1918. gada decembrī vidēji viena MK sēde dienā. Pamatā apsprieda avansu un algu jautājumus, civildienesta izveidi. Par armijas veidošanu spriests praktiski netika – gaidīja sabiedroto palīdzību.

Pirmo reizi Pagaidu valdības Ministru kabineta sēdē militāros jautājumus apsprieda tikai 27.12.18., un arī tad pamattēma bija iespējamā Pagaidu valdības evakuācija uz Liepāju, Rīgas aizsardzību pilnībā atstājot Vācijas armijas ziņā. – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 8. lpp.

28.12.18. MK sēdē nolēma sākt evakuēt daļu valdības iestāžu. – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 11. lpp.

29.12.18. MK sēdē ministru prezidents Ulmanis beidzot uzstājas valdības sēdē ar ilgu runu, ka ir nepieciešams sākt (sic!) veidot armiju, kuru varētu tad sūtīt uz fronti, esot nepieciešams Rīgā izsludināt mobilizāciju. – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 12. lpp.

30.12.18. MK sēdē nolemts turpmāk Pagaidu valdības rīkojumus publicēt visās trijās vietējās valodās (vācu, latviešu, krievu). – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 13. lpp.

02.01.19. MK sēdē apspriež situāciju, kas radusies pēc Lielbritānijas atsacīšanās militāri palīdzēt, valdības iestāžu evakuācija, kā arī to, ka "latviešu tauta ir stipri lielinieciska, kas neļauj drošai armijai sastādīties", Latvijā nedrīkst pieļaut zemnieku pašpārvalžu veidošanos pašievēlētu padomju veidolā. – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 15. lpp.

04.01.19. MK sēdē noraida vācbaltiešu partiju priekšlikumu uz Parīzes miera konferenci delegācijā iekļaut arī etnisko minoritāšu pārstāvi (Dr. ph. Šteinertu) – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 16. lpp.