pārējie
|
Wednesday, December 18th, 2024 |
|
||||||
Lidojam ar airbaltic pirmo reizi nemot lidzi ari kalnu sleposanas ekipejumu. Man tas slepes un zabaki savas somas vel kautka ipasji ir jaasapako, lai otra gala sanemtu nesalauztas un nesaskrapetas? Slepju soma aplam plana - tiit salles apkart, vai ka? Lidz sim ar auto sleposhanas inventars vests, pilnigi jauna pieredze sogad planota |
||||||
|
Tuesday, December 17th, 2024 |
|
||||
noskatījos divas sieviešu veidotas filmas "This Closeness" by Kit Zahar un "Blackbird Blackbird Blackberry" by Elene Naveriani, viena ir Gen Z un otra ir millenial, apraudājos par to, cik "female gaze" joprojām ir nereprezentēts, ja šīs filmas šķiet "neparastas", jo kaut kādā ziņā tās ir tik normālas. | ||||
|
|
||||
ko man ir devusi neo-tantra, īsumā: fokuss pārvirzījies no tā, ka es esmu resna, uz to, ka nav kaut kas nav kārtībā ar auru. bet redzi, arī tās ir čabošas lapa īsumā, nav nekā briesmīgāka par kapitālisma iespiešanos reliģijā un psiholoģijā. kapitālisms bija labāks, kad tas mijiedarbojās vienīgi ar mūsu kāri pēc lietām. nesen nācās (vispār drausmīgi, ka jādara kaut kas tāds) kādam skaidrot, ar ko kapitālisma kolonizācija ir labāka par sociālistu kolonizāciju. jo "Rietumi" joprojām dzīvo "ilūzijā" par Soviet Union projektu (ir viegli par ilūziju nosaukt otra tukšo laukumu, kurā man svilpo vēsturiskā CPTSD vēji): es uzvilkos un apklusu pusceļā. īsumā, mēs esam dirsā no visām pusēm, bet šī saruna mums būs efektīvāka, atmetot rusofobiju un sajūsmu par NATO. |
||||
|
|
||||
šodien par laimi beidzās Merkura retrogrāds un sākās mēnešreizes - lai arī Kristus mani tāpat no tā visa ir atbrīvojis - it kā. | ||||
|
|
||||||||
Grasāmies ar vienu čali noslēgt derības, kurš līdz Jāņiem dabūs labāku fizisko formu, bet esam stipri atšķirīgi. Man ir liekais svars un kusls ķermenis, viņš arī gribētu kādus 10 kg speķīša nomest (pārējais ir lieli uzkačāti muskuļi). Katram ir savs ideālais sasniedzamais svars, kuru nu kurš pats uzskata par ideālu. Kā mums saprast to, kuram būs lielāki sasniegumi, ja izejas līmenis un vajadzības ir tik dažādas? Kā saprast progresa līmeni attiecībā vienam pret otru? |
||||||||
|
Monday, December 16th, 2024 |
|
||||
cik tā gemosa karija pasta jāliek uz, teiksim, 600 g vistas + daži dārzeņi? tējkarote, ēdamkarote, divas? | ||||
|
|
||||
moka nostaļģija pēc kaut kādas frekvences, kas vairs nekur nav atrodama tur ir slapjš sniegs, ielas lampu oreoli, asaru smarža, cigarešu dūmi, kaut kas tāds. "nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā". es gribu likties mierā, es gribu mierīgi kļūt mazliet vecmodīga. |
||||
|
Saturday, December 14th, 2024 |
|
||||
"Straumē" ir daudz elementu, lai tā varētu būt laba filma, tomēr komerciālā dramaturģija, manuprāt, neļauj pacelties līdz mākslas līmenim. lieta, kas vienmēr ir priekšplānā, lai ko es skatītos: tas, kā tiek strādāts ar manu uzmanību. un lielākā daļa scenāristu strādā veidos, kas man nešķiet cieņpilni, kas man šķiet manipulatīva horeogrāfēšana, un tāpēc rada niknumu. |
||||
|
|
||||||
es vēlos vienīgi gleznot bezgalīgas uguns liesmas un tad apdzēst tās ar savām rūgtajām asarām un tad atkal piegleznot klāt apdzēsto | ||||||
|
|
||||
mana smaržas sajūta ir the most gender floating aspekts manī. dažreiz es vēlos smaržot kā mēness dieviete vai pārkarsusi pludmale, dažreiz - kā meža cirtēja flaneļa krekls vai vējabrāļa ādas jaka | ||||
|
Tuesday, December 10th, 2024 |
|
||||
svētdien pa dienu bijām labdarības tirdziņā, izpirkām visu naudu pužļos, un pēčāk devāmies uz jau tradicionālo bērnu balli klubā DEPO. nav vairs tik sentimentāli, kā pirmo reizi, bet tomēr - forši. kā gadījās, kā ne, mēs tur it kā aizmirsām, it kā palaidām pašplūsmā nonākšanu uz teātri tai pašā vakarā. protams, septiņgadnieku un piecgadnieku atstājām DEPO darīt pašiem savas, nepieskatītās muļķības, taču jaunākais nāca līdzi. tāpēc jaunākais ir noskatījies Kvadrifrona "love is a stranger", klusiņām un mierīgi sēžot klēpī. neiespējami neiespējami! biju tik aizkustināta. bet arī no izrādes aizkustinājos. ļoti. |
||||
|
Friday, December 6th, 2024 |
|
||||
laikam cibā ierakstīt man gribas tikai kampaņveidīgi jeb otrais ieraksts vienā dienā. lai gan es it kā zināju, ka tā varētu būt, bet bet bet man ir milzīgs kultūršoks par pirmās klases vecāku vacapgrupiņu. un ne par idejām, ne par strīdu cēloņiem, bet par nesmalkjūtīgo, dažkārt pasīvi agresīvo un vienkārši nejauko komunikāciju. (protams, izbira arī pa pērlei, apspriežot ZSV dāvanu jautājumu, kur liela daļa gribēja grāmatu, viena mamma ieraksta, ka "kuram bērnam tad grāmatas sagādā prieku, vajag saldumus, svētki taču ir par prieku!". man nav nekas pret saldumiem, bet vai tad skolniekam nevarēja ko normālāku, ko atmiņā paliekošāku, oh well.) |
||||
|
|
||||
tuvojošā eiropas dizāstera dēļ kaut kā negribējās lieki tērēties un neko ar plašu žestu ceļojumu ziņā šoziem neieplānojām. taču lieki, jo - kā ķemenītis kliedz pēc saulītes, ak, jēziņ. es gribētu tagad tā pastaigāt plikām pēdām gar kādu okeānu. |
||||
|
pārējie
|