GPT-6 Astra Max.

Mēs ar Lauvu savus kaķus nikneimojam pēc atbilstošiem desertiņiem. Gizmo bija Oreo, Bīne līdz šim bija Persiki ar Putukrējumu (vai Plombīru). Bet kopš šodienas viņa ir Burkānkūciņa, un tas viņai tik ļoti piestāv.

Sievietes, kuras skrien ar vistām. Čaļus skaita rudenī.

*(Un arī par vēlēšanām.)

Pēc 10 gadu pārtraukuma biju rudenīgā izbraucienā ar riteni un burtiski dzirdēju, kā ausīs svilpo vējš. Tad uz brīdi nedaudz sabijos, ka braucu par ātru, un tā pazaudēju vieglo lidojuma sajūtu, kuru tā arī visa brauciena laikā vairs neatguvu. Taču prieks, ka pat ar svešu riteni braucu tik gludi, bija milzīgs. Laikam biju aizmirsusi, cik labs galvas izvēdināšanas līdzeklis tas ir! Visas smagnējās domas, kas pa šo nedēļu jau bija materializējušās melnā svina lodē un spieda plecus, bija kļuvušas tik vieglas kā pūciņa, turklāt daudzas izrādījās nebūtiskas, lai tērētu tām laiku. Ja neskaita, ka saņēmu dažus uzrējienus no privātmāju suņiem un, traucoties garām pamestam ābeļdārzam, man gandrīz uz galvas uzkrita ābols, nekādu incidentu nebija. Un tagad ir tik daudz enerģijas! It kā man būtu iedots pilnīgi jauns ķermenis. It kā būtu izkļuvusi no visiem cietumiem un maldiem, izvīlējot atslēgu no saviem kauliem.
Vai tiešām ikdienā par maz kustos?

Vēl pasmējos par to, ka gribu turpināt lasīt grāmatu, jo laikam nespēju noticēt, ka tā ir jau izlasīta. Jo tuvāk nāca beigu lappuse, jo vairāk centos palēnināt tempu. Tik ļoti negribēju, lai tā beidzas. Un pat ja tā noslēdzās ar vārdiem Kad aiz viņa aizvērās durvis, sāka līt lietus, ir sajūta, ka nekādas durvis nav aizvērušas un tā turpina dzīvot manī. Varbūt tiešām taisnība ir Annas Kvindlenas apgalvojumam, ka cilvēki izvēlas lasīt savās guļvietās, jo lasīšana ir kā starpstāvoklis starp dzīvi un sapņošanu, un mūsu apziņa turpina dzīvi kāda cita prātā. Lai gan es līdz galam nepiekrītu, ka lasīšanas brīdī pazūd prāts, tomēr iztēles robežas gan. Un tad jau prāts tiešām mainās.

No nerediģētu tekstu redzētāja piezīmēm:
fakin hell, tagad man ir jāaizrāda ne tikai par "anglisku sintaksi, kas latviski tā nestrādā, nu lūūūdzu", bet arī par "šādā veidā tekstu veido mākslīgais intelekts, vai mēs varam, lūūūūdzu, neimitēt mākslīgo fakin intelektu"

man tagad gribas būt mazam bērnam un plkst. 12.00 ierušināties dīvānā un skatīties Pasaka pasaciņa - vai nu kkādu Mio manu Mio vai Bezgalīgo stāstu vai E.T. citplanētieti vai par to zosu gani, kur bija kkāda runājoša zirga galva.

Dostojevskis teica: "Kad cilvēki pārstās ticēt Dievam, tie sāks ticēt visam"

Kad pirmo reizi parsēju šo frāzi, likās vai nu kriptiska huiņa vai tipiska konservatarda ramblings

Tad es uzzināju par furrijiem

Pēc trešā oktobra.

Nopirku taktiskās bikses.

Kā jau biju solījis, aizgāju uz klases salidojumu un parādīju urlām, kā es pīpēju cigareti.

Teloss kaut kāds pussprādzis. Atveru, paskatos, nekā jauna. Nez, beigušās tēmas?

paranormal romance

Gāju garām bāram ar nosaukumu "Echo" vai tamlīdzīgi, biju to pamanījis jau iepriekš un domājis, ka kādreiz varētu tur iegriezties, jo tur daudz dažāda live mūzika, lai gan pagaidām tā arī vēl neesmu aizgājis. Šodien atkal gāju garām un redzēju virkni plakātu, kas veidoti ar mākslīgo intelektu – piemēram, reklāmas pusdienu piedāvājumiem, vai citiem ēdieniem no menu, un, lai gan nezinu precīzi kāpēc, vairs negribu tur iet. Nemāku paskaidrot, kāpēc man nepatīk, ka uzņēmumi izmanto AI bildes, laikam jau pārsvarā low effort dēļ. Tie krāsu un detaļu pārsātinātie attēli, kas visi izskatās vienādi un es pat nezinu, vai tie vispār izskatās labi – varbūt neizskatās, jo tos radījis mākslīgais intelekts, un tas arī ir galvenais iemesls. Iespējams, ja mākslīgā intelekta nebūtu, man šie attēli patiktu – grūti pateikt. Anyways.

Tikmēr es pats ar AI esmu izveidojis vairākus rīkus, kurus izmantoju regulāri, piemēram, mājsaimniecības pārvaldības appu ar iepirkumu sarakstiem, tāskiem un kalendāru un paikas uzraudzības appu, ko izmantoju pārsvarā, lai sekotu līdzi tam, kādu vitamīnu man ikdienas uzturā trūkst.

Kādas dejas praktizē 40 gadnieki ar lumbar spine problēmām? Dejas ar partneri.

biju šovakar uz Einaudi koncertu Māmuļā, protams, ka patika. vienu mirkli jau biju sabijusies jo grūti ar info kas tad spēlēs

Frosty the Snowman going, I'm going.

Stimorol and Timotei.

man ļoti patīk šūt ar rokām. visādas mazas vīlītes un caurumi un kkas noplīsis - paņemt saldējuma kastīti ar šujamlietām, uzlikt mūziku un meditēt. baigi laba meditācija, emociju regulācija un ja ir diena un gaišs un saule - vispār kaifs!

Afigenīns - kumelītes pret vēzi…