Pasternaks L. Nataša ballē (1893)

"Nespēju iedomāties, ka "Dzīvajā līķī" Kareņins skūpsta roku Sašai, Lizas māsai. Tas vienkārši nebija iespējams. Meitenei roku neskūpstīja. Kinofilmā "Bez pūra" ("Бесприданница") Paratovs (Ņikita Mihalkovs) iepazīstina kapteini ar Larisu. Nevis pieved dāmu klāt kungam - iepazīstieties, tā ir Larisa, - bet otrādi!
(..)
Visgrūtākais bija iemācīties ēst uz skatuves. Piemēram, aristokrāts nekad nepieliecas šķīvim tuvāk. Agrāk bērnus speciāli veda uz restorānu, lai viņi iemācītos ēst tos ēdienus, kurus mājās negatavoja.
(..)
Ziedu pie uzvalka atloka vienmēr sprauda ar kātiņu uz augšu. Vīriešus mācīja novilkt cimdu tā, lai dāma saprastu, ka viņš ir gatavs tai pasniegt roku (vīrieša plaukstai jābūt mazliet ieliektai), mācīja paklanīties ne tā kā to sulaiņi dara, mācīja nēsāt spieķi un zināt, kurās vietās dāmu jālaiž pa priekšu. Piemēram, restorānā dāma nedrīkstēja ieiet pirmā.
(..)
Īsti aristokrāti pat ar sētnieku sarunājās pieklājīgi. Reiz kāda no "bijušajām" aizrādīja aktrisei, kura attēloja muižnieci, ka aristokrāti tā negāja - tie nekad nelika pie zemes visu pēdu.
(..)
Taču visgrūtāk aktierim uz skatuves ir attēlot pašcieņu."