Literatūrā, kad tiek uzskaitīti Vācijas armijas un Latvijas Pagaidu valdības pārstāvju konflikti 1919. gada pavasarī, gandrīz vienmēr tiek pieminēts gadījums ar virsleitnantu Zommeru: "1919. g. 23. martā pēc konflikta ar vācu dzelzsdivīzijas komandieri arestēts un atradies vāciešu apcietinājumā līdz 20. maijam".

Nejauši arhīvā uzdūros notikušā aprakstam Jelgavas "latviešu" komandantūras komandanta v.i. virsleitnanta Grundmaņa ziņojumā.

Izrādās, Zommers, lai piesaistītu brīvprātīgos savai sapieru vienībai, izlīmējis pilsētā uzsaukumus, ka Pagaidu valdībai neesot ar Vāciju nekāda sakara, pēc uzvaras muižniekiem tikšot atņemta zeme un izdalīta visiem gribētājiem, tikšot sasaukta Satversmes sapulce, kas to visu legalizēs utt., t.i. principā, pārkāpjot visas savas pilnvaras, uz savu iniciatīvu nodarbojies ar politisko propagandu. Pie tam laikā, kad Pagaidu valdības spēki pilnībā atkarīgi no vācu apgādes un militārās palīdzības, sludinātās tēzes varēja raisīt neviennozīmīgu reakciju. Tāpēc Jelgavas vācu komandants Hofmans licis noplēst šos vāciešiem naidīgos uzsaukumus. Savukārt Zommers vācu komandantūrai paziņojis, ka turpmāk liks saviem sapieriem visur pilsētā no stabiem plēst nost komandantūras uzsaukumus - par šādu militārās disciplīnas neievērošanu attiecīgi arestēts.

Dzelzsdivīzijas komandieris majors Bišofs piedāvājies viņu atbrīvot, ja Zommers apsolīsies nebrūķēt muti, nekonfliktēt ar frontes aizmugures iestādēm un netraucēt Jelgavas komandantūras darbu, t.i. atsauks savu aicinājumu plēst no stabiem komandantūras sludinājumus. Zommers iespītējās un palika pie sava, ka akurāt tā darīs, tikko tiks ārā no tuptūža. Bišofs atmeta spītniekam ar roku, un tā Zommers palika Hofmaņa maizē līdz maijam, kad tika ieņemta Rīga, un aicinājumi atņemt vācbaltiešu mantu vairs nedestabilizētu stāvokli frontē (kas turējās uz vācbaltu durkļiem).

LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 253. lp.