kādreiz bija, bet nu, izbija
kādreiz bija, bet nu, izbija

> recent entries
> calendar
> friends
> profile
> previous 20 entries

Monday, September 18th, 2023
7:59 pm - bez konteksta
20 minūšu atvadu sarunā stacijā savam tēvam mēģināju izstāstīt kā es jūtos un kāpēc ir lietas, ko nevajag darīt veidā, kurā viņš to dara.
pretim dabūju visu, ko varat iedomāties: sarkasmu, atciršanu, pārtraukšanu pusvārdā, neticību faktos (kā es izklāstu to ko es jūtu). kad mēģināju norādīt sarunas laikā, ka tieši šo iemeslu pēc es nevaru ar viņu sarunāties, sākās balss paaugstināšana. kad es teicu, ka pat ja viņš saka, ka viņam ir tiesības paaugstināt balsi, jo viņš ir mans tēvs un tāpēc, ka viņam ir vairāk dzīves pieredzes, es teicu, caur asarām, ka es nepieļaušu, ka ar mani tā runā.
kad viņš mani nosauca par histēriķi, es piecēlos un aizgāju.

ok, ļoti bēdīgi, var diskutēt par viskaut ko.. vienalga, bet šī būs mana mantra, jo tur nu nebūs man diskusijas ne par interpretāciju, ne par dzīves izpratni, ne par dažādību.

nevienam vīrietim nav tiesību uz mani paaugstināt balsi vai kliegt, pat ja viņam tā šķiet.
un šo sakot vai uzrakstot tas nozīmē tieši to paši arī apgrieztajā situācijā: man nav tiesības kliegt uz citiem, pat ja man tā liekas.
5 čubinājušiess |  pačubini
Monday, May 1st, 2023
10:35 pm
atbraucu uz Latviju uzspēlēt tenisu un pastaigāt pa mežu, so far so good
lai arī manā klātbūtnē vairāk netiek uzstājīgi smiets par geju jokiem un paplašinātajā famīlījā vīriešu pārstāvji atraduši mazāk aizskarošu veidu kā ironizēt par manu ārzemniecību ('nu jūs tur, liberasti'), tomēr neapzinātajā galā izsprūk plebeju pērles, ausis deg:
man prasa vai var mani var sveikt ar precībām, uz ko es pieklājīgi atbildu, ka nu gluži nē, paskaidroju, pieklājīji neizaicinošā tonī, kas ir oficiāla partnerība, mēģinu paplašināt stāstījumu, uzklausu šo to un mazliet paplašinu savu skaidrojumu, ka sajūta nav savādāka kā 'pirms un pēc' un taujāju vai jautātājiem ir bijusi atšķirīga sajūta 'pirms un pēc'. tiek secināts, ka īsti nav, bet nu, ka dzīvē ir gan piemēri, kad atšķirība ir jūtama. jautāju, kādi piemēri?
"Nu tur apprecās, pirms precībām sieviete glīta un kopj sevi, bet kā apprecās, tā izlaižas" pēc tam gan tiek ātri, pusklusi piebilsts, ka otrādāk jau arī mēdz būt, BET


es jau iekšēji esmu paspējusi sacepties par to, ka visiem klātesošajiem šis liekas pilnīgi normāls kā nosauktais pirmais piemērs.
ka, šo saka vīrietis, ko varētu raksturot kā pāķi vai lauķi.
ka ārišķība un veidols vai tā uzturēšana ir vispār cienīgs piemērs kā kaut kas kas raksturotu attiecību kvalitāti kaut vienā jēdzīgā veidā.
un, ka es nezinu, vai man būtu jāmēģina sevi iekšēji nomierināt pie katra šāda veida trigera un uz šo mierīgi noskatīties un samierināties
jo es jau, protams, vairāk nemēģināšu šo kaut kādā veidā mainīt.
8 čubinājušiess |  pačubini
Wednesday, March 29th, 2023
10:41 pm - spirāles memuāri
pirms mazāk nekā gada I. ieminējās, ka viņai sāk atlaist spirāle. spirāle (hormonālā) holandijā ir populārākā kontracepcijas metode un te to liek pa labi, pa kreisi arī jauniem meičukiem. n-gadus atpakaļ LV ginekoloģei teicu, ka mani arī apspirāļoja, viņa tikai rauca pieri grumbās un šausminājās, jo nu to tāk tikai pēcdzemdētājām un daudzbērnu mammām LV liek, te nu tev bija, kultūru atšķirības.

anyhow, dzerot savu hipster flat-white, es to toreiz piefiksēju ar pusausi, jo mums apmēram vienlaikus pataisīja par metaļugām, bet mani, protams, nekas nekur nekratīja toreiz, lai arī atceros, ka kaut kad, kad par spirālēm lasīju, bija teikts, ka ar gadiem hormonu daudzums paliek arvien mazāks.

pirms pāris mēnešiem kaut kādā brīdī piefiksēju, ka man sāk parādīties mazas nobīdes līdz tam diezgan stabilā 'ikdienas parastajā' draivā. tas mani gan īsti nesatrauca vai neietekmēja, jo dzīvoju ar mūžīgo krēdo: this too shall pass.

tad sāku piefiksēt, ka man ir nemanot parādījies interesants izvēles kritērijs, jo es pēkšņi skatāmgabalus, lasāmgabalus vai klausāmgabalus sāku ne-izvēlēties, jo jutu, ka es tajā konkrētajā brīdī nevarēšu tos pavilkt emocionāli.

man sāk atgriezties varen spilgti sapņi, tādi daži uz apmātības robežas. nebūtu to tā pamanījusi, ja vien gultasbiedrs nebūtu ieminējies, ka es esmu pasākusi nemierīgi gulēt

es sāku šad tad būt nogurusi (!!)

apmātība: tas ir pārāk spilgts vārds, bet man pēdējo nedēļu laikā prātā regulāri pazib Janniks Sinners; tāda puberitātes laika maniakāla domu-vibrācija, kā slavenību elks puberāliem kadriem. Vārdu sakot, kad skatos kā Janniks spēlē tenisu sāk gandrīz mazliet tecēt siekala, nu līmenis tāds, ka spurgt gribas no šī rakstīšanas. Viņš ir 21 gadu vecs, varen atlētisks, tieviņš un, protams, ruds, nu karoče, līdzīgs manam uzšāvējam.

mama ņegaruj! no vienas puses sāk teorētiski pilnīgi jautri palikt no domas vien uz kurieni šitais viss bīdās. no otras puses sāku sajūtu ziņā atcerēties kā bija +/- 10 gadus atpakaļ, kad impulsīvas rīcības un emociju vadīta darīju lietas, kas, godīgi sakot, uzvedības ziņā, nenoveda pie labiem rezultātiem

apsveru domu šeit piefiksēt ko šie athodi vēl jaunu atnesīs

(taisos arī Jannikam instagramma nosūtīt ziņu: pilnīgs kakau!!)
8 čubinājušiess |  pačubini
Wednesday, December 14th, 2022
11:12 pm
kamēr pusslima gulšņāju uz dīvāna un vēroju kā jaunajās mājās dzīvojamajā istabā mainās gaisma (orientācija uz dienvidiem, visu dienu bija saule, slīdēja lēnām aiz 100 gadīgā koka), gaidīdama zīmes no augšas uz kuru siltu vietu varētu aizbraukt iepauzēt ziemu, saņēmu elektronisko ziņu no slidotavas, ka notiek gatavošanās slidošanas tūrei Austrijas Weisensee (holandieši globālās sasilšanas dēļ nevar vairs savu 11-pilsētu slidošanas maratonu jau kopš 1997. gada taisīt te uz vietas).
pēc tam viss notika ļoti ātri: nākamo 5 minūšu laikā un google asistēšanas rezultātā, nolēmu, ka jābrauc slidot uz Zviedriju. cauri dabiņai, pāri ezeriņiem, sarkaniem vaidziņiem. nav ko te ņerkstēt: ziemā jādara ziemas lietas, vot tev i bija iedvesma no augšas

current music: Nawang Khechog - wanting peace
5 čubinājušiess |  pačubini
Wednesday, November 16th, 2022
11:06 am
tā vietā lai caur sidrabi birzi ietu un ne zariņu nenolauztu, iesaku visiem dejot, palēkties, galopā vai polkā, galu galā rāpot vai velties caur to. apbirt ar sidrabu tā, lai pat ausīs un degunā tiktu, lai iznāktu mēs visi smaidīgi, nobrāztiem ceļgaliem, sārtiem vaigiem, zilumiem, noguruši un laimīgi.
turēt draugus pie rokas, iet blakus, krākt unisonā, ķiķināt, kolektīvi elpot, spēlēties.
es esmu svētīts jo mīlestība tur mani riekšavās un es esmu gatavs dalīties
3 čubinājušiess |  pačubini
Thursday, July 7th, 2022
3:18 pm - Es te pagražošos
Katru reizi, kad saskaros ar LV birokrātiju man vīst ausis. Nevienas man zināmas valsts pārvaldes elektroniskā sistēma svētā aita, bet nu kaut kādas elementāras lietas varētu gan sakārtot, diletanti, bļāviens

Dzīvoju ārzemēs jau 12 gadus un katru reizi esmu šokā par to, kam viņi tos pakalpojumus īsti taisa. Portāla latvija.lv valoda man ir pārāk sarežģīta. Ja jau cilvēkiem ar augstāko izglītību ir problēmas ar to, kā tajās var orientēties cilvēki, kuriem valoda nav stiprā puse? Es protams nerunāšu par to, ka, lai to lietotu jābūt ID kartei un 1980 gada tipa gadžetam (karšu lasītājs), bet ar to nekas nebeidzas. Sazvanīt viņus nevar. E-pastos sūta mani citām ministrijām, kamēr es elementārus jautājumus vēlos uzdot tieši par portāla lietošanu.

Par kādiem jautājumiem ir runa, jūs jautāsit?
Es kā ārzemēs dzīvojošs pilsonis (ir speciāla sadaļa ārzemēs dzīvojošajiem pilsoņiem, kur viegli var pieprasīt dažādas izziņas, protams, kamēr atradu šo sadaļu pagāja vairākas dienas), varu saņemt elektroniskās izziņas, lieliski!

Vai es par to varu samaksāt elektroniski? JĀ! BET TIKAI AR LV BANKAS KONTU.
Nu bet kādā sakarā? Mīļie draugi! Kādā sakarā man vajadzētu būt Latvijas bankas kontam?
Raudāt gribas par to cik dažas vienkāršas lietas ir absurdas.

Vēl absurdāk ir, ka rekvizītus viņi uzreiz parāda. Es kā kārtīgs pilsonis no sava ārzemju konta pārskaitīju naudu (uz divām ministrijām, tātad divi dažādi pārskaitījumi, kamēr izziņu es gribu tikai vienu), jo es augšāk minēto ideju uzskatīju par pārāk absurdu, bet izrādās ka realitāte ir tieši tāda, kādu es to nespēju iedomāties. Sūds ar visu

current mood: Nīgrs
9 čubinājušiess |  pačubini
Monday, June 13th, 2022
11:00 pm - sāļas garšas
siltais laiks nāk ar vēlmi vakaros grauzt kaut ko sāļu.
..sāļu jūras ūdens esību, sāļiem sviedriem, olīvēm, marinētiem gurķīšiem, ķiplokiem, sīpoliem
riekstiņiem.
pačubini
Friday, June 3rd, 2022
11:54 am - pēcsapņu filozofēšana
pamodos šorīt pēc nakts pilnas sapņu ar sajūtu atmiņām, piefabricētas nākotnes, cilvēki, tēli, sveši bērni, bet mēles galā bija tikai viens retorisks jautājums: kāpēc jaunībā šķita, ka neviennozīmīga komunikācija ir stilīga, jūtīga, mākslinieciska, vopšem - the way to go?

daudzas jaunības lietas, kas vēlāk liekas smieklīgas (matu griezums, ģērbšanās stils, stipri viedokļi.. utj.), jo ir mainījušās, tiek aizmirstas. vienīgi, ja tiek izvilkti vecie fotogrāfiju albumi, vai e-pastā pēkšņi kaut kur izlec pusaudzīgas bildes, var riktīgi iespurgties no smiekliem

netieša, neskaidra runa rada sāpes, ilgas, cerības, nepareizus priekšstatus, divdomību, šobrīd par to jau vien domājot, mani pārņem nelāgas atmiņas. ģimenē tā nedarīja (bet acīmredzot arī explicitly neteica, cik tas ir svarīgi(!), bet nu vot, salasījos grāmatas un laidu vaļā pa labi un pa kreisi un dzīvoju kaut kādā paralēlajā realitātē, fui fui, nē nē

(straight talk) taisna runa (?) manās pieauguša cilvēka acīs padara cilvēkus ļoti pievilcīgus. protams, no cilvēkiem kas tā runā arī baidās, bet pēc personiskas pieredzes ar viņiem vairāk nefako (does not fuck with them) un ar viņiem nav iespējams manipulēt. manuprāt, lielisks ieguvums.

current music: Nduduzo Makhathini, Anna Widauer - Re-Amathambo
1 čubinājušies |  pačubini
Wednesday, April 6th, 2022
4:57 pm
žirinovskim ir rezervēta īpaša vieta ellē
4 čubinājušiess |  pačubini
Thursday, February 24th, 2022
11:05 am
Pamodos ar gandrīz beigušos kovidu un īsziņu, ka karš sācies. Izlasīju avīzi ar mazu izgriezni no Eiropas kartes, Baltijas valstīm un Suwalki koridori, kam pielikts mēroga stabiņš blakus.
Un tikai tad (!) mani sāka pārņemt sirds svārstības nepierastos ritmos. Koncentrācija arī ir pazudusi (darbiņš mājās, muah) laikam jāiet pastaigāt. Ir citi ieteikumi kā ar šo apieties?
5 čubinājušiess |  pačubini
Friday, January 7th, 2022
8:30 am - note to myself
es jau to droši vien te kaut kad pierakstīju, bet atgādinājums sev: pieauguši cilvēki man liekas ir tik seksīgi, kad dara to, kas viņiem labi padodas. un tas ir vienkārši jābauda, nevis iekšēji jāklausa kaut kāda čukstošās lauvas apetīte tos cilvēkus kaut kā mēģināt ownot (nav pat svarīgi kā, mentāli, fiziski etc.)

current music: Arooj Aftab - Diya Hai
1 čubinājušies |  pačubini
Monday, January 3rd, 2022
8:02 pm
skaistākā pagājušogad izlasītā grāmata, kas mani saviļņoja līdz patiesām un ilgām asarām par to kāda var būt vientulība:
Tamsin Calidas - I am an island.

Un dziesma kas man skan kā tā grāmata:
Jesicca Pratt - As the world turns
pačubini
Wednesday, October 27th, 2021
10:14 am - sapņi
šonakt sapnī biju vecajās lauku mājās un dienas laikā tur nikns lācis ar atvāztiem žokļiem skraidīja apkārt un uzbruka gan kaķiem gan cilvēkiem. tā es satraukti blenzu viņam virsū no verandas perspektīvas, kamēr viņš mēģināja apēst manu rudo Pīci (lai viņai vieglas smiltis). es protams uzreiz skrēju ārā, lai glābtu kaķi, lācis bija nākamajā momentā noziedējis un kaķis joprojām dzīvs (!). redzēju sapnī visus mirušos lauku māju iedzīvotājus tīri spriganus un strādīgus, staigājam apkārt, sēta bija mainījusies, bet suņi gan bija palikuši veci + izskatījās pēc zombijsuņiem ar puskājām, akli un skumji. ārā bija briesmīgs karstums (42 grādi?), apokaliptiska noskaņa, jo koki visur apkārt bija izcirsti. interesanti, ka redzēju A. un K. ar meitu arīdzen, savādāk būtu pilnīgi pārliecināta, ka sapnī redzēju kā izskatās ellē. kā par brīnumu nebiju absolūti ne nobijusies, ne satraukusies, vairāk izbrīnīta un mazliet nervoza tā lāča dēļ..
pačubini
Tuesday, September 21st, 2021
10:01 pm - par ausīm 2
kamēr ar E. vazājāmies arhitektūras pastaigā pa Cīrihi, sākām kaut kādā sakarā svilpot. es teicu, ka laikam man jāsamierinās ar kaut kādām lietām, kas nekad ar mani nenotiks (lasi: ceļi atslābuši uz zemes, drēbnieka (?) asanā vai skaļā svilpšana ar diviem pirkstiem mutē). E. man teica, ka nav ko čīkstēt, šis esot bērnībā divas dienas trenējies pēc video noskatīšanās un voilā, amats rokā. demonstrē, nu tur nesanāk pirmās trīs reizes, paklusa, spelga elpa uz āru, šņāciens, sārta seja. ar trešo reizi sanāk, es applaudēju un spiedzu kā maza meitene. "man tas liekas baigi seksīgi, ja kulturāli un inteleğenti cilvēki šito māk"

vadzi, E. sāk klāstīt teoriju, rāda pirkstu pozīciju, kas jādara ar mēli, kā jāsaspiež lūpas, es pussmiedamās kaut ko ākstos pakaļ, mēğinot pusnosiekalotā pusdūrē, ar jau rožainu seju un tad pēkšńi (!!!), dāmas un kungi, nepagāja ne piecas minūtes un no manis izvēlās skaļš, griežains svilpis! es aiz pārsteiguma ne tikai iepletu acis, man mute atžāvās, siekalaina pusdūre pārvērtās par plaukstu un sieviete 10m priekšā atskatījās dusmīgi uz E.

fast forward 10 minūtes uz priekšu, seja sarkana, sāp galva, jo es tik pūšu un pūšu, un puse sanāk, es joprojām neticu savām ausīm, jo zem tilta, nostāk no publikas, bet man jau sanāk skaļāk un iespaidīgāk nekā E.

stundu vēlāk es svelpju pa visu tukšo ielu, skatos, lai tik cilvēku nav apkārt un E. atzīst, ka lūk, es tagad jau labāk par viņu māku.

kāda ir stāsta morāle draugi? ja tu klausies un ja tev labi pastāsta/parāda, tad nu var gadīties, ka arī sanāk. momentāli

za-je-bis
!
1 čubinājušies |  pačubini
Monday, April 19th, 2021
9:11 am - par ausīm
sestdien pirmo reizi apmetu ritentiņu uz abām pusēm, veikli, bez nekādas muļļāšanās vai bailēm, es biju vienkārši šokā
visu bērnību apskaudu bērnus, kuri ripuļoja pa zālieniem kā vitrūvieši un es metu kājas gaisā, milisekundes pakarājos un ar būkšķi laidos lejā.
šoreiz, akrodejas nodarbībā I. laipni izskaidroja par momentu un kājinstrukcijas un viss, ziniet, vienkārši.
vienīgais, ko es nesapratu, kāpēc bērnībā neviens to nepateica, nenorādīja, nepalīdzēja saprast

vispār esmu sapratis, ka ar vecumu, daudz vairāk uzņemu infomāciju caur ausīm. pa tiešu, bez aiztures, ar maziem eurekas momentiem.
diez vai visiem tā ir un tas saistīts ar vecumu?
6 čubinājušiess |  pačubini
Friday, January 15th, 2021
12:49 pm
šodien pamodos ļoti emocionāla,

vienīgais, kas nāk laukā ir nesakarīgas un puspabeigtas domas šajā stilā:

kā cilvēki var būt tik stulbi (lasi, aprobežoti)..
šis ir tieši tas, kāpēc es nekad nebraukšu atpakaļ dzīvot starp pilnīgiem kretīniem,
vienīgā valsts pasaulē kurā ir nepilsoņu pases un ar to vēl ir par maz, tie idioti grib kļūt vēl izredzētāki un padarīt savu mazo čupiņu ar deģenerātiem vēl ekskluzīvāku
kāpēc neviens vēl publiskajā telpā neuzjājas Parādniekam, kurš ar savu daudzsievību nez kapēc tomēr, BĻĀVIENS, daudz labāk iederas sūdainajā izredzēto un normālō cilvēku vidū, vai es esmu ko sajaukusi un šis gan pieder pie tradicionālajām vērtībām (nepārprotiet mani, man pie dirsas kā P. dzīvo, bet kāpēc tas tad tiek pie tiem tā saucamajiem patriotiem tolerēts???)
kas tālāk, aizliegsim abortus, iedalīsim darbus vīriešu un sieviešu darbos, varbūt vienkāš likvidēsim visus cilvēkus, kuri kaut kādu iemeslu pēc neiederas tautiskas pastkartes kompozīcijā
es ceru, ka Dz. piemeklēs ungāra liktenis briselē
lai viņi visi iet dirst
4 čubinājušiess |  pačubini
Friday, November 27th, 2020
4:35 pm - laikam velk uz gada beigām
piektdienā, pēc pusdienām un pusdienu jogas laiks iedzert baltvīnu un vēl mazliet pastrādāt.
nopirku biļetes ziemas brīvdienām uz LV, visu izolāciju ieskaitot (domāju izolēties, strādāt un atslābt reizē).
korons, šmorons, bet ja mēs drīkstam sākt rezumēt gada kopsavilkumu, laikam sūdzēties it nemaz nedrīkst.

ar uzšāvēju (laikam jau nevar vairāk par uzšāvēju saukt) esam nodzīvojuši vairāk nekā gadu vienās telpās un pat ar visu koronu un vienam otra redzēšanu 24/7 kopš februāra (nu neviens, neviens taču uz šo neparaktstijās, jedritvai!) saticīgi. izklaidējamies mājās, lēnām liekot kopā viņa dizainēto skapi, ko viņš speciāli dizainēja nišai aiz manas muguras (kad sēžu 'darbiņā'), dzerot džintoniku, ēdot austeres, hostojot ik nedēļas gan viņa, gan manus draugus.

mana bumbiņas izjūta tenisā ir varen attīstījusies, lūk, aizrautīgi spēlēju gan ar draugiem, gan ar paziņām, gan ar kolēģiem. ne sūda elitārisma un joprojām neesmu nevienu profesionālu spēli pa internetu skatījusies un ziniet, pie kājas! yes i am a fake player!

2020. gadā esmu palicis par cietumu ekspertu (lūdzu, pirms reakcijām, cietumi ir stulbi un tikai vairo ciešanas, varam padiskutēt privāti sīkāk par to ko es tieši daru). man piešķīra cieto līgumu, es esmu iemācījies to, ko nozīmē strādāk nevis daudz bet efektīvi (tik ļoti labs darba/brīvā laika balanss man dzīvē nav bijis nekad), vēl gan nav izdevies pa īstam sākt tērēt savas visas uzkrātās atvaļinājuma dienas (ah tā lūk ir dzīve, kad zini, ka tev ir +/- 2 mēneši apmaksāts atvaļinājums gadā).

ai zajebis, bet nu, ja varētu vienu lietu, tad lūdzu uz ballīti ar sasvīdušiem ķermeņiem un dejām, ritmisku mūziku, dzērieniem un narkotikām. un jā jā, pēc tam kaut vai 10 dienas neiet ārā no mājās.
2 čubinājušiess |  pačubini
Friday, October 2nd, 2020
7:39 pm - gandrīz 31
(nopirkām kvalitatīvu audio sistēmu, jedtritvai griež)

oh, well, jaunais roísin albums liek ilgoties pēc ballītes, dejám un narkotikām, BET jaunajā audio skaņā griežos istabas vidū ar aizvērtām acīm un daydrīmoju par vasaru, pēdām smiltīs un (gandrīz vai, bet tomēr nē, hehe) bakardy brīzerīšiem.

pieaugušas sievietes ir tik sexy - galvā un ārā, boom boom boom, ka nupat ir pilnīgi noteikti skaidrs ka 50gadnieki un 20gadnieces ir kļūda matriksā

current music: roísin murphy - simulation
2 čubinājušiess |  pačubini
Thursday, September 3rd, 2020
8:27 am - corona-hate
fakts, ka šorīt delfos var lasīt, ka nu esot gan gatavi mainīt politiku (lasi, glābt airbaltic biznesu) vīrusa rādītāju tēmā, man godīgi sakot sagādo baigo škrobi. es neesmu tēvzemes apdirsējs, bet nu šitais ir so lame. beidzot atjēgušies, ka puseiropu krāsojot sarkanu (kā vienīgā valsts eiropā), laikam tomēr pazudināt nacionālo aviokompāniju (un tā nu nevar), tad nu dubultos rādītājus. laikam saprata, ka otro reizi iegāzt miljonus nodokļu maksātāju naudas valsts biznesā nebūs smuki. varbūt kauns palika. sačakarēja daudziem cilvēkiem atvaļinājumu (kā, nu bet kā viņi šito nevarēja paredzēt mēnesi iepriekš? vai tiešām tur neviens stratēģisks prāts nestrādā augšā?)
protams, vēl paies mēnesis kamēr atjēgsies, ka 14 dienu pašizolācijas fakts (ar policijas uzsūtīšanu profilaktiskiem nolūkiem) diez ko pasažieru daudzumu lidojumos neveicinās. nu un kur var būt tik stulbi, ka viesstrādnieki, sportisti un dziedātāji izpildot testu var soļot brīvi, kamēr mirstīgajiem cilvēkiem izpildot testu (ar negatīvu rezultātu) jāsēž mājās. nu kā, bet jūs man paskaidrojiet, kā???

tfu, velns, stulbi, cik stulbi. šeit neviens cilvēkiem nevar "piespiest" sēdēt pašizolācijā (cilvēka brīvības pamatlikuma pretruna), kur nu vēl policiju virsū sūtīt. tāpat arī uz darbu nevar "aizliegt" iet, tikai ieteikt neiet. viss notiek pēc brīvprātības principa un veselā saprāta, nu jūs man sakiet, bet vai tiešām tik liela neuzticība saviem pilsoņiem un viņu veselajam saprātam, ka ar šitādem dumjiem paņēmieniem jāvalda tauta? turklāt šur tur jau kādu laiciņu atpakaļ 14 dienu izolācijas ieteikumu samazināja uz 10 dienām.

ai, ai. bēdu manu lielu bēdu stratēģija ar akmeni arī nestrādā. šoreiz tiešām liekas stulbi
1 čubinājušies |  pačubini
Friday, August 7th, 2020
9:06 am - corona-blues
tā nu mans otrais plānotais latvijas atvaļinājums šogad pačab. 14 dienu pašizolāciju un anti-socializēšanos nealkstu, līdz ar to sāku domāt francijas-dienvidu cienīgas alternatīvas. laikam pirmoreiz pa visu covid laiku sajūtos čābīgi, ņemot vērā, ka sajūtu līmenī daļa covid piesardzības noteikumu liekas cilvēku čakarēšana (itālijā jāievērjo atstatums 1m, nīderlandē 1,5m, latvijā 2m, vai mēs runājam par vienu un to pašu vīrusu, vai arī viņš uzvedās dažādās valstīs savādāk, absurds <- prātā šaudās šādas domas) + kamdēļ, ja es būtu gatava šodien veikt testu, pēc nedēļas, iebraucot latvijā veiktu testu (7tajā dienā) un vēl pēc nedēļas testu (nosegtu par saviem līdzekļiem), man joprojām pēc tam būtu jāsēž pašizolācijā, jo tādi lūk ir likumi, kamēr atkal citās valstīs tas strādā. ka dzirdēts, ka policija dežūrē pie mājās, uzmanot cilvēkus, kuri sēž pašizolācijā (seriously, vai tiešām nav citu, svarīgāku lietu ko darīt?). un beigu beigās absurds, ka vakar cilvēki ielidojot varēja izvairīties no karantīnas, bet šodien vairs nē.

viena, no svarīgākajām dzīves atziņām man ir tā, ka man ir svarīgi, lai es ar savu iztikas pelnīšanu nečakarētu cilvēkus (čakarēšana un darbs, kas čakarē citus cilvēkus sniedz man sajūtu, it kā uz vemšanu velk). lai arī strādāju valsts aparātā, paldies dievam 'cilvēku čakarēšana un to dzīves apgrūtināšana' nav mana ikdienas vai darba sastāvdaļa. nu un šoreiz es jūtos kā čakarēšanas upuris. nabaga ego, šņuk, šņuk
9 čubinājušiess |  pačubini

> previous 20 entries
> top of page
Sviesta Ciba