< Apakaļās | 0 - 10 |  

26. Janvāris 2020 (19:28)

Ai, kā ierakstīju par to Fick dich ins Knie ,tik skumji iedūrās, sen nebij dūris, viss tāds samierniecisks. bet ir vairākas lietas, par kurām mēs tikai ar Raimi varētu atbilstoši izzviegties, sootvetsvenno, kā ap četriem iedūrās, tā vēl tagad dur, au au. Atklāju baigi foršo meiteni, bet tur jāpierod, gluži kā pie manis, haha. Klausījos tā, skumu, atcerējos, hei jō, cibabļaķ. Kuros aizkaros ta vēl puņķi noslaucīt? Nu čau!
Īsumā man iet labi. /Kā iet jums, pāris sulīgos vārdos?/ Man tik ik pa laikam kāds grieķis norau jumtu, bet ar tiem tinderiem nekad neko nevar zināt, grieķis uz vienu brīdi iesnaudās, nezinu, šķiet nav pamodies vēl šobaltdien, neesmu interesējusies arī. Bet tas arī bij tāds, gudrs un asprātīgs un smuks, betnu, visu laiku šitie, šov mī mooore, give mī moooor, tak es jau tā visu pieļaujamo nobildēju. Ta nu kautkur aizpisās sirtaki ritmā. Nuja, un kamēr šis iesnaudās tikmēr man sakrīt mač ar tumsnēju kauktādu Irhanu vai tamlīdzīgi, kur man bija zināt, ka viņi mēdz būt arī gari augumā, zinātnieki, gaumīgi piselīgi un vēl asprātīgi. Norau jumtu mo men tā. Ta līdz četriem rītā un viss pa gaisu, jumts uguns liesmās un kaismās dziesmās. Labi tas viss pofig. Tagad pauze, huiviņzin, gan jau pacēla cepuri un aizgāja pisties tālāk.
Nu, uz darbu vēljoprojām neeju, dzīvoju no haltūrām, rakstu bezjēdzīgus kopīraitus un citus bōring priekšmetus, kas man tagad vispār bij jādara,  vienu mēnesi pamēģināju iet darbā, bet man nepatika. attiecīgi, ja dzirdat kko par kaut kādu jocīgu pagrabu, kur vajag kaut kādu jocīgu darbinieku, let mī nov. Normālā negribu, man besī tie uzvalciņi un kūkas pusdienās, lai iebāž sev dziļās vietās jopta. Kas ta vēl tāds? Nekas, paklausieties meiču, interesanta tāda, bučas

4. Marts 2019 (23:27)



iive atnāca ar otām

4. Marts 2019 (10:47)

Es saprotu, ka tizli! Bet man arī gribas ierakstīt smiltīs. Tavs pědějais komītis pie manis ir pie vaļā palaistās copes, "Avanti uccello :)" tas saka. Un tagad arī es saku. Un tas ir brīnumains, pats skaistākais komītis. Un měs dejosim pie tā kamīna ar tām granātakmeńu krellěm un měs smiesimies!

4. Aprīlis 2018 (22:43)

Trah

14. Februāris 2018 (16:48)

šitik daudz es iemācīšos notis un tai mūsu zaļumballē nodziedāšu

14. Februāris 2018 (11:13)

man ļoti steidzami vajag, man vēl bišku jāpaslimo, un, kak toļka, tak srazu, man ļoti steidzami vajag visus čehova sējumus, latviski un oriģinālā, latviski, jo es visu gribu uzreiz un ātri, bet to oriģinālo, ko žļambāt pie krāsniņas, tā čāpstīgi un piekožot tās garšīgās vafeles, flokī, nē! kur vieta?! es labāk šito ziemu atcerēšos tā, ka man uzradās Flokī un Čehovs, mi s vasiļiem obriļi drug druga, tas tak ir nekas cits kā mīlasstāsts un šodien tak pieklājas sēdēt ar pilnu klēpi ņezabudkām. Divām, ja precīzi, tūlīt izdomāšu trešo, lai nav uz miršanu. (UPD. Vēstuļdraudzene, tak)
Kā jums mazā, dusmīgā meitenīte? Man ļoti patīk viņas skatiens, viņai oriģinālā uz pleca ir smaga shvačika roka, bet to es nogriezu.

Kur grīziņkalnā tuvākais grāmatu antikvariāts, tas uz čakenes funkcionē, vai sen jau vairs ne? es iešu pakaļ ar lupatu somu, man, lūdzu, čehovu par visu naudu, un šampi visiem!

Письма за 1901 год, А. П. Чехов

14. Februāris 2018 (09:56)

О. Л. КНИППЕР )

13. Februāris 2018 (13:59)

Šo konkrēto, ko mēs tagad slimojam, saucot par Norvolkas vīrusu jeb ziemas vemšanas slimību. Ziemas vemšana, tātad! Cik precīzi. Tā nav nekāda varavīksne, bet ziema. Komentārā muzikāls veltījums visiem slimniekiem, dziedu es, kāds, kas pazīst notis, piespēlē.

13. Februāris 2018 (12:51)

"Tā nu ir. Drīz vajadzēs atstāt krastu, kur tik ilgi jau guļu, klausīdamies jūrā. Šovakar Bigsarā būs mazliet miglains, būs vēss, un es nekad neesmu iemācījies iekurt uguni un pats sevi sasildīt. Es mēģināšu vēl kādu brīdi dzīvot, klausīties, jo man visu laiku šķiet, ka tūlīt tūlīt sapratīšu, ko okeāns man saka. Es aizveru acis, es smaidu un klausos... Tāda ziņkāre manī vēl palikusi. Jo tukšāks ir krasts, jo vairāk dzīvu būtņu es tur sajūtu. Roņi apklusuši uz klintīm, un es palieku, acis aizvēris un smaidīdams, un es iedomājos, ka viens no viņiem klusiņām pienāks man klāt un es piepeši sajutīšu pie sava vaiga vai pleca iedobumā laipnu purnu... Es esmu dzīvojis." R.Garī

13. Janvāris 2016 (10:24)

Nučau!

< Apakaļās | 0 - 10 |