| Pastāv ~1500 gadus ilgie t.s. Bonda cikli, ~1470 gadus ilgās Dansgarda-Ešgera oscilācijas kuras, savukārt, sastāv no 100-200 gadu cikliem, tad ir 1800 gadu Mēness paisumu cikls. Kāpēc, to īsti nezinām. Pa vidu vēl ik pa brīdim ir neregulārās anomālijas. Piemēram, nesaprotami straujās temperatūras izmaiņas 6200 gados p.m.ē., kad dažu desmitu gadu laikā izkusa ledāja sega Hudzona līča apvidū, kā rezultātā tur ieplūda 163-200 000 km3 auksta saldūdens. Tas, savukārt, izmainīja silto straumju ieplūšanu Ziemeļatlantijā – temperatūras kritums uz 500 gadiem (skarbāks, nekā mazais viduslaiku ledus laikmets), tā rezultātā izzuda virkne cilvēces kultūru )piemēram, Kipra klūva neapdzīvota uz 1500 gadiem). Nu jā – Ziemeļāfrika kļuva sausāka, parādījās pustuksneši un vietām pat tuksneši, cilvēkiem nācās izgudrot irigāciju, lai izdzīvotu. Vēl ir arī saules cikli, kurus pētīt sākuši tikai pēdējās desmitgadēs, un kas tur īsti notiek, vēl nav zināms.
Vai ir antropogēnā faktora ietekme uz klimatu? Noteikti ir. Tikai cik liela, tas atkarīgs no runātāja vēlmes manipulēt ar auditoriju. Tāpēc es kā cilvēks, kurš mierīgi pārdzīvojis 2000. gada un vēl virknīti pasaules galu, 2010. gadā sadedzis debesu liesmās, kas nāca caur ozona caurumiem (atminaties šādas prognozes?), bet 2020. gadā noslīcis izkusušo Antarktīdas ledāju raisītajos vispasaules plūdos (atminaties šādas prognozes?), visnotaļ rimti un rezignēti raugos uz grētiski histērisko kņadu ap klimatu. |