Pavēle Nr. 20., 30.12.1918.
Par dienesta vai kaujas pienākuma neizpildīšanu dienestā stāvošie tiek sodīti pēc Krievijas kara likumiem un noteikumiem, kādi bija spēkā līdz 1. februārim 1917. gadā.

LVVA, 3033. f., 1. apr., 103. l., 6. lpp.

Viena rota, ap 300 vīru, no komunistiem iespaidota, pa daļai arī terorizēta, liedzās izpildīt savas priekšniecības pavēles. Tā bija ar angļu eskadras artilērijas palīdzību jāatbruņo. Desmit no pašiem kareivjiem izdotos komunistus - aģitatorus notiesāja uz nāvi tos nošaujot. Izsludināt mobilizāciju Rīgā un Rīgas apkaimē nebija jēgas, jo absolūtais iedzīvotāju vairums, neapzinīgās masas jau bija pārāk sakūdītas pret jauno nacionālo neatkarības iekārtu. – Nacionālās Padomes apsardzības nodaļas vadītājs Sp. Paegle.

Paegle Spricis. Kā Latvijas valsts tapa. – Rīga, 1923. - 236. lpp.

LKNS brīvprātīgo vervēšanas komisija - R.Dambītis, J.Bankavs, Fr.Zommers, A.Bļodnieks, V.Dāle, J.Oliņš, G.Grīnbergs, A.Kroders, V.Bekers, E.Alksnis u.c., - par brīvprātīgajiem pieņēma tikai tādus, par ko galvoja vismaz divi komisijai zināmas personas. Pāris nedēļas pirms Latvijas valsts proklamēšanas jau bija saorganizēti 400 izlasītu brīvprātīgo.
Via: Paegle Spricis. Kā Latvijas valsts tapa. – Rīga, 1923. - 210. lpp.

Acīmredzot turpmākajās nedēļās brīvprātīgo pieplūdums apsīka, jo uz 18.11.18. LKNS bija reģistrējušies 400 brīvprātīgie.
Via: LVVA, 6033. f., 1. apr., 289. l., 2. lpp.

1917. gada 22. decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā sanāca latviešu sabiedrisko darbinieku sapulce A. Krastkalna vadībā – ~200 dalībnieku, lielāko tiesu no Tautas partijas. Nolēma lūgt "Vācijas valdību, pie miera līguma par to rūpēties, ka no latviešiem apdzīvotie apgabali, proti: Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņas 4 dienvidus apriņķi un Vitebskas guberņas 3 rietumu apriņķi tiktu savienoti par vienu autonomu valsti – Latviju".

Paegle Spricis. Kā Latvijas valsts tapa. – Rīga, 1923. - 157.-158. lpp.

"Pagaidu valdību šinīs viņas grūtos pienākumos sirsnīgi un ar pārliecību atbalstīja tikai šaurāka, attīstītāka sabiedrības daļa, kamēr plašās tautas masās viņai vēl nebija stipra un vispārēja atbalsta."

Via: Paegle Spricis. Kā Latvijas valsts tapa. – Rīga, 1923. - 227. lpp.

1918. gada 10. decembrī vācu kareivju vienība ielauzās sociāldemokrātu sapulcē Liepājā, atklājot uguni un nošaujot 2, ievainojot 10 un arestējot 150 sapulces dalībniekus.

LVVA, 14. f., 1. apr., 14. l., 4. lp.

1918. gada 14. novembrī Rīgas vācu zaldātu padome publicēja paziņojumu, ka pārņem kārtības un miera uzturēšanas funkcijas, atzīst civiliedzīvotāju tiesības uz politisku darbību. - 13. lpp.

15. novembrī pie Rīgas policijmeistara Fūrmaņa notika apspriede, kurā piekrita sadarboties ar Latviešu Nacionālo Padomi, nolēma organizēt zemessardzi. LNP izlaida uzsaukumu reģistrēties. - 14. lpp.

LKNS 15. novembrī nolēma nesadarboties ar [Vācijas valdības pārstāvi] Vinnigu, priekšroku dodot sadarbībai ar sociālistisko zaldātu padomi. - 15. lpp.

Neraugoties uz to, ka katra stunda bija no svara, strīdi starp LNP un Rīgas bloku turpinājās, nenonākot pie konsensusa. (..) Strīdi nebūt nebija principiālas dabas, bet runa gāja par vienas vai otras grupas "prestižu" un nākošās valdības personālo sastāvu. - 16. lpp.

17. novembrī M.Valters informēja LKNS par jaunās Pagaidu valdības sastāvu ar to pieprasīto K. Ulmani priekšgalā. No LKNS tika prasīta piekrišana J.Zālīša iecelšanai par apsardzības ministru, kam Savienība piekrita. - 19. lpp.

Pēc [Latvijas proklamēšanas] akta vācu zaldātu padomes loceklis Grabovskis teica Bankavam: "[neviens] netic, ka te kas nopietns iznāks. Pilsētas priekšnieks Goeslers muižniekus mierinājis, ka šī teātra izrāde, ko latvieši tik svinīgi rīkojot, neko nekaitot." - 22. lpp.

Decembra beigās Binkavs par sarunu Ventspilī ar pilsētas galvu Fr. Kārkliņu: Ziņas par Tautas Padomi un Pagaidu valdības darbību ļoti trūcīgas. Okupācijas vara gan sabrukusi, bet atmiņas par viņu tik ļaunas, ka vienīgo glābiņu ļaudis domājot atrast lielinieku uzvarā. (..) Nav brīnums, ka tādos apstākļos lieliniecisma propagandai radās auglīga zeme un tās iespaidā atradās nevien strādnieki, bet arī liela daļa pilsoņu. - 28. lpp.

Via: Bankavs J. 1919. gads: lielo notikumu mazās epizodes. – Karma: Rīga, 1935., 159 lpp.

Līdz decembra beigām virsnieku rezervē bija ap 360 vīru. Izsniedza kartiņas saņemt pusdienas un vakariņas vācu armijas apgādes punktā Valdemāra ielā pie Miera ielas. - 17. lpp.

Decembra vidū (pirmie padsmitie datumi) izsniedza šautenes, sākās ierindas mācības. Dažas dienas virsnieku rezerves rota devās uz britu kara kuģi Eksporta ostā, kur flotes instruktori tos apmācīja "Lewis" patšauteņu lietošanā (tulkoja kapitans Ķīselis). (..) Decembra beigās pirmā latviešu daļu parāde Brīvības un Stabu ielu stūrī, kurā piedalījās virsnieku rezerve, studentu rota un dažas mazāka sastāva vienības. Bez ierindas mācības citu nodarbju nebija. - 18. lpp.

2, janvārī virsnieku rezervei izsniedza papahas, puskažociņus, stulpiņus (garos zābakus), mugursomas, dažus kilo cukura un maizi. Vakarā izmaksāja 25 rubļus katram. - 19. lpp.

Plkvltn. Penčuks. No Rīgas līdz Ventai un atpakaļ. // Latvju varoņu gaitas. / Fr. Virsaitis – Literatūra: Rīga, 1938., 266. lpp.

"Pirmām vienībām uzturu izdeva Rīgas pilsētas valde savās ļaužu virtuvēs. Rīgā toreiz bija liels pārtikas vielu trūkums. Ļaužu virtuvēs, kādas toreiz Rīgā bija vairākas, viss uzturs sastāvēja no sautētiem burkāniem, kāļiem, lopbarības bietēm. Pat kartupeļus deva tikai dažas reizes nedēļā. Citu taukvielu, izņemot margarīnu, nedabūja. Katru nedēļu ceturtdienās pusdienās izdeva gaļas zupu ar ļoti mazu zirga gaļas gabaliņu – ap 80-100 gr. (..) 31. decembra vakarā virsnieku rezerves rotai izsniedza franču parauga bruņu cepures un puskažociņus. (..) Kad nu sāka izdot bruņu cepures un puskažociņus, izrādījās, ka rotā atrodas tikai apmēram puse no visiem karavīriem. (..) Pārējie rotas karavīri izklīda un rotā vairs neieradās." – 9. lpp.

Virsnieku rezerves rotā bija [reģistrēti] 264 virsnieki un instruktori, bet Rīgu atstāja 132 vīri. - 13. lpp.

plkv. Apsīts. Par Kalpaka bataljona gaitām 1918./19. g. // Latvju varoņu gaitas. / Fr. Virsaitis – Literatūra: Rīga, 1938., 266. lpp.

Kopš t.s. studentu rotas dibināšanas pārējās landesvēra latviešu daļas uz to ir raudzījušās ar visai lielu nepatiku, uzskatot par aizmugurē sēdētājiem. Par iemeslu kalpoja rotas izņēmuma stāvoklis pārējo vienību vidū: tā bija komplektēta no turīgās pilsonības atvasēm, labāk apģērbta, labāk barota, turēta tālāk no frontes. Kamēr studentu rota apsargāja Pagaidu valdību, tikmēr nepatika bija vairāk sadzīviska (nu satiek atvaļinājumā esot krodziņā studentus, sasit šiem ģīmjus), aber kad tā šos pienākumus pārtrauca pildīt, bet tik un tā uz fronti nedevās, pildot tālu aizmugurē, siltumā un sātā apsardzes un patruļdienestu, tad sašūmējās arī latviešu vienību komandējošais sastāvs, līdz beidzot pulkvedis Kalpaks kategoriski pieprasīja šo lieliski ekipēto vienību sūtīt uz fronti bez kādām atrunām.

-------------------------------------------
23. janvārī 1919. g.
Nr.34/g
palkavniekam Kolpakam

Atsevišķā (studentu) rota jau no 19. janvāra apsargā dzelzceļa līniju no Liepājas līdz Vaiņodei un no Priekules līdz Medņikiem, kāpēc nekavējoši Jūsu rīcībā nevar tikt izsūtīta. Tiklīdz Atsevišķā rota būs apmainīta ar vācu rotu, par ko ir sperti soļi, arī šī rota tūliņ nonāks Jūsu rīcībā. 22. janvārī tika dota pavēle iziet Jūsu rīcībā no štabskapitana Hartmaņa nodaļas jātniekiem, kas atrodas Tāšu (Telsen) muižā, ne mazāk kā 25 cilvēkiem ar 2 ložmetējiem un 4 pajūgiem. 24. janvārī plkst. 7 no rīta ar vilcienu tiek izsūtīti Jūsu rīcībā štabskapitana Bolšteina nodaļa, apmēram 40 cilvēku liela. Pie Jums tiek piekomandēts ārsts Vanags.
Ģenerālštāba priekšnieks: A.Plensners

LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 53. lp.