Eirōpas civilizācijas cienītājus priecē ziņa, ka Kembridžas hercogiene ir gaidībās. Bērniņš aizsāks jaunu paaudzi Vindzoru namā un, iespējams, varbūt kādreiz kāps Lielbritānijas tronī. Tiesa gan, ņemot vērā karaliskās ģimenes ilgdzīvošanas rekordus, kas izceļas pat uz ar ilgdzīvošanu neapdalītās britu aristokrātijas kopējā fona, mēs to nezin vai piedzīvosim. Ka tikai Čārlzs te mūs visus nepārdzīvo. :)



Pa laikam sarunās piemin Vindzoru nama vācisko izcelsmi. Zināma tiesa ir. Tā strikti ņemot, bērniņš būs Oldenburgs. Pirmie viņa senči pa vīriešu līniju ar zobenu un prātu guva paši savas zemes Ziemeļu jūras krastā, bet turpmāko gadsimtu laikā izplatīja savu varu un ietekmi aš pār visu Ziemeļeirōpu. Viņa tēva, Kembridžas hercoga vectēvs bija Grieķijas princis, kurš ieradās Miglainajā Albionā no Parīzes, tiekot pie ļoti jaukas sievas. Līdzīgi 1830. gados pie imperatores Viktorijas ieradās tās beļģu brālēns, Vetins, no X gs. zināmo Saksijas un Tīringas grāfu Vetinu (kopš pirmajam grāfam izdevās apprecināt meitu ar Ludviķi Dievbijīgo, dzimta plauka 1200 gadus) dzimtas atvase, kurš nu apprecēja Hanoveres nama princesi. Savukārt Hanoveres dinastija tiesības uz trim britu kroņiem ieguva, pateicoties Bohēmijas "ziemas karaļa" meitai. No otras puses, tikpat labi var teikt, ka Vindzori ir arī skoti, bet Skotija ir vēl viena karaliste, kur katra nākamā dinastija sakņojās iepriekšējā: Hanoveres nama priekšgājēji Stjuarti (zināmi tikai kopš XI gs.) nāca no Brūsiem, Brūsi - no Atolliem, Atolli no MakAlpiniem, bet tajos ritēja Fērgusa mak Ērka asinis, bet tas bija Kaledonijas krastā izkāpis ap 500. gadu. Vēl nākošā Kembridžas hercogienes atvase mazliet būs arī velsietis, jo Tjūdori taču ir Gvinedu jaunākais atzars, bet tā bija diža dinastija, kas valdīja aš 1000 gadus, kopš to aizsāka IV gs. romiešu patricietis (vai britu federāts, īsti nezina neviens) Padernus Sarkanais apmetnis. Tjūdoru pamats no otras puses ir Plantageneti - Anžū grāfi, - kas bija Karolingu jaunākais atzars. Tie Anglijas troni saņēma no Normandijas nama, kas bija atņēmis to uzurpatoram Haroldam un nostiprinājies salā pateicoties radniecībai ar Eseksas dinastiju (Viljama Iekarotāja dēls apprecējās ar Eduarda Nožēlnieka krustmeitu). No otras puses Normandijas dinastijas aizsācējs Hrolvs Kājāmgājējs (esot bijis tik liela auguma, ka neviens zirgs šo nav spējis panest) cēlies no Inglingiem, tātad zviedru konungu-karaļkāvju un paša Ōdina pēctecis. Vēl savu odziņu šai krāšņajā vēstures tortē piešķir tas, ka slavenā bulgāru komita Nikola sieva bija Aršakīdu princese, t.i. no šīs puses gaidāmā Kembridžas hercogu pāra atvase būs Ahemenīdu, savulaik Asīrijas impēriju iznīcinājušo Deiokīdu pēctecis. Tā kā, kad skolā vajadzēs stāstīt par ģimenes vēsturi, nāksies bērniņam nest no mājas visus pasaules vēstures sējumus. ;)



Vēstures rats griežas, un tas ir interesanti. :)