Sasper velns to zaļo krūzi [entries|archive|friends|userinfo]
Neversettle

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jul. 3rd, 2018|01:50 pm]
Tā. Kur ir vilnas zeķes un biezais kamzolis. Jūlijs kā nekā.
linkregister

[Jun. 7th, 2018|05:34 am]
paga, kā tur palika ar to apkuri?
link1registered|register

[Mar. 21st, 2018|04:50 pm]
Šis aukstums nekad nebeigsies. Un tad kaut kur ir Manila, kur ir silts un kur mīl. Bet nē, never settle.
link2 registered|register

[Mar. 18th, 2018|02:09 am]
Kur palika sirmie dievi punk spēja mierīgi čurāt kur pagadās. Tulkoju seriālu, tur meitene ņem un čurā tāpat Ņujorkā uz ielas (ne tikai skaidrā, bet pat tikko kā no AA sapulces). Man pālī kad vajag čurāt parādās drosme iet visādās iestādēs, svarīgu seju sperties iekšā biroju ēkās un atrast točas, bet ir bijis strēķītis dzimumlīdztiesīgāku gājienu, nu, tur kāpēc tas vecis uzvalkā gaišā dienas laikā Briselē uz ielas var, bet es nevaru, a vot ka es arī varu, utt. Pirms noskaidroju, vai varu vēl/atkal stopēt riņķī pa Eiropu, jānoskaidro, vai varu pālī čurāt kā normāls cilvēks.
link3 registered|register

[Mar. 14th, 2018|10:55 pm]
Neatceros, vai jau stāstīju, ka mana riteņa atslēgas mūķēšana ir kā konteineru atmūķēšana Elder Scrolls spēlēs - tikai pirms katras riteņa atmūķēšanas reizes netiek norādīta gaidāmā atmūķēšanas grūtības pakāpe. Rezultātā reizēm atslēga atlec gandrīz uzreiz, reizēm var nākties izmisušai notorčīt krietnu brīdi tumsā un lietū. Nupat jaunajai sezonai par godu nopirku jaunu atslēgu, bet vecā atslēga tagad pēdējās trīs mūķēšanas uzvedās samērā korekti (vai arī man nu jau ir ietrenēta roka uz Master grūtības pakāpes mūķēšanu), un tas adrenalīns - pilnīgi nezinu, ko lai ar tām atslēgām iesāk. Lietot jauno, labo, garlaicīgo vai veco, cimperlīgo un izaicinošo?
linkregister

[Mar. 14th, 2018|04:30 pm]
dzīve bez sportas yra šūdas
linkregister

[Mar. 14th, 2018|10:00 am]
Vakar pirku vienu aliņu, un kasiere, šķelme tāda, izdomāja paampelēties: vai man esot astoņpadsmit. Tik forši braukt ar ričuku pa lietu. LIETU, jē! Bet šodien atkal baltie sūdi. Pavasari, beidz dirsties.
link1registered|register

K [Mar. 11th, 2018|08:41 pm]
Turķenē vienai pusmūža dāmai telefona vāciņš ar austiņām. Lāču austiņām, ne jau ausīs liekamajām austiņām. Kjūt!
linkregister

[Mar. 6th, 2018|12:36 pm]
Kaut es sapņos būtu tāds pats rātns un jauks (!) cilvēks, kāds esmu dzīvē. Bet nē. Kādu laiku regulāri sapņos tvarstīju kādu cilvēku, līdz mani tas tā piebesīja, ka biju spiesta pie sevis vērsties vienskaitļa otrajā personā ar lūgumu sapņos likt to nabaga svešinieku mierā. Kādu laiku tiešām arī bija miers. Līdz vakarnakt es viņu sapnī notvēru un iegrūdu viņam mugurā nazi. Ar to vajadzētu pietikt, lai šausmās un šokā par šādu savu rīcību spēji pamostos, bet nē - turpināju noskatīties, kā tas nabaga cilvēks mirst. Vismaz varbūt es vairs viņu nekad netvarstīšu, jo cilvēks tak beikts.
linkregister

[Mar. 3rd, 2018|04:52 pm]
Sīkā aizbrauca pielūgt savus K-popa dievus uz pašu olimpu tieši pirms olimpiādes, kad olimpā bija iestājies lielais, aukstais pizģecs. Tā bija viņas pirmā sastapšanās ar aukstumu, ziemu un sniegu. Nabags olimpiādes atklāšanu tā arī nesagaidīja, atskrēja mājās un vēl divas nedēļas noslimoja. Bet keipops, ō, keipops un mani asiņainie pirksti, knibinot vinila korejiešu ķinķēziņus keipopa fanklubu t-kreklu blāķiem. Keipops ir visalternatīvākais no visiem mūzikas stiliem. Kad vienā beibju tusiņā jūtubējām visādus kreisos stilus, pie manis prezentētā keipopa valdīja mulss klusums - to pat metāla un punk fanes nesaprata.
link5 registered|register

[Feb. 25th, 2018|10:07 pm]
Tagad darbiņš no manis pieprasa pārzināt Tinderi. Es saprotu, ka tas mūsdienās ir kā Juglas iedzīvotājam pārzināt 6. tramvaja maršrutu. Un es dzīvoju Juglā, un nepārzinu nevienu no tiem vella transportiem, kas tur tagad iet. Visur eju kājām vai neeju nemaz.

Mesendžeri pārzinu. Drīz jau būs divi gadi, kopš esmu iestrēgusi mesendžerī. Ne uz priekšu, ne atpakaļ. Galvenais, ka neko arī negribas. Ne uz priekšu, ne atpakaļ. Īsa ikdienas komunikācijiņa mesendžerī mani pilnībā apmierina.

Dažreiz druscītiņ padusmojos uz kriovīru vai stasisvīru (ne ta ex, ne ta neex), ka esmu tāds zombijs, kam neko negribas un nekad vairs negribēsies. Biju tāds milzu ugunspūķis, un tagad maza pelnu čupiņa. Visas olas vienā grozā, visas pa zemi utt. Un tomēr es visu izdarīju pareizi. Maksimāli. Neko nenožēloju.
link3 registered|register

[Feb. 24th, 2018|06:55 pm]
Tikko atkal pārrakstījos - vārda "sirdi" vietā no tiesas uzrakstīju "smirdi". Kas man tai galvā vai melnajā, tumšajā, tukšajā smirdī darās, ko.
link2 registered|register

[Feb. 22nd, 2018|10:16 am]
bļe kā mani besī ģenitīvs.
link1registered|register

[Feb. 18th, 2018|12:13 am]
Kā sauca tās kartes, ar ko deviņdesmitajos varēja zvanīt no automātiem? Telekartes?
link4 registered|register

jaunākās darbiņa pārrakstīšanās (šitam jātaisa subblodziņš - materiāla ir dafiga) [Feb. 17th, 2018|11:09 pm]
megadījums un ļaunlaulātie. žēl, ka nav laika un dukas ietērpt poēzijā un līrikā.
linkregister

[Feb. 10th, 2018|11:11 pm]
Jau kuro gadu ņēmos, līdz beidzot saņēmos spēlēt mocīties ar pusaugu puisēntiņu (jo kam vēl viņa varētu tāda būt) kulta spēli Witcher. Mulsumā berzēju pieri (vai tiešām tā ir mūsu gadsimta spēle?), Hanna_žagojas. Ja tāda būs visa triloģija (man ir aizdomas, ka būs), tad man stāv priekšā grūti laiki, līdz varēšu pilntiesīgi heitot. Geimplejs okej, bet nu kamoooon.
link11 registered|register

[Feb. 8th, 2018|12:02 am]
Tā nav sagadīšanās, ka es neko jēdzīgu nespēju pateikt.

Bet tas pāries. Arī tas pāries.
linkregister

[Feb. 2nd, 2018|05:53 pm]
Lai nu kam, bet man jau nu vajadzētu zināt, bet... Kā latviski dēvē Comic Con? Man liekas, Ķīpsalā šovasar bija.
link8 registered|register

[Feb. 1st, 2018|10:42 pm]
Pārstāj sportot, un slimošana klāt. Draņķība.

Visādi citādi - pēc mēneša jau pavasaris.
linkregister

[Jan. 29th, 2018|08:09 am]
Varbūt tas cilvēkam ir tāds modinātāja zvans? Nevar būt, ka katru rītu astoņos viņš ņem un zāģē.
link9 registered|register

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]