“Kauns Francijas karalim 18. gadsimtā mirt no bakām” – indīgi piezīmēja Katrīna II savā vēstulē Grimmam. Šī jau nu zināja, ko runā.

Tālā 1769. gada 12(23). oktobra vakarā Sanktpēterburgā uz ķeizarienes Katrīnas II rezidenci atveda ar bakām slimo sešgadīgo kadetu Aleksandru Markovu. No Anglijas atbraukušais ārsts Tomass Dimsdeils ar skalpeli paņēma slimā zēna limfas paraugu un iezieda to griezumā ķeizarienes rokā. Pēc šīs manipulācijas Katrīna II deva rīkojumu viņu pāris nedēļas netraucēt - tiekat galā paši, - un devās uz Carskoje Selo.

Mirstība no bakām bija aptuveni 50% inficētajiem, bet izdzīvojušajiem sakropļota āda palika uz mūžu. Bakurētas klāja arī atentātā pēc viņas pavēles nogalinātā ķeizarienes vīra Pētera III seju.

Katrīna, kas pilniem malkiem baudīja sūri iekaroto stāvokli un dzīvi, nevēlējās ne mirt, ne kļūt neglīta (otrais variants, šķiet, viņu varēja biedēt vēl vairāk), tāpēc izvēlējās tajā laikā pieejamo “vakcināciju” jeb variolāciju. Proti, slimnieka čūlas šķidrumu caur iegriezumu ievadīja veselā cilvēkā. Tas inficējās, taču vieglā formā, jo organisms paspēja izstrādāt imunitāti pret izraisītāju. Bija, protams, arī neveiksmīgi gadījumi, taču labāk tomēr riskēt skaistas nākotnes un ilgas dzīves vārdā.

Pirmās dienas slimība nekādi neizpaudās, taču tad sākās drebuļi, drudzis, piepampa kakla dziedzeri, parādījās pirmās čūlas, kuras pakāpeniski pārsprāga un uzsūcās. Inficēto mocīja stipras galvassāpes un apetītes trūkums. Protams, visu šo laiku Tomass Dimsdeils bija blakus, taču vienīgais, ko varēja, deva glaubersāli pret galvassāpēm, mazgāja ar dzērveņu uzlējumu brūces, deva daudz dzert. Pēc nedēļu ilgām mocībām kaite pārgāja un Katrīna bija vesels kā rutks. Puišeļa organisms izrādījās gana stiprs, un mazais kadets izdzīvoja. Pateicībā ķeizariene to iecēla muižnieku kārtā, dāvāja uzvārdu Ospennijs (Оспенный) un ģerboni. Ārsts Tomass Dimsdeils saņēma barona titulu, galma ārsta (leibmediķa) vietu un mūža pensiju.

Pēc tam tika vakcinēts (variolēts, ja kādam labāk tīk) troņmantnieks Pāvils un visa ķeizariskā ģimene. Tālāk sekoja galms, aristokrātija un augstākie valsts ierēdņi, kā arī Kadetu korpusu, Bāreņu namu, Labdzimušo jaunavu institūtu audzēkņi un Mākslas akadēmijas skolu studenti. Kāds varbūt iemēkšķējās, ka vēloties saprast, kas tās par manipulācijām, taču pēc pirmā pēriena vēlme protestēt zuda. Mira pēc variolācijas aptuveni 3%, taču katram bija skaidrs, ka tos nevar salīdzināt ar 50% bez tās.

Ko prastie ļaudis? Tie varēja nevakcinēties – atšķirībā no mūsdienām, neviens nespieda. Galu galā nevakcinētie apdraud vien paši sevi. Ja nomirs tad, kā vēlāk izteicās kāds padomju armijas maršals, “gan bābas vēl sadzmdēs”.

Vakcinācijas pamatā ir pasens empīrisks atklājums, ka ar vienu un to pašu infekciju cilvēks otru reizi vairs nesaslimst. Pārnēsāt var – gluži tāpat kā durvju kliņķis. Līdz ar to manī tāda viegla neizpratne: par ko haips?

Vakcinēšanās ir tikai un vienīgi sevis pasargāšana. Ja vēlies būt kaut cik drošs, tad vakcinējies. Ja uzskati, ka Lielais Brālis tādā veidā tevi čipos lai izspiegotu (un to ļaudis, kas pat uz tualeti ar mobilo iet! Ha! Par jums viss sen zināms bez čipošanas, un neviens netērēs laiku un resursus, lai ko tik garlaicīgu izspiegotu), tak nevakcinējies. Ja uzskati, ka rns vakcīnas izmainīs tavu dns (daudziem gan tā būtu vienīgā iespēja kļūt par cilvēku), tad nevakcinējies.

Bet tad saslimšanas gadījumā ārstēšanās izdevumi uz paša rēķina (to viegli darīt, jo pandēmija tak neeksistē, viss ir izdomāts). Neviens apdrošinātājs tak nesedz ārstēšanās izdevumus par lauztu kāju, ja pacients netic ārstiem, un speciāli to nolicis kāju braucoša auto riteņa priekšā vai nolēcis no kura tur stāva.

Ja kāds pie tēviem aiziet… nu ko, pats vainīgs. To dēvē par dabisko atlasi. Tie neandertālieši, kas naktī gāja no alas ārā, jo uzskatīja, ka mahairodi ir izdomāti, lai vadonis un šamanis iegūtu lielāku varu pār cilti… Cilvēce neko daudz nezaudēja.

Punkts. Dzīvojam tālāk. Ir svarīgākas lietas, par ko domāt.

Pastāv ~1500 gadus ilgie t.s. Bonda cikli, ~1470 gadus ilgās Dansgarda-Ešgera oscilācijas kuras, savukārt, sastāv no 100-200 gadu cikliem, tad ir 1800 gadu Mēness paisumu cikls. Kāpēc, to īsti nezinām. Pa vidu vēl ik pa brīdim ir neregulārās anomālijas. Piemēram, nesaprotami straujās temperatūras izmaiņas 6200 gados p.m.ē., kad dažu desmitu gadu laikā izkusa ledāja sega Hudzona līča apvidū, kā rezultātā tur ieplūda 163-200 000 km3 auksta saldūdens. Tas, savukārt, izmainīja silto straumju ieplūšanu Ziemeļatlantijā – temperatūras kritums uz 500 gadiem (skarbāks, nekā mazais viduslaiku ledus laikmets), tā rezultātā izzuda virkne cilvēces kultūru )piemēram, Kipra klūva neapdzīvota uz 1500 gadiem). Nu jā – Ziemeļāfrika kļuva sausāka, parādījās pustuksneši un vietām pat tuksneši, cilvēkiem nācās izgudrot irigāciju, lai izdzīvotu. Vēl ir arī saules cikli, kurus pētīt sākuši tikai pēdējās desmitgadēs, un kas tur īsti notiek, vēl nav zināms.

Vai ir antropogēnā faktora ietekme uz klimatu? Noteikti ir. Tikai cik liela, tas atkarīgs no runātāja vēlmes manipulēt ar auditoriju. Tāpēc es kā cilvēks, kurš mierīgi pārdzīvojis 2000. gada un vēl virknīti pasaules galu, 2010. gadā sadedzis debesu liesmās, kas nāca caur ozona caurumiem (atminaties šādas prognozes?), bet 2020. gadā noslīcis izkusušo Antarktīdas ledāju raisītajos vispasaules plūdos (atminaties šādas prognozes?), visnotaļ rimti un rezignēti raugos uz grētiski histērisko kņadu ap klimatu.

No vienas puses ļaudis klaigā par tradicionālo vērtību saglabāšanas svētumu un visus, kas nepatīk, lamā par liberastiem (tāpat kā padomju laikā - par fašistiem).

No otras puses, kad valdīšana šiem liek vakcinēties, ļaudis mirklī pārtop par liberāļiem: sāk klaigāt liberastiskus saukļus par savām “tiesībām”, “brīvībām” un vēl kaut ko.

T.i. kažoks uz otru pusi - kā uz burvju mājienu ir pret tradicionālo valsts varas iejaukšanos privātajā dzīvē.

Pirms kādiem gadiem 150 - tradicionālo vērtību laikā, kad nevienam liberastam vārdu nedeva, - ierastos dragūnu vads, nostādītu sūnciemniekus rindā pie rijas sienas un šie zem stobriem savakcinētos bez pukstēšanas.

Te nu jāsaka tautiešiem kā tai padomju sievietei pie ginekologa: Доктор, Вы уж как-нибудь определитесь: или туда - или сюда, а то бесит!

Neko dižu nevaru spriest, jo gluži kā 99,9% komentētāju internetos, neko konkrētu par Bruknu nezinu. Taču ir gana plašs paziņu loks, kas to priesteri pazīst personīgi. Ja atmetam īstenticīgo tantuku nekritisko sajūsmu, tad pār paliek iespaids, ka cilvēks ir ar klasisku "skolotāja sindromu", proti, ir tikai viena taisnība, kuru vislabāk zina tikai viņš pats. Man tas nešķiet simpātiski, taču vismaz apzinos (atšķirībā no lielas daļas virtuālo linčotāju), ka simpātijas/antipātijas ir tikai manā galvā, nevis objektīvs faktors. Arī es neesmu nekāds pieclatnieks, un gan jau veselai strīpai ļaužu no sirds riebjos.
Taču par visu pārējo šī gāganu kara anturāžu padomājot, lokālajā HLM (Hooligans Live Matter) kampaņā uzmanīgu dara mediju attieksme. Vēl pirms pāris mēnešiem Mediņu apbrīnoja, intervēja, un lika uz žurnālu vākiem. Viņa visai prastās (bieži vien pat vulgārās, tāpēc tautai tuvās) tēzes citēja visās malās. Tad piepeši vienā dienā attieksme visos medijos izmainījās uz pilnīgi pretējo: Mediņš ir kļuvis par mazgadīgo paverdzinātāju, rupekli un daktera Mengeles reinkarnāciju. Tie paši žurnālisti, kas paši pirms brīža ir aprakstījuši Mediņa paveikto un apdziedājuši viņa prastos izteikumus, nu momentā metuši kažoku uz otru pusi un aicina linčot.
( ... )