Sasper velns to zaļo krūzi [entries|archive|friends|userinfo]
Neversettle

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Dec. 2nd, 2016|10:24 pm]
Vispār jau es esmu diezgan pinkšķe, bet ir kaut kādi periodi, kad jūt, ka pienācis laiks noliet, bet asaras ārā nenāk. Vajadzētu paskatīties kādu filmu vai multeni, bet slinkums, un laikam drusku jāveic strādāšanai līdzīgas darbības.

Un tad es iedomājos, ka no prieka vai saviļņojuma dzīvē esmu raudājusi tikai divas reizes. Pirmā bija pamatskolā, kad klavieru eksāmenā, kuram galīgi nebiju gatava, izvilku biļeti ar vienīgo gammu, kuru puslīdz biju patrenējusies. Un otrā reize bija tad, kad Sers Džons Pīls pa radio BBC spēlēja manu grupu. Mūs, kā vēlāk ķiķinājām, iesildīja viena no manām mīļākajām supergrupām Pavement, un tad Pīls uzlika mūs, es sastingusi kā koka dieviņš sēdēju un klausījos, un nez kāpēc man pār vaigiem ritēja asaras. Dziesmas beigās jau biju galīgi nopuņķojusies.
link1registered|register

[Dec. 1st, 2016|10:28 pm]
Ja gadījumā tas vēl visiem nav skaidrs vai kāds, nedodies, ir aizmirsis, atgādinu, ka man nācās pirms 10 gadiem doties trimdā uz Filipīnām, jo šeit es nevienam tāda nesmuka un stulba nepatiku un nebija arī ne mazākās cerības iepatikties kādam, kaut vispēdējākajam, urļikam. Taču izrādījos parāk nesmuka un pārāk stulba nepraša pat trešās pasaules primātijai, tāpēc nācās vilkties atpakaļ šurp turpināt savu nožēlojamo eksistenci un bojāt ainavu daiļiem'n'gudriem cilvēkiem. Kaisu pelnus uz galvas par to un visu pārējo un tā tālāk, ak, piedodiet jele.
link

[Dec. 1st, 2016|09:30 pm]
Rītdiena nevar pienākt drīz pietiekami.
link15 registered|register

Nākamības kultūrvēsturniekiem [Dec. 1st, 2016|12:42 am]
"Es uztaisīšu dzenošās apakšas, bet tu piedzeries!"
linkregister

[Nov. 29th, 2016|11:28 pm]
Dažkārt redzu sapni, kas it kā mēdz atkārtoties. Sižets ikreiz atšķiras, taču pamatmotīvs paliek tas pats. Es kāpju augšup. Tādā kā Ģedimina pilskalnā kopā ar Eļektroņiku&draugiem; kaut kādā tornī kopā ar princi; kaut kādā zaļā pakalnā kopā ar reāliem drugāniem utt. Kāpju ilgi, taču kāpšanu vispār nemana, jo ir foršs tusiņš. Tad pakalna/torņa/vaikānutur augšā man aiz kaut kā aizķeras kāja, es klūpu un ilgi, ilgi ripoju lejā. Kad esmu noripojusi lejā, lēnām piesvempjos kājās, skatos augšup uz torņa/kalna/vaikānutur galu, kas pēkšņi liekas šausmīgi augsts un tāls, un vienkārši zinu, ka es vairs nemūžam nespēšu tur vēlreiz uzrausties. Tāda pilnīgi sagrauta un sašļukusi arī pamostos.

Nesaprotu, kāpēc tajos sapņos man nekad nav ienācis prātā pēc noripošanas lejā un palūrēšanas augšup vienkārši paraustīt plecus un iet kaut citur - uz mežu vai pļavu, vai pilsētu - kaut kur, kur nekur augšā nav jākāpj.
link2 registered|register

[Nov. 28th, 2016|10:11 pm]
Viņš tik naivi plikšķina ačteles un smaida, un man to visstulbāko stulbeni pasaulē gribas nožņaugt nožņaugt NOŽŅAUGT un piedzerties līdz bezsamaņai, bet es vienkārši aiziešu gulēt, un vis.
link1registered|register

[Nov. 28th, 2016|06:56 am]
Cik ilgi manas aktivitātes kampaņas parasti ilgst? Mans attenšen spans. Ir diezgan īsiņš.
linkregister

[Nov. 27th, 2016|11:52 pm]
Vakara prieks pa TV: Trio "Ze Žoržs".


Vispār TV manā dzīvē ienāk kā svētki. Vai ciemiņi.
linkregister

[Nov. 27th, 2016|04:37 pm]
Tā kā "Dagdas radi". Bērnībā bija dražejas "Dagda" - man garšoja, tādas saldskābas, un man baigi patika nofiks - likās tāds futūristisks. Un, protams, pats nosaukums. Nezināju, ka Dagda ir apdzīvotas vietas Latvijā nosaukums, nezināju, ka vispār ir tāds vārds. Ļoti foršs vārds.
link3 registered|register

[Nov. 27th, 2016|04:21 am]
Pēdējos desmit gadus ap šo laiku vienmēr Manilā devos uz National Book Store meditēt pie pastkaršu stenda - domāju par tuviniekiem un draugiem, izvēlējos katram pastkartes, centos atcerēties, vai izvēlētās jau neesmu aizsūtījusi iepriekšējos gados. Šodien tieši tāpat meditēju pie pastkaršu stenda Rīgā. Uz pastu arī paspēju pēdējā minūtē. Nu, visu nepaspēju. Pēdējos novēlējumus Manilas radiem (cik jocīgi skan - "Manilas radi") uz kartiņām dabūju švīkāt, stāvot ārā uz ielas pie pastkastes.
linkregister

#HarejaOkeanovna [Nov. 26th, 2016|02:38 pm]
Šķidro slāpekli jau mēģinājām, kosmosā arī tevi aizlidinājām, un atkal tavs tētis sūta tevi šurpām. Nu, traki, nu.
linkregister

Kauna nācija [Nov. 24th, 2016|05:32 pm]
Kad kaunu dalīja, mēs ui kā bijām mājās (un tāpēc dabūjām arī 100 miljoniem filipīniešu paredzēto kaunu, kuri mājām ij tuvumā nebija, kad kaunu dalīja). Bet noteikti nepareizajā istabā, un tāpēc to dabūjām nepietiekami. Citi tobiš dabūja nepietiekami; es gan vienmēr esmu visās pareizajās istabās, pareizajās vietās, pareizajos laikos, un es gan, atšķirībā no jums visiem, kaunu (kauna?) protos.
linkregister

[Nov. 24th, 2016|12:53 am]
Drīz laikam nākšot ārā vēl viena Pelēča nokrāsu filma. Pirmo es ilgi nevarēju saņemties noskatīties, bet vajadzēja tomēr zināt, par ko tieši protestēt, un tad vienreiz ieķēru pamatīgu mēriņu, saņēmos, un noskatījos tās šausmas. Grūti aptvert, ka kāds tiešām domā, ka vardarbība ir kaut kas foršs, seksīgs un pievilcīgs, un ka sievietes tā vien stāv rindā pēc tēviņiem, kas viņām ar nolūku dara pāri.
link3 registered|register

[Nov. 23rd, 2016|06:19 am]
Viena no maniem diviem favorītākajiem Mass Effect 2 saidkikiem (pirmais ir Mordins, kurš turpina manu iecienītāko muldoņu Jan Jansen no Baldur's Gate 2 un Grobnar no Neverwinter Nights 2 līniju) geimera profilā katrs vārds mirdz kā dārgakmens.

Leģiks ir tāds mīļumiņš. Jo īpaši tad, kad Šepards viņiem prasa, kādēļ viņi caurumu savā korpusā aizlāpījuši ar Šeparda vecā N7 kombinzona fragmentu, un Leģiks tik ņurd vienā ņurdēšanā: "No data available."
linkregister

[Nov. 23rd, 2016|05:03 am]
Vai varbūt tas ir viens no tiem gaismas bruņiniekiem, kas pauž taisnīgu sašutumu par latvju tautumeitām, kas pinas ar trešās pasaules tumsnējiem pilsoņiem. Tādi bāleli ir pa pilno arī starp visādi citādi saprātīgiem cilvēkiem, manu bīefefu ieskaitot - viņu man pirms pāris gadiem pēc teju 20 gadu bestfrendforeverošanas nācās rīllaifā atfrendot tieši šāda sašutuma un, galvenais, veida, kādā viņš izvēlējās to paust, dēļ. Tagad gan esam refrendojušies, viss čiki, Kuba atjauno diplomātiskās attiecības ar G7.
linkregister

[Nov. 22nd, 2016|07:07 pm]
Pa TV ziņo prieka vēsti: ir nomiris kāds jauns, vesels cilvēks ar labām, transplantēšanai derīgām aknām.
link5 registered|register

[Nov. 22nd, 2016|06:20 pm]
Cien. daļēji slepenais nelabvēli! No kurienes tāda ieinteresētība manā dzīvē? Vai mēs esam kādreiz tikušies irlā? Sarunājušies? Kāpēc tu mani pusgadu no vietas nerro no sava slēpņa, izsmej mani un pat neatklāj, kas tu esi, kāpēc seko manas dzīves visnotaļ garlaicīgajām norisēm, un ko tu no manis gribi? Protams, ka es dīdos un nevaru rast mieru, līdz nebūšu noskaidrojusi kaut vai pašu minimumu; protams, ka es visu laiku cenšos izskaitļot tavu identitāti un nolūkus; protams, ka es nevaru normāli funkcionēt, dzīvot un strādāt, ja man visu laiku ir pamatota sajūta, ka mani novēro, blenž uz pirkstiem, un protams, ka es visnotaļ nervozi centīšos nočekot, kas atkal no manas dzīves sīkajām norisēm un no mana izskata ir novērots un izņirgts vai, ja paveicas, tikai nokomentēts. Es saprotu: ir cilvēki - virinātāju tips - kas pavelkas un uzbudinās no citu cilvēku biedēšanas un manipulēšanas. Bet kāpēc es? Man taču nav nekā interesanta, ko piedāvāt realitātes šovu skatītājiem; manā dzīvē nekas interesants nenotiek. Atšujies! Bet pirms tam pasaki, kas tu esi, un kā (ja) mēs esam pazīstami - kur un kā es tev esmu neviļus nodarījusi pāri vai sadusmojusi.
link27 registered|register

Solarčiks [Nov. 22nd, 2016|12:56 pm]
Kā es savu daiļo, maigo Hareju Okeanovnu varēju noturēt par kaut kāda pašnāvnieka resno, baskājaino nēģerieti. Kāds aklums, kāda nevērība, kāds kauns!
linkregister

[Nov. 22nd, 2016|01:11 am]
Ar šo dienu laikam varam atklāt Lielās Apaļās jubilejas, kas tā arī nepienāca, festivālu.

Šajā dienā pirms desmit gadiem bračka salika man mugursomā kaut kādas random pa grīdu izmētātas šmotkas (es pati biju drusku katatoniska), un, bezkaunīgi braucot pa apledojušajām un ar netīru sniegu piedzītajām ielām pašā pīķa stundā - ap sešiem vakarā - cauri visai Rīgai, aizrāva uz lidostu, kur es ierados tieši pēdējā čekina minūtē, lai tomēr paspētu paveikt vispareizāko lietu savā dzīvē: dotos hvz kur pie hvz kā. Es visu izdarīju pareizi, vispareizāk visā pasaulē. Lai arī man kopumā ir švaka atmiņa, un es pati biju diezgan miglā, ļoti skaidri atceros pēdējo dienu šeit un pirmās dienas tur. Droši vien atcerēšos arī cauri Alcheimeram, ja tāds mani piemeklēs.
link1registered|register

[Nov. 21st, 2016|11:21 pm]
Suns apēda mājasdarbu, un kaķis neļāva vingrot. Bet tiešām neļauj. Ikreiz, kad mēģinu ritmiski patirināt miesas, tas lops aizdomīgi lūr, paslēpjas, uzglūn un, kad par viņu piemirstu, lec man no slēpņa virsū. Un tad pats pārbīstas un bēg prom.
linkregister

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]