Vadītāja aplietība

Pirmdien Lielvārdes novadā divi cilvēki labprātīgi šķīrušies no dzīves, vēsta "Ogrenet.lv".
Valsts policija informē, ka pirmdien savā dzīves vietā Lielvārdē, Avotu ielā, atrasts miris 1940.gadā dzimis vīrietis, kurš no dzīves šķīries labprātīgi.
Tāpat pirmdien savā dzīvesvietā kādās mājās Lēdmanes pagastā atrasts miris arī 1937.gadā dzimis vīrietis, kurš no dzīves šķīries labprātīgi.
Abos gadījumos uzsākts kriminālprocess.

Vakar nīkuļojām un skatījāmies vecmammas mīļāko latviešu filmu "Šīs bīstamās balkona durvis", tur nez no kurienes arī blondais latviešu Alens Delons, Pēteris Gaudiņš, vienmēr patīkami.

</span>

klausījos to klipu un sagribējās noskatīties "All That Jazz". Sen, sen esmu redzējusi, bet viss kā pa miglu. un tagad ir sajūta, ka ir laiks noskatīties atkal.

Dikti gribas nopirkt svaigas skumbrijas. Varbūt zini, kur var nopirkt? Tirgus zivju paviljonā tādu mantu neatradu.

ō, bet paniņas, rabarbers un cukurs blenderī tak ir dievu dzēriens, īpaši no rīta :)

Stable is that step backward between success and failing. – Mad Men

Man arī šorīt gribas dzejot:
visu labu
viss uz labu

Vai kāds uz vairāk uz tehniskajām (ne humanitārajām) zinātnēm orientēts students vai jau absolvents (RTU, RSU, LU kaut kādu fakultāšu u.tml.) nevēlas rīt plkst. 15os piedalīties mārketinga pētījumā par brīvā laika pavadīšanas paradumiem? Tas notiks Kronvalda bulvārī 2, aptuveni 1,5-2h, interesanta pieredze + dāvanā biļete uz teātri!

Gaidīšu pieteikumus šeit vai uz prika@inbox.lv

Vakar, tātad, atklājās apolineers - a dzejoļkrājumiņš Čomskisa dārziņā zem liepas, vaikursmuki un vaikurdaudz tur ļaužu bija un visus plusmīnus tākā pazīsti, kas bija diezgan biedējoši, nuka, iztrūkst kādi 20 cilvēki unta vienā dārziņā būtu vispār visi vienkopus, kotuvispār pasaulē pazīsti, skērī šit. Ta es redzēju dooora vaigā, uzreiz atpazinu, bučojāmies 7iņreiz, bettajau es biju tāda šļorbana no tiem vīniem un nekādi asprātīgi nejaudāju iznesties. Nuja, a krājumiņš foršs, no rīta lasīju tā lepni, tai pieķēzītā virtuvē, kur nevar žaluzī vērt vaļā, gandrīz notrausu tādu sentimentālu asariņu pie zaļās kleitas un vēl šurtur,  manjau arī autora ieraksts iraja, titullapā, ta vairs nezin, kurā goda vietā šito izlikt, izliku tā tuvāki, pa labai rokai plauktā, visu vāku priekšplānā, tālūk, mēs ar draugiem lepojamies, ja. Nutākaukā, tagad man jārubī iekšā kvīns un jāmēž beidzot viss šitas, koeste esmu aizdzīvojusi, savādāk tiešām atnāks vienreiz pa logu tas miskastesvīrs no tā muļķika.

Blakus katram izskatīgam vīrietim, kurš man patīk, vienmēr atrodas kāda blondīne.

Tik skaists rīts, ka grēks iet gulēt. Aust, putni čirkst kā aptrakuši, dzestrums tīkams. Kaķis piemurrājies cieši.

pie pateicībām alio die.

draugi, dzīve ir piepildīta - šodien mani izčekoja Julian Casablancas, ar plastmasas maisiņu no RiteAid soļojot. Es iesniedzu atlūgumu!

Kāpēc Cibā regulāri mēģina pārdot svešus mopēdus?

Līdz 30km gāja pilnīgi vienmērīgā tempā, bez jelkādiem vērā ņemamiem notikumiem. Ap tiem 30 pulss sāka sist pāri skalai. Saulainajos bezvēja posmos likās, kaut kas ar vēderu nebūs riktīgi. Nometu bišķi tempu, turpināju par savām 15s/km lēnāk. Ap 33. km mani gandrīz notrieca pa priekšu streipuļojošs sacensību dalībnieks. Pēc pāris km pulss bija bišķi atkopies un ap 35. km atkal bēru virsū. Uzbērt izdevās tikai pulsa sitienus, temps tāds maķenīt palēnināts arī palika. Ķīpsala gan ir viens ellišķīgs caurums, kurā spīd saule, nepūš vējš, bojāts asfalta segums un aizmirstās ieēst enerģētisko želeju, kas speciāli nobeigumam bija taupīta. Varētu teikt, no 38. km jutos pilnīgi demoralizēts. Spēka vairs nav nemaz, pat padzerties nav spēka. Toties ir jātiek līdz finišam. Tiku. Otrā pusīte par 3 min lēnāk nekā pirmā.

Kas bija labi? Pārbaudīju, ka man tagad ir lieliskas skrienambikses, kurās augšstilbi neberžas itnemaz. Tagad zinu, ka dzert škidrumu pirms sacensībām nav nepieciešams (ietaupam 20-30s sacensību laika uz zaļo pieturu). Un ja gadījumā spēj pieveikt pusmaratonu X minūtēs, tad maratonā pirmā puse droši skrienama X+15. Pirmā puse būs viegla, bet nevajadzētu ļauties mulsumam šajā sakarā, gan vēl redzēsiet, kur tur kas tur ziemo, dārgie draugi:)

bīūtu tik daudz ko darīt, bet šovakar esmu pelnījusi atpūtu, tādēļ vienkārši atpūtīšos, lai gan varētu sakārtot skapi, lai vismaz kāds labs darbiņš padarīts

Izrādās, es nesirgstu ar autismu.

bordeaux ieteiktais gabals iz Menhetenas dzīves gan bija skaists, bet nepanesams. Viena no tām lietām, kur it kā viss ir, tu atzīsti, zajebis doma, bet paskatīties nevari. To varētu palaist fõnā kaut kādai hipsteriskai ballītei.

Gabals ar jauno Karginu ļoti pārliecinoši ierindojas kategorijā унылое говно, salīdzinājumā ar to gabals no Menhetenas ir aplam aizraujošs. Vispār es vienreiz gribētu plašāk aplūkot to aplam izplatīto tendenci padomju kīnõ: kamdēļ galvenie varoņi tik bieži ir beidzamie lūzeri? Vārdsakot, jaunais Kargins ir lūzeris, kas ļoti grib būt sliktais puika, bet kam nesanāk. Un viņa māmuļa Ludmila Gurčenko arī ir lūzere, tāda ne līdz galam has been, kas pārdzīvo gan to, ka vairs nekā nav, gan to, ka īsti arī nemaz nebija. Filmu nevarēju paskatīties ilgāk par kādām piecpadsmit minūtēm, sagaidīju, kad jaunais Kargins saka "mņe nužni ģeņgi" un slēdzu prom.

Tā nu paliku pie Horizon, kas deliveroja, kā vienmēr. Šoreiz trāpīju uz viena astoņdesmito gadu raidījuma par vairošanos dzīvnieku vidū. Jauki nodēvēts "Making sex pay", tas gandrīz visu laiku stāstīja par dzīvnieku kopošanās paradumiem un stratēģijām un bija neaprakstāmi lielisks līdz pat pašām beigām, kad viņi sadomāja vilkt paralēles ar cilvēkiem. Jā, hallo! Mēs tak sen viņas jau paši bijām savilkuši un priekā spiedzām īīīīī, cik lieliski, mēs uzvedamies uz mata tāpat. Mēs neesam tik stulbi, mums pielec arī tad, ja visu neiebaksta ar pirkstu acī.

Vispār tie Kargina vārie mēģinājumi tēlot iekšējo pretrunu plosītu jaunieti uzdzinuši vēlmi paskatīties, kā to dara tie, kas netaisa унылое говно. Tātad vakara noslēgumā seko Rebel without a Cause.

Cheers!

Lai vakaros negribētos ēst, dzeru vīnu.
A victimless crime!

Visi, ko es Valmierā pazīstu, ir vai nu mani radinieki, vai tur vairs nedzīvo, vai ir jaunie vecāki, kas piektdienas vakaros brauc skatīties, kā viņu atvases dejo Ēveles pagasta svētkos. Tāpēc plānoju pavadīt vakaru kaut kāda nepretencioza kīnõ un Valmiermuižas alus sabiedrībā.

Bet ko skatīties? Šortlistē ir 1) BBC Horizon, paplašināšu savus apvāršņus, 2) A. Duboxa meistardarbs "Tur, kur beidzas jūra" un 3) Rīgas Kinostudijas mākslas filma ar mazgadīgu Valēriju Karginu un pilngadīgu Ludmilu Gurčenko galvenajās lomās.

Varbūt jums ir vēl kādi ieteikumi?