| 1918. gada 14. novembrī Rīgas vācu zaldātu padome publicēja paziņojumu, ka pārņem kārtības un miera uzturēšanas funkcijas, atzīst civiliedzīvotāju tiesības uz politisku darbību. - 13. lpp.
15. novembrī pie Rīgas policijmeistara Fūrmaņa notika apspriede, kurā piekrita sadarboties ar Latviešu Nacionālo Padomi, nolēma organizēt zemessardzi. LNP izlaida uzsaukumu reģistrēties. - 14. lpp.
LKNS 15. novembrī nolēma nesadarboties ar [Vācijas valdības pārstāvi] Vinnigu, priekšroku dodot sadarbībai ar sociālistisko zaldātu padomi. - 15. lpp.
Neraugoties uz to, ka katra stunda bija no svara, strīdi starp LNP un Rīgas bloku turpinājās, nenonākot pie konsensusa. (..) Strīdi nebūt nebija principiālas dabas, bet runa gāja par vienas vai otras grupas "prestižu" un nākošās valdības personālo sastāvu. - 16. lpp.
17. novembrī M.Valters informēja LKNS par jaunās Pagaidu valdības sastāvu ar to pieprasīto K. Ulmani priekšgalā. No LKNS tika prasīta piekrišana J.Zālīša iecelšanai par apsardzības ministru, kam Savienība piekrita. - 19. lpp.
Pēc [Latvijas proklamēšanas] akta vācu zaldātu padomes loceklis Grabovskis teica Bankavam: "[neviens] netic, ka te kas nopietns iznāks. Pilsētas priekšnieks Goeslers muižniekus mierinājis, ka šī teātra izrāde, ko latvieši tik svinīgi rīkojot, neko nekaitot." - 22. lpp.
Decembra beigās Binkavs par sarunu Ventspilī ar pilsētas galvu Fr. Kārkliņu: Ziņas par Tautas Padomi un Pagaidu valdības darbību ļoti trūcīgas. Okupācijas vara gan sabrukusi, bet atmiņas par viņu tik ļaunas, ka vienīgo glābiņu ļaudis domājot atrast lielinieku uzvarā. (..) Nav brīnums, ka tādos apstākļos lieliniecisma propagandai radās auglīga zeme un tās iespaidā atradās nevien strādnieki, bet arī liela daļa pilsoņu. - 28. lpp.
Via: Bankavs J. 1919. gads: lielo notikumu mazās epizodes. – Karma: Rīga, 1935., 159 lpp. |