Dzirdēts, ka Preambulas tēvi gluži bez darba nespēj sēdēt - pirmais darbiņš nu ir beigts, nu tiek nākamais jau steigts, tb esot ķērušies pie Satversmes Nemaināmā Kodola sarakstīšanas, lai glābtu latviešu tradicionālo kultūru no izmiršanas, jo par tās glābšanu Satversmē tā īsti nekas nav teikts. Kā reizi pamanīju vienu gruntīgu latviešu paražu, ko derētu glābt no aizmirstības:
"Latviešu vīrieši ļoti mīlējuši šņaucamo tabaku, drīzāk viņi iztikuši bez maizes, nekā bez šņaucamās tabakas. Kad satikušies divi latvieši, tad viņiem pēc ierašas vajadzējis pasniegt viens otram savu tabakas dozi. Šīs ierašas neizpildīšana uzskatīta par lielu nepieklājību."

Via: Priekš 250 gadiem Kurzemē. // Brīvās zemes Ilustrētais pielikums, Nr.38., 1937., 299. lpp.