļaužu liekulību atkal un atkal pārliecinos.

Laulības ārpus dzimtsarakstu nodaļas vai baznīcas - esošas ceremonijas atvieglojums.
Homoseksuāļu laulības - lielākajai sabiedrības daļai nepieņemamas tieksmes legalizācija.

Var rīkot referendumu. Tas būtu demokrātiski, par šādu strīdīgu jautājumu.

Tieši par to arī iesmīkņāju, ka nav nekādu svētumu, tikai prasta vēlme ieriebt tam, kurš nepatīk, vienalga kādu iemeslu piemeklējot, tb visa runāšana par laulības institūta svētumu ir tukšdiršana. :)

Nebūs pareizi salīdzināt ceremonijas atvieglojumu ar homoseksuāļu laulību atļaušanu. Arī burkāns no sardelas atšķiras pēc būtibas, kaut izskatās līdzīgi.