Iz baronu Gvido (Guido Nikolai Georg, 1876.-1934.) un Evelīnas (dzim. Eweline Adelheid Frank, 1890.-1962.) fon Maidelu (von Maydell) archīva.

( lielākas )

Rei kādā cibas sarunā tika pieminēts, cik aristokrāti bijuši neglīti, ko labi varot redzēt portretos (ok, pārspīlēju, taču uz to pusi vilka). Protams, cilvēki visos sociālajos slāņos ir vizuāli visai dažādi, bet lielāko daļu nekādi par smuku nenosauksi, taču nolēmu palūkot tuvāko dinastiju, kādi šie izskatījušies. :)



( Romanovi )

Lielbritānijas princim Viljamam un Kembridžas hercogienei Ketrinai piedzimis dēls. Prieks, ka par spīti the sun mērķauditorijas nepatikai, monarhija ir nesatricināma. Prozit. :)

( zilās_asinis )

Alfred Edward Chalon Viņas Majestātes Viktorijas portrets (1837.)

Princese Viktorija piedzima Bekingemu pilī, 1819. gada 24. maijā, Kentas hercoga Eduarda Augusta (karaļa Džordža III trešais dēls) un Saksijas-Koburgas-Cālfeldas princeses Viktorijas ģimenē. Tēvs mira no plaušu karsoņa, kad mazulim bija tikai 8 mēneši, audzināja māte, attiecīgi, dzimtā valoda bija vācu. Guvusi savām aprindām atbilstošu izglītību, pārvaldījusi vācu, abgļu, franču, itāļu un latīņu valodas.
1837. gada 20. jūnijā mira Lielbritānijas karalis Viljams IV, neatstājot troņmantnieku, līdz ar to tronis negribot pienācās tuvākajam radiniekam - 18 gadus vecajai brāļa meitai Viktorijai, kura valdīja 63 gadus, kļūstot par dižāko monarhu Lielbritānijas tronī.

( Victoria )

Viens no TV raidījumiem, ko raugos ar lielu aizrautību, kaut apzinos, ka TV ir evil, ir Montija Dona stāsti par dārziem pasaulē (šodien kā reizi par Itāliju).



Viena viņa frāze par kādā XVI gs. dārzā veidotu ozolu aleju man lika aizdomāties. Tb jau stādīšanas brīdī bija skaidrs, ka ozoliem būs jāļauj augt 100 gadus un tad varēs sākt cirpt un veidot aleju (te ievietotā bilde ir tikai smukumam, tā nav konkrētā aleja). Tas, šķiet, ir viens no aspektiem, ar ko aristokrātija atšķiras no bauriem/proletariāta/buržuā - spēja domāt ilgtermiņā, uztvert savus vecvecvecvecākus un mazmazmazbērnus kā vienu veselumu, raudzīties uz viņiem kā saviem laikabiedriem. Attiecīgi, ceļot, stādot, veidojot, tu to dari, rēķinoties, ka tavu darbu turpinās tavi mazbērni un, iespējams, tikai viņi redzēs tā augļus. Cilvēkam vienkāršajam vajag rezultātus te un tagad, attiecīgi, viņa dzīvi veido īstermiņa procesi, īstermiņa lietas. Viņš nekad nevāks bibliotēku vai nestādis dārzu ar domu, ka to lietos viņa mazmazbērni, tāpēc viņa bibliotēka ir pāris vārdnīcas un pavārgrāmatas, bet viņa dārzs ir nopļauts gazons ar jāņogu krūmiem (ja šis tāds moderns gadījies, tad tie randomā izmētāti, ja konservatīvāks - dobēs, kas apliktas ar ķieģeļiem vai pagasta centrā zagtiem bruģakmeņiem). Tb divas diametrāli pretējas pieejas - ilgtermiņa un īstermiņa, - un to nesēji, attiecīgi, dzīvo katrs savā pasaulē un viens otru nesaprot (par spīti proletariāta teorētiķu apgalvojumiem, ka visi cilvēki ir vienādi).

Eirōpas civilizācijas cienītājus priecē ziņa, ka Kembridžas hercogiene ir gaidībās. Bērniņš aizsāks jaunu paaudzi Vindzoru namā un, iespējams, varbūt kādreiz kāps Lielbritānijas tronī. Tiesa gan, ņemot vērā karaliskās ģimenes ilgdzīvošanas rekordus, kas izceļas pat uz ar ilgdzīvošanu neapdalītās britu aristokrātijas kopējā fona, mēs to nezin vai piedzīvosim. Ka tikai Čārlzs te mūs visus nepārdzīvo. :)



( ... )

- Labi audzināti ļaudis reti kad iegādājas ko tādu, kas nupat nācis modē. Jaunākās modes tendences ir priekš dendijiem un pozētājiem. Taču labi ģērbties, tā ir liela māka.

- Ģērbšanās stilā dodama priekšroka pieticībai, jo tā apkārtējos noskaņo labvēlīgi. Pieticīgs cilvēks reti kad kļūst par skaudības objektu.

- Nepietiek, satiekot uz ielas dāmu, to sveicināt, pieliecot galvu vai pieskaroties ar pirkstiem platmales malai. Galvassegu ir jānoņem - tā ir elementāra cieņas izrādīšana dāmas dzimumam.

- Labi audzināts cilvēks, sasveicinoties, prot eleganti pacelt platmali.

- Dodoties kopā ar dāmu augšup pa kāpnēm, ejat blakus vai pussoli priekšā, taču nekādā gadījumā ne aiz muguras.

- Džentlmenis, uz ielas pavadot dāmu, nekad nesoļos tai blakus ar kūpošu cigāru zobos, jo tā viņš liek apšaubīt šīs dāmas reputāciju.

- Džentlmenis nekad nestāvēs hoteļa durvīs vai uz ielas stūra, aplūkojot garām ejošas dāmas.

- Nekad nestāstat vienai dāmai par citas dāmas muzikālajiem talantiem.

( tālāk )