"Tā nu ir. Drīz vajadzēs atstāt krastu, kur tik ilgi jau guļu, klausīdamies jūrā. Šovakar Bigsarā būs mazliet miglains, būs vēss, un es nekad neesmu iemācījies iekurt uguni un pats sevi sasildīt. Es mēģināšu vēl kādu brīdi dzīvot, klausīties, jo man visu laiku šķiet, ka tūlīt tūlīt sapratīšu, ko okeāns man saka. Es aizveru acis, es smaidu un klausos... Tāda ziņkāre manī vēl palikusi. Jo tukšāks ir krasts, jo vairāk dzīvu būtņu es tur sajūtu. Roņi apklusuši uz klintīm, un es palieku, acis aizvēris un smaidīdams, un es iedomājos, ka viens no viņiem klusiņām pienāks man klāt un es piepeši sajutīšu pie sava vaiga vai pleca iedobumā laipnu purnu... Es esmu dzīvojis." R.Garī

Nučau!

Nav jau jēgas stāstīt, ka rītā atvaļinājums, ja nav ilgi stāstīts par visucitu, kas bijis pirmstam, savādāk sanāk , tādsapmēram- kādā tādā sakarībā šito stāsti tagat, vane, bettā, visā visumā, man jau pietrūkst tās aizrautīgās ļurināšanas, gribētos, lai atnāk atpakaļ

Toties, kad narkoze neiedarbojas, bet zobārsts iebāž spicu adatu līdz žoklim, esība izspurdz laukā un baranciņā sakoncentrējas griestu labajā stūrī un tur arī kādu laiku karājas. Tad tevi, savukārt, sanarkozē tik tālu, ka tev atņemas deguns un tā esība lēnām sāk vilkties apakaļ, abet tad akal, -hrjasj, un pasprūk, un kopā ar degunu atņemas arī viss pārējais, jo rēķinā izlasi: 77 eur + 9 eur rentgens!

Nidra jōga ir kaut kas ōsam, tur jāguļ lupatās un spilvenos un tev jākoncentrē esība viskādās ķermeņa vietās, bet tā esība pretojas, jo kamēr tu viņu koncentrē labās rokas mazā pirkstā, tikmēr tev sāk raustīties kreisās rokas rādītājs un ceļgals turklāt. Un tad tā esība pasprūk. Un tad tu viņu ķer akal ciet. Baigais gļuks, bet tīīīk kruta, iešu vēl

Oij, stāsts pa taisno no med. personāla dzerstiņa:
Atnāk, tātad, tantiņa pie ārsta, sūdzas par visādām tur tantiņu kaitēm un brīnās pie tam, jo baigi labās tak tabletes, pa teļļuku reklamētās, dzerot. Nu, dakters prasa, kas pa tabletēm. A šī velk no somas laukā un rāda Prostomol Uno.
Dakters tāds: - Oi, a čto že vi takije piļuļi pjoķe, u vas takova organa daže ņet!
A tantiņa lepni: - Ņea, vroģe ņečego u meņa nekagda ņerezaļi, u menja vsje organi jesķ!