|
| 20.12.1918. ar Apsardzības ministra pavēli Nr.13. (20.12.) pavēlēts pie ministrijas izveidot Latviešu atsevišķo rotu, kas būs Galvenā štāba priekšnieka tiešā pakļautībā. Komandieris N. Grundmanis, adjutants M. Gailītis, saimniecības daļas pārzinis Fr. Sommers. – LVVA, 1515. f., 1. apr., 47. l., 1. lpp. (Sommers vēlāk mainīja uzvārdu uz Zommers, Vasarietis)
Pavēle Nr.3. (27.12.): rotas apmācīšana notiks pie kuģa "Princess Margareth" angļu instruktoru uzraudzībā, ik dienu sākot ar 10:00. – LVVA, 1515. f., 1. apr., 47. l., 6. lpp.
Izpildot Apsardzības ministra pavēli Nr.32/11 (01.01.1919.) Latviešu atsevišķajai rotai jādodas 21:00 uz Jelgavu. Rotas komandiera pavēle Nr.8. – LVVA, 1515. f., 1. apr., 47. l., 14. lpp.
Pavēle Nr.30, 24.01.1919. Izpildot Apsardzības ministrijas rīkojumu, nosūtīt uz "Saratov" sardzi: 6 karavīrus ar ložmetēju Nr.3. ar 2 apkalpes locekļiem. – LVVA, 1515. f., 1. apr., 47. l., 39. lpp. |
|
| Interesanti: lai kā nodrošinātos ar vietējo iedzīvotāju atbalstu, okupācijas pārvaldes vadītājs Alfrēds fon Goslers (von Goßler) 16. novembrī aicināja pie sevis pazīstamākos latviešu pārstāvjus - viņš bija iecerējis tiem piedāvāt proklamēt neatkarīgu valsti. Taču nepatika pret okupācijas varu bija tik liela, ka neviens uz šo sapulci neieradās. Pāris dienas iepriekš arī A. Vinnigs bija piedāvājis latviešu pilsonības pārstāvjiem proklamēt savu valsti pēc igauņu un lietuviešu piemēra, taču nerada atsaucību. Tāpēc liels bija Vinniga izbrīns, 17. novembra vakarā uzzinot, ka latviešu partijas tomēr nonākušas pie kopsaucēja un plāno pa kluso no vāciešiem proklamēt savu valsti.
Via: Winnig August. Am ausgang der deutschen Ostpolitik : persönliche erblebnisse und erinnerungen. - Staatspolitischer Verlag: Berlin, 1921 - S. 13. |
|
| 1918. gada decembrī vidēji viena MK sēde dienā. Pamatā apsprieda avansu un algu jautājumus, civildienesta izveidi. Par armijas veidošanu spriests praktiski netika – gaidīja sabiedroto palīdzību.
Pirmo reizi Pagaidu valdības Ministru kabineta sēdē militāros jautājumus apsprieda tikai 27.12.18., un arī tad pamattēma bija iespējamā Pagaidu valdības evakuācija uz Liepāju, Rīgas aizsardzību pilnībā atstājot Vācijas armijas ziņā. – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 8. lpp.
28.12.18. MK sēdē nolēma sākt evakuēt daļu valdības iestāžu. – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 11. lpp.
29.12.18. MK sēdē ministru prezidents Ulmanis beidzot uzstājas valdības sēdē ar ilgu runu, ka ir nepieciešams sākt (sic!) veidot armiju, kuru varētu tad sūtīt uz fronti, esot nepieciešams Rīgā izsludināt mobilizāciju. – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 12. lpp.
30.12.18. MK sēdē nolemts turpmāk Pagaidu valdības rīkojumus publicēt visās trijās vietējās valodās (vācu, latviešu, krievu). – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 13. lpp.
02.01.19. MK sēdē apspriež situāciju, kas radusies pēc Lielbritānijas atsacīšanās militāri palīdzēt, valdības iestāžu evakuācija, kā arī to, ka "latviešu tauta ir stipri lielinieciska, kas neļauj drošai armijai sastādīties", Latvijā nedrīkst pieļaut zemnieku pašpārvalžu veidošanos pašievēlētu padomju veidolā. – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 15. lpp.
04.01.19. MK sēdē noraida vācbaltiešu partiju priekšlikumu uz Parīzes miera konferenci delegācijā iekļaut arī etnisko minoritāšu pārstāvi (Dr. ph. Šteinertu) – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 16. lpp. |
|
| Apsardzības ministrijas Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks G.Grīnbergs par Latvijā iebrukušajiem lielinieku spēkiem: "Disciplīna pulkos esot ļoti stingra, tā kā pulkus var skaitīt pilnīgi par kaujas spējīgiem. Latviešu pulki sastāvot pa lielākai daļai no latviešiem, krievi viņos esot niecīgā skaitā."
LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 14. lp. |
|
| Landesvēra atsevišķā Latviešu brigāde savu nostāju par 16. aprīļa puča rezultātiem pauda visai skaidri: "Ja jauna valdības kabineta sastādīšana izrādītos nepieciešama, tad frontes priekšstāvji uzstāda kandidātus uz Apsardzības Ministra posteni. Jauna kabineta sastādīšana pēc frontes [virsnieku] vēlmes būtu uzdodama līdzšinējam Ministru Prezidentam K.Ulmaņa k-gam, ievērojot, lai [jaunā] kabineta sastāvā samērīgi nāktu iekšā [arī] Latvijas cittautībnieku priekšstāvji." – LVVA, 1468. f., 1. apr., 139. l., 111. lp.
Kas interesanti, A.Niedra kā vidutājs aprīlī ieradās vizītē pie gāztā Ulmaņa uz "Saratov" un piedāvāja tieši šo variantu - atgriezties pie varas, pielaižot valdības sastāvā arī vācbaltiešu, ebreju un latviešu sīkzemnieku pārstāvjus, - Ulmanis atteicās. Būtu piekritis, moš nebūtu nekādu Cēsu kauju u.tml. pretstāves. |
|
| Praporščika Sergeja Staprana (no 25.03.1919. LR Apsardzības ministrijas Informācijas un kontroles nodaļas priekšnieks) 1919. gada 5. maija ziņojums: Kurzemē frontes aizmugurē aktīvi darbojoties 7 lielinieku partizānu grupas, vidēji 15 vīri katrā. LVVA, 1468. f., 1. apr., 139. l., 99. lp. |
|
| Rīgas apriņķa apsardzības priekšniekam pulkvedim Kreicbergam 1. janvāra vakarā tika uzdots iznīcināt visus brīvprātīgo un mobilizēto sarakstus, zīmogus un saraksti par iedzīvotāju pieņemšanu kara dienestā, un evakuēties uz Mītavu. LVVA, 6033. f., 1. apr., 293. l., 3. lp.
27. decembrī Apsardzības ministrijas Ģenerālštāba nodaļa izsūtīja visām iestādēm un karaspēka daļām rīkojumus iznīcināt dokumentus, ja lielinieki nāktu iekšā Rīgā. LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 39.-43. lp. lp. |
|
| Ar 22.12.1918. pavēli Nr.15 Apsardzības ministrija izdalīja atalgojumu mobilizācijas iecirkņiem, ministrijas struktūrvienībām, bet no kaujas vienībām algu saņēma tikai instruktoru rezerves rota, studentu rota un Afanasjeva krievu rota.
LVVA, 6033. f., 1. apr., 100. l., 23.-24. lp. |
|
| Par Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieka vietas izpildītāju ar pavēli Nr. 10. 1918. gada 19. decembrī iecēla pulkvedi Ādamu Kreicbergu.
LVVA, 6033. f., 1. apr., 100. l., 18. lp. |
|
| Ar Pavēli Nr.5. (10.12.1918.) sāka organizēt Apsardzības ministrijas struktūru: Galveno štābu, Kanceleju, Ģenerālštāba daļu (1-4 nodaļas), Artilērijas daļu (1-3 nodaļas), Tehnisko daļu (1-2 nodaļas), Saimniecības daļu (1-4 nodaļas), Sanitāro daļu. LVVA, 6033. f., 1. apr., 100. l., 4.-6. lp.
Izskatās, ka Apsardzības ministrijas štats visai drīz skaitliski sāka pārsniegt bruņoto spēku štatu. |
|
|